Jaunākais izdevums

SVF izdara secinājumus: nekustamo īpašumu tirgus turpmāk būs zem lupas

Ne no izaugsmes vien ekonomikas dzīvo, bet arī no stabilitātes – tā pasaules līderiem un politikas veidotājiem norāda Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) globālo mājokļu tirgus pētījuma atziņās. SVF bīstamo spēles laukumu turpmāk uzraudzīs pastiprināti – tā apsolīts līdz ar pirmā Globālā mājokļu apskata publicēšanu.

Pūš sirsnīgi

Spriežot pēc SVF datiem, kas ņem vērā fonda paša, OECD u.c. aprēķinus, pasaules mērogā nekustamo īpašumu burbulis tiek pūsts sirsnīgi – globālā mērogā mājokļu cenas ir augušas septiņus ceturkšņus pēc kārtas, un pašlaik ir sasniegts 2006. gada otrā ceturkšņa cenu līmenis. 14 no 24 aplūkotajām pasaules ekonomikām mājokļu cenas attiecība pret mājsaimniecību vidējiem gada ienākumiem ir virs vēsturiskajiem šā rādītāja līmeņiem.

«Lai gan mājokļu tirgus atgūšanās pilnīgi noteikti ir apsveicama notikumu attīstība, ir nepieciešams brīdināt par nākamo neilgtspējīgo bumu,» savā blogā raksta SVF izpilddirektora vietnieks Džu Miņs. Visaugstāk vēsturiskajā mājokļu cenu nesabalansētībā pret ienākumiem atrodas Kanāda (virs 33%), Austrālija, Jaunzēlande, Francija, Lielbritānija, Norvēģija un Nīderlande.

Mājokļu vidējo cenu globālais kāpums ir iezīmējies kā viens no galvenajiem draudiem ekonomikas stabilitātei. FT vērtējumā problemātisko valstu politikas veidotāji arī maz ko iespēj savu mājokļu tirgu stabilizēšanā.

Pa otru galu

Globālās ekonomikas problēmas vispārējās recesijas ap- stākļos ir mēģināts risināt no centrālo banku «gala», bet SVF apkopotie dati liecina, ka pa nosacīti otro galu tās atkal nāk laukā. Attīstīto ekonomiku centrālo banku likmes ir noteiktas rekordzemos līmeņos, un nekustamie īpašumi ir viena no pirmajām kategorijām, kam uzmanību velta šādi tirgū izspiestais kapitāls.

Savu tiesu no tā un izrietošo cenu lēcienu ir dabūjusi Kanāda – viena no nedaudzajām kapitāla miera ostām nesenajos globālās krīzes gados. Tajā vērojamā vēsturiskā nesabalansētība starp mājokļu cenām salīdzinājumā ar mājokļu īri ir 87%, liecina SVF dati – ievērojami vairāk pat par nesabalansētību ar mājsaimniecību ienākumiem.

Lielākais mājokļu cenu kritums, kā var iedomāties, ir iepriekš pārkarsušajos eirozonas perifērijas tirgos. Pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu Grieķijā kritums ir bijis 7%, Itālijā ap 6,6% un gandrīz 5% Spānijā.

Arī mājasdarbi

Ieteicamos politikas instrumentus hipotēku tirgus pro- blēmu saglābšanai SVF vēl izstrādā, raksta Džu Miņs, tomēr «tas nedrīkstētu būt attaisnojums bezdarbībai». Savukārt atbildīgais par SVF veikto nekustamo īpašumu tirgus monitoringu Prakašs Lungani atzīst, ka dati sagādājuši pāris pārsteigumu arī viņam.

Viens ir fakts, ka globālās finanšu krīzes laikā mājokļu cenas daudzās valstīs nekritās. Attiecīgs arī ir fonda veicamais mājasdarbs – saprast, kāpēc tā. «Mēs nezinām, vai tas nozīmē, ka šajās valstīs labās lietas turpināja savu gaitu, vai arī ka notiek kaut kas tāds, par ko mums vajadzētu satraukties.»

Otrs pārsteigums ir vairāk pozitīvs – SVF «lauka komandas», kā izrādās, akumulē iespaidīgu kvantitatīvo un kvalitatīvo datu materiālu par mājokļu tirgiem, kas līdz šim nav ticis pietiekami analizēts un aktualizēts. Ik pa ceturksnim turpmāk atjaunotais SVF mājokļu apskats domāts, lai to novērstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF Latvijas izaugsmi šogad lēš ap 3%, nākamgad - nedaudz augstāku

LETA, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šogad Latvijas ekonomikas izaugsmi lēš aptuveni 3% apmērā, bet nākamgad nedaudz augstāku, teikts SVF misijas Latvijā noslēguma ziņojumā.

Latvijas tautsaimniecības izaugsme pieņemas spēkā, lai arī gada sākumā izaugsme bija lēnāka un metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas apjomi ir mazāki par rūpnīcas kapacitāti. Ekonomikas izaugsmes paātrināšanos balsta privātais patēriņš, ko sekmē reālo algu pieaugums, kā arī investīcijas, kas daļēji saistītas ar Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Šo tendenču rezultātā šogad Latvijas ekonomikas izaugsme lēšama ap 3%.

SVF pozitīvi vērtē vidēja termiņa izaugsmes iespējas, vienlaikus norādot arī uz riskiem. Pozitīvie stimuli ir spēcīgais iekšzemes pieprasījums un ārējās vides negatīvo risku samazināšanās, savukārt riski saistīti ar ieilgušo eirozonas stagnāciju un vājajām Krievijas izaugsmes perspektīvām. Ja padziļinātos ģeopolitiskā spriedze, tiktu ietekmēts gan reālais, gan arī finanšu sektors, secina SVF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF norāda uz demogrāfijas problēmu, ārējo risku un finanšu sistēmas reputācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku

LETA, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF mudina domāt par kreditēšanas stimulēšanu

LETA, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) mudina domāt par kreditēšanas stimulēšanu un tieslietu sistēmas efektivitāti. Banku izsniegto kredītu apmērs privātajam sektoram turpina samazināties, kas arvien vairāk ietekmēs arī investīcijas, brīdina SVF.

Dažus gadus pēc ekonomikas krīzes Latvijā produktivitāte auga straujāk nekā algas, tādējādi uzņēmumi varēja finansēt investīcijas ar uzkrātajiem ieņēmumiem. Tomēr situācija darba tirgū ir kļuvusi saspringtāka, algas ir pieaugušas, tādējādi kreditēšanas izaugsmes atdzīvināšanai būtu jākļūst par politikas prioritāti. Jācenšas veicināt mazo un vidējo aizņēmumu kreditēšanu, piedāvājot kredītu garantijas un attīstot kredītbirojus ar standartizētu informāciju, teikts SVF ziņojumā.

Reformas ar mērķi tālāk samazināt privātā sektora parādu slogu varētu palīdzēt atdzīvināt pieprasījumu pēc aizņēmumiem, mazināt kredītrisku uztveri un likt pamatu investīciju kāpināšanai. Lai to panāktu, būtu nepieciešams sekmēt tieslietu sistēmas efektivitāti, jo sevišķi saistībā ar bankrota procedūrām, rosina SVF. Nepieciešams veicināt iespēju risināt strīdus mediācijas un arbitrāžas ceļā, tāpēc būtu jānodrošina labāka iespēja piekļūt šīm institūcijām. Vairāk risinot strīdus ar mediācijas vai arbitrāžas palīdzību, tiktu samazināta tiesu noslodze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF: Grieķijai nav nepieciešama papildu taupība; izdevumu samazinājumi jau aizgājuši par tālu

LETA, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai šobrīd papildu taupība nav nepieciešama un izdevumu samazinājumi jau bijuši pārlieku bargi, pirmdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Ja Grieķija ievēros vienošanos, kas panākta ar Eiropas Savienību (ES) attiecībā uz budžeta pārpalikuma palielināšanu līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pretstatā SVF ieteikumiem, tad tai nevajadzētu vainot fondu par papildu taupības īstenošanu, lai sasniegtu šo mērķi, bloga ierakstā norāda SVF amatpersonas.

SVF vecākais ekonomists Moriss Obstfelds un Eiropas nodaļas direktors Pols Tomsens, kuri bijuši iesaistīti saunās ar Grieķiju, izmanto šo blogu, lai aizstāvētu SVF pret dezinformāciju, kas, pēc viņu uzskatiem, izkropļo patiesību.

Pēc vairākas dienas Grieķijā ilgušām demonstrācijām saistībā ar jauniem budžeta izdevumu samazinājumiem amatpersonas vēsta, ka SVF tiek kritizēts par papildu fiskālās taupības pieprasīšanu, jo sevišķi par tās noteikšanu kā nosacījumu tik ļoti nepieciešamajai parādu sloga mazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse pasaules valstu ir vērsušās Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), lai saņemtu ārkārtas aizdevumus un tādējādi pārvarētu finanšu krīzi, ko izraisījusi globālā koronavīrusa pandēmija, ziņo "CNN".

Vairāk nekā 100 valstis līdz šim ir lūgušas ārkārtas palīdzību, pavēstījusi SVF vadītāja Kristalina Georgijeva.

Viņa sacīja, ka SVF ir gatavs izmantot "pilnu instrumentu komplektu un finansējumu 1 triljona ASV dolāru apmērā", atzīmējot, ka līdz šim 10 valstis ir saņēmušas ārkārtas palīdzību un pusei no pārējām valstīm to vajadzētu saņemt līdz aprīļa beigām.

SVF brīdinājis, ka pasaules ekonomika ir uz ceļa, kas ved uz dziļāko lejupslīdi kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, un valdībām un veselības aizsardzības iestādēm jāstrādā kopā, lai novērstu vēl sliktāku iznākumu.

SVF vadītāja arī mudinājusi centrālās bankas "tērēt tik daudz, cik varat".

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Rīgā ieradusies Starptautiskā Valūtas fonda misija

Lelde Petrāne, 27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26. februāra līdz 10. martam Rīgā strādā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija, informē Latvijas Banka.

Starptautisko ekspertu vizīte notiek SVF veiktās organizācijas dalībvalstu pārraudzības ietvaros, un tās laikā plānota tikšanās ar Latvijas Bankas vadību un ekspertiem, kā arī citu institūciju un privātā sektora pārstāvjiem. Sarunu mērķis - apspriest Latvijas ekonomikas attīstību un plānoto ekonomikas politikas stratēģiju. Misijas rezultātā tapušais SVF ekspertu novērtējums un ieteikumi ekonomikas politikas jomā šā gada maijā tiks izskatīti SVF Valdē un nodoti sabiedrības vērtējumam.

Vizītes laikā notiks arī konsultācijas SVF reģionālajā – Baltijas – griezumā. 2013. gadā SVF pārraudzības politikas pārskatīšanas rezultātā SVF ir uzsācis pilotprojektu – tā saucamās klastera konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir reģionālās pārraudzības stiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti par potenciālo palīdzību Grieķijai un Ukrainai: Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un partneriem

Žanete Hāka, 27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiro zona piekrīt samazināt Grieķijas parādu un izmaksāt tai 10,3 miljardus eiro

LETA--AFP, 25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES apstiprina viena miljarda aizdevumu Ukrainai

Žanete Hāka, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Eiropas Savienības (ES) amatpersonas apstiprināja vidēja termiņa aizdevumu Ukrainai viena miljarda eiro apmērā, raksta kyivpost.com.

Šis aizdevums tiks izmantots valdības ekonomikas programmai, ko atbalstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Iepriekš ES apstiprināja finansējumu 610 miljonu eiro apmērā, kas pagaidām vēl nav pārskaitīts Ukrainai.

Db.lv jau rakstīja, ka SVF pietuvojies tam, lai drīzumā ar Ukrainu tiktu slēgts līgums par finansiālas palīdzības nodrošināšanu 14 - 18 miljardu ASV dolāru apjomā nākamajos divos gados, vēsta BBC.

Šo vienošanos vēl ir jāapstiprina SVF valdei. To izdevies panākt pēc trīs nedēļu ilgas SVF pārstāvju vizītes Ukrainā.

Tiek paredzēts, ka pēc vienošanās noslēgšanas ar SVF Ukrainai pavērsies ceļš arī uz vēl 27 miljardu ASV dolāru saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noslēdzas Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvju vizīte Latvijā

LETA, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10. martā noslēdzas Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu vizīte Latvijā.

SVF misija Latvijā noritēja no 26. februāra, un tās laikā notika tikšanās ar Latvijas amatpersonām un ekspertiem.

Latvijas Banka iepriekš informēja, ka SVF ekspertu vizītes Latvijā laikā notiek arī konsultācijas reģionālajā - Baltijas - griezumā. Konsultāciju rezultātā taps Baltijas klastera ziņojums, kas maijā tiks apspriests SVF valdē kopā ar Baltijas valstu individuāliem pārraudzības ziņojumiem un publicēts vasaras sākumā.

Baltijas klastera ziņojuma mērķis ir novērtēt starpvalstu saikņu un attiecīgo valstu politiku savstarpējo ietekmi, risku izplatīšanās kanālus, kā arī sniegt rekomendācijas ekonomikas stiprināšanai ne tikai valsts, bet arī reģiona griezumā. Šāds starptautisko ekspertu vērtējums būs noderīgs informācijas avots ekonomiskās politikas veidotājiem Latvijā, vērtē Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pietuvojies tam, lai drīzumā ar Ukrainu tiktu slēgts līgums par finansiālas palīdzības nodrošināšanu 14 - 18 miljardu ASV dolāru apjomā nākamajos divos gados, vēsta BBC.

Šo vienošanos vēl ir jāapstiprina SVF valdei. To izdevies panākt pēc trīs nedēļu ilgas SVF pārstāvju vizītes Ukrainā.

Tiek paredzēts, ka pēc vienošanās noslēgšanas ar SVF Ukrainai pavērsies ceļš arī uz vēl 27 miljardu ASV dolāru saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) un ASV.

«Sekojot intensīvai ekonomiskai un politiskai turbulencei, kas bija vērojamā pēdējos mēnešos, Ukraina sasniegusi noteiktu stabilitāti, bet tai priekšā sarežģīti pārbaudījumi,» paziņojis SVF misijas Ukrainā pārstāvji.

Vienošanās ar SVF iet roku rokā ar reformu programmu, kas jāievieš Ukrainā. Viens no SVF noteikumiem aizdevuma piešķiršanā bija enerģijas subsīdiju samazināšana patērētājiem. Trešdien Ukrainas pagaidu valdība pieņēma lēmumu paaugstināt gāzes cenas par 50%. Ukrainas iepriekšējais prezidents Viktors Janukovičs bija atteicies pieņemt šo nepopulāro lēmumu. Valsts pagaidu premjers Arsenijs Jaceņuks paziņoja Ukrainas parlamentam, ka Ukrainai bija «uz ekonomikas un finanšu bankrota malas». Tāpat viņš norādīja, ka līdz ar taupības pasākumiem, ko ierosināja SVF, valsts ekonomika varētu sarauties par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

SVF Latvijas IKP izaugsmi šogad prognozē 2,5-3% apmērā

BNS, 05.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šogad prognozē 2,5-3% apmērā, piektdien žurnālistiem sacīja SVF misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars.

Pēc viņa teiktā, Latvijas ekonomikas izaugsme salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir sarukusi investīciju apmēra un ārējo faktoru dēļ. «Izaugsme 2014.gada, visticamāk, būs zem 3% atšķirībā no aptuveni 4% pērn. Tieša ietekme ģeopolitiskajai spriedzei, ietverot sankcijas un pretsankcijas, bijusi salīdzinoši neliela, tomēr konflikts kopā ar vājo eiro zonas atkopšanos, visticamāk, ir pazeminājis uzticību un atturējis investīcijas,» sacīja Aijars, prognozējot, ka nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujāka.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomikas tālākai izaugsmei būtiska ir investīciju piesaiste, kā arī privātā sektora kreditēšana no banku puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai nepieciešami vēl vismaz 50 miljardi eiro, tostarp vēl 36 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) aizdevējiem, lai stabilizētu tās finanses, pat saglabājot pašreizējos kreditoru plānus, ceturtdien pavēstīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF).

Jaunā ziņojumā par Grieķijas finansiālo situāciju SVF arī samazinājis valsts šī gada ekonomiskās izaugsmes prognozi no 2,5% līdz 0%. Šajos aprēķinos nav iekļauta šīs nedēļas banku slēgšana un kapitāla kontroles pasākumi.

SVF ziņojumā norādīts, ka premjerministra Alekša Cipra valdīšanas laikā valsts finansiālās vajadzības būtiski pieaugušas, bet pašreizējie Grieķijas un ES kreditoru priekšlikumi šīs vajadzības nesedz.

"Grieķijai nākotnē ir nepieciešams daudz lielāks finansējums, nekā mēs domājām pagājušajā gadā," žurnālistiem pavēstīja SVF amatpersona.

Jaunā analīze liecina, ka "būs nepieciešama vēl visaptverošāka parāda operācija, lai nodrošinātu, ka parāds ir līdzsvarots," norādīja SVF amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF palielina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes; Latvijai prognozē 2,3% pieaugumu

LETA, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien palielināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

Savukārt Latvijai SVF šogad prognozē 2,3% iekšzemes kopprodukta izaugsmi, bet nākamajā gadā 3,3% pieaugumu. SVF prognozē, ka 18 nāciju eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1,5%, salīdzinot ar janvārī prognozētajiem 1,2%.

Lietuvas, kas šogad pievienojās Eiropas vienotajai valūtas zonai, ekonomikas aplēses šim gadam nav iekļautas eirozonas prognozes aprēķinā. Savukārt nākamgad eirozonas iekšzemes kopprodukts pieaugs par 1,6%, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 1,4% izaugsmi, liecina SVF jaunākais pasaules ekonomiskais ziņojums.

Eirozonas ekonomisko izaugsmi veicinās zemās naftas cenas, rekordzemās procentlikmes un Eiropas Centrālās bankas apjomīgā ekonomikas veicināšanas programma. Tikmēr riski eirozonai saglabāsies no vājās inflācijas un pieprasījuma, kā arī Ukrainas krīzes un neskaidrības par Grieķijas nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF palielina globālās ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam

LETA--AFP, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet prognozi nākamajam gadam saglabāja nemainīgu.

SVF prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,7%.

Pagājušā gada oktobrī SVF globālajai ekonomikai 2014.gadā prognozēja pieaugumu 3,6% apmērā.

Savukārt nākamgad pasaules ekonomika varētu palielināties par 3,9%, kas atbilst oktobra prognozēm.

Attīstītajām ekonomikām fonds šogad paredz 2,2% izaugsmi, kas ir par 0,2 procentpunktiem lielāka par iepriekš prognozēto.

Attīstīto ekonomiku izaugsmes prognoze samazināta par 0,2 procentpunktiem - līdz 2,3%.

SVF prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad un nākamgad palielināsies par attiecīgi 1% un 1,4%. Eirozonas prognozes abiem gadiem SVF palielinājis par 0,1 procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

SVF: Parādsaistību atmaksas termiņu pagarināšana nespēj palīdzēt krīzēs nonākušām valstīm

LETA--AFP, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kuram Grieķija lūgusi pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu, paziņojis, ka termiņa pagarināšana parasti ir neefektīva un nespēj palīdzēt valstīm pārvarēt krīzi.

Grieķijai parāda maksājumu SVF - 1,5 miljardus eiro - bija nepieciešams veikt līdz otrdienas plkst.22 (plkst.1 pēc Latvijas laika). SVF trešdien apstiprināja, ka Grieķija otrdien nav spējusi samaksāt savu parādu.

Tādējādi Grieķija kļuvusi par pirmo attīstīto valsti, kas piedzīvojusi SVF parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu, un šī situācija norāda uz pilnīgo neveiksmi vairāk nekā piecu mēnešu garumā atrisināt Atēnu finanšu problēmas un novērst valsts izstāšanos no eirozonas.

Grieķija otrdien pēdējā brīdī lūdza SVF pagarināt parādsaistību atmaksas termiņu.

Fonds šādi iepriekš rīkojies vien divreiz - abas reizes 1982.gadā, kad parādsaistību atmaksas termiņš tika pagarināts Nikaragvai un Gajānai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SVF paaugstina globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas atveseļošanās uzlabojas un paātrinās, kas nozīmē, ka izaugsme šogad būs straujāka par iepriekš prognozēto, otrdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Fonds prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5%, nevis 3,4%, kā tika lēsts janvārī.

Tādējādi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi SVF paaugstinājis pirmo reizi pēdējos divos gados.

Fonds arī prognozē, ka nākamgad pasaules ekonomika pieaugs par 3,6%, bet līdz 2022.gadam izaugsmes temps paātrināsies līdz 3,8%.

Vienlaikus gan SVF norāda uz vairākiem riskiem, kas varētu apdraudēt šīs prognozes. Starp tiem ir finanšu sistēmas regulējošo noteikumu atvieglošana, protekcionisma ieviešana un imigrācijas ierobežošana, kas ir ASV prezidenta Donalda Trampa politikas programmas pamatā.

SVF prognozē, ka ASV ekonomika šogad palielināsies par 2,3% un 2,5% nākamgad, fondam saglabājot nemainīgas janvārī publiskotās aplēses. Fonds uzskata, ka nodokļu samazinājumi un citi ekonomikas stimulēšanas pasākumi, ko varētu ieviest Tramps, palielinās fiskālo deficītu un veicinās inflāciju, pieprasot valsts centrālajai bankai īstenot straujākus bāzes procentu likmes paaugstinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Jaceņuks: Lai dabūtu SVF aizdevumu, nāksies pieņemt ārkārtīgi nepopulārus lēmumus

Gunta Kursiša, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Ukrainas valdība ir gatava pieņemt «ārkārtīgi nepopulārus» lēmumus, piektdien pavēstīja Ukrainas jaunās valdības vadītājs Arsenijs Jaceņuks (Арсений Яценюк), raksta Korrespondent.

Viņš precizēja, ka šo lēmumu vidū būs, piemēram, gāzes tarifa pacelšana. «Tas skars gāzes tarifu pacelšanu, subsīdiju piešķiršanu, tas skar sociālās programmas,» skaidroja A. Jaceņuks.

Premjers uzsvēra, ka Ukrainas valdība necer uz SVF aizņēmuma saņemšanas nosacījumu atvieglojumiem.

«Mēs vēl pārrunāsim to ar SVF, bet maz kas mainīsies no sākotnējās programmas,» pauda A. Jaceņuks.

Iepriekš A. Jaceņuks pauda, ka «tādu finansiālo katastrofu Ukraina nav piedzīvojusi visā neatkarības laikā».

Ukrainas pagaidu finanšu ministrs Jurijs Kolobovs pirmdien paziņoja, ka Ukrainai turpmāko apmēram divu gadu laikā būs nepieciešama starptautiskā finansiālā palīdzība 35 miljardu dolāru (25,5 miljardu eiro) apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanas jomā, aicinot valsti aktīvāk ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas.

Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb tā dēvēto IV panta konsultāciju ietvaros. Pēc SVF ekspertu Latvijas apmeklējuma starptautiskā organizācija augusta sākumā publicēja ziņojumu par valsts makroekonomisko stāvokli un sniedza arī Latvijas finanšu sektora novērtējumu.

Novērtējumā SVF norāda uz Latvijas kavēšanos finanšu noziegumu apkarošanās jomā, kas var novest pie tā, ka Latvija tiek ierindota tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā», pamatīgi iedragājot uzticību Latvijas finanšu sistēmai. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka nekavējoties ieviest «Moneyval» rekomendācijas.

Tāpat kā riskantas tiek vērtētas Latvijas veiktās reformas finanšu sektorā, kas varētu iedragāt uzticību Latvijas finanšu sektoram un apdraudēt tā stabilitāti. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka Latvijai aktīvāk veikt klātienes uzraudzību augsta riska bankās un pārliecināties, ka to darbība neapdraud finanšu stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru