Pašreizējā apdrošināšana būvniecībā ir vien butaforija 

Izstrādāti grozījumi Būvniecības likumā, precizējot būvniecības dalībnieku atbildību; sīkāku informāciju nozares atbildīgā ministrija sola tuvākajā nākotnē

Žanete Hāka, 07.05.2019

Foto: pixabay.com

DB jau rakstījis, ka ilgu laiku būvniecības nozarē notiek strīdi par atbildības noteikšanu saistībā ar trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, jo par tiem atbildību nevēlas uzņemties nedz būvnieki, nedz pasūtītāji, noveļot potenciālo izmaksu segšanu uz otras puses atbildību.

Turklāt jau gadiem normatīvais regulējums būvniecības sektora civiltiesiskās atbildības (CTA) obligātās apdrošināšanas segmentā ļauj veidot un iegādāties obligātās apdrošināšanas būvniecības polises, kuras formāli atbilst normatīvajā regulējumā izvirzītajām prasībām, taču tās var salīdzināt ar butaforiju, jo to segums, raugoties no reālajiem riskiem, ir nulles vērtībā, uzskata eksperti, rosinot mainīt sistēmu.

Iezīmē problēmas

Esošais apdrošināšanas regulējums būvniecības jomā Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu ir spēkā kopš 2014. gada, atgādina Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena, atzīstot, ka, piemērojot regulējumu praksē, konstatēts, ka trešajām personām (piemēram, kaimiņam, ja būvdarbu rezultātā ir radušies bojājumi viņa nekustamajam īpašumam) ir sarežģīti pierādīt cēloņsakarību starp bojājumiem un būvdarbiem. Pamatā problēma rodas no tā, ka nav strikti nodalīta atbildība starp būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī procesa dalībnieka (juridiskās personas) un procesā iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Advokātu biroja Sorainen partneres Lelde Laviņa un Inga Oga atgādina, ka pašlaik normatīvo aktu līmenī ir definētas pamatprasības, kas jāievēro, slēdzot apdrošināšanas līgumu par obligātās apdrošināšanas būvniecībā iegādi, tostarp nosakot minimālos apdrošināšanas limitus un termiņus, un vēl atsevišķas prasības. Tādējādi, pēc L. Laviņas teiktā, lasot attiecīgo normatīvo regulējumu, šķiet, ka jautājums ir sakārtots un trešajām personām ir nodrošināta aizsardzība, ko sniedz apdrošināšana, un, iestājoties gadījumam, tiks sasniegts mērķis – atvieglot šo personu prasījumu apmierināšanu dzīvības, veselības, mantas vai vides aizskāruma gadījumos, norāda eksperte.

«Tomēr realitāte ir tāla no mērķa, un gandrīz vai ikreiz (patiesībā, pēc mūsu pieredzes, visos gadījumos), kad iestājas reāls gadījums un tiek iesniegts pieteikums apdrošinātājam, tiek saņemts atteikums izmaksāt atlīdzību. Un tad izrādās, ka būvdarbi objektā, kas atrodas Vecrīgā, nav apdrošināti, jo teritorija «Vecrīga» ir izņēmums. Polisē ietvertais vibrāciju risks neietver objektam blakus esošās mājas, lai gan objekts atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā ar blīvu apbūvi un būvdarbu ietvaros paredzēti pāļu dzīšanas darbi, tādējādi noteikti šie būvdarbi ir saistīti ar vibrāciju rašanos un paaugstinātiem riskiem apkārtējām ēkām. Pārrauts elektrības kabelis, un veselam pilsētas kvartālam pazūd elektrība vai, pārraujot kabeli, tiek pārtraukta elektrības padeve ražošanas uzņēmumam, bet polisē kā izņēmums noteikts nepareizi izvēlēta tehnika vai nepietiekami rūpīgi izvērtēta projekta tehniskā dokumentācija. Brīvstāvoša ugunsmūra daļas uzkrīt blakus esošās ēkas (kaimiņa mājas) jumtam, bet polisē kaimiņu mājas norādītas kā izņēmums. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, bet kur tad ir problēma?» vaicā eksperte. Pēc viņas teiktā, tā ir faktā, ka normatīvais regulējums, nosakot apdrošināšanas obligātumu, ir definējis tās ārējo ietvaru, bet polises segumu atstāj tirgus ziņā.

Tādējādi, pēc ekspertu teiktā, esošā situācija gadiem ļauj iegādāties polises, kuras formāli atbilst prasībām, bet patiesībā ir vien butaforija, jo to segums, raugoties no reālajiem riskiem, ir nulles vērtībā.

Visu rakstu lasiet 7. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Jaunākais izdevums