Jaunākais izdevums

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Pārējie nozares komersanti faktiski ir atkarīgi no cita uzņēmuma lēmumiem, kas iznīcina konkurenci un sniedz ievērojamas priekšrocības vienam tirgus spēlētājam, atzīmē D.Ņikitins. Situācija ir nepieņemama, jo būtībā mēs esam spiesti norakstīt visas līdzšinējās investīcijas, iziet no tirgus un ienākt no jauna, izmantojot konkurenta infrastruktūru un labvēlību, uzsver Baltcom vadītājs.

Pirms kāda laika par Latviju tika runāts kā par vienu no spēcīgākajām Eiropas Savienības (ES) valstīm interneta pieejamības un kvalitātes ziņā. Kā jūs raksturotu šī brīža situāciju?

Taisnība. Pirms nepilniem desmit gadiem Latvija šajā jomā bija viena no ES līderēm. Tagad citas valstis mums pietuvojušās un aizsteigušās priekšā, taču tas nebūt nenozīmē, ka mūsu internets ir kļuvis sliktāks. Tas vairāk apliecina to, ka arī citas valstis pēdējos gados ir būtiski attīstījušas savus tīklus un audzējušas pakalpojumu kvalitāti. Pašlaik ātrgaitas internets pieejams aptuveni 91% Latvijas teritorijas, kas starp ES valstīm ļauj mums ierindoties piektajā vietā interneta pieejamības ziņā. Tāpat Latvija ir 21.vietā interneta ātruma ziņā, kas arī nebūt nav slikts rezultāts, tas vienkārši nozīmē to, ka arī citas valstis attīstības ziņā ir gājušas uz priekšu.

Ierasts dzirdēt, ka parasti jauno tehnoloģiju ieviešanā Latvija atpaliek no citām ES valstīm. Kā tas nākas, ka ātrgaitas internetu mums izdevies attīstīt pat ātrāk nekā mūsu Eiropas kaimiņiem?

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas būtiski veicināja straujāku ātrgaitas interneta tīklu izbūvi. Tāpat šie atvieglojumi ļāva Latvijas tirgū darbu sākt lielākam skaitam sakaru operatoru, palielinot konkurenci un samazinot bijušā monopolista SIA Tet ietekmi uz tirgu. Šādi apstākļi ilgtermiņā, protams, rada priekšrocības galapatērētājiem gan tehnoloģiju, gan cenu ziņā - tā nav sagadīšanās, ka Latvijā sakaru pakalpojumiem vēl šobrīd ir ļoti konkurētspējīgas cenas. Tikmēr citās valstīs, kur regulējums jau sākotnēji bija stingrāks un gaisvadu līniju izbūve bija aizliegta, ātrgaitas interneta attīstība noritēja daudz gausāk – bija nepieciešams veikt virkni dažādu tehnisku, administratīvu un birokrātisku pasākumu, kā arī ieguldīt milzīgus līdzekļus attīstībā. Rezultātā nereti jauni spēlētāji nebija ieinteresēti ienākt tirgū un veikt investīcijas. Šī iemesla dēļ vecās Eiropas galvaspilsētās cilvēki nereti joprojām par internetu maksā aptuveni piecas reizes vairāk nekā Rīgas iedzīvotāji, bet saņem būtiski sliktāku pakalpojumu. Piemēram, Lielbritānijā optiskais internets arvien ir attīstības sākumstadijā.

Kopš 2006. gada jaunu gaisvadu līniju ierīkošana, kā arī veco rekonstrukcija un modernizācija ir aizliegta arī Rīgas pašvaldībā. Kādā mērā tas ir sarežģījis sakaru operatoru darbu?

Jāsaka, ka jau kopš regulējuma pieņemšanas bija pilnīgi skaidrs, ka prasības ir utopiskas un praktiski neizpildāmas visai nozarei, izņemot vienu spēlētāju. Šobrīd šis aizliegums ievērojami apgrūtina ne tikai esošo līniju modernizāciju un rekonstrukciju, bet arī uzturēšanu atbilstošā stāvoklī. Principā šis aizliegums nozīmē, ka mēs vairs nevaram attīstīt gaisvadu tīklu un pat viena vada nomaiņa pārvēršas par ļoti sarežģītu, ilgu un dārgu pasākumu. Esošais regulējums nosaka, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas ne vienmēr ir tehniski izdarāms. Šis faktors veicina ne tikai esošās infrastruktūras stāvokļa pasliktināšanos, bet arī iznīcina konkurenci, jo šobrīd, modernizējot vai rekonstruējot tīklus, sakaru operatoriem nepieciešams no jauna izbūvēt infrastruktūru, kas vienreiz jau tikusi izbūvēta. Tas, protams, prasa milzīgus līdzekļus un sniedz priekšrocības atsevišķiem operatoriem.

Procentuāli cik lielā daļā gadījumu gaisvadus pārcelt uz pazemi neizdodas no operatora neatkarīgu iemeslu dēļ?

Kopš 2021. gada sākuma mums uz pazemes infrastruktūru nav izdevies pārcelt apmēram 95% gaisvadu, ko bijis nepieciešams rekonstruēt vai modernizēt. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā gadījumu darbus veikt vienkārši nav bijis iespējams. Bez tam jāatzīmē, ka tajos gadījumos, kad pārcelt gaisvadus uz pazemi tomēr izdevās, šie darbi veikti kāda lielāka nekustamā īpašuma projekta ietvaros. Respektīvi - bez nekustamā īpašuma attīstītāja iesaistes un līdzfinansējuma uz pazemi līdz šim nav pārcelts neviens gaisvads.

Kādi ir tie gadījumi, kad pārvietot gaisvadus uz pazemes infrastruktūru nav iespējams?

Principā izdarīt to jau izbūvētā pilsētā ir praktiski neiespējami, jo šādā gadījumā nepieciešams veikt virkni saskaņošanas darbu, tajā skaitā sagatavot būvniecības projektu, saskaņot to ar visu iesaistīto namu iedzīvotājiem, kā arī atsevišķos gadījumos sabojāt jau esošo infrastruktūru, piemēram, ceļus. Darīt to viena vada dēļ nav ekonomiski pamatoti, bez tam nereti operatori saskaras ar situāciju, kad nepieciešamos saskaņojumus nemaz nav iespējams veikt. Piemēram, ēku īpašnieki ne vienmēr ir gatavi saskaņot būvdarbus kāpņutelpās, tajā skaitā ēkas pamatu urbšanu vai citus darbus, lai izvilktu jaunus kabeļus līdz katram dzīvoklim. Tāpat jāņem vērā arī fakts, ka šobrīd Tet ir vienīgais komersants, kura īpašumā ir plaša kabeļu kanalizācija Rīgas pilsētā, kas sākotnēji iegūta privatizācijas ceļā. Attiecīgi pārējiem operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, vienīgais risinājums ir vienoties ar Tet par vietas nomu optiskajam tīklam. Kā zināms, vēsturiski pazemes kabeļu tīklu Rīgā mantoja valsts uzņēmumi SIA Lattelekom (pašlaik SIA Tet) un VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Lattelekom privatizācijas procesā saglabāja īpašumtiesības uz lielāko daļu no Rīgas centrā esošā tīkla, bet citiem komersantiem tīkls privatizācijai, iegādei vai kā citādi nav bijis pieejams. Tādējādi jau vēsturiski Lattelekom ieguvis sava veida priekšrocības. Mēs uzskatām, ka pēc būtības arī Baltcom iegādātā gaisvadu infrastruktūra būtu pielīdzināma Tet privatizētajai kanalizācijai, bet Baltcom privātīpašums, atšķirībā no Tet, netiek aizsargāts. Vēl jo vairāk - principā to pieprasīts demontēt. Šī iemesla dēļ rodas jautājums - vai šāda prasība ir taisnīga un samērīga?

Kāda ir Rīgas kanalizācijas kapacitāte - vai tiešām pazemē, kaut vai teorētiski, pietiktu vietas visiem operatoriem?

Visticamāk - nē. Vieta jau tagad ir ļoti ierobežota, kas nozīmē, ka nākotnē gaisvadu tīklu pārcelšana uz pazemi varētu ievērojami negatīvi ietekmēt konkurenci, izslēdzot no tirgus vairākus spēlētājus. Nemainot RD saistošos noteikumus uz objektīvi izpildāmiem, Rīgas centrā kā vienīgais kabeļoperators savus pakalpojumus, visticamāk, spēs nodrošināt tikai Tet, kas bezkonkurences apstākļos apdraud gan pakalpojuma cenu, gan kvalitāti. Šādā situācijā galu galā lielākais zaudētājs būs patērētājs.

Kādi ir RD galvenie argumenti, kāpēc nepieciešams gaisvadus pārcelt uz pazemes infrastruktūru?

RD norāda, ka gaisvadu infrastruktūra degradē pilsētvidi un bieži rada bīstamības apstākļus, savukārt gaisvadu infrastruktūras īpašnieki atzīmē, ka tieši pastāvošais regulējums arī ir galvenais iemesls, kāpēc gaisvadi Rīgas pilsētā vietām ir kritiskā stāvoklī. Saistošie noteikumi tos liedz uzturēt kārtībā, jo tos nav atļauts rekonstruēt, nepārceļot pazemē. Principā regulējuma izpilde gaisvadu infrastruktūras īpašniekiem nozīmē pienākumu likvidēt esošo gaisvadu infrastruktūru, zaudējot iepriekš veiktās investīcijas, un izbūvēt jaunu infrastruktūru pazemē. Tas šiem komersantiem pēc būtības nozīmē ienākšanu tirgū no jauna ne vien no izmaksu, bet arī no administratīvā sloga viedokļa – jebkura šāda procesa veikšanai ir gan jāuzbūvē vai jāiznomā kabeļu kanalizācija, gan jāsaņem nekustamo īpašumu saskaņojumi tīkla pārbūvei. Katrā objektā tas nozīmē saņemt 10 līdz 30 saskaņojumus, bet visā pilsētā kopumā mēs runājam par desmitiem tūkstošu saskaņojumu. Bez tam īpašniekiem ir tiesības arī nepiekrist. Principā RD pieņemtais regulējums liedz uzturēt esošo infrastruktūru kārtībā, un regulējuma izpilde lielākajā daļā gadījumu nav racionāli iespējama. Veidojas sava veida apburtais loks, kura dēļ daļa komersantu vienkārši tiek izspiesti no tirgus. Tāpat rodas jautājums - vai rīdzinieki vispār būs gatavi par elektronisko sakaru pakalpojumiem maksāt ievērojami dārgāk? Neapšaubāmi jauna pazemes tīkla izbūves risinājums kopumā ir dārgāks nekā gaisvadu risinājums, un par to galu galā maksās patērētājs.

Vai ir arī kādi izņēmumi, kad gaisvadu pārcelšana uz pazemes infrastruktūru tomēr būtu pieļaujama?

Mēs neesam pret gaisvadu pārcelšanu, taču tas būtu jādara tikai tur, kur tas ir tehniski iespējams, piemēram, jaunajos rajonos, kur būvniecība tiek sākta no nulles. Lielākajā daļā jauno projektu, kā arī pilsētas attīstības projektos mēs jau sākotnēji kabeļus izvietojam pazemē, jo tas ir praktiski izdarāms - ēka vēl pieder vienam īpašniekam, kā arī tajā vēl nedzīvo cilvēki un nestrādā uzņēmumi. Šāda tipa projekti tiek realizēti brīdī, kad visas ēkai nepieciešamās komunikācijas vēl tikai tiek būvētas, un bieži telekomunikācijas kabeļi tiek likti zem ielām vēl pirms ceļu seguma izbūves kopā ar pārējam komunikācijām. Savukārt citās vietās, kur jau viss ir izbūvēts un sadalīts īpašumos pirms vairākiem desmitiem gadu, ir jāmeklē racionāla iespēja esošo infrastruktūru sakārtot un uzturēt labā darba kārtībā, jo visi – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi – vēlas kvalitatīvu un ātru internetu par saprātīgu cenu.

Cik man zināms, Baltcom nodrošina pakalpojumus arī citās Latvijas pilsētās. Vai citviet kārtība ir līdzīga, vai arī vēlme atbrīvoties no gaisvadiem ir raksturīga tikai galvaspilsētā?

Regulējums ir dažāds, taču lielākajā daļā pilsētu gaisvadu izbūve, modernizācija un rekonstrukcija ir atļauta. Tajā pašā laikā ir arī pašvaldības, kur lielākā daļa interneta infrastruktūras atrodas pazemē, piemēram, Mārupe un Daugavpils.

Stingrā regulējuma un citu iemeslu dēļ nereti gaisvadi netiek atbilstoši apkalpoti, un bieži pat nav zināms, kam tie pieder. Kam, jūsuprāt, būtu par to jārūpējas un jāidentificē nelegālie un bezsaimnieka gaisvadi?

Pirmkārt - ikvienam ēkas apsaimniekotājam, kam būtu jāzina, kādi vadi atrodas viņu īpašumā un kāpēc tie tur ir, taču lemt par to, vai šie vadi ir nelegāli vai bezsaimnieka, vajadzētu tikai RD. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka jebkurai apsekošanai ir jābūt mērķim un skaidram plānam, ko darīt ar iegūtajiem rezultātiem. Pašlaik novērojama situācija, ka, lai gan apsekošanas notiek, reāla ieguvuma no tā nav, jo regulējuma problēmas neļauj produktīvi virzīties tālāk. Piemēram, šobrīd mums nav atbilstošas alternatīvas, kur likt savus vadus. Vienīgais, kas pašlaik pēc apsekošanām notiek, ir cīņa juridiskajā frontē, kur institūciju pārstāvji mēģina atrast nepilnības operatoru tīklu projektu dokumentācijā ar mērķi pierādīt kāda kabeļa nelegālo izcelsmi un to demontēt. Ja kabelis netiek aizvietots, tas ir ļoti bīstami, jo tīkls ir integrēts vienums, kā ietekmē no vienas ēkas var būt atkarīgas daudzas citas. Tas noteikti neveicina konstruktīvu sistemātisko problēmu risināšanu, gluži pretēji - arvien samazina tīkla iespējas attīstīties un iznīcina konkurenci.

Kādi būtu Baltcom priekšlikumi situācijas uzlabošanai?

Mēs esam pārliecināti, ka ar šo problēmu agrāk vai vēlāk saskarsies visi operatori, kuru īpašumā nav pazemes infrastruktūras, tāpēc situācija būtu nekavējoties jārisina. Ja tas netiks darīts, tiks apdraudēta ne tikai konkurence un telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāte, bet arī Rīgas pilsētas lielo mērķu sasniegšana, piemēram, ideja kļūt par viedo pilsētu un cerētie panākumi ES misijā SmartCity2030. Šos mērķus būs iespējams īstenot tikai tādā gadījumā, ja internets pilsētā ir pilnībā pieejams gan no tehnoloģiju, gan cenas un konkurences viedokļa. Mūsuprāt, ir nepieciešams regulējumu atjaunot, nodrošinot operatoriem iespēju sakārtot gaisvadus un uzturēt tos atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību. To var izdarīt, gan papildinot esošo regulējumu, definējot rīcību gadījumos, kad pazemes tīkla izbūve nav objektīvi tehniski iespējama, gan izveidojot jaunu regulējumu, ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju, kā arī pašas pilsētas, nevis viena pakalpojuma sniedzēja intereses.

Kāds varētu būt ļaunākais scenārijs - ko rīdzinieki varētu sagaidīt, ja situācija netiks risināta?

Ja nekas nemainīsies, pavisam drīz mēs varam nonākt situācijā, kad gaisvadu infrastruktūras sakārtošana nenotiks vispār, kā ietekmē varētu notikt arī brutāla operatoru likumīgās infrastruktūras demontāža. Tas iznīcinātu konkurenci, veidojot sakaru operatoru monopolu Rīgas pilsētas ietvaros. Ilgtermiņā tas nozīmētu vecas tehnoloģijas un augstas cenas, un šajā gadījumā ieguvējs būtu tikai viens - bijušais monopolists, kam jau šobrīd ir būtiskas konkurences priekšrocības. To nozares spēlētāji neskaitāmas reizes ir norādījuši RD, aicinot meklēt konstruktīvus risinājumus, taču reakcija diemžēl nav sekojusi. Jebkurā gadījumā mēs esam gatavi vērsties attiecīgajās instancēs, lai aizsargātu gan uzņēmuma, gan mūsu klientu tiesības, jo šāda situācija nav pieļaujama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pabeigta Bite Latvija un Baltcom apvienošana

Db.lv, 01.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. jūlijā ir noslēgusies divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošanās, un visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpina sniegt “Bite Latvija”.

“Bite Latvija” savā īpašumā iegūst plašo optiskā interneta tīklu, kas jau šobrīd ir pieejams vairāk nekā 400 000 mājsaimniecībām visā Latvijā. Tas dod iespēju “Bite Latvija” fiziskajām personām un biznesa klientiem vienuviet piedāvāt tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūst par numur viens mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā ir ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā

LETA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot optiskā interneta tīklu galvaspilsētā un reģionos, tā pieslēgumi izbūvēti vairāk nekā 7000 jaunās adresēs, kopējām investīcijām optikas tīkla izvēršanā sasniedzot 6,9 miljonus eiro.

Gada laikā par 7,5% pieaugusi datu plūsma interneta tīklā, kā arī būtiski uzlabota tā aizsardzība pret DDoS jeb piekļuves atteices uzbrukumiem. Modernizējot interneta tīklu, vērā ņemta programmatūras un iekārtu ilgtspēja, tā nodrošinot stabilu pakalpojuma kvalitāti ilgtermiņā.

“Atskatoties uz pēdējiem 15 gadiem, Tet optiskā tīkla attīstībā esam ieguldījuši vairāk kā 66 miljonus eiro. Šogad būtisku uzmanību esam vērsuši arī uz ilgtspējas un drošības jautājumiem. Pabeidzot interneta tīkla modernizāciju, kas nodrošina datu pārraidi starp vairākiem tīkla mezgliem, izmantotas jaunākās paaudzes iekārtas un programmatūra, nodrošinot stabilu pakalpojumu kvalitāti nākamos desmit gadus, turklāt ļaujot mums darboties ekonomiskāk un ievērojot ilgtspējīgas saimniekošanas pamatprincipus, kas saskan ar Tet Ilgtspējas mērķiem. Savukārt aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem šogad investēts teju miljons eiro,” uzsver Dmitrijs Ņikitins, Tet galvenais tehnoloģiju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Tele2 pieslēgs optiskajam tīklam bāzes stacijas Jelgavā, desmitkārtīgi palielinot tīkla jaudu

Db.lv, 29.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” līdz nākamā gada beigām savas mobilo sakaru bāzes stacijas Jelgavā savienos ar tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” optiskā interneta tīklu, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes. Projekta kopējās investīcijas mērāmas aptuveni 150 000 eiro apmērā.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo strauji pieaug ne tikai datu patēriņš telefonos, bet turpina arī augt mobilā mājas interneta pieslēgumu skaits, kas ir kļuvis par Latvijā straujāk augošo mājas interneta pieslēguma veidu.*

“Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, tad izbūvēt bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē ir ļoti izaicinoši. Kā risinājums šai situācijai ir projekts, kas paredz Jelgavas bāzes staciju pieslēgšanu optiskajā pārraides tīklā. Tas ļaus atbrīvot ēteru, uzlabot tīkla kapacitāti un stabilitāti, kas ir būtiski 4G un 5G pakalpojumu sniegšanai. Ieguvēji no šī projekta būs jelgavnieki, jo “Tele2” tīkls kļūs vēl jaudīgāks,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdē darbu sācis komercdirektors Edgars Grandāns, informē kompānijā.

Kompānijā informē, ka "Tet" valdei Grandāns pievienojies ceturtdien, 16.martā.

Grandāns darbu "Tet" sāka 2023.gada 30.janvārī un atbild par produktu un piedāvājumu vadību privātpersonu un biznesa klientu segmentos, tostarp interneta, televīzijas, datu centru un citu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu biznesu attīstību.

Pirms darba "Tet" Grandāns 11 gadus vadīja SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Korporatīvo klientu dienestu, nodrošinot klientu apkalpošanu, pārdošanu un biznesa attīstību. Iepriekš četrus gadus viņš bija reklāmas aģentūras "Taivas Ogilvy" valdes priekšsēdētājs, bet vēl pirms tam bija valdes loceklis un privātpersonu apkalpošanas direktors apdrošināšanas kompānijas "If P&C Insurance" Latvijas filiālē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

SPRK saņēmusi 119 sūdzības par elektronisko sakaru pakalpojumiem; visvairāk par Bite Latvija

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) kopš šā gada sākuma ir saņēmusi 119 sūdzības par dažādiem jautājumiem saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, pavēstīja SPRK pārstāvji.

Sūdzības sniegtas par SIA "Bite Latvija", SIA "Tele2", SIA "Baltcom", SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), SIA "Tet", AS "Balticom", SIA "Livas KTV" un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus starp mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem visvairāk jeb 50 sūdzību saņemtas par "Bite Latvija", no kurām 15 gadījumos sūdzības bijušas par interneta pakalpojuma kvalitāti. Savukārt par "Tele2" kopumā šogad saņemtas 24 sūdzības, no kurām trijos gadījumos tās bijušas par interneta pakalpojuma kvalitāti.

Saistībā ar LMT sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem SPRK līdz šim šajā gadā saņēmusi 12 sūdzības, no kurām piecos gadījumos sūdzības bija par interneta pakalpojumu kvalitāti. Pārējās bija par rēķiniem, numura lietošanu, galalietotāja tiesībām un ierīcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bite Latvija Rēzeknē un Jelgavā atvērs birojus ar 280 darbavietām

Db.lv, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci

Jānis Goldbergs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru