Didzis Kirstuks


Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Pat 1% elektrības ekonomija 
veido būtisku naudu 

«Kā pilotprojekts ir šovasar atvērtais veikals Mārupē, kur viss veikala apgaismojums ir LED,» atklāj Rimi Latvia nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības direktors Didzis Kirstuks

Sandris Točs, speciāli DB, 2015. gada 13. oktobris plkst. 9:14

Vai enerģijas taupības pasākumi ir īpašs virziens Rimi Latvia darbībā?


Tas noteikti tā ir – no diviem skatupunktiem. Pirmkārt, ekonomējot energoresursus, esam draudzīgāki videi, kas ir svarīgi mūsu uzņēmumam. Otrkārt, energoresursu patēriņš ir būtiska kopējo izmaksu sastāvdaļa. Uzņēmums ir viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem valstī. Tāpēc ar vērību izturamies pret enerģijas taupību un īstenojam īpašas energoefektivitātes programmas.

Kurās saimnieciskās darbības jomās lielveikalu tīklam ir lielākais enerģijas patēriņš?


Līdzīgi kā citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem pārtikas sektorā elektroenerģijas patēriņam ir trīs galvenās grupas, kas ir diezgan līdzīgas. Viena ir aukstuma sistēmas, kuras ir īpaši svarīgas svaigas pārtikas tirdzniecībai, tās var sasniegt pat trešdaļu no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Otrs ir apgaismojums. Un pārējais – dažādas ražošanas iekārtas un citu veidu patēriņš. Lai optimizētu patēriņu un būtu efektīvi, mēs rūpīgi strādājam ar katru no šīm sadaļām.

Vai uzņēmums pievērš uzmanību optimālai vajadzīgo jaudu izvēlei?


Uzsākot ikviena veikala projektu, balsoties uz tehnoloģisko plānu, tiek apzinātas nepieciešamās jaudas. Kādas būs iekārtas, kādas būs ventilācijas un dzesēšanas sistēmas, kādas – aukstuma sistēmas. Īpaši lielas papildu jaudas rezerves mēs neplānojam, ja mums ir konkrēts plāns, ko gribam realizēt šajā vietā.

Ir iekārtas, kuras darbojas diennakti, bet ir tādas, kuras tiek ieslēgtas un izslēgtas. Vai pievēršat uzmanību uzņēmuma iekārtu darbības loģiskai secībai?


Viena no mūsu energoefektivitātes aktivitātēm ir tāda, ka cenšamies automatizēt iekārtas, piemērojot tām darbības režīmus, ieslēgšanās un izslēgšanās režīmus, lai novērstu to, ka tās darbojas brīžos, kad tām nevajadzētu strādāt.

Vai uzņēmumā tiek rēķināta ekonomiskā atdeve no energoefektivitātes pasākumiem?


Protams, jo katra neliela investīcija veikala līmenī 115 veikalos kopā izvēršas par lielu projektu. Ja runājam, piemēram, par aukstuma sistēmām, tad šobrīd mēs plānveidā pakāpeniski pārejam no freona sistēmām uz ogļskābās gāzes sistēmām, kas ir efektīvākas ne tikai no elektroenerģijas patēriņa viedokļa, bet arī videi draudzīgākas, jo tiek novērsta freona nonākšana atmosfērā. Ogļskābās gāzes sistēmas iestrādājam jaunajos projektos, taču to darām, arī veicot esošo veikalu rekonstrukciju. Tāpat cenšamies izvairīties no atvērta tipa vitrīnām, ledusskapjiem, saldētavām. Atsevišķs investīciju projekts bija uzstādīt videi draudzīgas un energoefektīvas durvis saldētavām un vitrīnām. Ja kādā veikalā tas vēl nav izdarīts, tad šobrīd jau tiek plānots. Būtiski ir projekti apgaismojuma jomā. Pakāpeniski pārejam uz LED apgaismojumu. Tas attiecas gan uz tirdzniecības zāli, gan uz noliktavu platībām un arī ārējām teritorijām. Kā pilotprojekts ir šovasar atvērtais veikals Mārupē, kur viss veikala apgaismojums ir LED.

Dārgas un izmaksu ziņā svarīgas ir ventilācijas sistēmas. Ko veicat šajā jomā?


Skaidrs, ka arī ar ventilāciju ir iespējams ekonomēt. To var darīt, gan izvēloties efektīvas iekārtas ar optimālu jaudu, gan izmantojot BMS jeb building management system – automātiskās vadības sistēmas, kuras ļauj optimizēt to darbību.

Taču var iesēsties labi aprīkotā auto un neizmantot neko no tā iespējām, bet tikai braukt. Vai, neskatoties uz automatizāciju, energoefektivitātes pasākumos nav svarīgs cilvēka faktors?


Visur, kur iespējams, cenšamies uzstādīt automātiskus režīmus, lai mazinātu kļūdu iespējamību. Līdz pat tam, ka veikalā kādā brīdī gaisma izslēdzas automātiski, lai nedegtu pa nakti. Tomēr papildus tam mēs uzraugām elektroenerģijas patēriņu arī veikalu līmenī. Mums ir komanda, kurā katrs cilvēks ir atbildīgs par savu veikalu grupu. Ir pieejama elektroenerģijas patēriņa monitoringa sistēma, kurā varam redzēt vēsturisko stundas patēriņu iepriekšējās dienās, mēnešos. Varam analizēt situāciju, kāpēc līdzīgā veikalā noteiktās stundās ir augstākais elektrības patēriņš. Vai tas saistīts ar to, ka, piemēram, tikusi izslēgta apgaismes automātika un apgaismojums palicis ieslēgts naktī, vai citiem faktoriem.

Tomēr ir veikali, varbūt tas nav raksturīgi Rimi, kuros ieejot iekšā atsevišķos sektoros ir šausmīgi auksti. Kādēļ tā – vai tā ir kāda speciāla sistēma?


Ja pircējs ienāk veikalā un viņam ir auksti, tad, iespējams, ārā ir ziema un veikalam nav sienu. Bet, runājot nopietni, ja pircējam veikalā ir auksti, tas, visticamāk, norāda, ka aukstums uz viņu nāk no vitrīnām, kuras nav energoefektīvas. Energoefektīvas vitrīnas ir aprīkotas ar durvīm. Pretējā gadījumā tas ir tas pats kā mājās turēt ledusskapi ar vaļā durvīm. Tāpat, iespējams, veikalā nav atbilstoši noregulēta dzesēšanas sistēma.

Vai energoefektivitātes uzlabošanā liela nozīme ir ISO standartu ieviešanā?


Savā praksē jau šobrīd ļoti lielā mērā atbilstam energopārvaldības sertifikātam, tāpēc plānojam arī oficiāli iziet ISO 50 001 sertifikāciju.

Vai uzņēmumā tiek veikti energoauditi?


Protams, ir energosertifikāti, kas vajadzīgi jebkurai ēkai, veicot rekonstrukciju vai būvējot jaunu. Taču mēs paši pasūtām pētījumus neatkarīgiem konsultantiem, kas ir specializējušies šajā jomā, analizē veikalu tehniskās sistēmas un sniedz priekšlikumus attiecībā uz energoefektivitātes palielināšanu.

Papildus neatkarīgu konsultantu ekspertīze acīmredzot ir svarīga tieši tādēļ, ka enerģijas patēriņš ir būtisks izdevumu postenis?


Tas ir būtisks, jo pat 1% enerģijas ekonomija uzņēmuma līmenī veido ļoti būtisku naudu. Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā esam vēruši vaļā vairākus jaunus veikalus, palielinājuši tirdzniecības un loģistikas platības, mūsu pašreizējais patēriņš ir 2012. gada līmenī. Viens no rādītājiem, kam sekojam līdzi, ir elektroenerģijas patēriņš uz vienu tirdzniecības zāles kvadrātmetru. Faktiski pēdējo gadu laikā šo rādītāju esam sistemātiski samazinājuši.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2015. gada 13. oktobris plkst. 12:46

Esošajai dabasgāzes infrastruktūrai varēs piekļūt arī atjaunīgo energoresursu ražotāji...

2015. gada 12. oktobris plkst. 9:55

Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) ir laba sadarbības pieredze ar Konkurences padomi...

2015. gada 09. oktobris plkst. 16:03

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, dabasgāzes tarifi rūpnieciskajiem klientiem nemainīsies,...

2015. gada 09. oktobris plkst. 12:42

Ar ES līdzfinansējumu oktobrī Ozolniekos pie sociālās aprūpes centra «Zemgale» sākta...

2015. gada 09. oktobris plkst. 11:48

Apkures sezona šoruden tiek uzsākta ar zemākiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem,...

2015. gada 09. oktobris plkst. 10:44

Ekonomikas ministrija (EM) nav izstrādājusi nekādu ekonomisko pamatojumu gāzes monopoluzņēmuma...

2015. gada 07. oktobris plkst. 8:37

Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane vairākus mēnešus pēc amata pamešanas...

2015. gada 05. oktobris plkst. 12:38

Šā gada 5.oktobrī Ministru kabineta komitejas sēdē konceptuāli atbalstīti Ekonomikas ministrijas...

2015. gada 05. oktobris plkst. 9:48

Igaunijas elektrības ražotājam Eesti Energia un tā meitaskompānijai Enefit nav klājies viegli,...

2015. gada 02. oktobris plkst. 10:56

Valsts iestādes varēs iegādāties tikai tās preces un pakalpojumus, kam būs augsts...