Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Mūsu pienākums ir piegādāt elektroenerģiju katram klientam, nešķirojot, vai tā ir mājsaimniecība vai biznesa klients. Mūsu pārliecība ir tāda, ka elektrotīklam jābūt drošam un efektīvam, tāpat arī elektroenerģijas sadales pakalpojums ir jāsniedz augstā kvalitātē. Tātad drošuma, efektivitātes un kvalitātes nodrošināšana ir mūsu mērķi, kam pakārtotas visas pārējās aktivitātes. Un, protams, investīcijas elektrotīkla atjaunošanā un attīstībā. Mūsu sniegtā pakalpojuma kvalitāti faktiski raksturo divi rādītāji – elektroenerģijas piegādes pārtraukumu ilgums un biežums, kas parāda, vai procesi virzās pareizā virzienā un investīcijas dod atdevi. Šie divi rādītāji – pārtraukumu ilgums uz vienu klientu un pārtraukumu biežums – ir galvenie, ko dažādu valstu sadales tīklu operatori savā starpā salīdzina. Attiecīgi pēc tā var novērtēt elektroapgādes sistēmu un tās kvalitāti valstī.

Kā mēs pārtraukumu biežuma un ilguma rādītāju ziņā izskatāmies uz citu valstu fona?

Salīdzinot 2014. gadā šos divus rādītājus ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, kā arī Eiropu, mēs secinājām, ka pret Eiropas vidējo līmeni tie mums ir par 20% lielāki. Salīdzinot ar kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas sadales sistēmas operatoriem – šie rādītāji bija krietni labāki.

Ko varam darīt, lai šos galvenos tīkla kvalitātes rādītājus uzlabotu?

Šeit faktiski ir tikai viena atbilde – elektrotīkls ir savlaicīgi un nepieciešamā apjomā jāatjauno. Tātad jāveic investīcijas. Līdz ar to 2013. gadā mēs sākām strādāt pie uzņēmuma attīstības plāna desmit gadu periodam. Tika izstrādāti galvenie kritēriji, kas mums kā sadales sistēmas operatoram jādara, lai samazinātu šos divus rādītājus – pārtraukumu ilgumu un biežumu. Faktiski mēs runājam par elektrotīkla kvalitāti un drošumu. Protams, pirms sākt kaut ko darīt, bija vajadzīgs vērtējums, kas raksturotu, kur mēs esam, tāpēc pie attīstības plāna izstrādes pieaicinājām zviedru inženieru konsultantus, kas kā neatkarīga trešā puse izvērtēja mūsu elektrotīkla stāvokli un dažādus tehniskos parametrus.

Kādi bija galvenie zviedru ekspertu secinājumi?

To bija daudz, bet galvenie bija sekojoši. Pirmais, mūsu tīkls ir novecojis, faktiski puse tīklu ir padomju laika mantojums. Otrais, šie divi rādītāji – pārtraukumu ilgums un biežums – ir lielāks kā vidējais rādītājs Eiropas valstīs. Līdz ar to tas ietekmē gan tīklu drošumu, gan mūsu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Trešais, ja mēs gribam būtiski celt elektroenerģijas piegādes kvalitāti un drošumu, elektrotīklā nepieciešamas investīcijas, jo šeit ar vienkāršu remontu nepietiek, – ilgtermiņā tas nav risinājums. Jautājums bija, no kura gala ķerties klāt, jo – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Kādu galveno investīciju virzienu jūs izvēlējāties?

Faktiski tādi ir trīs. Par pamatu ņēmām ieteikumu, ka, neskatoties ne uz ko un pie jebkuriem apstākļiem, elektrotīkls ir jāatjauno, jo tā elementi vidēji kalpo 40 – 50 gadus. Tas nozīmē, ka aptuveni 2% no elektrotīkla katru gadu ir jāatjauno un gadā jārekonstruē vidēji 1 600 kilometri elektrolīniju. Tas ir pamatnosacījums. Tas ir jādara, ja gribam noturēt un uzlabot elektrotīkla kvalitāti.

Otrkārt, viens no Sadales tīkla mērķiem ir «viedā elektrotīkla» attīstība, kas nozīmē elektrotīkla automatizāciju, pakāpeniski ieviešot viedā tīkla elementus – bojājumu vietas uzrādītājus un attālināti vadāmus jaudas slēdžus, kā arī viedās elektroenerģijas uzskaites. Viedā elektrotīkla attīstība ir nozīmīga arī Latvijas tautsaimniecības attīstībā, jo moderns un inovatīvs elektrotīkls paaugstina elektroapgādes drošumu un klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, veicina tehnoloģisko un industriālo nozares attīstību un attiecīgi arī valsts konkurētspēju. Tāpat bija nepieciešams izveidot vienotu datorizētu dispečervadības sistēmu, ar kuras palīdzību attālināti elektroniskā vidē tiek veikta elektrotīkla – elektrolīniju, apakšstaciju, sadales punktu, atsevišķu jaudas slēdžu u.c. iekārtu – uzraudzība un kontrole. Tā dod iespēju kontrolēt elektroapgādes režīmus, tehniskos parametrus, attālināti veikt pārslēgumus elektrotīklā, operatīvi lokalizēt bojājumus un maksimāli īsā laikā atjaunot elektroapgādi klientiem. Savukārt attālināti vadāmie jaudas slēdži ļauj ātrāk reaģēt un efektīvāk vadīt elektrotīklu, palielināt automātiski saņemtās informācijas plūsmu par aktuālo situāciju elektrotīklā.

Ko šeit dod tīkla automatizācija?

Mēģiniet iztēloties situāciju – divas apakšstacijas, pa vidu elektrolīnija, kas nodrošina elektroapgādi pāris tūkstošiem klientu. Ir vētra, elektrolīnijā iegāžas koks, tā tiek pārrauta. Tas nozīmē, ka visi klienti, kas ir starp šiem diviem punktiem, paliek bez elektroenerģijas.

Savukārt, ja pa vidu elektrolīnijā ieliekam šo attālināti vadāmo «slēdzi», bojājuma gadījumā neatslēdzas visa elektrolīnija. Slēdzis ir kā dalījuma vieta, un elektroenerģijas piegāde tiek pārtraukta tikai daļai klientu. Līdz ar to mēs varam panākt ātrāku bojājuma lokalizācijas laiku, tādējādi mazāk klientu paliek bez elektroenerģijas. Tas ir būtisks elektrotīkla elements, kas ietekmē pārtraukuma ilguma samazināšanu. Vēl viena lieta, ko mēs esam sākuši darīt faktiski pirmie visā Baltijas reģionā, ir bojājuma vietas uzrādītāji, kurus izvietojam vidējā sprieguma elektrotīklā. Tie ir indikatori, kas palīdz jau attālināti noteikt bojājuma meklēšanas virzienu. No pagājušā gada pakāpeniski esam sākuši ieviest viedos skaitītājus. Tas priekš mums nekas tehnoloģiski jauns nav, jo šāda veida attālināti nolasāmas elektroenerģijas uzskaites pirms tam jau izmantojām biznesa klientiem. Tātad klientam nav jāiet pie skaitītāja pašam, jānolasa, un mums jāpaziņo rādījums, bet sistēma pati nolasa rādījumu un elektroenerģijas tirgotājs uz tā pamata izveido klientam rēķinu. No pagājušā gada viedos skaitītājus sākām uzstādīt arī mājsaimniecībām – redzam priekšrocības gan mums, gan klientiem. Klientam tā vispirms ir ērtība. Lauku teritorijās to sajūt visvairāk, jo, piemēram, sliktos laika apstākļos vairs nav jāiet līdz skaitītājam, kas atrodas teritorijā.

Papildu ieguvums saistīts arī ar to, ka no šī gada 1. janvāra ir atvēries elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām. Šobrīd ir četri aktīvi tirgotāji, kas mājsaimniecībām piedāvā dažādus produktus. Viens no tiem ir elektrība par biržas cenu. Tas nozīmē, ka katru stundu elektrībai ir sava cena un uzskaites sistēma pati nolasa rādījumus un aprēķina, cik jāmaksā klientam, kas elektrību pērk šādā veidā. Ko klientam tas palīdz? Ja klients ir aktīvs un seko līdzi patēriņam, tas atmaksājas. To visvairāk, protams, sajūt klienti, kam šis patēriņš mēnesī ir liels. Parasti elektrības cena dienā ir lielāka, bet naktī tā pazeminās. Biržā elektrību tirgo pa stundām. Tas palīdz klientam plānot savu elektroenerģijas patēriņu. Ja viņam ir liela ģimene, viņš var sarēķināt un secināt, ka lētāk, piemēram, ir veļu mazgāt naktī.

Un kāds ir trešais lielais Sadales tīkla investīciju virziens?

Trešais virziens ir tīkla arhitektūra. Cilvēki, kas piedzīvojuši padomju laikus, vēl atceras kolhozus un lielās govju fermas, kam apkārt būvējās kolhozi. Tajos laikos viens no galvenajiem uzdevumiem bija nodrošināt šāda veida kompleksiem ļoti drošu elektroenerģijas piegādi. Ja bija bojājums vienā elektrolīnijā, uzreiz bija iespēja pārslēgties, lai notiek piegāde no citas elektrolīnijas. Pašlaik problēma ir tā, ka daudzās vietās šāda veida ražošana vairs nenotiek, bet elektrotīkls ir saglabājies. Ko ar to darīt? Plānojot savas investīcijas, elektrotīklu «viens pret vienu» vairs neatjaunojam. Mēs to darām atbilstoši reālajai situācijai konkrētā apvidū un tur nepieciešamajām jaudām. Kādi ir ieguvumi? Elektrotīkls kļūst mazāks. Tas nozīmē, ka mazāk elementu ir jāapkalpo un pieaug elektrotīkla efektivitāte, kā arī samazinās apkalpošanas izmaksas.

Vēsturiska problēma ir tā, ka elektrotīkls ir būvēts kampaņveidīgi. Atceramies, ka padomju laikā bija piecgades, kuru plānus centās pārpildīt. Mēs redzam lielas atšķirības, cik kurā gadā elektrolīniju ir izbūvēts. Mēs iegūstam interesantas līknes, jo vienā gadā izbūvētais apjoms ir liels, citā – niecīgs. Ja mēs problēmai pieietu matemātiski, tas nozīmētu, ka vienā gadā, tīklu atjaunojot, mums būtu vajadzīgas ļoti lielas investīcijas, bet citā gadā tās būtu nepieciešamas minimāli. Šīs lielās svārstības ilgtermiņā jālīdzsvaro. Viens no galvenajiem mērķiem, ko esam sev noteikuši, ir panākt līdzsvarotu elektrotīkla attīstību – bez lēcieniem un kritumiem. Mērķis ir nākamajām paaudzēm atstāt sakārtotu un modernu elektrosistēmu.

Ko līdzsvarota attīstība uzņēmumam nozīmē no kapitāl­ieguldījumu viedokļa?

Ja skatāmies vēsturiski, padomju laikos elektrotīklā īpaši daudz līdzekļu netika ieguldīts. Arī vērtējot investīcijas kopš 2007. gada, jāsaka, ka ir veidojušies amerikāņu kalniņi. Sakarā ar nekustamo īpašumu bumu ļoti daudz investīciju «aizgāja» tieši jaunu pieslēgumu izbūvei. Jo normatīvie akti nosaka, – ja klients ir pieprasījis jaunu pieslēgumu, tad mums tas ir jāizbūvē. 2006.–2008. gadi bija tie, kad ļoti liels finansējuma apjoms tika ieguldīts jaunu pieslēgumu izbūvei, nevis esošā elektrotīkla rekonstrukcijai, kas bija ļoti nepieciešama. Krīzes gados, investīcijas samazinājās faktiski divas reizes, jo cilvēku un uzņēmumu maksātspēja kritās, un arī mums šis stāvoklis bija jāsabalansē. Augšupeja sākās no 2011. gada, bet 2014. gadā un šogad mūsu investīciju apjoms ir apmēram 100 miljoni eiro gadā.

Vai 100 miljoni eiro finanšu ieguldījumu gadā, ņemot vērā uzņēmuma mērogu, ir lielas investīcijas?

Varam salīdzināt ar saviem kaimiņiem, sarēķināt, cik investīciju tiek veikts uz vienu kilometru. Jāsaka, – šie rādītāji ir stipri līdzīgi. Igaunijā tīkla garums, ņemot vērā teritoriju un iedzīvotāju skaitu, ir īsāks, Lietuvā – garāks. Tomēr, ņemot vērā investīcijas uz kilometru, mēs esam līdzvērtīgi. Investīciju apjoms, tāpat kā Igaunijā un Lietuvā, mums ir aptuveni 1000 eiro uz vienu kilometru.

Kāda ir investīciju perspektīva?

Nākamajiem desmit gadiem investīcijas esam centušies saplānot tā, lai nav kāpumu un kritumu, bet attīstība ir līdzsvarota. Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados aptuveni ir šie paši 100 miljoni eiro gadā. Minēju jau šos divus rādītājus – pārtraukumu ilgums un biežums. 2014. gadā kopējais ilgums, ņemot vērā plānotos un neplānotos pārtraukumus, bija 466 minūtes. Tas ir rādītājs, cik ilgi vidēji viens klients gadā ir bijis atslēgts no elektrības.

Atkal jājautā – vai 466 minūšu vidējais pārtraukums gadā ir salīdzinoši daudz vai maz?

Te jāskatās pēc klientu segmentiem. 466 minūtes ir apmēram astoņas stundas gadā. Mājsaimniecībai vai cilvēkam, kurš dzīvo dzīvoklī, tas ir nepatīkami, bet pieļauju, ka tas nav gluži traģiski. Savukārt biznesa klientiem ir citas prasības. Piemēram, ja kādam ir ferma, viņam ir svarīgi, lai govis ir laikā izslauktas, lopi padzirdīti un piens atdzesēts. Te astoņas stundas jau ir kritisks laiks. Līdzīgi ir ar citiem ražojošajiem uzņēmumiem – tas ir pietiekami ilgs laiks, lai ražošanā notiktu būtiska kavēšanās vai produkcija, sliktākajā gadījumā, tiktu sabojāta, jo iekārtas ir jūtīgas. Tāpēc samazināt šo pārtraukumu ilgumu un biežumu ir viens no pašiem svarīgākajiem mūsu mērķiem.

Izsverot, ko mēs gribam desmit gados sasniegt ar savu attīstības plānu, secinājums ir – pietuvoties Eiropas vidējam līmenim. Tas gan nozīmē, ka aptuveni divas reizes ir jāsamazina pārtraukumu ilgums – no 466 uz aptuveni 270 minūtēm gadā. Tas kā mērķis ir ielikts mūsu plānos.

Valstīs, kur dominē kabeļtīkls, tīkla kvalitāte ir augstāka?

Protams, ir Eiropas valstis, kur šie rādītāji ir vēl labāki. Piemēram, Vācijā, kur gandrīz viss tīkls ir kabeļtīkls, līdz ar to ir ļoti maza iespējamība, ka laika apstākļi varētu ietekmēt elektroapgādi. Mums vēsturiski elektrotīkls ir būvēts gaisvadu izpildījumā. Kabeļu tīkla īpatsvars Latvijā ir tikai aptuveni 30%. Ilgtermiņa mērķis ir palielināt kabeļu īpatsvaru, lai dažādu kolīziju un laika apstākļu dēļ būtu mazāk atslēgumu, jo Latvija ir pietiekami zaļa valsts – 53% mūsu teritorijas klāj meži. Vēl mežaināka ir tikai Zviedrija un Somija. Pie mums ir ļoti labvēlīgs klimats, lai labi augtu koki un krūmi. Tāpēc katru gadu ir jātīra elektrolīniju trases 4500 kilometru garumā. Mūsu saimniecībā ir 1,4 miljoni elektrības balstu. Līnijas, kuras šķērso mežainus apvidus, mēs prioritāri guldām kabeļos, lai mazinātu vides ietekmi uz elektroapgādi. Tomēr balstu ir daudz, apjoms ir liels. Kalpošanas aplēse liecina, ka balsts kalpo vidēji 35 – 40 gadus. Tas nozīmē, ka katru gadu mums ir jāmaina aptuveni 35 tūkstoši balstu – tas ir nopietns daudzums. Priekšrocība ir tā, ka šo pakalpojumu mēs nepērkam tirgū. Mēs iepērkam tikai koksni, un labs sadarbības partneris šajā ziņā ir Latvijas valsts meži. Jelgavas tuvumā mums ir pašiem sava koku balstu ražotne, kur šo koksni nomizo, nogludina, impregnē. Katru gadu saražojam 40 tūkstošus balstu. Esam uzsākuši arī šīs ražotnes modernizāciju, lai mēs nebūtu vairs atkarīgi no laika apstākļiem, kuri ietekmē atmosfērisko žāvēšanu. Vēlamies izbūvēt žāvēšanas kameras, lai procesu neietekmētu lietus vai sniegs. Kamēr notiek plānotie darbi, tas nav tik būtiski, bet, kad uznāk kārtīga vētra, balsti lūzt. Un ir svarīgi, ka mums balsti ir krājumos, vai arī varam tos operatīvi saražot.

Pārtraukumu ilgumu noteikti ietekmē vētru gadi, kad lielāks skaits klientu paliek bez elektrības. Tas taču ietekmē šo rādītāju valstī kopumā?

Jā, viens ir plānotie atslēgumi, kad mēs atslēdzam elektrolīniju, lai veiktu remontdarbus. Tas ir tas, ko mēs varam plānot un kontrolēt. Otrs ir neplānotie atslēgumi, tātad atslēgumi, ko izraisa dabas apstākļi, trešās personas ar savu rīcību un tamlīdzīgi. Pēdējos divos gados ir atdzīvojusies būvniecība un ceļu remonti, un diezgan liela problēma mums ir kļuvusi kabeļu netīša, neuzmanīga pārrakšana. Bet dabas apstākļi pie vainas ir 80% gadījumu.

Tāpēc viena no būtiskām investīciju programmām ir vidējā sprieguma kabeļu programma. Esam noteikuši, ka aptuveni 200 kilometru gadā vidējā sprieguma līnijas tiek izbūvētas kabeļu izpildījumā. Mēs vērtējam, kurā vietā šī līnija atrodas, jo tai ir jānodrošina elektroenerģijas piegāde pietiekami lielam iedzīvotāju skaitam. Vērtējam, cik mežaina ir teritorija, pa kuru tā iet. Bojājumi vidējā spriegumā visvairāk ģenerē šīs pārtraukuma minūtes, jo, ja elektroenerģijas piegādes pārtraukums ir vidējā spriegumā, klientu skaits, kuri to izjutīs, būs lielāks, nekā gadījumos, ja bojājums ir zemsprieguma līnijā.

Kāda ir galvenā problēma zemsprieguma tīklā?

Šeit galvenā problēma ir tīkla vecums. Elementi ir savu laiku nokalpojuši, un no tā veidojas bojājumi. Tas varbūt ne tik daudz atstāj iespaidu uz pārtraukumu ilguma statistisko rādītāju, jo tīkla galā mēdz būt viens vai, iespējams, desmit klienti.

Kā uzņēmuma investīciju struktūra sadalās atbilstoši pa prioritātēm procentuālā ziņā?

Divas trešdaļas no investīciju apjoma ir līniju atjaunošana, aptuveni 20% paredzēti klientu pieslēgumiem, pārējās investīcijas – citām vajadzībām. Piemēram, Sadales tīklā ir Remontu un celtniecības funkcija, kas galvenokārt nodarbojas ar elektrotīkla remontiem un elektrolīniju trašu tīrīšanu. Tas ir personāls, kuru mēs pirmo «paceļam augšā», ja elektrotīklos notiek masveida bojājumi. Pēdējā laikā esam veikuši nozīmīgas investīcijas speciālās tehnikas parkā, nomainot gandrīz 30 gadus veco padomju laika tehniku. Esam investējuši arī trašu tīrīšanas tehnikā, lai nebūtu atkarīgi tikai no ārējā tirgus piedāvājuma un varētu veikt savus plānotos darbus.

Viens no Sadales tīkla mērķiem ir viedā elektrotīkla attīstība, un aptuveni 4-5% no kopējā investīciju apjoma ir paredzēti viedajiem skaitītājiem. Tādu masveida ieviešanu, ka trijos gados nomainām skaitītājus visiem, mēs neplānojam. Klientam par viedo skaitītāju uzstādīšanu nekas nav jāmaksā, tie ir mūsu īpašums. Mūsu mērķis ir viedo skaitītāju uzstādīšana aptuveni 100 tūkstošiem klientu gadā. Pagājušā gadā, kad procesu sākām faktiski no otrā pusgada, viedos skaitītājus uzstādījām aptuveni 50 tūkstošiem klientu. Šogad viedie skaitītāji tiks uzstādīti aptuveni 65 tūkstošiem klientu. Ja pašlaik attālināti varam vadīt tikai vidējā sprieguma tīklu, bet zemspriegumā mums vairāk jāpaļaujas uz iedzīvotājiem, kuri paziņo, ka viņiem nav elektrības, tad nākotnē viedais skaitītājs kalpos arī kā informācijas avots par to, ka klientam ir pārtraukums elektroenerģijas piegādē. Mēs varēsim reaģēt jau daudz ātrāk. Lielu uzmanību pievēršam kiberdrošībai, lai arī no šī aspekta klienta informācija, ko nolasa viedais skaitītājs, būtu drošībā.

Vai sadarbojaties ar pašvaldībām?

Veicot investīciju plānošanu, sadarbība ar pašvaldībām ir svarīga. Jāsaka, ka ar visu līmeņu pašvaldībām tā izveidojusies ļoti laba. Pēdējos divus trīs gadus tiekamies ar katra novada pašvaldību – izrunājam par plāniem un problēmām. Ja pašvaldība plāno savus darbus, ļoti būtiski ir, ka investīcijas un darbus mēs veicam vienā laikā, lai nav tā, ka tikko uztaisītu ielu kāds pārrok atkal. Šādā sadarbībā ieguvumi ir abām pusēm. Esam atvērti sadarbībai arī masveida bojājumu gadījumos, kad pašvaldība mūs informē par tiem objektiem, kur elektroenerģijas piegāde ir jāatjauno primāri, piemēram, izglītības iestādes, attīrīšanas iekārtas u.c.

Vai klienti šodien var būtiski ietaupīt, izvērtējot savu jaudu efektīvu izmantošanu?

Mēs aicinām savus klientus izvērtēt, vai visa tā jauda, kas ir pieprasīta, viņiem ir arī nepieciešama. Protams, ja elektroenerģijas izmaksas produkcijas pašizmaksā ir kādi 10%, tas var arī īpaši neuztraukt. Taču tie, kam elektroenerģijas izmaksas ir jau trešdaļa, lieliski saprot, ka pieprasītā jauda ir ļoti būtisks aspekts, kas jāvērtē. Par šo jautājumu esam sākuši runāt arī ar pašvaldībām. Ja viņiem nav kompetences, piedāvājam, ka mūsu eksperti izvērtē, cik pašvaldības skolas, bērnudārzi, citas iestādes izmanto viņu rīcībā esošās jaudas.

Pašlaik klienti var būtiski ietaupīt, efektivizējot savu elektroenerģijas patēriņu. Šis ir jautājums, kuru vienmēr uzdodam arī jaunajiem klientiem – vai jums tiešām ir vajadzīga tik liela elektrības jauda, ko esat nolēmuši pieprasīt? Šodien mums ir stimulējošs «burkāns» – efektīvā jaudas izmantošanas kārtība.

Ja klients efektīvi izmanto pieprasīto jaudu, tad piecu gadu laikā ar rēķinam piemērotu koeficientu ir iespējams atgūt samaksāto pieslēguma maksu. Šis princips nedarbojas attiecībā uz mājsaimniecībām, bet biznesa klientiem tas ir pieejams. Jāatzīst, ka klienti kļūst gudrāki ar katru gadu un rēķina, kādas iekārtas jaudas ziņā viņam patiešām ir nepieciešamas.

Kāda ir jauno pieslēgumu tendence, vai šajā ziņā jūtat, ka valstī vērojams «ekonomikas izrāviens»?

Pēdējos trīs gadus tas apjoms, cik klientiem izbūvējam jaunos pieslēgumus, nav īpaši mainījies. Tas ir nostabilizējies un faktiski nemainās. Intensīvas būvniecības laikā bija būtisks kāpums, kad tika izbūvēti vairāk nekā 10 tūkstoši jaunu pieslēgumu gadā. Tagad tas ir aptuveni 7,5 tūkstoši klientu gadā. Nesagaidām, ka varētu būt būtisks kāpums šajā ziņā. Taču pozitīvi ir tas, ka parādās biznesa klienti, kuriem nepieciešamas jaunas jaudas. Pēc krīzes bija kritums, kad jaunu ražotņu ziņā nebija lielu aktivitāšu. Pēdējā laikā redzam, ka ir rosība. Tajā pat laikā, īpaši Zemgalē, mums nereti ir problēma, ka, veicot plānotos elektrolīniju remontdarbus, zemes īpašnieks nevēlas, ka tehniskais personāls darbus veic uz lauka, baidoties, ka tas tiks izbraukāts. Mums ir ļoti svarīga šī sapratne no sabiedrības puses. Galu galā elektrības līniju drošība ir visu mūsu interesēs. Remonta laikā lauku varbūt tiešām nedaudz izbraukā, bet diemžēl labības lauks var arī nodegt, ja tajā iekrīt elektrības vads, un tikai tādēļ, ka plānotais remonts ir ticis kavēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsludina konkursus uz vakantajām vietām Sadales tīkla valdē

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls izsludinājis konkursus uz vakantajām valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Starp galvenajiem pienākumiem ir minēts efektīvi un laicīgi nodrošināt «Sadales tīkla» sekmīgu darbību un attīstību, tās īstenošanas ietvaros pievēršot īpašu uzmanību ilgtspējai, rentabilitātei, likviditātei, konkurētspējai un drošībai; atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai attīstīt «Sadales tīkla» saimniecisko, tehnisko, ekonomisko un sociālo darbību.

Valdes priekšsēdētājam būs jāatbild par «Sadales tīkla» valdes izvirzīto mērķu sasniegšanu, valdes uzdevumu izpildi uzņēmumā; jāvada, jāplāno un jākoordinē uzņēmuma darbs kopumā. Savukārt valdes loceklim jāatbild par stratēģisko aktīvu pārvaldību, tīkla attīstību, kapitālieguldījumu projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pagarina pieteikšanos konkursos uz vakantajām vietām Sadales tīkla valdē

Rūta Lapiņa, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš uz vakantajām AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Iepriekš izsludinātajos konkursos pieteikšanās beigu datums bija 4. decembris, taču tas pagarināts līdz mēneša vidum - 15. decembrim.

«Sadales tīkla» akcionāra AS «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere jautāta, kas tam ir par iemeslu, norāda: «Līdz 15. decembrim atbilstošiem pretendentiem ir iespēja pieteikties konkursā uz AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Pretendentu atlases procesā ir iesaistīta personāla atlases kompānija «Amrop», kas, paralēli pašu pretendentu iniciatīvai un pieteikumiem konkursā ar dokumentu iesniegšanu AS «Latvenergo», nodrošināja tirgus izpēti, aicinājumus pieteikties konkursā un arī pieteikumu saņemšanu, kā arī veic saņemto pieteikumu apstrādi līdz 15. decembrim,».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Pēc skandāla ar OIK atļaujām Sadales tīkla valdi atstājis Rolands Lūsveris

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām no amata atkāpies AS «Sadales tīkls» valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Atbilstoši jaunākajai informācijai mainīta 6. rindkopa

Kā liecina «Sadales tīkla» mātesuzņēmuma AS «Latvenergo» paziņojums biržai «Nasdaq Riga», «Sadales tīkla» akcionāru sapulce šodien izskatīja Lūsvera iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekļa amata un nolēma viņu no attiecīgās pozīcijas atsaukt.

Lūsvera kompetencē bija uzņēmuma attīstības jautājumi, tajā skaitā elektroenerģijas pieslēgumu procesa darba organizēšana.

«Latvenergo» norāda, ka saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, negodīgi centušies panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, «Latvenergo» valde uzdeva «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu. Tāpat «Sadales tīkls» sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās, un ir iesniedzis pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17.septembrī beidzas pilnvaru termiņš vairākiem AS Sadales tīkls valdes locekļiem, tādēļ uzņēmuma akcionāru sapulcē 29.augustā tika vēlēta AS Sadales tīkls valde, kuru turpinās vadīt Andis Pinkulis, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par valdes priekšsēdētāju iecelts Andis Pinkulis, par valdes locekli ievēlēta Inga Āboliņa, valdē darbu turpinās līdzšinējie tās locekļi Raimonds Skrebs, Rolands Lūsveris, kā arī 2016.gada maijā ievēlētā valdes locekle Baiba Priedīte.

Valde veidota tā, lai būtu pārstāvētas kompetences, kas nodrošinātu sadales sistēmas operatora AS Sadales tīkls vidējā termiņa darbības stratēģijas periodā noteikto mērķu sasniegšanu , t.i. turpināt uz digitālām tehnoloģijām balstīta viedā tīkla attīstīšanu, darbības efektivitātes uzlabošanu un elektroapgādes kvalitātes un drošuma uzlabošanu. Līdzšinējie valdes locekļi Raimonds Skrebs, Rolands Lūsveris un valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis apstiprināti uz jaunu piecu gadu termiņu, izvērtējot viņu iepriekšējo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un darbībā, kompetenču atbilstību nākotnes vajadzībām, kā arī sniegto stratēģisko redzējumu par uzņēmuma nākotnes izaicinājumiem un attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#AS «Gaso» vērsies SPRK, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu.

AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmums AS «Gaso» vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem, aģentūru LETA informēja «Gaso» pārstāvji.

Projektā vienlaikus paredzēts ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

«Mūsu piedāvātais sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts solis, kas jāveic, lai pielāgotos jaunajai situācijai dabasgāzes tirgū un varētu nodrošināt noteikto dabasgāzes tīkla drošības standartu ievērošanu. Gāzes infrastruktūras drošība skar visus patērētājus, tāpēc nepieciešams atjaunot un uzturēt gāzes sadales tīklu, lai līdz minimumam samazinātu bīstamu situāciju rašanās iespējas,» uzsvēra «Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Ašeradens rosina izvērtēt Sadales tīkla vadītāja atbildību OIK izkrāpšanas lietā

LETA, 31.10.2017

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (no labās) un AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis

Foto: Ieva Lūka/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) rosina izvērtēt AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību lietā par iespējamu krāpniecību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) lietā.

Papildināta visa ziņa

To šodien žurnālistiem pavēstīja Ašeradens. Ministrs sacīja, ka «Sadales tīklam» ir jāuzņemas atbildība par noteikumu neievērošanu OIK lietā. Tāpat Ašeradens lūgs AS «Latvenergo» padomi izvērtēt tikai «Sadales tīkla» vadītāja, ne visas valdes atbildību šajā lietā.

«Pinkuļa atbildība ir jāvērtē, jo Ekonomikas ministrijas (EM) izvērtējums liecina, ka iespējami OIK krāpšanās gadījumi nebija atsevišķi, bet gan sistēmiski, kas nav pieņemami,» uzsvēra Ašeradens.

EM ziņojumā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai OIK secināja, ka «Sadales tīkls» ir maldinājis EM par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» akcionāru sapulce šodien izskatīja Anda Pinkuļa iesniegumu par atkāpšanos no amata un pieņēma lēmumu par viņa atsaukšanu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas.

A.Pinkulis iesniegumā, kas adresēts akcionāru sapulcei, savu lēmumu pamato ar atbildības uzņemšanos par trūkumiem uzņēmuma iekšējo normatīvu kontrolē un Sadales tīkla kolektīvam novēl realizēt uzsāktās programmas tīkla modernizācijā un efektivitātes paaugstināšanā.

Līdz jaunu valdes locekļu atlases procedūras noslēgumam AS «Sadales tīkls» valde strādās trīs locekļu sastāvā, darbu turpinot Baibai Priedītei, Ingai Āboliņai un Raimondam Skrebam. Valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja būs B.Priedīte, kura AS «Sadales tīkls» valdē strādā kopš 2016.gada. Iepriekš B.Priedīte veica biznesa procesu vadītājas pienākumus AS «SEB banka», kur realizēja apjomīgus, bankas darbībai nozīmīgus projektus, kā arī attīstīja bankas klientu attiecību un klientu servisa vadību. Par vakantajām AS «Sadales tīkls» valdes locekļu pozīcijām tiks rīkots atklāts konkurss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas ieviest fiksētu maksu par elektrības pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no patēriņa

Žanete Hāka, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls 20.janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma, informē uzņēmums.

Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem 0 pieslēgumiem. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies, uzsver uzņēmums. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AS Sadales tīkls Rīgas elektrotīkla atjaunošanā ieguldīs 10 miljonus eiro

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pilsētā kopumā paredzēts rekonstruēt zemsprieguma elektrolīnijas 33 km garumā, vidējā sprieguma elektrolīnijas 26 km garumā un veikt 46 jaunu transformatoru apakšstaciju izbūvi. Lai nodrošinātu klientiem nepieciešamo elektrotīkla pieslēgumu jaudu, pilsētā turpinās sadales elektroietaišu pārbūve apakšstacijā «Jāņciems», kas pēc elektroenerģijas patēriņa ir lielākā apakšstacija Latvijā, «Mīlgrāvis» un «TEC-1». Ieguldot elektrotīkla attīstībā 10,1 miljonu eiro, tiks paaugstināta elektroapgādes drošība un kvalitāte vairāk nekā 85 000 klientiem, ziņo AS «Sadales tīkls».

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons komentē: »Elektrotīkla atjaunošana ir galvenais uzdevums, lai nodrošinātu klientiem nepārtrauktu elektroapgādi un nepieciešamo pieslēguma jaudu. Investīcijas tiek ieguldītas mērķtiecīgi, jo jebkurš elektroapgādes pārtraukums Rīgā var izraisīt krīzes situāciju – uzņēmējiem pārstāj darboties iekārtas, tiek traucēts iestāžu darbs, cieš ne vien iedzīvotāji, bet arī tūristi un galvaspilsētas viesi. Īpaši svarīgi tas ir ražošanas nozares uzņēmējiem, kur aizvien vairāk tiek izmantotas digitālas un jūtīgas tehnoloģijas un pat dažu sekunžu elektroapgādes pārtraukums var radīt būtiskus zaudējumus. Tādēļ, plānojot investīcijas, ņemam vērā virkni faktoru - elektrotīkla stāvokli, vecumu, noslodzi, pilsētas un uzņēmējdarbības attīstību un elektrotīkla nozīmīgumu, kā arī mūsu finansiālās iespējas rekonstrukcijas veikšanai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkla apgrozījums deviņos mēnešos sasniedza 238,8 miljonus eiro

LETA, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» apgrozījums deviņos mēnešos bija 238,8 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 3,5% vairāk nekā deviņos mēnešos pērn, liecina «Sadales tīkla» nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par deviņu mēnešu periodu, kas beidzās šā gada 30.septembrī.

Kompānijas peļņa šajā periodā bija 23,784 miljoni eiro. Pērn šajā periodā «Sadales tīkls» cieta zaudējumus 3,108 miljonu eiro apmērā. Tikmēr uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 85,7 miljoni eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 20%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pērn, kad EBITDA bija 71,434 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka, saglabājoties nelielam sadalītās elektroenerģijas apjoma samazinājumam vienas gigavatstundas (GWh) apmērā, «Sadales tīkla» 2017.gada deviņu mēnešu darbības rezultāts ir pieaudzis, kā galvenie pozitīvie faktori bijuši sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumu pieaugums par 12,9 miljoniem eiro vai 6%, darbības izmaksu samazinājums un efektivitātes pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rolands Lūsveris, bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, pametīs arī uzņēmuma attīstības direktora amatu, biznesa informācijas portālam db.lv pavēstīja «Sadales tīkla» preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«Šodien AS «Sadales tīkls» valde saņēma elektronisku un mutisku R. Lūsvera apstiprinājumu, ka R. Lūsveris atstāj AS «Sadales tīkls» Attīstības direktora amatu un pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar AS «Sadales tīkls»,» viņa informē.

Formalitātes par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu tiks nokārtotas tuvākajās darba dienās. Pats R. Lūsveris, izmantojot Darba likumā noteiktās darbinieka tiesības, šobrīd ir prombūtnē.

Portāls db.lv jau vēstīja, ka R. Lūsveris, pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, paziņoja par atkāpšanos no «Sadales tīkla» valdes locekļa pienākumu pildīšanas, tomēr tupināja ieņemt attīstības direktora amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls pēc OIK skandāla atstādinājis četrus darbiniekus

LETA, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla līdz šim ir atstādinājis četrus darbiniekus, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Viņš skaidroja, ka jau divas nedēļas kopš publiski izskanējusi informācija par iespējamo krāpšanos ar OIK atļauju izsniegšanu «Sadales tīklā» strādā ieksējās izmeklēšanas komisija. «Situācija ir ļoti nopietna, taču mēs apzināti neesam maldinājuši ne Ekonomikas ministriju (EM), ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) par to, kā tika izsniegtas atļaujas,» teica Pinkulis.

Viņš informēja, ka izmeklēšanas rezultātā ir atstādināti četri darbinieki, kā arī atgādināja, ka no darba ir aizgājis viens valdes loceklis [Rolands Lūsvers], kas bija atbildīgs par pieslēgumu sistēmu. Darbinieki neesot ievērojuši uzņēmuma iekšējās procedūras pārbaužu veikšanai. «Sadales tīkla» vadītājs piebilda, ka atļauja šobrīd ir anulēta vienai stacijai, savukārt vēl vienai tiks veiktas atkārtotas pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroenerģijas pakalpojumu nozarē joprojām ir virkne trūkumu, kas jānovērš

Žanete Hāka, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2013. gadu, elektroenerģijas piegādes kvalitāte Latvijā vairākos parametros ir uzlabojusies, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konstatējusi vairākus trūkumus, kas jānovērš, un apzinājusi vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK apsekoja 42 elektroapgādes objektus, kā arī veica 52 sprieguma parametru mērījumus, prioritāri izvēloties zemsprieguma tīklu vietas ar potenciāli kritisku sprieguma kvalitāti. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti SPRK vērtēja pēc vairākiem kritērijiem - elektroapgādes drošums, sprieguma un elektroapgādes kvalitāte, kā arī komerciālā kvalitāte.

Elektroapgādes drošums ir atkarīgs no elektroenerģijas apgādes pārtraukumiem un sprieguma iekritumiem. Lietotāji sagaida augstu elektroapgādes drošumu par iespējami mazāku tarifu, mazu sprieguma pārtraukumu skaitu un pēc iespējas īsāku pārtraukumu laiku. Līdz ar to sistēmas operatoru uzdevums ir samazināt šos pārtraukumus ar pēc iespējas mazākām investīcijām. Mūsdienu sadales tīklu monopolstāvokļa situācijā SPRK loma ir kontrolēt šo procesu, lai sistēmas operators nodrošinātu lietotāju elektroapgādes drošumu par ekonomiski pamatotām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils elektrotīkla attīstībā ieguldīs 1,2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iesākto zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla rekonstrukciju un atjaunošanu, arī šogad AS Sadales tīkls Ventspilī realizē projektus, kas paaugstinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti, informē uzņēmums.

Ventspilī AS Sadales tīkls šogad īstenos 16 projektus, elektrotīkla attīstībā ieguldot 1,2 miljonus eiro. Pilsētā turpinās pērn uzsāktā sadales punktu rekonstrukcija, vidējā sprieguma elektrotīklā tiek izbūvēti attālināti vadāmi jaudas slēdži, bet, turpinot sadarbību ar Ventspils pašvaldību, elektrotīkla rekonstrukcija vairākās pilsētas ielās tiek veikta vienlaicīgi ar pašvaldības plānotajiem ielu un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem.

Jebkuru inženiertehnisko iekārtu, tostarp elektrotīkla, droša un nepārtraukta ekspluatācija nav iespējama bez periodiskām pārbaudēm, remontdarbiem un atjaunošanas. Lai elektrotīkls būtu drošs, efektīvs, tas savlaicīgi un noteiktā apjomā ir jāatjauno, jo tā elementi kalpo vidēji 40 - 50 gadus, un tas ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroenerģiju iedzīvotājiem un samazinātu dažādu ārējo risku ietekmi uz elektroapgādes nepārtrauktību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Strauji pieaug būvniecības darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits

Lelde Petrāne, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīguram grūti atrast vārdus, kā nosaukt ķezu ap Sadales tīklu

Rūta Lapiņa, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man ir grūti atrast vārdus, kā nosaukt to ķezu, kurā nokļuvuši «Sadales tīkla» darbinieki un vadītāji,» trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Sadales tīkla» māteskompānijas - Latvijas energokompānijas «Latvenergo» - valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpies «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kā arī valdes loceklis un attīstības direktors Rolands Lūsveris, savukārt uzņēmums atstādinājis vēl četrus darbiniekus.

Ā. Žīgurs konferencē informēja, ka tuvākajās dienās plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jaunajai uzņēmuma vadībai būs ļoti liels izaicinājums īstenot kompānijas efektivizācijas programmu, kas izstrādāta, līdzdarbojoties iepriekšējai vadībai, kas paredz efektivizēt kompānijas darbību, līdztekus ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Lūsveris turpinās darbu Sadales tīklā

Rūta Lapiņa, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, kurš atkāpās no amata pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, turpinās darbu uzņēmumā.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta 4. rindkopa

Profesionālās saziņas vietnē LinkedIn pieejamā informācija liecina, ka R. Lūsveris ieņem uzņēmuma attīstības direktora amatu.

«Sadales tīkla» preses pārstāve Tatjana Smirnova portālam db.lv pastāstīja, ka R. Lūsveris arī līdz šim ieņēmis kompānijas attīstības direktora amatu. R. Lūsveris ar 26. oktobri vairs nav kompānijas valdes loceklis, jo viņa iesniegumu par atkāpšanos 25. oktobrī pieņēma akcionāra sapulce. Savukārt iesniegums par atkāpšanos no attīstības direktora amata nav saņemts.

T. Smirnova informēja, ka R. Lūsveris šobrīd ir prombūtnē un viņa amata pienākumi kā «Sadales tīkla» attīstības direktoram uzticēti citiem «Sadales tīkla» virzienu direktoriem. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka R. Lūsveris ir prombūtnē līdz novembra vidum, izmantojot darbinieka tiesības saskaņā ar Darba likumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Sadales tīkls elektrotīkla modernizācijā šogad ieguldīs 106 miljonus eiro

Žanete Hāka, 17.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls visā Latvijā turpina realizēt elektroapgādes investīciju projektus, informē uzņēmums.

Ilgtspējīga elektrotīkla atjaunošanas minimālā prasība ir to modernizēt atbilstoši klientu vajadzībām un katru gadu pilnībā atjaunot vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma. Šogad plānoto elektrotīkla rekonstrukcijas un uzlabošanas projektos AS Sadales tīkls ieguldīs 106 miljonus eiro.

Katru gadu pilnībā jāatjauno vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma un ik gadu nepieciešams rekonstruēt un atjaunot elektrolīnijas vidēji 1600 km garumā. Atbilstoši pieejamajam finansējumam tas ir minimālais apjoms, kuru AS Sadales tīkls ir novērtējusi kā kompromisa variantu starp iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju un objektīvu nepieciešamību tīkla atjaunošanā, skaidro AS Sadales tīkls izpilddirektors Andis Pinkulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Sadales tīkls maldinājis par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā

LETA, 31.10.2017

AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis (no kreisās) un bijušais valdes loceklis Rolands Lūsveris

Foto: Evija Trifanova/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Komentāri

Pievienot komentāru