Patiesā labuma guvēji rekordisti - Kesenfelds un Rāvis 

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Žanete Hāka, 2019. gada 19. februāris plkst. 10:51

Foto: pixabay

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

To, ka Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem nevedas tik labi ar patieso labumu guvēju atklāšanu, kā vajadzētu, rāda ne tikai statistikas dati, to pamanījuši arī ārpus mūsu valsts robežām.

«Moneyval» ziņojumā Latvija saņēmusi pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību patiesā labuma guvēju noteikšanā par mazefektīvu. Lai risinātu problēmu, pērn no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti 15 tūkstoši komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl 7 tūkstošus, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā.

Pētījuma dati parāda, ka patiesais labuma guvējs ir norādīts 31,8 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, no tiem 28,3 tūkstošiem šī informācija reģistrēta aizvadītā gada laikā. Lursoft aprēķinājis, ka vairums, t.i., 79,47% no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir personas no Latvijas, bet 47 patiesie labuma guvēji ir nepilngadīgas personas.

Lursoft pētījums arī atklāj, ka 372 gadījumos, kad uzņēmuma vairākuma dalībnieks ir ārvalstnieks, tā patiesais labuma guvējs tomēr ir Latvijas valstspiederīgais.

6,19% gadījumu norādītie patiesie labuma guvēji nav dalībnieki nevienā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, piektdaļai no šīm personām uzņēmumu daļas piederējušas iepriekš.

Viena no šādām personām ir uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš patlaban ir patiesais labuma guvējs 81 uzņēmumā, tajā pašā laikā viņam nepieder daļas nevienā no uzņēmumiem. Uzņēmējs ir patiesais labuma guvējs vairākos nekustamo īpašumu uzņēmumos, tāpat arī firmā, kas piedāvā pašapkalpošanās automazgātuves pakalpojumus – SIA «Wash and Drive» –, AS «Skanstes Biroju Centrs», SIA «Mintos Finance» u.c. A. Kesenfelda intereses šajos uzņēmumos tiek pārstāvētas ar AS «ALPS Investments» starpniecību, tāpat arī ar Maltā reģistrētā «Dyonne Trading & Investments Limited» u.c. kompāniju palīdzību. Kopš aizvadītā gada jūnija sākuma uzņēmumu skaits, kuros Aigars Kesenfelds reģistrēts kā patiesais labuma guvējs, palielinājies par 19 firmām.

Arī Gunta Rāvja vārds bieži parādās uzņēmumu patieso labuma guvēju sarakstos. Lursoft izziņās atrodamā informācija liecina, ka G. Rāvis ir patiesais labuma guvējs 75 uzņēmumos, vienlaikus viņš ir arī 7 uzņēmumu dalībnieks un ieņemt amatus 53 uzņēmumos.

Gluži tāpat kā A. Kesenfeldam, arī G. Rāvja gadījumā pēdējā pusgada laikā palielinājies to uzņēmumu skaits, kuros persona reģistrēta kā patiesais labuma guvējs. Pagājušā gada jūnijā Gunta Rāvja vārds bija atrodams 68 uzņēmumu patieso labumu guvēju sarakstā, savukārt Ernesta Berņa – 56 uzņēmumu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 15. decembris plkst. 9:43

«2015. gads nozarē ir nodzīvots ražens un grūts. Bet labāk smags un...

2014. gada 04. jūnijs plkst. 14:28

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības...

2013. gada 29. novembris plkst. 8:44

Par būvniecības nozari neatbild neviena ministrija - situācija ir absurda, atbild visi...

2013. gada 05. septembris plkst. 8:45

Cenu saskaņošana ar apakšuzņēmēju nav konkurences kropļošana – tā...

2013. gada 08. augusts plkst. 13:53

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. maijs plkst. 6:31

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības...

2019. gada 01. aprīlis plkst. 6:21

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un...

2019. gada 26. marts plkst. 8:39

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs...

2019. gada 12. marts plkst. 7:39

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu...

2019. gada 04. marts plkst. 14:29

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko...

2019. gada 27. februāris plkst. 8:16

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem....

2019. gada 26. februāris plkst. 11:34

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas...

2019. gada 25. februāris plkst. 5:57

Daugavpilī ražotais funkcionālu treniņu fitnesa aprīkojums ir pieprasīts ne vien Baltijā, bet...

2019. gada 19. februāris plkst. 12:29

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas...

2019. gada 19. februāris plkst. 10:41

Arvien vairāk nekustamo īpašumu attīstītāji sāk domāt par jauniem daudzdzīvokļu namu projektiem...