Karjera

Patlaban brīvi vairāk nekā 8 tūkstoši darba vietu

Žanete Hāka, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Šī gada septiņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pavisam reģistrēti 41,15 tūkstoši darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas, liecina NVA dati.

No tām 20,14 tūkstoši publicēti CV/Vakanču portālā, bet 21,02 tūkstoši pieteikti NVA filiālēs.

Pašreiz ir pieejami vairāk nekā 8 tūkstoši brīvu darba vietu, no tām gandrīz puse reģistrētas NVA CV un vakanču portālā.

Pārsvarā ar NVA starpniecību darba devēji šogad meklē strādniekus, dažāda veida pārdevējus, pārdošanas speciālistus un konsultantus, transportlīdzekļu vadītājus, pastniekus, tirdzniecības pārstāvjus un aģentus, celtniecības speciālistus, klientu apkalpošanas speciālistus, pavārus un šuvējus.

Darba devēji parasti izmanto divas iespējas, lai sameklētu sev darbinieku. Viena no tām - patstāvīgi NVA CV/Vakanču portālā ievietot savus darba piedāvājumus, tādejādi sameklējot savam uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus. Otra iespēja - darba devējs par vakanci paziņo NVA filiālē. Pastāv arī izvēles iespējas, publicēt šo darba sludinājumu NVA vakanču portālā vai definēt kā daļēji slēgtu, pēc kuras iekšējā NVA reģistrā tiks sameklēts potenciālais darbinieks.

NVA speciālisti veic arī darba devējam vajadzīgo darbinieku atlasi no bezdarbnieku un darba meklētāju reģistra. Darbinieki atrod darba devējiem piemērotākos darbiniekus un nosūta uz darba interviju. NVA organizē arī darba devēju un potenciālā darba ņēmēja tikšanos.

Savukārt darba meklētājiem portālā tiek piedāvāta iespēja izveidot savu CV un meklēt piemērotu darbu. Ikvienam portāla lietotājam tas ir bezmaksas pakalpojums

2012.gadā NVA CV/Vakanču portālā bija reģistrēti 9 297 darba meklētāju dzīves un darba apraksti, savukārt šā gada septiņos mēnešos - 5520. Šobrīd portālā aktīvi ir 38,3 tūkstoši CV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ēnu dienā populārākā profesija - programmētājs

Lelde Petrāne, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem Ēnu diena.

Šogad ēnotājus ar dažādām profesijām iepazīstināja 1545 ēnu devēji no visas Latvijas, kopumā piedāvājot 8664 vakances. Saglabājusies arī liela skolēnu interese par Ēnu dienu - portālā enudiena.lv šogad bija reģistrējušies 34 000 potenciālo ēnotāju. Vislielāko interesi izrādījuši ēnotāji no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Aktīvākās pilsētas un novadi pēc ēnotāju pieteikumu skaita šogad - Rīga, Mārupe, Daugavpils.

Šogad pieprasītākās profesijas skolēnu vidū bija programmētājs (341 pieteikums), fizioterapeits (273), pilots (260), gaisa kuģa stjuarts (250), feldšeris (227), inženieris (206), sabiedrisko attiecību speciālists (180), žurnālists (170), pavārs (170), ārsts (160). Jāuzsver, ka ēnotājus pie sevis uzņēma arī Dienas Bizness, iepazīstinot ar žurnālista profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērta skolēnu pieteikšanās ikgadējai "Junior Achievement Latvia" ("JA Latvia") karjeras izglītības programmai "Ēnu diena".

"Dienas Bizness" arī šogad uzņems ēnotājus pie sevis un atbalstīs "Ēnu dienu" informatīvi.

Šogad tā norisināsies 12.februārī. Šā gada "Ēnu dienas" tēma - perspektīvās profesijas, kuras nākotnē saskaņā ar šā brīža darba tirgus prognozēm būs pieprasītākas nekā tajās pieejamo speciālistu skaits. Pamatā tās ir profesijas tādās nozarēs kā dabas zinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība un veselības aprūpe.

"Ēnu diena ne tikai saved kopā uzņēmumu ar potenciālo darbinieku, bet var dot nozīmīgu pienesumu valsts tautsaimniecības attīstībai. Šogad esam nolēmuši aicināt jauniešus apdomāt karjeru nozarēs, kuras Ekonomikas ministrija definējusi par svarīgām ilgtermiņā. Ēnu diena ir iespēja mainīt priekšstatus un graut stereotipus par šķietami grūtām, bet perspektīvām un arī labi apmaksātām profesijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karjeras izglītības programma Ēnu diena šogad norisināsies 13.februārī. Darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes –, tiek aicināti reģistrēt pieejamās vakances portālā enudiena.lv līdz 30. janvārim. Savukārt no 14.janvāra vakancēm sāks pieteikties potenciālie ēnotāji – skolēni, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.–12. klašu skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienu laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.

Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk un iedziļināties kontekstā. Plānots, ka Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu skolēnu interesi par aktualitātēm darba tirgū un palīdzētu viņiem izvēlēties nākotnes profesiju, darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes – ir aicināti reģistrēt pieejamās «ēnošanas» vakances līdz 30. janvārim. Savukārt potenciālo ēnotāju, skolēnu, pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim. Šogad Ēnu diena norisināsies 13. februārī.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ikgadējo karjeras izglītības programmu Ēnu diena jau astoņpadsmito gadu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia). Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk. Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai tie varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

«Šogad novērojam tendenci, ka aizvien vairāk jaunieši izvēlas ēnot visdažādāko nozaru speciālistus. Tādēļ aicinām uzņēmumus «ēnošanai» pieteikt profesionāļus, savas jomas ekspertus, lai skolēniem piedāvātu pēc iespējas plašāku iespēju klāstu iepazīties ar profesiju daudzveidību. Turklāt, apzinoties, ka kvalitatīva darbaspēka resursa nepietiekamība ir aktuāla jau tagad, un šī tendence turpmākajos gados tikai saasināsies, šī ir lieliska iespēja uzņēmumiem prezentēt sevi topošajiem profesionāļiem un, iespējams, nākamajiem darbiniekiem,» norāda Jānis Krievāns, JA Latvia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais sagatavoto tūrisma un viesmīlības nozares speciālistu skaits ir pietiekams, secina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Tomēr liela daļa absolventu nestrādā iegūtajā profesijā, liecina dati, kas apkopoti ES atbalstītā projektā par nozaru kvalifikācijas sistēmas izveidi. Tajā gan lielāka vērība pievērsta nevis augstākajai, bet profesionālajai izglītībai. Aptuveni piektā daļa absolventu izvēlas strādāt citā nozarē, nedaudz mazāka daļa turpina izglītību augstākās izglītības iestādēs. Par piekto daļu absolventu aptaujātajām izglītības iestādēm nav informācijas. Vidzemes augstskola uzsver, ka 98% no tūrisma virziena specialitāti beigušajiem strādā un ap trešdaļu no neseniem beidzējiem turpina studēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba devējus aicina reģistrēt vakances Ēnu dienai

Lelde Petrāne, 11.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir atvērta darba devēju — uzņēmumu, organizāciju un iestāžu — pieteikšanās praktiskās biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajai ikgadējai karjeras izglītības programmai ĒNU DIENA, kas šogad norisināsies 10. februārī.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem — portālā enudiena.lv — līdz 22. janvārim. Savukārt no 4. janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm ir arī jau uzsākuši skolēni, potenciālie Ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 24. janvārim.

Šogad ĒNU DIENAS mērķis ir veicināt izpratni par darba tirgū pieprasītākajām profesijām un nozaru prasībām, tādējādi sniedzot iespēju arvien lielākam skolēnu skaitam Latvijā mērķtiecīgi plānot savu karjeru, bet Ēnu devējiem — izdevību demonstrēt savas nozares iespējas nākotnes darba ņēmējiem.

JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns aicina Ēnu devējus būt aktīviem un piedāvāt vakances ēnošanai: «Katru gadu ĒNU DIENĀ ēnot gribētāju skaits ievērojami pārsniedz piedāvāto vakanču skaitu. Darba devējiem jāņem vērā, ka darba tirgū aizvien norisinās cīņa par labiem un profesionāliem darbiniekiem, un ĒNU DIENA ir laba iespēja iepazīstināt ar sevi un uzņēmuma darbību talantīgus potenciālos darba ņēmējus, kas šobrīd vēl ir skolēni, taču pēc pāris gadiem jau būs aktīvi darba tirgus dalībnieki.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēs ir arī tādas vakances, kas ilgstoši iztiek bez attiecīgā darbinieka, radot pamatu bažām par budžeta plānošanas triku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, tas paliek uz katras iestādes sirdsapziņas, un tikai tās iekšienē vien zināms, kuras vakances tiek aizpildītas ar skubu, un kuras apzināti stāv tukšas gadiem ilgi. «Tās pat vairs nav tikai vakances, bet vairāk jau budžeta plānošanas triks. Tas nozīmē, ka tiek turēta tukša darbavieta, par ko arī tiek aprēķinātas budžetā paredzētās izmaksas. Tādējādi rodas nauda, ko var pārdalīt vai kā citādi izmaksāt,» savu viedokli pauž politologs Filips Rajevskis. Viņš pieļauj, ka šāds budžeta plānošanas triks daudzviet vēl ir dzīvs.

Arī Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka nenoliedz jau iepriekš novērotu valsts iestāžu interesi atsevišķas vakances saglabāt, jo uz tā pamata var piešķirt piemaksas un prēmijas citiem. Cik daudz valsts budžeta līdzekļu seko vakancei, DB jautāja arī Finanšu ministrijai (FM), kas ir atbildīga par darba samaksas politiku valsts pārvaldē. Ministrijas Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta direktore Daiga Gulbe skaidro, ka katras iestādes vadītājs pārvalda tās finanšu, personāla un citus resursus. Kopumā 187 valsts iestādēs – ministrijās, to padotības iestādēs un neatkarīgajās institūcijās (piemēram, Satversmes tiesā, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Latvijas Republikas prokuratūrā u.c.) – nodarbināti 60 tūkst. darbinieku. Viņu atlīdzībai nepieciešamo finansējumu nosaka saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši iestādes vadītāja apstiprinātajam amatu sarakstam katrā budžeta gadā. Ja funkciju izpildes procesā kāda no amata vietām kļūst vakanta, tad iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu kādam darbiniekam noteikt arī papildu piemaksu par vakanta amata pienākumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 10. aprīlī, Liepājā norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais vakanču gadatirgus. Dalību tajā apstiprinājuši vairāk nekā 20 darba devēji, piedāvājot vairāk nekā 100 vakances darba meklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Zemākās algu robežas vakances mēs neņemam – lai nebūtu zemāk par 1000 eiro uz rokas.»

Arī Latvija ir tikusi pie sava specializēta darba vakanču un saistītas informācijas portāla, kas domāts īpaši latviešiem ārvalstīs un viņu ģimenes locekļiem, kas meklē šeit iespēju strādāt un dzīvot.

Reģionā šādas vietnes fokusētām auditorijām ir viscaur – Zviedrijā ir WorkInSweden.com, un pēc līdzīgas loģikas ir veidoti arī somu, igauņu un lietuviešu attiecīgie portāli. Somijā ir arī īpašs pārbraukušo un tur apmetušos dzīvesstila izdevums ar modīgu nosaukumu Expatify.com, un ar Back2BG.com izceļas arī bulgāri. Latvijas YourMove.lv, kas šodien tiek oficiāli atklāts Draugiem Grupa telpās, arī ir mērķtiecīgi veidots tieši Latvijas un diasporas darba tirgus kontaktiem, un dara to cilvēki, kas «pazīst drēbi» jeb paši ir ilgāku laiku mācījušies un strādājuši ārzemēs un tad atgriezušies uz dzīvi un darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar siltās sezonas darbu aktualizēšanos darba devēji piedāvā jaunas papildus vakances gan Latvijā, gan ārzemēs. Papildspēkus meklē mazumtirdzniecību veikalu ķēdes, automazgātuves, āra kafejnīcas, dārzeņu audzētāji. Vēl uzņēmumiem papildus nepieciešami krāvēji, pakotāji u.c strādnieki. Populārākie galamērķi ārzemju sezonas darbu tirgū Latvijas iedzīvotājiem ir Lielbritānija, Grieķija, Kipra, liecina karjeras un darba portāla Irdarbs.lv sniegtā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Kustības Latvija strādā laikā Latvijā atgriezušies vairāk nekā 100 aizbraucēji

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

10 soļi jauna darba atrašanai

Inga Daliba, CV Market Latvia mārketinga menedžere, 04.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad uzsākat jauna darba meklēšanu, svarīgi zināt gan to, kā vislabāk sākt darba meklēšanas procesu, gan kas jāpaveic, lai veiksmīgi iegūtu kāroto vakanci. Turpmāk desmit ieteikumi jauna darba atrašanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc darbinieku atbrīvošanas zivju konservu kombinātā bezdarbnieku skaits Ventspilī varētu pieaugt par 25%

LETA, 22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrējot Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) grūtībās nonākušā Ventspils zivju konservu kombināta (VZKK) darbiniekus, bezdarbnieku skaits Ventspilī varētu pieaugt par apmēram 25%, aģentūrai LETA atzina NVA Ventspils filiāles vadītāja Benita Saļņikova.

Novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā bija 7,4%. Tiek prognozēts, ka pēc VZKK darbinieku atlaišanas bezdarba līmenis pilsētā varētu pieaugt līdz 9,5%.

Uzņēmuma vadība plāno, ka no 2015.gada janvāra pastāvīgi darbu turpinās apmēram 80 no pavisam 480 darbiniekiem, bet pārējie tiks piesaistīti uz atsevišķu pasūtījumu izpildi, saglabājot viņiem bezdarbnieka statusu. Uz laiku atbrīvotie darbinieki saņems visas sociālās garantijas un palīdzības maksājumus, lai nodrošinātu viņiem ienākumus laikā, kamēr uzņēmums piemērojas jaunajai tirgus situācijai.

Ne visi VZKK darbinieki ir ventspilnieki - daļa brauc strādāt uz Ventspili no blakus novadiem. Kā informēja Saļņikova, lielāko daļu atlaisto VZKK darbinieku - ap 279 personām - NVA Ventspils filiāles darbinieki reģistrēs atlikušajās šī gada darba dienās - 23., 29. un 30.decembrī. Reģistrāciju nodrošinās četri NVA Ventspils filiāles darbinieki un katru reģistrācijas dienu papildus tiek piesaistīts viens darbinieks no Liepājas filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Savilkt jostu vai trenēt vēderpresi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļā uz koncentrētu valsts pārvaldi ir dažādi klupšanas akmeņi, tostarp arī triks par budžeta plānošanu, balstoties uz baltiem diegiem šūtām vakancēm, kas nekad netiek piepildītas

Vērtējot mūsu valsts pārvaldes efektivitāti, nav tik svarīgi ne dažādu ekspertu vērtējumi, ne arī politiķu galdā celtie argumenti un atrunas, kas attaisno tās izmērus. Fakti un skaitļi runā pārliecinošāk. Valsts pārvaldes jostas savilkšana ir un būs aktuāla līdz brīdim, kad valsts pārvalde spēs paštransformēties rezultātam, nevis procesa imitēšanai. Pirms pāris mēnešiem arī ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka valsts uztur arī tādas, pārfrāzējot premjeru, ierēdņu armijas vienības, kas dublē cita citas funkcijas, jebšu skaita darbadienas stundas un darba nedēļas dienas, bet bez rezultāta, kas jelkādam šajā valstī būtu vajadzīgs un, vēl jo vairāk, būtu tērētās publiskās naudas vērts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Un kas pažēlos tos, kas viens otru nesastapa?

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir nevis strukturāls bezdarbs, bet gan ciklisks – tā divos neatkarīgi veiktos pētījumos secinājuši zinātnieki – Mihails Hazans un Alfa Vanaga vadīta pētnieku grupa

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas vakanču gadatirgū pusei brīvo darba vietu atrod darbiniekus

Lelde Petrāne, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 16.aprīlī, Jūrmalā norisinājās pašvaldības organizētais Vakanču gadatirgus 2015, kurā 27 uzņēmēji darba meklētājiem piedāvāja vairāk nekā 300 darba vietas. Pasākumu apmeklēja ap 900 interesentu, un lielākajai daļai no piedāvātajām vakancēm atrasti darbinieki, pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Uzņēmumi un iestādes, kas darbojas Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē, piedāvāja vakances gan pastāvīgam darbam, gan vasaras sezonas laikā dažādās jomās. Brīvas amata vietas bija un joprojām daļā uzņēmumu ir gan medicīnas, viesnīcu biznesa un tūrisma, celtniecības, tirdzniecības, izglītības, transporta, informācijas tehnoloģiju un citu jomu speciālistiem. Darba devējiem Jūrmalas apkārtnē vajadzīgi kafejnīcu vadītāji, viesmīļi, pavāri un sezonas darbinieki dažādiem darbiem.

«Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) stendā vislielākā interese bija par piedāvātajām kultūras pasākumu organizatora un tehnisko darbinieku vakancēm. Līdz ar tām SIVA piedāvāja arī vairākas vakances saistībā ar medicīnas jomu, taču par tām, iespējams, specifiskās izglītības prasību dēļ nebija lielas apmeklētāju intereses,» skaidro Ilona Jurševska, SIVA direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba meklētājiem pieejami vairāk nekā 6 tūkstoši aktuālo vakanču

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

10 veidi, kā pieņemt darbā nepareizo cilvēku

Inga Daliba, CV Market Latvia mārketinga menedžere, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk uzskaitītas darbības, kas veicina nepareizu lēmumu pieņemšanu kandidātu atlases procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pelnošākais Jānis saņem 8,4 tūkstošus, bet Līga – 5,6 tūkstošus latu

Dienas Bizness, 20.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp darba ņēmējiem pelnošākais Jānis pirms nodokļu nomaksas Latvijā saņem 8,4 tūkstošus latu, bet Līga – 5,6 tūkstošus latu, liecina karjeras un darba portāla Irdarbs.lv dati.

Gada laikā veiktajās Irdarbs.lv personāla atlases intervijās uzklausīti 2,3 tūkstoši kandidātu. No tiem 525 bijuši Jāņi un 362 Līgas. Portāla vadītāja Evija Šalte atzīst, ka pēc novērojumiem par šo vārdu īpašniekiem varot teikt tikai to labāko. Darba intervijās satikti tikai pozitīvi noskaņoti Jāņi un ļoti dzīvespriecīgas Līgas. « Ja ticam, ka vārds ietekmē cilvēka dzīvi, tad manā redzējumā Jāņi un Līgas darbu sev atrod veiksmīgi, pēcāk kolektīvos ir labi ieredzēti,» norāda E. Šalte.

Portāls Irdarbs.lv dibināts 2010. gadā un tajā darba devējs var izvietot darba piedāvājumus, bet darba meklētāji var pievienot savu CV. Mēnesī portāls apkalpo aptuveni 2000 vakances. Vismaz vienu pakalpojumu, arī vakances izsludināšanu un pieeju CV datu bāzei, līdz šim izmantojuši vairāk nekā 2500 darba devēji, savukārt vairāk nekā 1000 uzņēmumu izmanto portāla nodrošināto Premium servisa klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī, liecina Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktā aptauja.

Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.

«Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas sekas būs strauja dzīves līmeņa pazemināšanās reģionā.

A/s Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers 4. novembrī iesniedza tiesā LM maksātnespējas pieteikumu. Rūpnīcas pārdošanu administrators cer sagatavot pusgada laikā. Aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku kļūs mazāk spējīgi maksāt par pakalpojumiem un precēm, izraisot dzīves kvalitātes lejupslīdi visā reģionā, paredz eksperti. Lai arī notiek centieni gatavot mīkstāku piezemēšanos, atvieglots tiks vien birokrātiskais process.

Atlaidīs ātri

Līdz 4. novembrim LM kopā ar medicīniski sanitāro daļu, kas strādā kā patstāvīga ārstniecības iestāde, bija 1889 darbinieki. Viņi tikušies ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvjiem, lai vienotos par iespējami operatīvāku dokumentu apriti darbinieku atlaišanas un bezdarbnieka statusa noformēšanas procesā, DB informēja NVA direktora vietnieks Raitis Imša. Sagaidāms, ka darba tiesisko attiecību pārtraukšana masveidā sāksies pēc divām nedēļām, kad tiesa būs izskatījusi administratora iesniegto maksātnespējas pieteikumu. Tiks izstrādāta maršruta lapa katram darbiniekam, lai viņš zinātu dokumentu aprites kārtību. Aģentūru jauda, mobilizējot papildu darbiniekus, ir ap 100 klientu dienā. Aptuveni tikpat daudz cilvēku spēs apkalpot LM personāla daļa. Līdz ar to visi atlaišanai pakļautie LM darbinieki «vilka pasi» būs saņēmuši jau decembra sākumā. Pēdējā algas izmaksa paredzēta 8. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru