Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl arī Latvijā plāno nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem

Elīna Pankovska, 04.03.2019

Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Lidl Lietuvā pārdevēju un loģistikas centra darbinieku atalgojums no šī gada sākuma palielināsies par 7%, kā arī uzņēmums piedāvās citas papildu priekšrocības. Atalgojums darbiniekiem tiks palielināts neatkarīgi no darba stāža, raksta Verslo Žinios. Tas norāda, ka šobrīd Lietuvā Lidl ir 41 veikals un uzņēmumā strādā 1813 darbinieki.

Vidējā alga pagājušā gada septembrī Lidl bijusi 740 eiro. Cits interneta portāls navva.org, atsaucoties uz Lidl preses paziņojumu, norāda, ka Viļņā veikala darbinieku alga palielināsies no minētajiem 740 eiro mēnesī līdz 792 eiro, bet loģistikas darbinieka atalgojums Kauņā pieaugs no 870 līdz 931 eiro mēnesī. Tāpat Verslo Žinios atzīmē, ka no pagājušā gada Lietuvā motivācijas sistēmu ir paplašinājis arī uzņēmums Maxima.

Uzņēmums aprēķinājis, ka motivācijas sistēmas uzņēmumam varētu izmaksāt aptuveni trešdaļu miljona eiro mēnesī. Savukārt tirdzniecības uzņēmums Iki Lietuvā no pagājušā gada oktobra palielinājis veikalu darbinieku atalgojumu līdz 10%. Latvijā vidējā tirdzniecības uzņēmuma darbinieku alga nav zināma. Tiek norādīts, ka tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma paša, kā arī no slodzes, darbinieku kompetences un citiem faktoriem.

Apskatot sludinājumus portālā CV online redzams, ka SIA Rimi Latvia veikala vadītāja atalgojums tiek piedāvāts no 900 līdz 1,3 tūkst. eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet pārdevējam kasierim stundas likme ir no 3,30 eiro līdz 3,50 eiro stundā. SIA Maxima Latvija veikala direktoram sola no 935 eiro līdz 1,1 tūkst. eiro pirms nodokļu nomaksas, bet kasierim bruto stundas likme ir no 2,95 eiro līdz 3,10 eiro. Veikalu tīkls top! sludinājumā norāda, ka alga pārdevējam ir no 400 eiro līdz 700 eiro, bet maiņas vadītājam – no 700 līdz 800 eiro bruto.

Lidl Latvijā šobrīd piedāvā trīs vakances: kvalitātes departamenta projektu menedžerim tiek solīts atalgojums no 1,75 tūkst. eiro līdz 1,92 tūkst. eiro mēnesī, datu aizsardzības speciālistam – no 16 tūkst. līdz 20 tūkst. eiro gadā, bet iepirkumu projektu vadītājam – līdz 25 tūkst. eiro gadā.

Visu rakstu lasiet 4. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀIPL: Covid-19 ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, problēmas gan rada kvalifikācija

leta, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Evolution Gaming: Investori vērtē, vai darbaspēks pieejams uzreiz, nevis kāda būs politika nākotnē

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējs: Šķērslis ārvalstu tirgu iekarošanai - kvalitatīvs darbaspēks

Db.lv, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori: Darbaspēka nepieejamība jau sāk ierobežot investīcijas Latvijā

LETA, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti, pirms Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās uzsvēra padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās - gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» uzsvēra Sundberga.

Viņa pauda, ka ārvalstu investori no valdības beidzot vēlas sagaidīt konkrētu rīcību, lai šo problēmu risinātu.

«Ziņa valdībai ir ļoti konkrēta - mums ir nepieciešama rīcība, mums ir jāieved darbaspēks un tas jādara organizētā veidā. Nesen publiskotajā ēnu ekonomikas pētījumā ir aplēsts, ka Latvijā pašlaik ir jau 10 000 - 15 000 nelegālu darbinieku. Mēs šādā veidā nevaram turpināt. Ja šie skaitļi turpinās augt, situāciju jau būs visai grūti kontrolēt,» teica Sundberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Cena nevar būt galvenā konkurētspējas priekšrocība

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs pašlaik spējam konkurēt pārsvarā ar zemas pievienotās vērtības eksporta produktiem.

To kā problēmu iezīmē Latvijas Bankas ekonomisti Santa Bērziņa un Uldis Rutkaste, norādot, ka Latvijas eksporta produktu, kuri uzrāda izteiktas salīdzinošās priekšrocības, topa desmitniekā diemžēl pārsvarā ir zemas pievienotās vērtības ražojumi vai pat to blakusprodukti.

Tas neizbēgami nozīmē, ka jāuztur salīdzinoši zems algu līmenis, lai ilgākā laika periodā varētu veiksmīgi konkurēt ar citu valstu ražotājiem. Jo zemākas pievienotās vērtības prece, jo lielāka nozīme ir tās cenai, kas nozīmē, ka zemas algas strādājošajiem ir būtiska konkurences priekšrocība. Ar šādu situāciju nemierā, protams, ir Latvijas strādājošie, kas vienmēr uzsver, ka nevēlas, lai mēs būtu lēta darbaspēka valsts. Lai no tā izbēgtu, vienīgais veids ir tautsaimniecību pārorientēt uz augstas pievienotās vērtības eksportu, kur cenai nav izšķirošas nozīmes, vismaz tā nav galvenā preces vai pakalpojuma konkurētspējas priekšrocība. Šāda pieeja nekādā gadījumā nenozīmē, ka atbalstāmas būtu vienīgi atsevišķas augsto tehnoloģiju nozares, jo produkti ar augstu pievienoto vērtību var būt ikvienā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Produktu iepakojums ražotnē Immer Digital

Laura Mazbērziņa, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Immer Digital ražotnē Ventspilī, kur tiek ražots dažādu produktu iepakojums.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Immer Digital mātes uzņēmums Immer Group atrodas Ukrainā. Uzņēmumu grupā ietilpst trīs uzņēmumi - rūpnīca Kijevā Immer Ukrplastic, kas darbojas kopš 1927. gada, Immer Digital rūpnīca Ventspilī un Rīgas dizaina studija Immer Design Studio. Uzņēmumi nodarbojas ar dažādu tehnoloģiju fleksiblā iepakojuma ražošanu.

Uzņēmums Immer Digital dibināts 2015. gada decembrī. «Digitālās drukas priekšrocības ļauj operatīvi apstrādāt klientu pasūtījumus, kā arī par pieejamu cenu izpildīt neliela apjoma pasūtījumus mazajiem uzņēmumiem un mājražotājiem. Tāpat uzņēmums piedāvā koncepcijas un dizaina izstrādi, kā arī pirms drukas pakalpojumus. Iepakojums plaši var tik izmantots gan pārtikas, gan nepārtikas preču iepakošanai - tostarp svaigiem, saldētiem, cietiem, šķidriem, ķīmiskiem un citiem produktiem,» stāsta uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Kreicbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nodibināta Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija

Anda Asere, 03.06.2019

Biznesa pakalpojumu centru nozares asociācijas ABSL Latvija valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs un valdes locekle Aļesja Kirčenko.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu biznesa pakalpojumu centru jomas nozīmību valsts ekonomikā un to attīstību, nodibināta Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija ABSL Latvija

Dibinātāji ir Cabot Latvia, Circle K Business Centre, Cognizant GB Limited filiāle Latvijā, DNB Bank ASA Latvijas filiāle, EVRY Latvia un SEB Global Services. Asociācijas uzņēmumos kopā strādā aptuveni 2000 darbinieku, bet visā nozarē Latvijā 50 uzņēmumos nodarbināti vairāk nekā 9000 darbinieku, un šo kompāniju kopējais apgrozījums 2018. gada nogalē ir sasniedzis 300 milj. eiro.

Biznesa pakalpojumu centru jomā tiek lietoti vairāki apzīmējumi – ārpakalpojumu centri, dalīto pakalpojumu centri, globālo biznesa pakalpojumu centri. «Nav viegli, ka ir dažādi termini, bet, neatkarīgi no nosaukuma, visiem ir līdzīga funkcija – no Latvijas apkalpot konkrētā zīmola uzņēmumus visā pasaulē. Mums pašiem ir svarīgi rast vienotu latviskojumu šim starptautiskajam biznesa formātam, lai pieteiktu nozari jaudīgāk,» saka ABSL Latvija valdes locekle Aļesja Kirčenko, kura ir SEB Global Services vadītājas vietniece Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pandēmija vai nav – akcijas pagaidām paliek topā!

ASV ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība nupat pirmo reizi vēsturē pārraususies pāri 11 tūkstošu punktu atzīmei. Vēl tikai jūnija beigās šī indeksa vērtība atradās pie 10 tūkstošu punktu atzīmes.

Kopumā kopš šā gada sākuma minētā ASV akciju "lielindikatora" vērtība ir palēkusies jau par 22%. Šāds sniegums, ja kāds akciju mijējs vai vienkāršs interesents par finanšu tirgiem un ekonomiku pēkšņi pamostos no komas un neko nezinātu, droši vien liktu domāt, ka šis ir kāds lieliskas un visādā citādā ziņā pārliecinošas izaugsmes gads! Nevis globālās tautsaimniecības kraha gads...

Kopš šā gada sākuma plusos pēc pandēmijas – kā izrādās dziļās, bet šajā pašā laikā īslaicīgas bedres - nu izrāpies arī ASV Standard & Poor's 500 indekss (tā vērtība pieaugusi par 3,5%), kurš tomēr atspoguļo plašāku ASV tautsaimniecības nozaru uzņēmumu akciju sniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investoru piesaistei vajadzētu vairāk oriģinālu ideju, ar ko ārzemēs asociēt Rīgu un Latviju

Laura Mazbērziņa, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīkbetona izstrādājumu ražotājs NordBrik šajā sezonā saglabā ražošanas intensitāti, piedāvā jaunas bruģakmens formas, kā arī stiprina ilgtermiņa sadarbību ar ainavu arhitektiem, iesaistoties jaunizveidotajā ainavu arhitektūras konkursā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus uzņēmums kopā ar skolām ir uzsācis ražotnes apmeklējumu programmu profesionālas ievirzes izglītības jomā.

AS «NordBrik» šogad ir uzsākusi otru ražošanas sezonu un plāno saražot 4000 kvadrātmetru bruģa dienā. NordBrik valdes priekšsēdētājs Gatis Liniņš norāda: «Šajā gadā turpinās iepriekšējās sezonas tendence, pieprasot tradicionālas formas bruģi dažādiem industriāliem projektiem, kā arī tiek veikti individualizēti pasūtījumi ar izteiksmīgām bruģa faktūrām, krāsām un formām. Šogad bruģa formu klāstu esam papildinājuši, kopā piedāvājot 38 bruģa formas, 13 ceļa apmales formas, 5 bruģakmens apstrādes veidus un 9 krāsu veidus, izmantojot īpašu krāsu jaukšanas tehnoloģiju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība atbalsta līguma noslēgšanu sociālās drošības jomā ar Gērnsiju

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu šobrīd, kā arī iepriekš Gērnsijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo sociālās tiesības, valdība 18. augusta sēdē lēma par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līguma sociālās drošības jomā parakstīšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Saeimā, informē Labklājības ministrija.

Minētais līgumprojekts Latvijas valstspiederīgajiem paredz tiesības uz vecuma pensiju un ar to saistītajiem pabalstiem. Piemēram, tie, kas jau ir atgriezušies Latvijā, bet iepriekš ilgāk par gadu veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas Gērnsijā, varēs Latvijā saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas, jo Līgums ļaus summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju. Tas nozīmē, ja katrā no iesaistītajām pusēm atsevišķi cilvēkam, sasniedzot pensijas vecumu, vēl nerodas tiesības uz vecuma pensiju, tad būs iespēja abās valstīs uzkrātos periodus summēt kopā. Gērnsija un Latvija katra savu vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām. Līguma noslēgšana ir Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas iniciatīva, ievērojot diasporas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pašapmierinātībai nav vietas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labā ziņa, kas priecē, – Latvijas ekonomika ir pie labas veselības, tiesa, nelielu drudzi un galvassāpes gan rada darba tirgus pārkaršana. Taču citādi nav indikāciju par kādām slimības pazīmēm vai riskiem tuvākajā nākotnē.

Inflācija ir ap 3%, kas ir visnotaļ labs un zems līmenis, ņemot vērā straujo darba algu pieaugumu.

Tāpat budžeta deficīts ir normas robežās, arī bezdarbs, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir 7,7%, kas mūsu valstij ir pieņemams līmenis. Atbilstoši jaunajām Finanšu ministrijas prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī, kas ir gana cienījami. Vai tas nozīmē, ka varam atslābt? Tomēr nē. Jo pašlaik mūsu tautsaimniecības attīstība un izaugsme, lai gan ir stabila, tomēr vēl aizvien mīņājas vidēju ienākumu slazdā.

Ja gribam sekmīgāk augt, tad tas jādara uz pievienotās vērtības un produktivitātes kāpināšanas rēķina. Trīs galvenie izaicinājumi pašlaik ir palielināt investīcijas ražojošajās nozarēs, kāpinot produktivitāti, strādāt pie eksporta ar lielāku pievienoto vērtību un atrisināt darbaspēka pieejamības jautājumu. Faktiski pašlaik ekonomikas attīstībai jābūt nevis kvantitatīvai, lai izslēgtu riskus par kādu burbuļu veidošanos, bet kvalitatīvai. Tas nozīmē, ka atslēgas vārdi ir nevis vienkārši darbavietu un uzņēmumu skaita palielināšana, bet orientācija uz augstāko pievienoto vērtību. Nevis desmit mazatalgotas un mazkvalificētas darbavietas, bet trīs labi apmaksātas un augstu kvalificētas. Nevis 50 jauni veikaliņi un ēstuvītes, bet viens IT uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības cena ir konkurētspējīga

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā.

To intervijā DB norāda Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, kurš par asociācijas vadītāju kļuva pērnā gada nogalē. Viņš stāsta, ka viens no viņa galvenajiem darba uzdevumiem ir panākt enerģētikas un būvniecības nozares pārstāvju sadarbību, kā arī izglītot sabiedrību, kliedējot mītus gan par elektroenerģiju kā produktu, gan šī resursa cenu veidošanās principiem.

Fragments no intervijas

Kādi ir jūsu mērķi jaunajā amatā?

Vēsturiski asociācija pārsvarā komunicējusi ar enerģētikas nozares pārstāvjiem un ekspertiem, aktīvi neiesaistoties publiskās diskusijās ar pārējo sabiedrības daļu, taču arvien vairāk redzam, ka šobrīd ir ļoti daudz sāpīgu un strīdīgu jautājumu, kas tomēr pieprasa to darīt. Jāsaka, ka būvniecības un enerģētikas nozares zināmā mērā atrodas pretējās nometnēs, taču, lai panāktu rezultātu, abām pusēm jādarbojas plecu pie pleca, aktīvi aizstāvot kopējās intereses. Panākt veiksmīgu šo nozaru sadarbību ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem izpilddirektora amatā. Ilgtermiņā vēlamies mainīt arī sabiedrības uzskatus. Pašlaik liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētika ir nozare, kurai vajadzētu kalpot gan sociāliem, gan uzņēmējdarbības atbalsta mērķiem, taču tas nav īsti korekti. Jāņem vērā, ka enerģētikā izmaksas veidojas tieši tāpat kā jebkurā citā uzņēmējdarbības nozarē – no cilvēku darba, investīcijām un ikdienā pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem resursiem. Noteikti vēlētos kliedēt arī mītu par to, ka Latvijā ir dārga elektrība. Eurostat dati bieži vien atspoguļo slimnīcas vidējo temperatūru, kas īsti neko neraksturo – ne tarifu struktūru, ne klientu grupas. Jāsaka, ka augstas intensitātes pieslēguma vietās elektroenerģijas cena Latvijā nebūt nav augsta, savukārt augstsprieguma tīkla pieslēguma gadījumā tā pat ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā. Dialogs par izmaksu konkurētspēju noteikti būs manā prioritāšu sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan biežāk ierasts redzēt darbojamies Lietuvas uzņēmumus Latvijā, nevis otrādi, Altero ar nopietniem nolūkiem sāk darbu kaimiņvalstī.

Latvijā no jauna izsniegto patēriņa kredītu tirgus privātpersonām ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā, bet Lietuvā – 450 miljoni eiro. SIA Altero vadītājs Artūrs Kostins stāsta, ka kaimiņvalsts tirgus apgūšana atšķiras no tā, kā tas notika Latvijā, jo Altero ieiet tirgū, sadarbojoties ar uzņēmumiem, ar ko strādā jau Latvijā. Šobrīd tam ir septiņi partneri, un paredzēts palielināt to skaitu līdz 14. «Ir daudz, daudz vienkāršāk, jo Latvijā sākām biznesu, nezinot, ko darām un kāpēc. Bija skaidrs plāns, bet tam nebija nekāda apstiprinājuma. Šobrīd Latvijā esam guvuši tam apstiprinājumu, mums ir trīs gadu pieredze, tāpēc nav šaubu par mērķu sasniegšanu Lietuvā. Mums nav tik lielas šaubas, kādas bija pašā sākumā Latvijā. Attiecīgi zinām, konkrēti varam solīt saviem sadarbības partneriem un esam pārliecināti par šādas platformas vietu tirgū. Domāju, ka cilvēki izmantos šo pakalpojumu tāpat kā Latvijā. Parasti lietuvieši ienāk Latvijas tirgū, piemēram, Maxima, Caffeine, Čili pica, tagad arī tirdzniecības centri. Savukārt latviešu uzņēmumu Lietuvas tirgū ir diezgan maz. Tas ir retums, tāpēc tur ir liels respekts pret mums,» apgalvo Artūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rutkaste: Nodokļu reformas jomā solis pareizā virzienā

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais piedāvājums nodokļu reformas jomā ir solis pareizā virzienā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu, taču būtu jādomā par budžeta ieņēmumus kompensējošiem mehānismiem, palielinot patēriņa nodokļus, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Šis piedāvājums nozīmē, ka darbaspēka nodokļu slogs, kas Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, īpaši algu kategorijā no vidējās algas uz leju, nedaudz mazināsies. Tomēr joprojām tas būs augstāks nekā kaimiņvalstīs, īpaši zemāko algu kategorijā," sacīja Rutkaste.

Jaunākais Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu reformas jomā 

Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo...

Viņš norādīja, ka kopumā jaunais nodokļu reformas piedāvājums ir vērtējams kā solis pareizajā virzienā, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Nodokļu slogu samazināt tā, lai no nodokļu nastas atslogotu tieši zemo algu saņēmējus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu neko daudz līdzēt nevar, jo neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem nosaka to, ka tieši zemo algu saņēmēji IIN samaksā ļoti maz," skaidroja Rutkaste.

Ņemot vērā, ka darba tirgus ir atvērts un darbaspēks ir mobils resurss, šis augstais nodokļu slogs veicina darbaspēka migrāciju uz valstīm, kur tas ir zemāks, pauda Rutkaste.

Vienlaikus Rutkaste norādīja, ka piedāvātās izmaiņas radīs budžeta ieņēmumu kritumu, tāpēc būtu labi, ja šajās izmaiņās būtu paredzēts arī kāds ieņēmumus kompensējošs solis.

"Daļēji budžeta ieņēmumu kritumu kompensēs paredzētās obligātās minimālās sociālās iemaksas, taču pilnai kompensācijai būtu jāpalielina patēriņa nodokļu slogs. Tāpat būtu jāpārskata un jāreformē arī dažādie atvieglotie nodokļu maksāšanas režīmi, kuriem ir ļoti spēcīgas ēnas puses, īpaši attiecībā uz darbinieku sociālo aizsardzību," skaidroja Rutkaste.

Kā kompensējošo mehānismu Rutkaste rosināja pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jo tieši šī nodokļa ieņēmumi veido lielāko patēriņa nodokļu daļu.

"Ja tiek mainīts sociālais nodoklis, ir jāpaskatās uz sociālās aizsardzības sistēmu un sociālo budžetu kopumā. Sociālās aizsardzības sistēma daudzās valstīs tiek šķērssubsidēta no citiem nodokļiem, kas ļauj turēt zemus sociālos nodokļus. Sociālā budžeta izdevumus daļēji būtu vērts pārnest uz pamatbudžetu un finansēt tos no citiem nodokļu ieņēmumiem," sacīja Rutkaste.

Jau ziņots, ka jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu.

Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā.

Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopējā likme šobrīd ir 35,09%, tostarp darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs - 24,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru