No pirmās kara dienas AS Augstsprieguma tīkls (AST) strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka, atzīmē Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Pēc brutālā iebrukuma Ukrainas teritorijā un necilvēcīgās agresijas Krievijas tālāka rīcība nav paredzama, tāpēc Baltijas valstu atslēgšana no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām tiek uzskatīta par risku, kas nevar tikt pilnībā izslēgts, pauž G.Jēkabsone. Viņa stāsta, ka šādas situācijas gadījumā paredzēts iedarbināt rīcības plānu ārkārtas sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu, kas var ievērojami palielināt elektroapgādes izmaksas un vēl vairāk sarežģīt elektroapgādes resursu jautājumus. Tajā pašā laikā AST valdes priekšsēdētāja uzsver, ka Baltijas ģenerējošās jaudas un starpsavienojumi ir pietiekami, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo patēriņu.

Fragments no intervijas

Viens no galvenajiem AST projektiem jau vairākus gadus ir Baltijas energosistēmas sinhronizācija ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu?

Sākumā jāuzsver, ka Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades tīkli vēsturiski ir uzbūvēti sinhronam darbam ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām, taču 2007. gadā tika uzsākta izpēte par iespēju Baltijas valstīm sinhronizēties ar Eiropas tīkliem. Lai to izdarītu, ir nepieciešams veikt apjomīgus ieguldījumus jaunu starpsavienojumu izbūvē un esošo pārbūvē, kā arī esošo tīklu pastiprināšanā, tīkla vadībā un kontroles sistēmās katrā valstī atsevišķi.

Pirmais etaps jeb Baltijas integrācija vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū jau ir pabeigta, un šobrīd Baltija ir otrā un noslēdzošā etapa ieviešanas pusceļā. Līdz šim pabeigti būvniecības darbi energoinfrastruktūras objektā Kurzemes loks, kā arī izbūvēts Igaunijas-Latvijas trešais starpsavienojums un elektropārvades līnijas, kas savieno Rīgas otro termoelektrocentrāli (TEC2) un Rīgas hidroelektrostaciju (HES). Darbi rit pēc iepriekš saskaņotajiem grafikiem, un pašlaik Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori ir vienojušies tos pabeigt 2025. gadā.

Jāatzīmē, ka sinhronizācijas mērķis ir Baltijas elektroenerģijas sistēmām kļūt par daļu no Eiropas sistēmas, uzsākot sinhronu darbu ar to, tādējādi nodrošinot būtisku neatkarību no Krievijas un drošāku elektroapgādi. Sinhronizācija palielinās Baltijas spēju patstāvīgi pārvaldīt savu elektroenerģijas sistēmu, nodrošinot balansu starp ražošanu un patēriņu, pārvaldīt nepieciešamās drošuma rezerves, kā arī regulēt elektroenerģijas plūsmas un frekvenci bez ārpus Eiropas Savienības esošu valstu iesaistes.

Visu rakstu lasiet 16.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!