Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās reformas par paaugstināta elektroenerģijas tarifa «iesaldēšanu» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās jau izraisījušas protestus enerģijas ražotāju vidū.

«Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» laikrakstam Diena sacīja Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš. Viņš skaidroja, ka lēmuma pieņemšana, pirms nav izveidots cits atbalsta mehānisms, radot situāciju, ka labākajā gadījumā piecu gadu garumā atjaunojamie energoresursi netiks apgūti un saimnieciskā aktivitāte tiks apturēta būtiskā tautas saimniecības nozarē, bet Latvijas valsts nespēs izpildīt tai uzliktās saistības atjaunojamo resursu apguves jomā.

Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs uzsvēra, ka atbalsta mehānisms nav ideāls un to nepieciešams pilnveidot. Viņš skaidroja, ka plaši figurē viedoklis, ka atjaunojamie energoresursi tiek pārāk atbalstīti un par tiem tiek pārmaksāts obligātās iepirkumu komponentes veidā, kas ir aptuveni 90 miljoni latu gadā. «Patiesībā teju 90% ir atbalsts enerģijai, kas saražota no importētas gāzes. Esmu neizpratnē par EM nostāju, vispirms nemazinot atbalstu gāzei, un esmu apbēdināts par atsevišķiem lobijiem mūsu valstī, kas savas neizpratnes vai kādu citu apsvērumu dēļ cīnās pret Latvijas interesēm,» sacīja D. Palejs.

Savukārt a/s Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns norādīja, ka reformām vajadzējis notikt krietni agrāk. «Zaļā enerģija, protams, ir pozitīvi vērtējama no vairākiem aspektiem, bet tikai tad, ja Latvijā spējam to uzturēt un apmaksāt. Šim jautājumam jābūt sabalansētākam un sakārtotākam. Eiropas Savienībā Latvija ir otrajā vietā aiz Zviedrijas zaļās enerģijas ražošanā, igauņi, ja nemaldos, kopumā to saražo ap 9% un tāpat dzīvo labi. Līdzšinējā sistēma nešķiet pamatota un izsvērta, it īpaši tāpēc, ka pagaidām to lielā mērā jāuztur ražošanas uzņēmumiem. Vispirms jādomā par ražošanas stimulēšanu, lai iedzīvotājiem būtu darba vietas un viņi nedotos prom,» sacīja A. O. Brutāns.

Jau vēstīts, ka līdz 2016. gada 1. janvārim Ekonomikas ministrija (EM) konkursus par tiesību iegūšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros neorganizēs, paredz EM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību».

Laikraksts Diena norāda, ka ministrs noskaņots ieviest daudz striktākus nosacījumus un apņēmies tos attiecināt ne tikai uz tiem atbalsta saņēmējiem, kas ražo enerģiju no biomasas, vēja vai ūdens, bet arī uz dabasgāzes izmantotājiem, kuru ražošanas apjoms vairākkārt pārsniedz pagaidām vēl dārgākās zaļās enerģijas iespējas. «Vēsturiski šis atbalsts bijis nepastāvīgs un radījis slogu ekonomikai paredzamības trūkuma dēļ. Bez tam atbilstoši konjunktūras maiņām samērā ātri un bez pārāk lielas diskusijas tika iestrādātas lietas, ko savādāk kā par politbiznesu nosaukt nevar», tā D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Bordāna piedāvātais darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas

LETA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna piedāvātais topošās valdības darbu plāns būtiski pārsniedz budžeta iespējas, šorīt LTV «Rīta panorāmā» vērtēja apvienības «Attīstībai/Par» (AP) viens no līderiem Daniels Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka JKP potenciālajiem partneriem piedāvātā papildinātā valdības darbu programma noteikti esot solis uz priekšu, jo tajā ņemti vērā atsevišķi citu partiju ierosinājumi, tomēr tajā esot lietas, par kurām visas partijas vienoties nevarēšot.

Politiķis paziņoja, ka AP esot svarīgi, lai pirms valdības izveides būtu skaidra partiju vienošanās par to, ko un kā tā noteikti izdarīs. No šādas vienošanās viedokļa ļoti svarīgas būšot šodienas vairāku partiju sarunas.

Pavļuts uzsvēra, ka AP būšot ļoti svarīgi runāt par darbu plānu ietekmi uz valsts budžetu, jo pirms vēlēšanām izteikto solījumu ietekme uz budžetu sagaidāma ļoti liela un arī pašlaik «ar neapbruņotu aci» esot redzams, ka daļa solījumu pārsniedz budžeta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Sagaidot simtgadi, vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī, sagaidot Latvijas simtgadi, vēl nebūs pilnībā noslēgusies valdības veidošana, tad valsts jubilejā jau vajadzētu būt skaidrām koalīcijas aprisēm un veicamajiem darbiem, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Politiķis norādīja, ka politiskais spēks vēlas veiktspējīgas, dinamiskas un stabilas koalīcijas un valdības izveidošanu. Viņš skaidroja, ka jaunajā koalīcijā būtu jādominē Saeimā jaunievēlētajām partijām. Pašreizējā situācijā nav tik izšķiroši, kura no partijām uzņemas iniciatīvu, aicinot uz sarunām, jo no tā dēvēto centrisko jeb latvisko partiju spārna «visiem jārunā ar visiem», akcentēja politiķis.

Vaicāts par darāmajiem darbiem, ko «Attīstībai/Par!» ieskatā vajadzētu veikt nākamajai valdībai, Pavļuts norādīja, ka tā ir pieejamas veselības aprūpes nodrošināšana, kur radikāli jāmaina pašreizējais modelis, likvidējot, viņaprāt, gaidāmo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem, kas ir samaksājuši nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības un prasmju attīstībai, industriālajai infrastruktūrai, inovācijas veicināšanai, finanšu pieejamībai un energoresursu izmaksu samazināšanai - tās ir galvenās nozares, kurām periodā līdz 2020. gadam sola novirzīt pusmiljardu latu.

Nacionālās industriālās politikas īstenošanai un modernas rūpniecības un pakalpojumu industrijas attīstībai Latvijā plānots piešķirt vismaz 540 miljoni latu, no kuriem būtiskāko daļu veidos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Nacionālās industriālās politikas ietvaros Ekonomikas ministrijas īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu.

Tāpat caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām aktivitātēm vismaz 170 miljonus latu plānots investēt industriālo zonu izveidē un atjaunošanā Latvijas reģionos, sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Būvniecības uzraudzībā sola reformas

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 26.11.2013

D. Pavļuts uzskata, ka Būvniecības likums, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. februārī, ir solis uz priekšu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā visumā jaunās valdības aprises jau ir diezgan skaidras, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Viņš teica, ka patiesībā esot tikai viens diskutabls jautājums - «cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds pārskatītu vai nepārskatītu ultimātus un sarkanās līnijas».

Kopumā partijas esot vienisprātis par jaunās valdības darba programmu - «virsrakstiem». Vienlaikus sešos jautājumos esot vēlme iedziļināties vairāk.

Un tādēļ tiek rosināts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

AP līdzpriekšsēdētājs skaidroja, ka ir piedāvājums AP, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un «KPV LV» katrai uzņemties pa divām no šīm tēmām. «KPV LV» tam esot piekritusi, bet JKP vēl nav sniegusi atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstādināt enerģijas izmaksu augšanu nav iespējams, taču, ierobežojot nesamērīgo atbalstu zaļajai enerģijai, var palēnināt cenu celšanos, intervijā žurnālam Playboy atzinis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Pieņemu, ka tas neizklausīsies pievilcīgi, bet varu apsolīt, ka, pateicoties manai darbībai, enerģijas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem augs lēnāk. Tās augs, bet ne tik ātri,» atzīst ministrs.

Zaļā enerģija ir ļoti laba lieta – gan biodegviela, gan elektrība. Un it sevišķi laba tā ir tādai valstij kā Latvija, kurai nav savu fosilo resursu. Tomēr ir kaut kāds izmaksu līmenis patērētājam, pie kura tā zaudē jēgu. Latvijā no tā milzīgu virspeļņu gūst ļoti šaurs cilvēku loks, savukārt visi pārējie par to maksā. Turklāt maksā vairāk, nekā tas būtu tad, ja atbalsta sistēma būtu citāda. Pret šo atbalsta sistēmu es arī karoju, un jebkurš, kurš saka, ka es karoju pret zaļo enerģiju, vai nu neko nav sapratis, vai nodarbojas ar demagoģiju, skaidro Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts noraida Straujumas pārmetumus; gatavs sniegt savu skatījumu

LETA, 17.01.2014

L. Straujuma un D. Pavļuts šā gada septembrī grāmatas Ciemojamies Ministru kabinetā prezentācijas pasākumā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) noraida premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (V) viņam veltītos pārmetumus un pauž gatavību sarunā ar L. Straujumu un Vienotības vadību sniegt savu skatījumu uz izteikto kritiku.

Reformu partijas (RP) pieņemto lēmumu virzīt viņu ekonomikas ministra amatam arī topošajā valdībā Pavļuts vērtē kā absolūtu konsekventu, jo valdības veidošanas procesā politiskais spēks nekad nav minējis kādu citu kandidātu šim postenim. RP uzskata, ka nav vajadzības mainīt labi strādājošus ministrus, skaidroja ekonomikas ministrs.

Viņš atturējās prognozēt, kāds būs gaidāmo politisko sarunu rezultāts.

Saistībā ar atbildības uzņemšanos par Zolitūdes traģēdiju D. Pavļuts norādīja, ka pērn 25. novembrī atklātā vēstulē ir skaidrojis, ka no savas puses centies, lai jaunais Būvniecības likums būtu stingrāks tieši pret sabiedrisko ēku būvniecības prasībām. «Pateicoties manam, [toreizējā Tautsaimniecības komisijas vadītāja] Vjačeslava Dombrovska (RP) un pašreizējā vadītāja Jāņa Ozoliņa (RP) darbam, ir panākts rezultāts - Saeimas pieņemts likums,» skaidroja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Emigrējušie Latvijas iedzīvotāji atgriezīsies dzimtenē, ja šeit būs pietiekama ekonomiskā izaugsme, augstāks labklājības līmenis, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot, ka primāri reemigrācijas plāns paredz valstī atgriezt emigrējušos iedzīvotājus, tajā netiek aktualizēts imigrantu jautājums.

Pavļuts norādīja, ka tuvāko gadu laikā Latvijā tiks radīti 100 tūkstoši jaunu darba vietu, kam var nebūt 100% aizpildījums, tāpēc būs nepieciešams papildu darbaspēks. Ministrs uzsvēra, ka primāri plāns paredz aizbraukušo atgriešanu dzimtenē.

LNT raidījumā 900 sekundes D. Pavļuts skaidroja, ka ir trīs galvenie punkti, kuru virzienā ir jāstrādā – pirmkārt, jāatrod veids, kādā sakoordinēt darba devējus ar darba ņēmējiem ārvalstīs, otrkārt, jāizveido platforma latviešu organizācijām ārvalstīs, kas varētu informēt ārvalstīs dzīvojošos par atbalsta pasākumiem, treškārt, jāizstrādā atbalsta mehānisms jauktu ģimeņu atbalstam, jo, kā norādīja ministrs, Latvijā atgriežas un ārvalstīs dzīvo arī jaukta tipa ģimenes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu un uzlabotu ekonomisko situāciju Latgalē un novada reģionos, katrā pagastmājā jānodrošina uzņēmējdarbības konsultanta klātbūtne un vietējās izglītības iestādēs vajadzētu paplašināt uzņēmējdarbības izglītības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pavļuts: Latvijas ražotājiem labas iespējas iekļauties piegādes ķēdē Vācijas uzņēmumiem

Sandra Dieziņa, 24.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pavļuts gatavs Rīgas domes sabiedriskā transporta jomas «bardaku» apspriest tiesā

LETA, 20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Rīgas dome vērsīsies tiesā pret vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju Danielu Pavļutu, viņš ir gatavs atbildēt par saviem un ministrijas izteikumiem un pieņemto lēmumu, medijiem atklāja ministrs.

Pēc Pavļuta domām, Rīgas domē ir daudz nekārtību un pašvaldības rīcībā vairāki normu pārkāpumi, lemjot par biļešu reformu Rīgas sabiedriskajā transportā. «Rīgas domes rīcībā nav nekādas loģikas. Šogad tā dotācijās saņēma 59 miljonus latu, nākamgad saņems tikpat - biļešu politika mainās, bet dotācijas nē,» norādīja ministrs, uzsverot, ka šis dotāciju apjoms pārsniedzot vairāku Latvijas pilsētu gada budžeta apjomu.

«Domes rīcība rada jucekļa sajūtu, jo tiek runāts par atlaidēm, bet ne par būtību, ka šis viss tiek darīts, lai cilvēki deklarētos Rīgā,» savu viedokli pauda Pavļuts, norādot, ka galvaspilsētas domes finansēšanā esot jāpanāk daudz lielāka caurredzamība. Pēc ministra domām, tas parādītu, ka zaudējumi patiesībā tiek nodarīti pašiem rīdziniekiem, jo, neskatoties uz biļešu cenu pacelšanu, dotāciju apjoms nemainoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavļuts: Latvijā trīs gados varētu atgriezties pāris desmiti tūkstoši iedzīvotāju

Dienas Bizness, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot reemigrācijas plānu, Latvija tuvāko trīs gadu laikā varētu panākt, ka valstī atgriežas pāris desmiti tūkstoši uz ārzemēm aizbraukušo iedzīvotāju, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka negaida no plāna lielus rezultātus uzreiz – tas būšot pakāpenisks process. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā izstrādāti astoņi konkrēti pasākumi tuvākajiem trim gadiem, kas ir vērsti uz to, lai palīdzētu atgriezties tiem aizceļojušajiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas vai vēl apsver. D. Pavļuts uzsvēra, ka plāna mērķis nav atgriezt visus aizbraukušos, bet gan palīdzēt tiem, kuri vēlas.

Ministrs skaidroja, ka tie cilvēki, kuri vēlas braukt atpakaļ uz Latviju, nesaprot kur īsti vērsties un līdz šim nav bijis tā, ka šāda informācija un pakalpojumi būtu vienkopus. «Mūsu priekšlikums ir vienas pieturas aģentūra, kas ir galvenais saziņas punkts cilvēkiem, kas vēlas braukt atpakaļ,» sacīja D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pagaidām nevirzīt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju Saeimā. «Kamēr es negūšu pārliecību, ka diskusijas ir notikušas [..] ka visas puses ir uzklausītas, ir bijušas iespējas visiem izteikties, es nevirzīšu ACTA ratifikāciju, un to pašu aicināšu darīt arī valdību,» tā D. Pavļuts.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī ņemot vērā vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA piemērošanu Latvijā. Pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsteidz ACTA ratifikācija Saeimā, sacīja D. Pavļuts. Ministrs arī solīja plašu dialogu par ACTA.

Ratifikācijas piebremzēšana tiek skaidrota tikai ar komunikācijas trūkumiem un radušies mītiem un bažām. «ACTA nerada nedz Latvijai, nedz ES kādas jaunas juridiskas saistības,» apliecināja D. Pavļuts.

Sabiedrības informēšanai jau tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu. Tāpat ministrs aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu. Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību, tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts ierosina dienesta pārbaudi par valdības lēmumu neievērošanu

Vēsma Lēvalde, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijā (EM) līdz šā gada 1.aprīlim jāveic dienesta pārbaude par komersantiem piešķirtajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesībām kopš 2012.gada 28.augusta, kad valdība nolēma apturēt jaunu tiesību piešķiršanu vismaz līdz 2016.gadam.

Šādu rīkojumu devis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

2012.gada augustā valdība nolēma pārtraukt jaunu kvotu izsniegšanu, savukārt termiņu pagarināšanā - ieviest stingrākas prasības. Ir izveidota darba grupa, lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes maksājumu pieaugumu. Tomēr ministrijas administratīvā vadība ir turpinājusi kvotu izsniegšanu arī pēc valdības lēmuma, uzņemoties jaunas saistības visiem elektroenerģijas patērētājiem. Šāda ministrijas administratīvās vadības rīcība ir pretrunā skaidri paustai valdības nostājai jaunas kvotas neizsniegt un daudz stingrāk uzraudzīt to īstenošanu, uzskata D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozares pārstāvji kritizē jaunveidojamo kontroles biroju, pārmetot funkciju dublēšanos

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka atbildība par OIK skandālu jāuzņemas tiem ministriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībās. Savu vainu Pavļuts neredz.

Pavļuts: Lielos lēmumus par OIK pieņēma citi

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības sarunas iezīmējot «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK

Sandris Točs, speciāli DB, 10.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK, savukārt «uz papīra» izsniegto licenču rekordists ir Daniels Pavļuts, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas iecerētie grozījumi MK noteikumos Nr. 221* un Nr. 262** atjaunojamo energoresursu nozares skatījumā ir kārtējā likumdošanas manipulācija, lai samazinātu obligātā iepirkuma izmaksas, bet pārsubsidācijas risku novēršana ir tikai iemesls, lai tos virzītu. DB jau rakstīja, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), neticami uzblīda laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. A.Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja «Kampara laika» lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bijušais ekonomikas ministrs Pavļuts koncertēs Lielajā dzintarā

Lelde Petrāne, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 22.aprīlī pulksten 18 Liepājas koncertzālē Lielais dzintars ar romantisku solodziesmu programmu koncertēs latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko kopā ar pianistu, bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Programmā izskanēs kopskaitā 19 solodziesmas, ko radījuši gan latviešu komponisti - Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Emīls Dārziņš, Jānis Mediņš, Jānis Kalniņš, gan vācu komponists – Rihards Štrauss.

Pianistam D. Pavļutam, kurš plašāk zināms kā bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, koncertprogramma ir atgriešanās pie akadēmiskās klavierspēles, kas ir Pavļuta pirmā iegūtā augstākā izglītība - 1999. viņš absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot pianista bakalaura grādu.

«Ar Aleksandru esam pazīstami jau kopš 1992.gada. Biju iestājies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, mācījos spēlēt klavieres. Pēc gada Aleksandrs atnāca mācīties par dziedātāju,» atminas D. Pavļuts. Vairākus gadus, arī pēcāk turpinot mācības jau Mūzikas akadēmijā, abi mākslinieki kopā veidojuši programmas, kurās Pavļuts bija koncertmeistars, bet Antoņenko – solists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pavļuts: ja nesanāks atsaukt aizbraukušos latviešus, būs jāķeras pie imigrantiem

Jānis Rancāns, 25.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijai, plānojot nākotnes ekonomisko attīstību, ir darbaspēka jautājums. Latvija joprojām saskaras ar bezdarba problēmām – rūpes raisošākais fakts ir tāds, ka liela daļa no bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Savā video uzrunā ministrs norādīja, ka vērojamas būtiskas atšķirības starp cilvēku prasmēm un tām prasmēm, kuras pieprasa darba tirgus un Latvijas ekonomiskā attīstība. «Šeit izdarāms ļoti liels darbs, lai uzlabotu mūsu pārapmācības sistēmu un izglītības sistēmu kopumā. Tāpēc Ekonomikas ministrija cieši strādā gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan ar Labklājības ministriju,» sacīja ministrs.

Kā īpašu iniciatīvu ministrs izcēla uzsākto reemigrācijas plāna izstrādi, kas ir vērsts uz to, lai izmantotu iespējas, kuras rada uz ārvalstīm aizbraukušie Latvijas iedzīvotāji.

«Viņi noteikti ir apguvuši jaunas prasmes. Varbūt kāds ir sakrājis līdzekļus, lai nodibinātu jaunu uzņēmumu, Latvijā atgriežoties. Mums mūsu valsts piederīgie ir vajadzīgi, jo jau dažu gadu laikā mēs redzēsim, ka mūsu ekonomikas attīstībai trūkst paša svarīgākā – kvalificētu cilvēku – mums būs vajadzīgs katrs Latvijas iedzīvotājs,» akcentēja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā Latviju uzmetuši gan lietuvieši, gan igauņi

Dienas Bizness, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pavļuts: zaļā enerģija ir jāatbalsta, bet tam jānotiek ekonomiski un saimnieciski

Gunta Kursiša, 11.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Zaļā enerģija ir jāatbalsta, bet tam jānotiek ekonomiski un saimnieciski pamatotā veidā, neradot nesamērīgu izmaksu slogu patērētājiem un ekonomikai kopumā,» pēc tikšanās ar Latvijas Zaļās partijas (LZP) pārstāvjiem, kurā tika pārrunāti enerģētikas un būvniecības politikas jautājumi, norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Runājot par turpmāku atbalstu komersantiem, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem resursiem, D. Pavļuts pauda, ka Ekonomikas ministrija (EM) pašlaik veic iepriekšējos gados īstenotās atbalsta politikas revīziju un izvērtējumu. Tas tiek darīts, lai īstenotu reformas, kas atbalsta sistēmu «padarītu no izmaksu viedokļa prognozējamāku, ilgtspējīgāku, tehnoloģiski neitrālu un mazāk izšķērdīgu no valsts atbalsta un patērētāju viedokļa», norādīja ministrs.

Tāpat tikšanās laikā partijas pārstāvjiem tika skaidrota Visaginas AES Lietuvā projekta virzība. Runājot par AES būvi, D. Pavļuts atkārtoja jau iepriekš pausto, ka Latvija būtu ieinteresēta piedalīties tajā ar nosacījumu, ka tas būs Latvijai ekonomiski izdevīgs un apstiprinātos pieņēmumi, ka Visaginas AES saražotā elektroenerģijas cena būtu konkurētspējīga atvērtā Baltijas elektroenerģijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» tomēr neplāno piedalīties valdības veidošanas tematiskajās grupās, kuru norise plānota ceturtdien un piektdien, žurnālistiem sacīja «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Politiķis norādīja, ka darbam jānotiek iespējami plašākā formātā, tomēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) jau pauda, ka tajās nepiedalīsies, ja tur darbosies arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Līdz ar to arī «KPV LV» neredz iespēju piedalīties sanāksmē, nesaprotot, tā formātu, teica Gobzems.

Tāpat «KPV LV» neredz nepieciešamību pirms 6.novembra satikties 13.Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kā to rosina JKP.

Kā ziņots, lai vienotos par topošās valdības darbu, bija iecerēts organizēt ekspertu grupas, kas diskutētu par sešām tēmām - veselības aprūpes reformu, izglītības jomu, tiesiskuma un drošības jautājumiem, transporta un infrastruktūras tēmu, obligātā iepirkuma komponentes problēmas risinājumu un reģionālo reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru