Jaunākais izdevums

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Kā izriet no Ilgtspējas indeksa rezultātiem šobrīd īpaša vērība tiek pievērsta vides jautājumiem, jo tieši vides sadaļā novērtējuma dalībnieku sniegums šogad pieaudzis visvairāk – par 6,7%, sasniedzot 74,6%. Jācer, ka šā brīža sarežģītajos apstākļos, domājot par "izdzīvošanu", organizācijas vides jautājumus nepametīs novārtā," norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un Ilgtspējas indeksa koordinatore Dace Helmane.

Apliecinājumu par atbilstību zelta kategorijai saņēma 15 organizācijas: "ATEA Global Services", "Attīstības finanšu institūcija Altum", "Clean R", "ERGO Insurance SE Latvijas filiāle", "ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle", "Grifs AG", Latvijas Jūras administrācija, Latvijas Televīzija, "LDz Ritošā sastāva serviss", "Liepājas Enerģija", "Liepājas RAS", "Maxima Latvija", Valsts nekustamie īpašumi, Vidzemes slimnīca un "ZAAO".

Apliecinājumu par atbilstību sudraba kategorijai ieguva 18 organizācijas: ADB "Gjensidige" Latvijas filiāle, "AE Partner", "Aldari", "Balticovo", "Conexus Baltic Grid", "DPD Latvija", "FN Serviss", "LDz Apsardze", "Paulig Coffee Latvia", RISEBA, Salaspils novada pašvaldība, "Scania Latvia", "Siguldas Būvmeistars", Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, "Trellborg Wheel Systems Liepaja LSEZ", "VISMA Enterprise" un "Wunder Latvia".

Savukārt apliecinājumu par atbilstību bronzas kategorijai ieguva 10 organizācijas: "Baltic Candles Ltd.", "Cognizant (GB) Limited filiāle Latvijā", "Jelgavas Tipogrāfija", Ķekavas novada pašvaldība, "Kurbads un Ko", "Latvia Tours", "LDz Loģistika", "Narvessen Baltija", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Saldus novada pašvaldība.

Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kura ietvaros pēc starptautiski atzītas metodoloģijas principiem tiek vērtēti organizāciju risku un procesu vadības principi. Šī novērtējuma rezultāti liecina, ka vienpadsmit tā pastāvēšanas gadu laikā, Latvijas organizāciju izpratne par atbildīga biznesa principiem ir būtiski augusi.

Biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" tika izveidota 2011. gada sākumā ar mērķi sekmēt valsts ilgtspējīgu attīstību. Institūta biedri un eksperti ir konsultāciju uzņēmumi dažādos ilgtspējas aspektos: "COBALT", "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", "Latvijas Zaļais punkts", "Golin Riga", "Spring Valley" un "Kantar".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaismas gadus priekšā konkurentiem jeb kāpēc uzņēmumiem meklēt laimi ilgtspējā?

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad teju visapkārt runā par ilgtspēju, var rasties priekšstats, ka mēs katrs gan savā, gan savu uzņēmumu ikdienā ievērojam labākās ilgtspējas vadlīnijas un tiecamies būt atbildīgāki, zaļāki un rūpīgāk izturēties pret mūsu nākotni.

Tomēr realitātē redzams, ka tikai neliela daļa uzņēmumu sākuši reālu un nopietnu pārmaiņu procesu un domā tālāk par uzrakstītajām korporatīvās sociālās atbildības politikām. Varētu pat teikt, ka trends šobrīd ir par to domāt un runāt, bet mazāk – darīt. Taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas nopietni integrē ilgtspējas aspektus savā darbā, ilgtermiņā būs gaismas gadus priekšā konkurentiem. Kāpēc uzņēmumiem ilgtspēja ir interesanta un vai tā vispār atmaksājas?

Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt

Ilgtspēja īpašu aktualitāti ieguvusi Covid-19 laikā, kad daudz runājam par to, kā pasaules ekonomika atkopsies pēc šīs krīzes un redzam, ka šī ir lieliska iespēja izaugsmi balstīt tieši uz ilgtspējas pleciem. Tomēr sapratne par to, ko tieši tas nozīmē, ir diezgan atšķirīga. Ilgtspējas koncepts sniedzas krietni tālāk par dabai draudzīgu dzīvesveidu un zaļajiem ekoveikaliem. Viena no vienkāršākajām ilgtspējas definīcijām ir: ”Rīkoties tā, it kā mēs plānotu šeit palikt”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā realitāte ir šeit uz palikšanu. Trīs fokusi 2021. gadam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot zīmola “Naturli” produktus, kas gatavoti no augu valsts izejvielām.

Uzņēmums ražo sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafelus un augu tauku krēmu. Nākotnē plānots augu valsts produktu sortimentu paplašināt arī citos segmentos.

“Mēs redzam arvien augošu interesi par augu valsts produktiem, jo tie ir iecienīti ne tikai vegānu, bet arī visēdāju vidū (flexitarian). Cilvēki arvien vairāk vēlas ieviest daudzveidību savā ēdienkartē un labprāt gaļu vai zivis aizstāj ar augu valsts produktiem. Arī 2019. gada nogalē “Orkla” grupas veiktajā ilgtspējas barometra pētījumā, kas īstenots Skandināvijā un Baltijā, lai analizētu iedzīvotāju paradumus, tika noskaidrots, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir lielākais īpatsvars cilvēku, kuri ievēro alternatīvu diētu (16%), un visvairāk cilvēku, kuri tikai dažreiz ēd gaļu un zivis. Papildus tam 23% respondentu no Latvijas noradīja, ka ir pārāk maz vegāniem piemērotu ēdienu variācijas, savukārt 29% šķita grūti pagatavot vegānisku maltīti,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauvas tiesa" no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, lai arī no tā izskan pretējas bažas, šādu pārliecību šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts par pārmetumiem, ka šī instrumenta nauda nepietiekami aizies privātajā sektorā, Kariņš atbildēja: "Tas ir, kā skatās." Viņš ir pārliecināts, ka "lauvas tiesa" - līdz pat trim ceturtdaļām - no šīs naudas "aizies privātās kabatās".

Premjers domā, ka dialogs ar sociālajiem partneriem par šo un citiem jautājumiem notiek. Politiķis atzīmēja, ka sociālie partneri pēc būtības ir lobiji, kas grib, lai viņu intereses apmierina pēc iespējas plašāk, bet valdībai esot jālīdzsvaro visas sabiedrības intereses.

Runājot par no Atveseļošanas un noturības plāna Latvijai pieejamo finansējumu, Kariņš sacīja, ka summa tikusi aprēķināta pēc sarežģītas Eiropas Savienības piedāvātas formulas. Ja Latvijas ekonomikai iešot grūtāk, palīdzības nauda varētu kļūt lielāka. Šobrīd Latvijas valdība vairāk koncentrējoties uz plāna granta daļu, kas nebūs jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi.

14.janvārī pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši "InvestEU", starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" spērusi vēl vienu soli, lai samazinātu papīra izmantošanu, aizvietojot lidojumu pasažieru papīra sarakstus ar digitālu risinājumu, kas uzlabos darba efektivitāti, informē "airBaltic".

"Ilgtspēja ir neatņemama mūsu biznesa sastāvdaļa, un ikviens no mums ik dienu cenšas padarīt šo pasauli labāku. Digitāli pasažieru saraksti ir nākamais solis uz priekšu. Mūsu kolēģi ir paveikuši ievērojamu darbu un mums ir prieks redzēt, ka apkalpes komanda ir sajūsmā par šo uzlabojumu. Turpmāk "airBaltic" apkalpe vairs neizmantos garus papīra sarakstus, bet to vietā dati tiks saņemti iPad planšetdatoros," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Turpmāk apkalpes ikdienas darbā vairs gandrīz nemaz netiks izmantots papīrs, un šī iniciatīva ik gadu ļaus ietaupīt aptuveni 1,8 tonnas papīra. Papildus tam lidsabiedrība samazinājusi arī citu papīra dokumentu izmantošanu, galvenokārt tās virszemes apkalpošanas nodaļā. Tagad digitāli kļuvuši dokumenti, kas aptver informāciju par pasažieriem pirms iekāpšanas lidmašīnā, informāciju par lidojumu un degvielas datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda līdzekļi būs tieši orientēti uz uzņēmējiem

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pieejamie 1,6 miljardi eiro no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda būs tieši orientēti uz uzņēmējiem, nevis valsts sektoru, otrdien valdības sēdē uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).

Diskutējot par Ekonomikas ministrijas izstrādāto "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam", uzņēmēju organizāciju pārstāvji atkārtoti pauda kritiku, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns pārāk lielu daļu finansējuma paredz piesaistīt publiskajam sektoram, bet mazāk privātajam sektoram.

Lai mazinātu uzņēmēju organizāciju bažas, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja ekonomikas ministru viest skaidrību.

Vitenbergs norādīja, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādē tika meklēti kompromisi, turklāt plāna izstrādē tika ņemtas vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas.

Ministrs nepiekrita paustajam, ka 80% no ES Atveseļošanas fonda 1,6 miljardiem eiro nonāks valsts sektorā, turpretī atlikusī daļa privātajā sektorā. Vitenbergs uzskaitīja piemērus, ka plānā iezīmētie līdzekļi pamatā būs orientēti uz uzņēmējiem, piemēram, līdzekļi zinātnei, klimata politikas īstenošanai un infrastruktūras projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Neskatoties uz pozitīvo Moneyval vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pozitīvo Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

""Moneyval" jaunākais vērtējums par Latvijas progresu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību iedzīvināšanā ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus būtiski saprast, ka darbs pie finanšu sektora pārmaiņām turpināsies - nevis kampaņveidīgi, bet sistēmiski un regulāri," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmēju problēmām aizvien nav risinājuma

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē smagi cietušās pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma nozares problēmām joprojām nav risinājuma, jo nozares uzņēmējiem vēl aizvien nav pieejams atbalsts, sacīja Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands.

Arī pēc šonedēļ notikušās tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli (VL-TB/LNNK) nozarei aizvien tiekot piedāvātas tikai esošās atbalsta programmas, kam daudzi uzņēmumi nevar kvalificēties. Tamdēļ joprojām nav reāla risinājuma atbalsta neesamības problēmai.

Eilands atgādināja, ka iepriekš izsludinātās atbalsta programmas Covid-19 krīzē uzņēmējiem ir zināmas un tie, kas tām varēja kvalificēties, šim atbalstam pieteicās.

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda  

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā...

Viņš norādīja, ka, Kultūras ministrijas (KM) ieskatā, daļai pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmēju vajadzētu būt nevis KM, bet gan Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā. Saistībā ar nozares prasībām Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienība sūtīja vēstules arī Finanšu ministrijai (FM) un EM, un no tām gaida atbildi.

Apvienības vadītājs atgādināja, ka Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu prasība ļaut kvalificēties atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē arī tiem nozares uzņēmējiem, kuri tam pagaidām nekvalificējas, nav mainījusies. Turklāt neesot saprotams, kāpēc tas netiek risināts.

Vienlaikus Eilands pozitīvi novērtēja tikšanos ar Puntuli un to, ka Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji tika uzklausīt. "Ir sarunu sākums, diskusijas turpināsies un noteikti būs auglīgākas, kad saņemsim atbildi no FM un EM," pauda Eilands.

Kā ziņots Puntulis trešdien tikšanās laikā Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem norādījis uz iespējām iegūt atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Ministrs pauda pārliecību, ka tikšanās laikā tikuši izrunāti visi apvienības vēstulē minētie problēmjautājumi - gan nozarei atbilstošo NACE kodu ietveršana dažādos atbalsta mehānismos, gan diskutēts un skaidrots Valsts kultūrkapitāla fonda programmas "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja" nolikums, kas ir izveidota tieši privātā pasākumu biznesa un nevalstisko organizāciju atbalstam.

Šonedēļ pie Kultūras ministrijas bija ieradušies vairāk nekā 200 Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji, lai protestētu pret atbalsta nenodrošināšanu nozares darbiniekiem. Akcijas mērķis bija vērst ne tikai valdības, bet arī sabiedrības uzmanību, ka pasākumus veidot ne tikai mākslinieki, bet arī no tehniskā nodrošinājuma darbinieki.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību. Lai gan ārkārtējā situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arī pēc Ekonomikas ministrijas ēkas atjaunošanas aktuāls ir pārcelšanās jautājums

Db.lv, 08.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.

Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes preču mazumtirgotājs "Lindex" pavēstījis, ka uzsāk izmaksu samazināšanas programmu, tai skaitā samazinās darbinieku skaitu.

"Lindex" gadu sācis ar lielu apgrozījuma pieaugumu un peļņas palielinājumu, taču globālās koronavīrusa pandēmijas dēļ situācija mainījās. Lai rīkotos atbilstoši situācijai un mazinātu sekas, "Lindex" ātri ieviesa efektīvus pasākumus. Tagad "Lindex" sāk īstenot vēl citus pasākumus, lai uzņēmums arī turpmāk darbotos efektīvi, skaidro zīmola pārstāve Baltijas valstīs Ilze Rubene.

"Pavasarī un vasarā mēs jau parādījām, ka varam izaicināt paši sevi. Mēs sekmīgi un ātri pielāgojāmies klientu vajadzībām un arī īsā laikā daudz apguvām un sasniedzām. Lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma darbību un "Lindex" spētu efektīvi darboties, sastopoties arī ar citiem izaicinājumiem, mēs tagad ieviešam papildu pasākumus un samazinām izmaksas," stāsta izpilddirektore Susanne Ēnboge (Susanne Ehnbåge).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2020.gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka Latvijas Bankas 2020.gada peļņa ir 26,6 miljoni eiro. Aptuveni 2019.gada līmenī, kad tā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2020.gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 18,7 miljoni eiro no Latvijas Bankas 2020.gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 104 miljonus eiro, no kuriem 71 miljoni eiro ieskaitīts valsts ieņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot

LETA, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pensiju sistēma ir ilgtspējīga, bet nākotnē no tās nevarēs izdzīvot, atzina "SEB Life and Pension Baltic" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.

"Pensiju sistēma Latvijā ir izveidota ļoti ilgtspējīga, tikai problēma ir tajā, ka ilgtspēja balstās uz pensiju apmēra samazināšanu atbilstoši sociālā nodokļa ieņēmumiem," minēja Čulkstēns.

Viņš arī atzīmēja, ka atbilstoši OECD pētījumam tuvākajos 30 gados strādājošo paliks par 30-40% mazāk, turklāt cilvēki dzīvos piecus sešus gadus ilgāk. Tas nozīmē, ka strādājošo proporcija pret pensionāriem un attiecīgi arī sociālā nodokļa iemaksas mainīsies trīs četras reizes.

"Ja šobrīd valsts pensijas pirmais līmenis nodrošina 60-70% no pēdējās algas, tad pēc 30 gadiem proporcija būs 25%. Pensiju sistēma būs ilgtspējīga, bet tas, ko tā dos cilvēkam - ar to nevarēs izdzīvot. Tas nozīmē, ka cilvēki ir jāmotivē vairāk uzkrāt otrajā pensiju līmenī, maksājot sociālo nodokli, kā arī uzkrāt papildu līdzekļus pensiju trešajā līmenī," teica Čulkstēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko šobrīd meklē mājokļu pircēji Baltijā?

Karmena Kuka (Carmen Kukk), nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" Pārdošanas un mārketinga vadītāja Igaunijā, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa no mums savos mājokļos pavadījuši vairāk laika nekā jebkad agrāk. Viss, kas līdz šim licis mums atrasties ārpus mājas – darbs, skola un pulciņi bērniem, pat sports un izklaide – pēkšņi pieejams tikai pašu mājokļos. Daudziem tas licis uz savu dzīvesvietu un vajadzībām attiecībā uz to palūkoties ar jaunām acīm.

Kādi ir pirmie secinājumi un kā tas ietekmējis mājokļu pircēju čeklistu?

Birojs, skola un kafejnīca vienuviet

Ja daudziem doma par darbu no mājām pirms tam šķita pilnīgi nepieņemama, tad tagad tikpat daudz ir tādu, kas vairs nevar iedomāties katru dienu doties uz darbu birojā. Domāju, ka ikviens jau pārdzīvojis tā saucamo medusmēnesi ar darbu no mājām un paspējis izbaudīt arī ar to saistītos izaicinājumus un ēnas puses. Īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Lai pienācīgi nodotos darbam, ar mazu stūrīti pie virtuves galda ir par maz. Klusa, no pārējā mājokļa norobežota un pārdomāti izplānota darba vieta nu ir tas, uz ko vairums no mums tiecas. Daudzi šo mēnešu laikā mājās iekārtojuši darba galdu vai vismaz pie sienas stiprināmu darba stacijas stendu, pārdomājuši darba vietas izskatu un iekārtojumu videokonferenču laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrija ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus ES jaunajam budžeta instrumentam - Atveseļošanas un noturības mehānismam. Indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām. Plānots, ka nākamnedēļ darba grupa sāks iesniegto projektu analīzi un izvērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atbildība atmaksājas

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, Ilgtspējas indeksa koordinatore, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu atbildība šobrīd vairs neaprobežojas ar labdarības akcijām un dalību Lielajā talkā. Tā ir tieši saistīta ar organizācijas pārvaldības principiem, ko uzskatāmi parādīja arī globālā pandēmija.

Jo, mainoties pasaules lietu kārtībai, kļuva skaidrs, ka korporatīvā atbildība atmaksājas – uzņēmumi, kuriem ir sakārtoti pārvaldības procesi, jaunajai situācijai spēja pielāgoties ātrāk un efektīvāk.

Iepriekšējais gads bija nopietns pārbaudījums gan dažādu uzņēmumu dzīvotspējai, gan arī to attiecībām ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Uzņēmumi, kuri iepriekš bija rūpējušies ne vien par saviem peļņas rādītājiem, bet arī darbiniekiem un citām ietekmes pusēm, ar krīzes radītājiem izaicinājumiem cīnījās kā vienota komanda un nostiprināja savas pozīcijas tirgū. Jo jebkuras organizācijas panākumi, pirmām kārtām, ir atkarīgi no tās darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru