Neraugoties uz Krievijas rubļa katastrofālo kritumu, Latvijas pārtikas ražotāji, kuru biznesu vēl nav skārušas Krievijas noteiktās sankcijas, turpina eksportēt savu preci uz kaimiņvalsti, vienlaikus rēķinoties ar ļoti augstu šī tirgus iekšējo risku rubļa turpmākās lejupslīdes gadījumā, atzina aptaujātie uzņēmēji.

AS Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže norādīja, ka sadarbības līgums paredz atsevišķas detaļas, kas uzņēmumu līdz šim pasargājušas no rubļa svārstībām, taču iekšējā tirgus riski Krievijā, rubļa kursam krītot, ir augsti.

«Krievijas rubļa kritums nav noticis vienā dienā - šis process ir jau ilgstošs. Pēdējo 12 mēnešu laikā rubļa kurss pret eiro ir krities par aptuveni 10%, bet zemākais punkts - 50,93 rubļi pret vienu eiro - tika sasniegts martā. Ar lejupslīdi rēķinājāmies jau aizvadītā gada nogalē, kopā ar partneriem plānojot pārdošanas budžetu 2014.gadam, un mūsu piesardzīgais plāns atbilst šī brīža rubļa kursam, taču tālākai lejupslīdei var būt nopietnas sekas un risks,» sacīja Kaže.

Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

«Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā,» informēja Strašuna.

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Piektdien turpinājās Krievijas rubļa vērtības kritums, raksta The Moscow Times.

Rubļa vertība pret eiro šķērsoja 53 rubļu par eiro robežu pirmo reizi vesturē, un tuvojās 42 rubļu par dolāru atzīmei, neskatoties, ka centrālā banka nopūlas, lai sargātu rubļa vērtību.

Krievijas valūta sasniedza 53,03 rubļus par eiro un 41,93 rubļus par dolāru, bet pret eiro/dolāru grozu sasniedza 46,93 rubļu robežu.

Tādējādi kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir zaudējusi vairāk nekā 25%, bet pret eiro – 18%, ko veicināja naftas cenas kritums un kapitāla aizplūde Rietumvalstu sankciju dēļ.

Centrālā banka rubļa vērtības krituma bremzēšanai šomēnes ir iztērējusi jau vairāk nekā 15 miljardus ASV dolāru. Pašreizējā centrālās bankas politika nosaka, ka tā veic intervences tirgū brīdī, kad rubļa kurss pārsniedz dolāra/eiro groza svārstību diapazona robežas. Diapazona augšējā robeža tiek palielināta par 5 kapeikām ik reizi, kad banka iztērē vairāk nekā 350 miljonus dolāru rubļa atbalstam.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Kaut arī gads, kopš ieviests Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražojumiem, licis ES uzņēmējiem meklēt jaunus noietu tirgus embargo pakļautajiem produktiem, tirdzniecība ar Krieviju joprojām ir daudzu ES ražotāju uzmanības lokā. Tāpēc ES dalībvalstīs, to vidū arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta naftas cenu izmaiņām un Krievijas rubļa kursa svārstībām. Patlaban secināms, ka tendences pasaules naftas tirgū labvēlīgas mazākiem rēķiniem par siltumu, tomēr nav labvēlīgas eksporta pieaugumam uz Krieviju, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Norises pasaules naftas tirgū pamazām atgriežas pie pagājušā gada tendencēm, proti, vērstas uz melnā zelta cenas samazinājumu. Lai arī vēl pavasarī Brent naftas cena augšupejošā solī centās sturmēt 70 dolāru ( 63,87 eiro) par barelu robežu, laika gaitā tā atkal pietuvojās 50 dolāru atzīmei un izskatās, ka virzība notiek pretī jauniem antirekordiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

ES dalībvalstij Latvijai tas sola gan ieguvumus, gan zaudējumus. Jau patlaban varam vērot degvielas tirgus atrašanos jauna cenu lejupskrējiena sākumpunktā, turklāt nav izslēgts, ka, veicot šo distanci, iekšdedzes dzinējiem tik nepieciešamais produkts kļūs lētāks nekā iepriekšējā krituma reizē. Turklāt attiecībā uz dīzeļdegvielu tas jau noticis. Tāpat diezgan droši ir tas, ka visai drīz varēsim priecāties par jaunu siltumenerģijas tarifu samazinājumu, kas savukārt atbrīvos papildu līdzekļus citu pirkumu veikšanai, tādējādi audzējot ne tikai valsts iekšējo patēriņu, bet arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Tomēr potenciāli ieguvumi šoreiz diemžēl var nākt komplektā ar zaudējumiem.

Krievija vēlētos, lai rubļa kurss būtu paredzams un pārmērīgi neaugtu vai nesamazinātos, atsaucoties uz Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu, raksta Reuters.

«Mūsu valūta patlaban kļūst spēcīgāka, kas nav slikti daļai sektoru, tomēr tas arī pazemina mūsu eksportspēju, līdz ar to mēs esam ieinteresēti, lai rubļa kurss būtu paredzams, lai izvairītos no pārlieku lielas rubļa vājināšanās vai pieauguma,» uzsvēris D. Medvedevs.

Tāpat viņš piebilda, ka valdība runā ar lielajiem uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka tās maina ārvalstu valūtas saskaņā ar paredzamu grafiku.

Savukārt Krievijas Centrālās bankas pārstāve Ksenija Judajeva uzsvērusi, ka patlaban rubļa vērtības kāpums ir beidzies un novērojama stabilizācija. K. Judajeva norāda, ka neuzskata, ka nesenās svārstības valūtu tirgū bija bīstamas, un uzskata, ka tirgus līdz vasarai nomierināsies.

Rubļa vērtības samazināšanās pamatīgi pasliktina ieņēmumus Krievijā tādiem Rietumeiropas gigantiem kā PSA Peugeot Citroen, Henkel AG un Carlsberg, raksta Bloomberg.

Tādējādi šo uzņēmumu darbība valstī ir zem jautājuma zīmes arī Krievijas stagnējošās ekonomikas dēļ.

Rubļa kurss patlaban pret eiro un dolāru turas pie rekordzemas atzīmes, Tādējādi kompānijām, kuru biznesā lielu daļu veido šis tirgus, valūtas vērtības samazināšanās sadārdzina izejvielu un detaļu importu uz vietējām rūpnīcām, palielina cenas pircējiem un samazina peļņu.

«Rubļa vājināšanās ir problēma,» atzinis Peugeot vadītājs Karloss Tavares. Rubļa vērtība patlaban turas pie 40 rubļu par dolāru atzīmes, kas ir vājākais līmenis vēsturē, jo konflikts Ukrainā liek investoriem pamest ieguldījumus Krievijā. Inflācija patlaban aug straujākajā tempā pēdējo trīs gadu laikā, jo importa ierobežojumi no Eiropas Savienības un ASV, ko Krievija piemērojusi kā atbildi šo valstu sankcijām, liek augt patēriņa cenām valstī.

Krievijas rubļa vērtība otrdien turpinājusi kritumu, sasniedzot jaunu šogad zemāko līmeni saistībā ar naftas cenu samazināšanos, kas negatīvi ietekmē valsts ekonomikas perspektīvas.

Rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies līdz 72,85 rubļiem.

Rubļa kurss pret dolāru jau pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada decembra.

Savukārt pret eiro rubļa vērtība nokritusies līdz 80,02 rubļiem, reģistrējot zemāko līmeni kopš augusta.

Naftas cenu kritums pasaules tirgū un rietumvalstu Maskavai noteiktās sankcijas par tās lomu Ukrainas krīzē negatīvi ietekmējušas Krievijas ekonomiku.

Rubļa vērtība pērn zaudēja gandrīz pusi savas vērtības, taču nedaudz atguvās, kad enerģijas cenas šogad stabilizējās.

Tomēr nesenākais naftas cenu kritums būtiski aptumšojis Krievijas ekonomikas perspektīvas.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pieauga, jo inflācijas palielināšanās veicināja runas investoru vidū, ka Krievijas Banka piektdienas sanāksmē atstās likmes esošajā līmenī, raksta Bloomberg.

Pagājušajā nedēļā rublis piedzīvoja smagākos zaudējumus starp jaunattīstības valstu valūtām, līdz ar to investori, kas ieguldījuši šajā valūtā, būs apmierināti ar pauzi monetārās politikas mīkstināšanā, saka Rabobank jaunattīstības valstu valūtu stratēģis Pjotrs Matiss.

Pirmdien rubļa kurss pret dolāru pakāpās 0,2%. Pagājušajā nedēļā tā vērtība zaudēja 5,8%, kas bija straujākais kritums starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Lielākā daļa jeb 25 no 27 Bloomberg aptaujātajiem ekonomistiem uzskata, ka Krievijas Banka bāzes procentu likmi piektdienas sanāksmē atstās 11% līmenī.

Jaunākie dati liecina, ka inflācija augustā negaidīti palielinājusies līdz 15,8%, salīdzinot ar 15,6% jūlijā, bet mēneša laikā cenas augušas par 0,4%.

Līdz ar iespaidīgāku naftas cenas kritumu un investīciju trūkumu plaisas Krievijas ekonomikā kļūst aizvien lielākas.

Izskatās, ka arī mērķtiecīgā rubļa vērtības mazināšanās kaimiņvalsts budžetā vairs nespēs aizlāpīt iepriekšējos robus. Kas attiecas uz rubļa saistībām, Krievija līdz šim krītošās naftas cenas kaut kādā mērā varēja kompensēt ar nacionālās valūtas vērtības mazināšanos. Protams, tas radīja samērā pamanāmu inflācijas pieaugumu, tomēr, ja šādas negatīvas svārstības ir īstermiņa rakstura, tad tās var pieciest. Sevišķi vēl, ja rubļa vērtības samazināšanās līdz jauniem antirekordiem naftas cenu vietējā valūtā padarījusi gandrīz vai zelta vērtu. Svārstību rezultātā barels Brent naftas bija sadārdzinājies līdz 3800, kas bija vēsturiski vēl nebijis skaitlis. Tādējādi budžetā ienākošo rubļu plūsma kļuva aizvien intensīvāka, un kaimiņvalsts amatpersonas publiski varēja smīkņāt par Rietumu izvirzītajām sankcijām. Tomēr šāda šķietama eiforija var saglabāties pie pāris nosacījumiem, proti, naftas cenu kritumam ir jābūt īslaicīgam, turklāt rubļa kursam jāmazinās straujāk, nekā krītas melnā zelta cena.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība palielinājās, reaģējot uz naftas cenas pieaugumu, raksta Bloomberg.

Rubļa kurss pret dolāru piedzīvoja straujāko kāpumu starp jaunattīstības valstu valūtām. Vērtība pieauga pat pēc tam, kad Eiropas Savienība paplašināja sankcijas Krievijai. Rubļa kurss pret dolāru pakāpās par 2,1% līdz 62,185 rubļiem par dolāru, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 12. janvāra.

Db.lv jau rakstīja, ka pamiers liek augt Krievijas akciju cenām,

Lai gan nav zināms, kā tas izpaudīsies realitātē, Rietumvalstu un Krievijas politiskajiem līderiem, šķiet, izdevies vienoties par pamieru asiņainajā Ukrainas konfliktā. Šādas ziņas izmantojuši arī finanšu tirgus dalībnieki, kas steiguši iepirkt Krievijas akcijas; tāpat nav izslēgts, ka tuvāko dienu laikā var pieaugt šīs valsts valūtas – rubļa – vērtība. Vienošanās par pamieru raisījusi spekulācijas, ka situācija Ukrainā varētu normalizēties, lai gan lielas cerības lolot, protams, nevajadzētu (ņemot vērā iepriekšējos «pamierus», skepse ir ļoti liela), pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas Bankai ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«No malas ir ļoti viegli spriest, ko kuram un kurā brīdī vajadzēja darīt. Krievijas Bankas veiktie pasākumi liecina, ka Krievijas Banka ir gatava sargāt rubļa kursu. Tomēr ir jāredz, vai vienlaikus klāt netiek piedrukāta liela likviditāte pie jau esošās rubļu masas. Es domāju, ka ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu. Taču, ja turpinās naudas drukāšana, tad situācija būs tikpat nestabila kā līdz šim,» teica Rimšēvičs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valūtas kursa stabilizēšana ir ļoti grūta un sarežģīta lieta, jo situācijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, piemēram, Latvijas Bankai bija nemainīga pozīcija 20 gadus un visa apgrozībā esošā nauda bija segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, taču Krievijā rubļa kurss vienmēr ir bijis tā saucamajā «pārvaldītajā peldēšanā», kā arī vienmēr ir veiktas papildu emisijas, bet daudzus no šiem emitētajiem rubļiem Krievijas iedzīvotāji maina pret ārvalstu valūtu.

Ģeopolitika spiež mainīties ne tikai biznesam, bet arī valstu valdībām, globālo pārmaiņu laikā ir jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz arvien jauniem izaicinājumiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aļeksejevs. Viņš atzīst, ka ekonomika ir sava veida politikas spogulis, turklāt politisko aizkulišu cīņas izjūt ne tikai kāda atsevišķa uzņēmēju grupa, bet arī valsts kopumā. Minēto iemeslu dēļ uz daudziem jautājumiem un problēmām jāskatās nevis tikai no viena skatupunkta, bet arī no pārējiem, citādi aina ir nepilnīga un ir augsts risks pieņemt kļūdainus lēmumus, kas var nodarīt gan tiešu, gan netiešu kaitējumu kā biznesam, tā arī veselām valstīm.

Kādi ir pašreizējā laikā lielākie izaicinātāji uzņēmumam, kurš importē no Krievijas, produkciju ražo Latvijā un Polijā, bet tirgo faktiski visā Eiropā?

Krievija zaudē apmēram 40 miljardus ASV dolāru (32 miljardus eiro) gadā sankciju dēļ, kuras Rietumvalstis ir noteikušas pret Krieviju saistībā ar Ukrainu, pirmdien paziņoja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

«Mēs zaudējam apmēram 40 miljardus dolāru gadā ģeopolitisku sankciju dēļ, un apmēram 90-100 miljardus dolāru (72,5-80,5 miljardus eiro) gadā mēs zaudējam tāpēc, ka naftas cenas kritušās par 30%,» sacīja ministrs starptautiskā finanšu un ekonomikas forumā Maskavā.

«Runājot par ģeopolitiku, ir notikusi kapitāla pieplūduma valstī samazināšanās. Kredīti, investīciju resursi .. Cik tas maksā? Apmēram 40 miljardus dolāru gadā,» sacīja Siluanovs.

Viņš atkārtoja aplēsi, ka šogad no Krievijas aizplūdušā kapitāla apjoms ir 130 miljardi dolāru (105 miljardi eiro).

«Tiesa gan, galvenā kapitāla aizplūšana notiek, kad iedzīvotāju un ekonomisko aģentu iekrājumi tiek konvertēti no rubļiem uz valūtu periodā, kad [rubļa] kurss ir nestabils,» atzīmēja Siluanovs.

Vairāk naudas ekonomikā nenozīmētu to izaicinājumu risināšanu, kas Latvijai ir

Tā saka DNB bankas valdes priekšsēdētājs un prezidents Atle Knai un cita starpā iesaka Latvijas uzņēmējiem savos biznesa plānos piefiksēt Krievijas rubļa vērtību – tā šādā līmenī ir uz palikšanu.

Nesen ar kādu draugu runājāmies, ka bankas dod kredītus tiem, kam nauda jau ir, un tāds bija arī viņa privātais novērojums – kad kontā parādījās nauda pēc īpašuma pārdošanas, banka sāka piedāvāt arī visādas finanšu rosības iespējas. Kā Latvijā ir ar finanšu pieejamību?

Tas ir jautājums, ko mums pastāvīgi uzdod gan klienti, gan mediji – vai Latvijā ir grūti saņemt finansējumu? Un mana atbilde ir – nē, jo šis ir tirgus ar augstu konkurenci, un netrūkst banku, kas gribētu aizdot. Bet bankas uzdevums nav finansēt pilnīgi visu. Mēs fokusējamies uz zema līdz vidēja riska segmentu. Tā ka es piekrītu jūsu novērojumam, ka tie, kas spēj aizņemties, arī dabū naudu.

Industriālo iekārtu ražotāji vairāk vai mazāk izjutīs Austrumukrainas notikumu elpu, kā arī pārmaiņas Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmās un Krievijas rubļa vājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādus secinājumus atklāj paši nozarē strādājošie, kā arī finanšu institūcijas, kas investē ražošanas iekārtās. Pašlaik pieprasītas ir inženiertehniski sarežģītākas iekārtas, kas ļauj efektivizēt darbu. To, ka vairāku iemeslu dēļ iekārtu ražotājiem situācija ir neskaidra, atzīst arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka interesantais, lielais un pievilcīgais austrumu tirgus ir neprognozējams. Šo tirgu tādu padarot politiskie lēmumi. «Tiklīdz sakārtosies politiskie jautājumi, tā viss notiks arī Krievijas tirgū,» uzskata V. Rantiņš. Savu optimismu viņš skaidro ar to, ka agrāk vai vēlāk abu pušu liktie šķēršļi tiks nojaukti. «Daudzas rūpnīcas Rietumvalstīs strādāja Krievijas tirgum, un diez vai šo valstu valdības būs gatavas tās slēgt,» tā uz jautājumu par optimisma pamatu atbild asociācijas vadītājs. Viņš gan neslēpj, ka Rietumvalstu tirgos ir jūtama piesardzība, kas īsti neļauj cerēt uz būtisku pasūtījuma portfeļa palielinājumu tieši šādu iekārtu ražotājiem.

Pēc Krievijas noteiktajām sankcijām ASV un Eiropas pārtikas importam, Krievijas rubļa kurss turpina slīdēt uz leju, raksta International Business Times.

Rubļa vērtība slīd uz leju kopš jaunajām Rietumvalstu piemērotajām sankcijām jūnija beigās, un eksperti paredz, ka rublis sasniegs rekordzemu atzīmi.

Rubļa kurss pret dolāru ceturtdien saruka par 2,3% un sasniedza 36,31 rubli, kas ir augstākais līmenis kopš aprīļa vidus, kas nozīmē, ka rekordaugstā atzīme, ko tas sasniedza martā – 36,88 rubļi, ir tikai pusrubļa attālumā.

Krievijas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 0,9%, kas ir lēnāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad tā bija 2%.

Piektdien Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru saruka līdz jaunam rekordzemam līmenim, ko daļēji veicināja kompāniju ārvalstu parāda atmaksas termiņi, liecina Reuters dati.

Pēdējo mēnešu laikā valūta ir šķērsojusi vairākas rekordzemas atzīmes, jo investori pamet Krievijas aktīvus, ņemot vērā Ukrainas krīzi, kā arī naftas, kas ir liela Krievijas eksporta sastāvdaļa, cena samazinājusies zem 100 dolāriem par barelu.

Piektdien rubļa cena saruka par aptuveni 1% līdz 38,97 rubļiem par dolāru, bet pret eiro tā vērtība samazinājās par 0,87% līdz 49,52 rubļiem. Savukārt pret centrālās bankas noteikto eiro/dolāra grozu rubļa vērtība saruka par 0,92% līdz 43,66 rubļiem.

Kā skaidro VTB Capital eksperts Maksims Korovins, spiedienu uz rubli veido vairāku faktoru kombinācija. Pirmkārt, dolāra kāpums pret attīstīto un jaunattīstības valstu valūtām, un, otrkārt, Krievijas uzņēmumi un bankas faktiski ir izslēgti no ārvalstu kapitāla tirgiem.

Ņemot vērā lielās rubļa kursa izmaiņas, bankas rūpīgi tām seko līdzi, ierobežojot darījumus vai palielinot maržas, norāda aptaujāto banku pārstāvji.

Šobrīd lielāka daļa pasaules banku ir atslēgušas Krievijas rubli no elektroniskās kotāciju sistēmas un visi darījumi notiek tikai pēc pieprasījuma, situāciju tirgū raksturo Swedbank vecākais finanšu produktu pārdošanas speciālists Arturs Stimbāns. Ņemot vērā ievērojamās rubļa svārstības finanšu tirgos, visa veida darījumi ar šo valūtu, līdz situācija būs stabilizējusies, Swedbank ir pieejami darba dienās no plkst.9-17, Viņš norāda, ka pieprasījums pēc darījumiem ar rubli palicis nemainīgs, jo tie uzņēmumi, kuri ar rubli strādāja līdz šim, ir spiesti to turpināt konvertēt arī pēc šobrīd esošā kursa.

Trešdien Krievijas rubļa vērtība svārstījās starp plusiem un mīnusiem, jo nodokļu maksāšanas perioda beigas veicināja pieprasījumu pēc rubļa, raksta Bloomberg.

Valūtas vērtība pret centrālās bankas noteikto eiro/dolāru grozu pieauga par 0,1% līdz 45,9675 rubļiem. Tas ir 32 kapeikas zem 46,3 rubļu robežas, pie kuras banka sāk intervences, lai atbalstītu valūtu. Rublim palīdz arī naftas cenas pieaugums, kas kombinācijā ar nodokļu maksājumiem, kas jāveic mēneša otrajā pusē, aptuveni 873 miljardu rubļu vērtībā sniedz nelielu atbalstu rublim.

Oktobris ir viens no mēnešiem, kad jāveic lielākie nodokļu maksājumi, un tirgus dalībnieki ir uzmanīgi, verot vaļā tā saucamās īsās pozīcijas.

Krievijas ekonomikas izaugsme bremzējas, un šā gada deviņos mēnešos IKP audzis par 0,7%.

Pēdējo trīs mēnešu laikā rubļa kurss pret dolāru ir sarucis par 14%, kas ir sliktākais rezultāts starp valūtām.

Pirmdien tirdzniecības sesijas sākumā strauji saruka Krievijas rubļa vērtība pret dolāru, ko veicināja naftas cenas krituma turpināšanās, raksta The Moscow Times.

Rubļa kurss pret dolāru samazinājās par 4,5% līdz 58,51 rublim, bet pret eiro – par 2,4% līdz 70,29 rubļiem par eiro.

Pagājušajā gadā rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par aptuveni 40%, un iemesls tam bija gan krītošās naftas cenas, gan Rietumvalstu sankcijas, kas ir ierobežojušas Krievijas kompāniju spēju aizņemties naudu ārvalstīs un veicināja pieprasījumu pēc dolāriem.

Centrālā banka pērn centās balstīt rubli, gan ceļot likmes līdz 17%, gan veicot intervences, taču līdz šim rīcībai nav bijis manāms rezultāts.

Krievijas valdība ir izteikusi brīdinājumu, ka ekonomika šajā gadā piedzīvos recesiju, sarūkot par 0,8%.

Savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pieprasīja, lai Krievijas centrālā banka Bank Rossii un valsts valdība īsteno stingrus pasākums, lai apturētu spekulācijas ar rubli.

«Es lūdzu Bank Rossii un valdībai īstenot stingrus koordinētus pasākumus, lai atturētu tā dēvētos spekulantus no spēlēšanas uz Krievijas valūtas svārstībām,» paziņoja Putins.

«Bank Rossii ir pārgājusi uz peldošo rubļa kursu, bet tas nenozīmē, ka rubļa kurss var bezgalīgi būt par finanšu spekulāciju objektu,» viņš piebilda.

Putins pauda viedokli, ka Krievijas varas iestādes zina, kas ir šie spekulanti, un varas iestāžu rīcībā ir instrumenti iedarbībai uz viņiem.

«Pienācis laiks tos [instrumentus] izmantot,» uzsvēra Putins.

Rubļa vērtība šonedēļ piedzīvoja kārtējo kritumu, sasniedzot jaunu rekordzemu līmeni gan pret eiro, gan pret ASV dolāru.