Jaunākais izdevums

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Eksperts norāda, ka «ekonomiskie tūristi» šajā gadījumā ir iedzīvotāji, kuri iepērkas ārvalstīs vismaz reizi ceturksnī. Šī iezīme visvairāk raksturīga lietuviešiem - 51% lietuviešu iepērkas ārzemēs un dara to regulāri. Igaunijā ārzemēs regulāri iepērkas 48% iedzīvotāju, bet latvieši to veic visretāk - 44% gadījumu.

«Lielais iedzīvotāju skaits, kas iepērkas ārzemēs, liecina par jutīgumu attiecībā uz cenām. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumi nav augsti. Baltijas valstis ir relatīvi mazas un to robežas ir atvērtas, kas ir priekšnoteikums pārrobežu tirdzniecības uzplaukumam,» norāda pētījuma autors.

Lietuvieši visbiežāk ārzemēs iepērkas Polijā (71%) un Latvijā (51%), savukārt latvieši vislabprātāk iepērkas Lietuvā (55%) un Igaunijā (40%), bet igauņi - Latvijā (76%) un tax free jeb beznodokļu veikalos (24%).

Pētījums atklāj arī iepirkšanās paradumu atšķirības starp Baltijas valstu iedzīvotājiem. Iepērkoties ārzemēs, lietuvieši mēdz iztērēt simtiem eiro, savukārt latvieši un igauņi tērē daudz mazāk. 38% lietuviešu apgalvo, ka vienam pirkumam tērē vismaz simts eiro. Starp latviešiem šādu cilvēku bija 23%, bet starp igauņiem - tikai 17%. Lielākā daļa igauņu un latviešu, iepērkoties ārzemēs, ir gatavi tērēt līdz 100 eiro.

«Patērētās summas liecina, ka lietuvieši ārzemēs lielākoties iepērk mājsaimniecības preces. Latvieši un igauņi attiecībā uz iepirkšanos ir izvēlīgāki - viņi dodas iepirkties, lai iegādātos konkrētas preces, nevis plašu preču klāstu. Piemēram, ir zināms, ka akcīzes nodokļa politikas dēļ alus ir daudz lētāks Latvijā nekā Igaunijā. Tāpēc, lai apmierinātu vajadzību pēc lētāka alus, preču iegādei pietiek vien ar 50 eiro,» stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas «EY» pārstāvis Krišjānis Volfs.

Eksperta teikto pamato pētījuma dati - vienā iepirkšanās reizē igauņi iegādājās vidēji 19 alus skārdenes ar tilpumu 0,5 litri, bet latvieši - vidēji septiņas skārdenes. Pēc K.Volfa sacītā, daudzums, kādu iegādājas igauņi, liecina, ka viņi alu iepērk ilgākam patēriņam un šādiem pirkumiem ir arī ekonomisks pamatojums.

Pētījuma autori aprēķinājuši, ka ārzemēs iegādāto preču kopējā vērtība ir vairāk nekā viens miljards eiro. Pēc profesionālo pakalpojumu kompānijas «EY» darba grupas vadītāja K.Volfa teiktā, Lietuva nesaņem vislielākos nodokļu ieņēmumus, bet Latvija un Igaunija salīdzinoši mazāk.

«Lietuvas valsts, lielo naudas summu dēļ, kas tiek tērētas, iepērkoties ārzemēs, zaudē apmēram 131 miljonu eiro ikgadējo ieņēmumu, jo pievienotā vērtība tiek samaksāta citās valstīs. Latvijā zaudētie ieņēmumi ir 40 miljoni eiro, bet Igaunijā - puse no šīs summas,» stāsta eksperts.

K.Volfs vērš uzmanību, ka daļa no visbiežāk pirktajiem produktiem ārzemēs, patērētājiem ir patiešām svarīgi, un cilvēki dodas uz ārzemēm tieši pēc tiem vai tādas produktu kategorijas. «Starp šiem produktiem ir pārtikas un mājsaimniecības preces, kā arī - degviela un alkohols. Šie ir produkti, kas rada ķēdes reakciju - cilvēki dodas tos pirkt ārzemēs, papildu nopērkot citus produktus. Lai gan to cenas neatšķiras, cilvēki ietaupa laiku.»

Lai samazinātu negatīvās sekas, kādas rada iepirkšanās kaimiņvalstīs, eksperts iesaka koriģēt monetāro politiku attiecībā uz būtiski svarīgajiem produktiem un pakalpojumiem, lai pēc iespējas vairāk samazinātu motivāciju doties iepirkties uz kaimiņvalstīm.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt Baltijas valstu iedzīvotāju iepirkšanās ārzemēs paradumus, mērogu un biežumu. Pētījums tika balstīts uz reprezentatīvu aptauju, kuru veica kompānija UAB «Spinter tyrimai» Baltijas valstīs: Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Pavisam 2017. gada decembrī tika aptaujāti 3019 respondenti, kas ir vecāki par 18 gadiem, tostarp ap 1000 respondentu no katras valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas kinoteātris «Lora» plāno atvērt filiāli arī Rīgā, Čiekurkalna – Mežaparka teritorijā, biznesa portālu db.lv informēja kinoteātra «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Plāns varētu īstenoties tuvāko divu gadu laikā.

Projekts ir izstrādāts, šobrīd norit sarunas un līgumu slēgšanas process. Plānotajā vietā būs ne tikai iepirkšanās centrs, bet arī kinoteātra telpas, kurās atradīsies kino «Lora».

«Tā ir tendence, jo mainās cilvēku iepirkšanās paradumi un tirdzniecības centri kļūst par pasīvās un aktīvās izklaides objektiem. Iepirkšanās centros bieži atrodas kinoteātri un dažādas citas izklaides iespējas, piemēram, kartingi, batuti un citi.Tā paliek kā pievienotā vērtība un kaut kādā mērā garantē arī apmeklētību,» paskaidro kino «Lora» pārstāve.

Arī kinoteātrī Rīgā plānots saglabāt esošo konceptu un paaugstināto servisu. «Mēs redzam, ka tas ir atmaksājies. Cilvēkiem patīk komforts, viņi to novērtē un tā ir mūsu pievienotā vērtība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā pircēju paradumi veikalu izvēlē, kuros viņi veic lielāko daļu savu ikdienas pirkumu, ir būtiski mainījušies. Vislielāko popularitātes pieaugumu piedzīvojuši mazie piemājas veikali, noskaidrots jaunākajā mazumtirdzniecības nozares apskatā «Maxima mazumtirdzniecības kompass».

Vairums iedzīvotāju jeb 72,5% savus ikdienas pirkumus veic lielveikalos jeb supermārketos, liecina pētījums. Tai pat laikā hipermārketus un interneta veikalus visbiežāk izvēlas apmeklēt rīdzinieki vecumā no 25 līdz 44 gadiem, savukārt visaktīvākie mazo piemājas veikalu apmeklētāji ir vidzemnieki (54,2%).

Vērtējot iepirkšanās vietas izvēli, vīrieši labprātāk izvēlas iepirkties hipermārketos (42,0%), kurus tie apmeklē kopā ar savu ģimeni, vai arī mazajos piemājas veikalos (41,4%), kuros ātri un ērti var iegadāties ikdienai nepieciešamās preces. Savukārt no tiem pircējiem, kuri izmanto pārtikas interneta veikalus, aktīvākās ir sievietes, kuru ģimenēs ir četri vai vairāk cilvēku (28%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā pasaules valdības sākušas mazināt ar pandēmijas izplatīšanos saistītos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka cilvēku dzīve var sākt pakāpeniski tuvināties tam, kāda tā bija pirms Covid-19.

Daži tendenču pētnieki gan pauž pārliecību, ka dažas lietas pandēmija būs mainījusi uz neatgriešanos. Piemēram, uz palikšanu – un pat ātrāka - dažādu iemeslu iespaidā varētu būt Rietumu pasaules virzība arvien robotizētākas nākotnes virzienā.

Interesanti, ka šīs pandēmijas laikā pasaules atpazīstamību iemantojuši daži mūsu ziemeļu kaimiņu – Igaunijas - robotu ražotāji. Proti, Apvienotajā Karalistē, esot apgrūtinātai mazumtirdzniecībai, vairāki šīs valsts lielveikali, lai patērētājiem piegādātu dažādas preces, pastiprināti izmantojuši, piemēram, igauņu uzņēmuma "Starship Technologies" robotus.

Pieejamā informācija liecina, ka šādi minētā uzņēmuma ražotie autonomie roboti bez kādas fiziskas cilvēku palīdzības ar nelielu ātrumu pārvietojas pa gājēju ceļiem līdz to piegādes mērķim. Tāpat tie varot pārvarēt nelielas barjeras, piemēram, sliekšņus un ir aprīkoti ar skaļruņiem, lai vajadzības gadījumā ar cilvēkiem arī "sarunātos". Kad robots ierodies galamērķī, klienti atbloķē to glabāšanas nodalījumu ar mobilajiem tālruņiem un attiecīgi – tad saņem pasūtījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu apjoms "Omniva" pakomātos Latvijā šā gada aprīlī audzis par 44 %, salīdzinot ar šā gada martu, pārsniedzot 500 tūkstošus sūtījumu.

Tas ir par 139 % vairāk nekā pērnā gada aprīlī, tādējādi pārspējot arī līdzšinējo sūtījumu rekorda periodu - 2019. gada Ziemassvētkus. Tas saistīts ar cilvēku paradumu maiņu un e-komercijas apjomu pieaugumu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas periodā.

Būtiskākais sūtījumu skaita pieaugums novērojams Latvijas mazpilsētās vai apdzīvotās vietās, kas atrodas netālu no kādas lielpilsētas. Tas norāda uz tendenci iedzīvotājiem šajā laika periodā retāk doties uz lielpilsētām, tā vietā izvēloties attālinātus sūtījumus un izvairoties no lieka kontakta ar citiem. Aprīlī salīdzinājumā ar martu sūtījumu skaits ir pat dubultojies, piemēram, Dundagā, Pļaviņās un Straupē. Arī citās mazajās pilsētās sūtījumu skaits ir ievērojami pieaudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Gemoss aizvadījis pirmo andeli

Zane Atlāce - Bistere, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sanākt kopā un apmainīties ar lietām, kas pelnījušas otro iespēju, aizvadītās nedēļas nogalē pirmo Andeli rīkoja restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs “Gemoss”.

Pirmajā šāda veida Andelē piedalījušies septiņi dalībnieki un pasākums apliecinājis, ka sabiedrība ir ļoti ieinteresēta “zero waste” tēmā un labprāt apmeklē šādus pasākumus. “Šī Andele noteikti bija izdevies pasākums un plānojam šo ieviest par tradicionālu notikumu reizi gadā,” Db.lv pastāstīja uzņēmuma mārketinga projektu vadītāja Zane Bitmane.

Andeles apmeklētāju vidū bijuši ļoti dažādi cilvēki - gan tādi, kas speciāli ieplānojuši apmeklējumu, gan nejauši veikala Gemoss apmeklētāji. Piemēram, vairāki konditori ļoti mērķtiecīgi bija atbraukuši pēc silikona formām, kas ikdienas darbam ir ļoti nepieciešamas.

Citu stendos Andeles apmeklētāji tika pie restorāna cienīgiem traukiem, dārza mēbelēm, aksesuāriem u.c. pērlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kool Latvija gatavojas atklāt DUS Valmierā un Sauriešos

Zane Atlāce - Bistere, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāšanai gatavojas Kool Latvija degvielas uzpildes stacija (DUS), novēroja Db.lv. Uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins apstiprina, ka jaunā stacija pašlaik ir nodošanas procesā un kopā ar ērtas iepirkšanās veikalu to iecerēts atklāt jūnija sākumā.

Arī šeit, tāpat kā Kool stacijās Augšlīgatnē un Ādažos, papildus degvielas iegādei un veikalam būs pieejamas ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Nodošanas stadijā ir arī Kool stacija Sauriešos. Vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. DB jau vēstīja, ka uzņēmums nākotnē vēlas izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā. Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē.

Jautāts par pirmās stacijas un veikala Rīgā, K.Barona ielā panākumiem, S.Šteins atzīst, ka sākotnējie plāni un aprēķini izpildīti ar uzviju, klientu esot krietni vairāk nekā sākotnēji plānots. Veikalam Barona ielā plānu izpilde esot nedaudz piezemētāka, savukārt pārdotās degvielas apjomi Līgatnē krietni pārsniedz ieceres, arī veikalā apgrozījums esot divas reizes lielāks, nekā plānots. Tas stiprinot pārliecību, ka izvēlēts īstais ceļš. Tiesa, konkurentu asā reakcija gan esot bijis pārsteigums – atverot jaunu Kool staciju, novērots, ka mikrorajona apkārtnē konkurenti ļoti strauji samazinājuši cenas. «Iespējams, tas nozīmē, ka daļa viņu klientu pārnāk pie mums. Katrā ziņā konkurentu reakcija bija tiešām ļoti asa,» secina S.Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Rīgas centrā durvis vērs Baltijā pirmais Maxima Express veikals.

Līdz ar pirmā veikala atvēršanu Maxima Latvija sāks darbu convenience store jeb mazā formāta veikalu tirgus segmentā. Jaunā koncepta veikalu tīkla izveidē Maxima Latvija plāno investēt 1,2 miljonus eiro. Jūnijā tiks atvērts vēl viens veikals Ventspilī, jūlijā – Rīgā, un līdz gada beigām kompānija plāno atvērt vidēji vienu Maxima Express veikalu mēnesī. Veikalā pircējiem būs pieejama zīmola Meistara marka gatavo ēdienu līnijas produkcija gan uz vietas, gan līdzņemšanai, karstie dzērieni, kā arī citas preces. Lielākā daļa sortimenta veikalā būs pārtikas preces, bet pircēji varēs iegādāti esarī pirmās nepieciešamības preces.

«Dzīvojam laikmetā, kad mūsu ikdienas dzīve kļūst aizvien steidzīgāka, kļūstam aizvien aizņemtāki. Tagad mūsu klienti jau vienlaikus ir sešas paaudzes, kuras ir ļoti atšķirīgas. Katrai paaudzei laika un vērtību uztvere ir citāda, līdz ar to mainās iepirkšanās paradumi. Ēst gatavošana un ēšanas kultūra ir mainījusies, cilvēki tam ikdienā tērē aizvien mazāk laika, bet vairāk laika izvēlas pavadīt kopā ar ģimeni. Redzam, ka cilvēkiem aizvien svarīgāk ir ēst veselīgi, pilnvērtīgi un pa ceļam, stāsta SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa, komentējot zīmola Meistara marka jauno piedāvājumu, kas tiks iekļauts Maxima Express koncepta veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Komentāri

Pievienot komentāru