Atpūta

Piektdienas intervija ar DNB bankas valdes locekli, viceprezidenti Anitu Bērziņu

Lelde Petrāne, 05.08.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle, viceprezidente. DNB ir lielākās Norvēģijas bankas meitas uzņēmums Latvijā. «Esam liela un draudzīga komanda – kopā ap 850 darbiniekiem,» norāda A. Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Banku un finanšu joma ir dinamiska nozare, kas attīstās līdzi digitālajai pasaulei. Līdz ar to ir nemitīgas un aizraujošas pārmaiņas, kas motivē un iedvesmo. Strauji mainās klientu uzvedība, paradumi. Bankas sen vairs nav garlaicīgas, vecmodīgas organizācijas ar smagnējiem ozolkoka galdiem un naudas seifiem.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Pasaules biznesa vide ir piesātināta ar uzdrošināšanos, pārliecību par sevi, uzcītību, neatlaidību un ļoti lielu intensitāti, kā arī ātrumu. Laikam tajā ir vislielākā vērtība! Tas nepieciešams gan, lai izdomātu jaunas inovācijas un apsteigtu konkurentus, gan, lai iedvesmotu komandas. Latvijas tirgus ir mazs, ar ļoti ierobežotu spēles laukumu. Mēs esam biznesa nomale, skatoties pasaules kartē. Tas nav ne slikti, ne labi. Drīzāk tas ir fakts, kas jāpieņem, un jārīkojas prātīgi, lai pelnītu.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Iepriecina akcionāru vēlme un gatavība iet kopsolī ar industrijas digitālo attīstību un klientu uzvedības maiņu. Apbēdina – laiks, kas paiet, kamēr pieņemam pārmaiņas. Žēl katras minūtes, ko patērējam par tām satraucoties, runājot vai pretojoties. Pārmaiņas ir ikdiena, mūsu biznesa norma, tādēļ savās komandās attīstām prasmi sadarboties un nododam pieredzi, kā atbalstīt vienam otru, sajust kolēģa plecu, ietekmēt apstākļus, vairot sajūtu, ka esam savas profesionālās dzīves noteicēji.

- Kas Jums ir šā brīža lielākā aktualitāte?

Laiks kā vērtība burtiskā nozīmē. Cenšos tikšanās saīsināt no stundas līdz 15 minūtēm, tērēt laiku tam, kas nes rezultātu, nevis tikai rada procesu.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos? Kāpēc – jā vai nē?

DNB ir ļoti aktīva sociālajā tīklā Facebook – tur klienti mūs atrod 24/7. Pamatā tam ir divi svarīgi aspekti – viens ir būt klientu acu priekšā, jo sociālie tīkli ir mūsdienu tirgus laukums, kur uzzinām par visu aktuālo. Otrs iemesls – mēs gribam būt sociālajos tīklos kā sarunu partneris. Ir izaugusi paaudze, kura labprātāk uzraksta bankai sociālajos tīklos nekā zvana vai nāk ciemos. Arī pati esmu sociālajos tīklos – man tā šķiet daļa mūsdienu cilvēka sociālās identitātes.

- Atklājiet savu labāko un sliktāko īpašību?

Mana labākā īpašība ir ambīcijas sasniegt iecerēto. Vienlaicīgi tā ir arī sliktākā īpašība, jo jāmāk pārvaldīt konsekvences: ambīciju radītais stress un nogurums.

- Ko jūs noteikti tuvāko piecu gadu laikā gribētu sasniegt/izdarīt?

Pasaulē ir milzīga konkurence un koncentrēts līderības spēks, kas virzās pretī sasniegumiem. Tāpēc mana pati galvenā atziņa: ir ļoti svarīgi sevī uzturēt spēcīgu profesionālo pozitīvo enerģiju un pie tās mērķtiecīgi strādāt. Ir būtiski veidot sev apkārt komandu, kas ir talantīga un spara pilna.

Es nenoliegšu, ka gribētu sasniegt tādu līderības līmeni, lai kādreiz uzdrošinātos nosūtīt savu CV uz Silīcija ieleju. Patlaban pasaules pētnieki domā par liftu, kas savienos zemeslodi un kosmosu burtiskā nozīmē. Būtu izaicinoši vadīt komandu, kas to īsteno!

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Ir jābūt gatavam mainīgajai biznesa videi un straujajām digitālajām pārmaiņām, kas šobrīd notiek industrijā. Spēja pielāgoties un ātri mācīties ir vērtība ikvienā uzņēmumā, tomēr bankās tā ir kritiski svarīga. Šādos laikos līderībai ir liela nozīme – būt pārmaiņu vadītājam, nevis upurim, kurš seko apstākļiem, apkārt raugoties ar vērīgu skatu, pamanot iespējas, būt labam komandas spēlētājam, kurš prot sadarboties, arī sniegt atbalstu, kad tas nepieciešams, un pieņemt palīdzību.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Bērnībā sapņoju kļūt par bērnudārza vadītāju, bet diezgan drīz vēlme mainījās finanšu sektora virzienā. Pirmais darbs, apvienojot ar studijām, bija asistenta postenis bankā. Tagad jau 20 gadus strādāju savā sapņu jomā. Sākumā darbojos kreditēšanas vadības sfērā, tomēr gribējās sajust lielāku biznesa adrenalīnu, tāpēc nākamos piecus gadus pavadīju Krievijā. Krievijas tirgū pa īstam izbaudīju, ko nozīmē asa konkurence un biznesa temps. Latvijā mēs runājam par Top 3 vai Top 5 bankām, Krievijā izaicinājums ir iekļūt Top 100 reitingā.

Pienesums, ko varu dot DNB bankai, ir tieši pieredze. Un šeit es nedomāju pieredzi nostrādāto gadu ziņā. Tas, ka esmu strādājusi ne tikai Latvijā, devis plašāku konkurences un klientu izpratni, tā saukto «helihoptera skatu» uz lietām.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

DNB nosaukums grupas uzņēmumos jau ir bijis no 1992. gada. Tomēr, ja salīdzina ar pašas bankas vēsturi, kas dibināta jau tālajā 1822. gadā, tad tas ir salīdzinoši nesen. Savukārt 2011. gadā visā grupā notika nosaukuma nomaiņa no DnB Nord uz DNB.

- Vai ir kas tāds, ko Jūs nepiedodat darbā vai dzīvē kopumā?

Ilgtermiņa kuslu peldēšanu pa straumi bez iniciatīvas, jēgas un virziena.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

DNB ir mantiniece vienai no Latvijas vecākajām komercbankām - pieredze Latvijā mums ir no 1991. gada. Esam pirmā inovatīvā banka Latvijā, kam ir tikai bezskaidras naudas darījumi, kas, domājams, drīzumā ir visu banku dienaskārtības jautājums, jo attālinātie norēķini klientiem šķiet daudz ērtāki. Mums ir vairāk nekā 200 kolēģi, kas ikdienā runā norvēģu valodā.

- Vai jums ir kāda īpaša metode, kas palīdz saņemties sarežģītās situācijās? Kāda tā ir?

Cenšos atcerēties, ka viss pāriet. Laika gaitā esmu apguvusi, kā pārslēgt uzmanību uz ko citu, mainīt domu virzienu. Svarīgs ir dzīvesprieks kā tāds. Smagi un daudz strādājot, var ļoti ātri iedzīt sevi sasprindzinājumā. Tāpēc profilaktiski daru daudz lietu ārpus darba, lai būtu spēks, griba un enerģija: sportoju, nirstu, ceļoju, utt.

- Kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Nepatīkami – globālā sasilšana, ekoloģija, piesārņoti okeāni, mirstoši koraļļu rifi.

Patīkami – medicīnas attīstība pasaulē.

- Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Lēnas un nesteidzīgas, izbaudot rāmo laika ritējumu un veltot 100% uzmanību pusdienu kompanjoniem.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Grāmata Svina garša, ko izlasīju pēdējo, jo tā ļoti emocionāli atspoguļo neseno Latvijas vēsturi. Kino ļoti mīlu un skatos daudz. Katram laikam un situācijai ir savas atziņas. Skaistāks par jebkuru kino ir redzētais zemūdens pasaulē. Profesionāli un aktīvi nodarbojos ar zemūdens niršanu, un man tā ir skaistākais un mistiskākais no brīnumiem, kas iedvesmo.

- Kas Jūs iedvesmo un motivē?

Sasniegumi, rezultāts, uzvaras garša. Būt klāt notikuma sirdī, virpulī! Iespēja piedzīvot un redzēt, kā mainās vēsture un rodas jaunas, vērtīgas lietas.

- Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Es ieteiktu tērēt naudu savu vai savu tuvinieku kompetenču paaugstināšanai. Tērēt laimēto naudu mācībām, labām biznesa vai savas specialitātes grāmatām, svešvalodas kursiem, jaunu fizisku vai intelektuālu iemaņu attīstībai. Mūsu zināšanas ir tas, caur ko mēs sevi padarām vērtīgāku, pelnošāku, konkurētspējīgāku.

- Kam Jūs savā darba ikdienā pievēršat vislielāko uzmanību? Vai Jums ir savi īpašie rituāli, darba dienu uzsākot, tās laikā vai, to noslēdzot?

Vislielāko uzmanību pievēršu tam, lai dienas saturs būtu uz rezultātu orientēts. Svarīgi, lai tikšanās ar kolēģiem un klientiem norisinātos klātienē un lai tās būtu dinamiskas, interesantas un jēgpilnas. Spēcīgs līderis nedrīkst slēpties aiz datora un e-pastiem, jo komanda un darbinieki ir vislielākais resurss, ar ko sasniegt rezultātus.

Rituāli, darba dienu uzsākot, ir krūze kafijas, savukārt dienas garumā ievēroju «tīrā galda principu» bez papīru un mantu kaudzēm. Lietoju tikai datoru, iPad un telefonu, man apkārt valda minimālisms, jo tas man ir svarīgs domu tīrībai un strukturētībai.

- Izstāstiet savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Agrāk pārsvarā tikai anekdotēs rakstīja par cilvēkiem, kuri sajauc pilsētu, uz kuru lido. Pašreiz dzīves realitāte biznesa vidē ir tik dinamiska, ka tā ir jaunā realitāte. Galvas ir pilnas ar idejām un praktiskās lietas mēdz komiskā veidā atkāpties otrajā plānā. Gadās kolēģi, kuri sajauc Viļņu un Tallinu un kuri aizmirst izņemt bērnu no bērnu dārza. Man tas šķiet gana cilvēcīgi un par to vienmēr sirsnīgi pasmejamies.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Būt aktīvam savas dzīves noteicējam un dzīvot savu dzīvi ar prieku.

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk DNB bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus veiks ilggadējais DNB bankas darbinieks, valdes loceklis un finanšu direktors Jānis Teteris.

Savukārt līdzšinējais DNB bankas prezidents un valdes priekšsēdētājs Atle Knai savu karjeru turpinās kā DNB Baltijas divīzijas vadītājs.

Iemesls DNB bankas valdes priekšsēdētāja maiņai ir Atles Knai lēmums pieņemt piedāvājumu vadīt DNB grupas Baltijas divīziju. Atle Knai amatā nomainīs Matu Vermelinu, kurš no šā gada 1. septembra kļuvis par DNB grupas Ziemeļeiropas Lielo uzņēmumu un starptautiskā biznesa nodaļas vadītāju. Vienlaikus Atle Knai pildīs arī AS DNB banka padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Savukārt Latvijā AS DNB banka valdes priekšsēdētāja amatu ieņems ilggadējais AS DNB banka darbinieks - valdes loceklis, viceprezidents un finanšu direktors Jānis Teteris. Viņš ir profesionālis ar plašu redzējumu, padziļinātu ieskatu uzņēmumu ikdienas procesos un nozīmīgu pieredzi darbā ar klientiem. Ieņemot jauno amatu, Jānis Teteris vienlaikus turpinās pildīt arī finanšu direktora amata pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas un bijušie DNB bankomāti vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā

LETA, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DNB grupas Latvijā tīrā peļņa pusgadā - 12,2 miljoni eiro

Dienas Bizness, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2. ceturksnis DNB grupai Latvijā noslēdzies ar 12,2 miljonu eiro tīro peļņu, bet bankas operacionālā peļņa šajā periodā bijusi 10,6 miljoni eiro. Kreditēšanas jomā DNB Latvijā labākie rezultāti fiksēti privātpersonu segmentā, savukārt juridisko personu kreditēšanā straujākā attīstība uzrādīta mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, informē bankas pārstāvji.

Klientu noguldījumu apjoms uz šī gada 30. jūniju saglabājies 1,2 miljardu eiro apmērā, savukārt kopējo neto aizdevumu portfelis bija 1,5 miljardi eiro. Šī gada otrajā ceturksnī turpināja uzlaboties arī bankas kredītportfeļa kvalitāte; iepriekš izveidotie uzkrājumi problemātiskajiem kredītiem tika samazināti vēl par 1,4 miljoniem eiro. Tādējādi 2017. gada pirmajā pusgadā kopējais iepriekš izveidoto uzkrājumu problemātiskajiem kredītiem samazinājums veidojis 2,1 miljonu eiro.

Tīro procentu ienākumu jomā 2017. gada pirmais pusgads noslēdzies ar 19,5 miljoniem eiro, rādītājiem saglabājoties iepriekšējā gada pirmā pusgada līmenī. Savukārt izmaksu kopējais apjoms veido 18,4 miljonus eiro, kas ir 6 % samazinājums, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, atzīmē bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēdējā mēneša laikā medijos bieži izskanējusi informācija par jaunajām bankomātu komisijas maksām, ko Swedbank ieviesusi š.g. 1. augustā. DNB banka atkārtoti uzsver, ka komisijas maksu par skaidras naudas izņemšanu DNB bankomātos ir ieviesusi Swedbank un tā attiecas tikai uz šīs bankas klientiem,» šorīt izplatītā paziņojumā norāda DNB.

«DNB saviem klientiem nosacījumus nav mainījusi – arī turpmāk DNB klienti varēs izņemt skaidru naudu draudzīgā bankomātu tīkla bankomātos ar iepriekšējiem nosacījumiem.

Katrai bankai ir sava biznesa stratēģija un savas intereses. Swedbank pamato šīs komisijas maksas ieviešanu saviem klientiem ar pēdējo gadu laikā paplašināto un modernizēto bankomātu tīklu. Nu šī banka ir pieņēmusi lēmumu, kas norāda uz vēlmi turpmāk mudināt savus klientus izņemt naudu tikai savos un SEB bankomātos. DNB šo Swedbank lēmumu, kā arī Swedbank noteikto komisijas maksu Swedbank klientiem nevar ietekmēt,» teikts kredītiestādes paziņojumā.

DNB uzsver, ka tās klientiem nosacījumi nemainās – klienti ar DNB kartēm arī turpmāk varēs izņemt skaidru naudu gan SEB, gan Swedbank bankomātos ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus DNB banka piedāvā savos bankomātos. Līdz ar to DNB klienti varēs turpināt izmantot draudzīgā bankomātu tīkla priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Polijas banka PKO varētu iegādāties apvienoto Nordea un DNB banku Baltijā

LETA--BNS, 11.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas banku sektors atrodas ievērojamas konsolidācijas priekšā

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB bankā sācis darboties Būvniecības finansēšanas centrs, informē bankas pārstāvji.

Tas radīts kā atbalsts potenciālo privātmāju īpašniekiem, kuri nereti būvniecības uzsākšanas sākumposmā saskaras ar dažādām neparedzētām un nezināmām situācijām. DNB Būvniecības finansēšanas centra konsultanti palīdzēs orientēties būvniecības procesā - aptvert gaidāmos finansiālos izaicinājumus un iespējami labāk sagatavoties mājokļa celtniecībai.

DNB Būvniecības finansēšanas centrs piedāvā kopā ar klientu iziet cauri visiem ar mājas būvniecības finansēšanu saistītajiem procesiem – no klienta kredītspējas noteikšanas līdz konsultācijām par mājas uzturēšanas izdevumiem. Centru vada Gatis Macāns, kurš DNB bankā jau astoņus gadus veic privātpersonu apkalpošanu un kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Februārī cer saņemt atļaujas un lavīnveidīgi sākt Nordea un DNB bankas apvienošanu

LETA, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK atļauj veikt Nordea Bank AB Latvijas filiāles pāreju AS DNB Banka īpašumā

Žanete Hāka, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai «izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm», liecina abu banku sniegtā informācija.

Nordea un DNB veiksmīgi papildināšot viena otras darbību. Nordea šo gadu laikā «guvusi pārliecinošas pozīcijas lielo uzņēmumu segmentā, savukārt DNB sevi pierādījusi kā spēcīgu tirgus spēlētāju mazo un vidējo uzņēmumu segmentā», teikts kredītiestāžu paziņojumā.

Apvienojot abu banku biznesa operācijas, jaunā banka kļūšot par lielāku un ietekmīgāku spēlētāju arī privātpersonu apkalpošanā. Turklāt, jaunajai bankai būs plašāka pieejamība un ģeogrāfiskais izvietojums, ņemot vērā Nordea spēcīgās pozīcijas Igaunijā, un DNB – Lietuvā, kā arī līdzvērtīgās pozīcijas Latvijas tirgū. Nordea un DNB organizācijās Baltijas valstīs šobrīd strādā 1 300 un 1 800 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eksperti vērtē jaunradīto zīmolu Luminor

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Nordea un DNB apvienotās bankas Baltijā nosaukuma Luminor sekmes atkarīgas no bankas darbiem, spējas piesaistīt jaunus klientus un augt, norāda aptaujātie zīmolu eksperti.

Zīmolu konsultants, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš norādīja, ka apvienotās bankas nosaukums Luminor ar laiku «iedzīvosies», jo Nordea un DNB bankām ir ļoti plaša klientu bāze, kas būs spiesti pieņemt jauno nosaukumu, identitāti un sadzīvot ar to. Lai klienti sāktu pamest banku, būtu nepieciešams rasties nopietnām un sistēmiskām problēmām pakalpojumu kvalitātē vai pieejamībā, attieksmē.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sevišķi būtiski ir tas, vai jaunā banka spēs piesaistīt jaunus klientus un augt, kļūt iecienīta un emocionāli iemīlēta, iegūt uzticamību. Tas lielā mērā atkarīgs no bankas vadības spējas izpaust stratēģijā definētās vērtības konkrētos risinājumos, pakalpojumos, attieksmē pret klientiem. Tiešās mijiedarbības pieredze ar banku arī lielā mērā noteiks, kāds zīmols tai veidosies. Būtiski arī, kā banka izvērsīs savu ārējo komunikāciju, ko teiks un piedāvās klientiem, kādu personību un noskaņu veidos savās reklāmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banku basketbola kausa (LBBK) izcīņas 24. turnīrā sestdien O. Kalpaka RTDP sporta zālē par desmitkārtējiem čempioniem kļuva Swedbank basketbolisti, kuri ar 55:49 pārspēja 2016. gada labāko komandu DNB banka. Pirmo reizi sieviešu 3x3 turnīru piecu gadu vēsturē par uzvarētājām kļuva SEB bankas spēlētājas.

Laikā no 2010. gada līdz 2015. gadam Swedbank izcīnīja sešus čempionu titulus pēc kārtas, bet pagājušajā gadā komanda palika ārpus laureātu pulkam. Šogad pamatturnīrā Swedbank ierindojās otrajā vietā, piekāpjoties tobrīd aktuālajai čempionvienībai “DNB bankai”. Aizraujošajā cīņā zelta spēlē “Swedbank” izdevās revanšēties – 55:49. Finālmačā par rezultatīvāko spēlētāju ar 21 punkta guvumu kļuva Armands Ošiņš, kurš arī tika atzīts par basketbola veikala “ProBasketball” vērtīgāko spēlētāju. Sāncenšu rindās ar 17 punktu guvumu izcēlās Ivars Lubāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Luminor Bank» (iepriekš «DNB Banka») valdē iecelts bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, liecina «Firmas.lv» dati.

Tāpat bankas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Kerli Gabriloviča, bet valdes locekļu amatos iecelts Jānis Buks un Ivita Asare. Bankas valdē Gabriloviča, Buks, Asare un Zakulis iecelti oktobra sākumā.

Vienlaikus darbu bankas valdē turpina līdzšinējais «DNB Bankas» valdes priekšsēdētājs Jānis Teteris.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte aģentūrai LETA norādīja, ka uz komisijas amatpersonām ir attiecināmi visi tie paši amatu ieņemšanas ierobežojumi, kas uz pārējām valsts amatpersonām.

Atbilstoši likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot pienākumus, pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea un DNB jaunveidojamās bankas fokuss - vietējie uzņēmumi un uzņēmēji

LETA, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas banku DNB un Nordea apvienotās bankas Baltijas valstīs tirgus daļa reģionā varētu būt aptuveni 20%. Apvienotās bankas galvenā mērķauditorija būs vietējie uzņēmumi un uzņēmēji, intervijā pastāstīja jaunveidojamās bankas izpilddirektors Erki Rāzuke.

«Neesam kādreizējo krājbanku mantinieki un, visdrīzāk, nebūsim tik plaši pieejami kā daži citi tirgus spēlētāji. Mēs būsim koncentrētāki, un es lēšu, ka mūsu tirgus daļa būs aptuveni 20%. Mūsu galvenā mērķauditorija būs vietējie uzņēmumi un uzņēmēji. Tieši no viņiem ir atkarīgas mūsu ekonomikas, un tādēļ mēs vēlamies būt labi partneri,» sacīja Rāzuke.

Pēc viņa teiktā, jaunveidojamās bankas mērķis ir būt redzamiem un jūtamiem Baltijas tirgū, taču tirgus daļa pati par sevi vēl nenodrošina labus darbības rezultātus. «Tādēļ mēs tomēr būsim selektīvi, un mūsu mērķis nav būt «bankai ikvienam». Mums ir jāveido fokuss, un tas noteikti ir vietējās kompānijas, uzņēmēji un arī vietējie uzkrājumi. Vienlaikus noteikti būs pietiekami daudz cilvēki, kuri labprāt izmantos citu banku pakalpojumus. Viena piektdaļa tirgus ir optimāli, lai varētu nodrošināt labu biznesu,» skaidroja bankas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada augustā Nordea un DNB bankas paziņoja par plāniem apvienot savu darbību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, lai izveidotu neatkarīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā. Darījuma noslēgšana bija atkarīga no regulatoru atļaujām. Pēc visu regulējošo apstiprinājumu saņemšanas un veiksmīgas uzņēmuma pārejas, darījums ir noslēgts vakar, 1.oktobrī.

Luminor kļūst par trešo lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā ar 16% tirgus daļu noguldījumos un 23% kreditēšanā.

Luminor apvienos aptuveni 350 000 bijušās Nordea bankas klientu un aptuveni 930 000 bijušās DNB bankas klientu Baltijā.

Bankas darbību nodrošinās aptuveni 3000 darbinieku un aktīvi 15 miljardu eiro apmērā.

Kopējie Luminor aizdevumu apjomi sasniegs aptuveni 12 miljardus eiro, ieskaitot gan privātpersonu, gan uzņēmumu aizdevumus, bet noguldījumu apjomi sasniegs 9 miljardus eiro. Luminor pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būs 17%, kas atbilst 1.6 miljardiem eiro.

Nordea jaunajā uzņēmumā iegūs 56% ekonomisko tiesību un 44% balsstiesību. Nordea rezultātu atspoguļojumā Luminor aprēķini tiks veikti, izmantojot šā gada 4. ceturkšņa metodi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Altum ģimenes programmas ietvaros DNB izsniegusi 1000. hipotekāro kredītu

Dienas Bizness, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā DNB banka Altum ģimenes programmas ietvaros ir finansējusi jau 1000. mājokļa iegādi - tūkstošais programmas iespēju izmantotājs ir iegādājies dzīvokli jaunajā projektā Imantas Ozoli, informē DNB pārstāvji.

Kopš ģimeņu atbalsta programmas sākuma DNB sadarbībā ar Altum izsniegto mājokļu kredītu apjoms ir audzis ik mēnesi. Īpaši liela interese par šo iespēju no klientiem novērota, sākot no 2016. gada, - ja janvārī ģimeņu mājokļiem izsniegto kredītu summa bija vairāk nekā 2 miljoni eiro, tad oktobrī tā sasniedza rekordlielu apjomu – 4,3 miljonus eiro.

Bankā norāda, ka kopumā 2016. gadā ALTUM atbalsta programmā DNB hipotekāro kredītu kopsumma sasniegusi 34,5 miljonus eiro, vidējai ikmēneša summai esot aptuveni 2,9 miljonu eiro apmērā.

DNB un Altum sadarbību uzsāka 2015. gada jūlijā, un kopš tā laika programmas ietvaros izsniegto hipotekāro kredītu summa regulāri pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Melngailis: Blackstone investīcijas Luminor Bank kapitālā plānotas uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem

LETA, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas banka DNB atklājusi Rīgas servisa centru, kas atradīsies Hanner grupas attīstītajā rajona Jaunā Teika biroja ēkā Teodors.

«Priecājamies par to, ka mūsu 300 cilvēku lielajam darbinieku kolektīvam būs jauna darba vide, kurā strādāt un sadarboties būs vēl patīkamāk. Plānojot darbu jaunajā birojā, interjera izstrādē un aprīkojuma izvēlē aktīvi piedalījās paši darbinieki – viņiem tika dota iespēja iesaistīties un radoši izpausties, izvēloties visu, sākot no sienu krāsām līdz pat biroja mēbelēm un to izkārtojumam,» stāsta Intars Sloka, DNB BANK ASA Latvijas filiāles vadītājs.

DNB Rīgas servisa centrs biroja ēkā Teodors aizņems trīsarpus stāvus, kopā nodrošinot darba vietas 315 cilvēkiem.

2012. gadā DNB BANK ASA, kas ir lielākā finanšu institūcija Norvēģijā, izveidoja DNB Rīgas servisa centru. Galvenais DNB Rīgas servisa centra mērķis ir nodrošināt augstākā līmeņa servisu bankas klientiem Norvēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Viedoklis: Nordea un DNB apvienošanās norāda uz Latvijas trūkumiem

Vita Liberte, BDO Legal vadošā partnere, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No konkurences viedokļa iespējamais apvienošanās darījums pašlaik uzskatāms par abu banku konsolidāciju, lai samazinātu izmaksas un tālākā nākotnē varētu stiprināt savu konkurētspēju tirgos.

Ir grūti prognozēt plusus un mīnusus gan konkurencei, gan sabiedrībai no abu banku apvienošanās darījuma, jo no vienas puses, skatoties no publiski pieejamajiem abu banku finanšu datiem, šī apvienošanās nerada monopola rašanās draudus. No otras puses abām bankām jāiegulda iespaidīgs darbs un finanšu resursi, lai konkrēto apvienošanās darījumu realizētu dzīvē, piemēram, izveidojot kopīgu bankas sistēmas darbību un vienotu politiku visā Baltijā, piedāvājot dažādus pakalpojumus klientiem. Tādējādi abu banku iespējamā apvienošanās vēl negarantē intensīvu cīņu par tirgus līdera vietu un jaunus produktus. Lai pilnvērtīgi jaunais apvienotais tirgus dalībnieks spētu iesaistīties cīņā par līdera godu, būtu nepieciešams ilgs laiks. Papildus no abu banku apvienošanās darījuma varētu arī ciest abu banku darbinieki visā Baltijā, kā tas notiek jebkurā uzņēmumu konsolidācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Komercbanku asociācija: jaunā banka pēc aktīvu apjoma būs otrā lielākā banka Latvijā

Lelde Petrāne, 25.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Apvienojot Nordea bankas un DNB bankas darbību Latvijā, izveidosies ļoti ietekmīgs finanšu tirgus spēlētājs ar attiecīgi lielāku finanšu jaudu un veicinās konkurenci finanšu pakalpojumu jomā,» biznesa portālam db.lv sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

«Par banku konsolidāciju Latvijā ir runāts jau gadiem, un nu to redzam darbībā,» viņš uzsver.

Pēc LKA datiem, jaunā banka pēc aktīvu apjoma būtu otrā lielākā banka Latvijā, tiem sasniedzot 5,3 miljardus eiro (Nordea uz 31.03.2016 pēc aktīviem 5.lielākā banka, aktīvi 3,1 miljards eiro; DNB uz 31.03.2016 pēc aktīviem 7.lielākā banka, aktīvi 2,2 miljardi eiro).

Kā vēstīts, Nordea un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai «izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm», liecina abu banku sniegtā informācija. Līdz darījuma slēgšanas brīdim, kad tiks saņemti visi nepieciešamie apstiprinājumi, abas bankas, Nordea un DNB, darbosies atsevišķi kā savstarpēji konkurējoši uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SAKRET OU Igaunijā kāpinājis ražošanas jaudu, pieņemot papildu darbaspēku un pārejot vasaras sezonā uz darbu divās maiņās. Darbs divās maiņās ļauj SAKRET nodrošināt augošo pieprasījumu un būt elastīgam jaunu materiālu ražošanā un pielāgošanā pēc pieprasījuma. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos SKARET OU realizētās produkcijas apjoms Igaunijā audzis par 13 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā, skaidro, ka kaimiņvalstī pieprasījums vienlīdz audzis gan pēc produktiem, kas paredzēti iekšdarbu veikšanai, gan ārējās apdares darbiem. «Tas saistīts ar to, ka pavasara un vasaras sezonā iedzīvotāji arvien aktīvāk veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Turklāt Igaunijā strauji noris arī jaunu dzīvojamo un biroju ēku projektu attīstīšana. Iedzīvotāji plaši apgūst arī ēku siltināšanas programmu, par ko liecina pārdošanas apjomu pieaugums restaurācijas un fasāžu apdares materiāliem.»

SAKRET OU ir AS SAKRET HOLDINGS filiāle Igaunijā, kas dibināta 2005. gadā, drīz pēc tam uzsākta arī ražotnes celtniecība, kas tolaik bija visnozīmīgākā Latvijas uzņēmuma kapitāla investīcija Igaunijā. Rūpnīca tika atvērta 2007. gadā ar ražošanas jaudu 150 tūkst. tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru