Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.
Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.
“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.
Bloomberg Wealth izceļ vairākus alternatīvus aktīvus, kuriem tomēr it kā vajadzētu pārdzīvot 21. gadsimta ekonomiku, kuru nu raksturo gan ļoti zemas obligāciju likmes, gan potenciāls akciju burbulis. Dažos gadījumos arī summas, kas nepieciešamas šādai ieguldīšanai, nebūt nav astronomiskas.
Vispirms viskijs
Uz pārējo fona tiek izcelti ieguldījumi kvalitatīvā viskijā – turklāt uzreiz lielākos tilpumos. Piemēram, parasti Apvienotajā Karalistē bāzētās viskija biržās ir iespējams iegādāties šo grādīgo dzērienu mucās, kuras attiecīgi tiek uzglabātas speciālas noliktavās. Viskiju pudelēs varot liet pēc trīs gadiem gatavošanās, lai gan augstāka ranga viskijs mucās tiek uzglabāts krietni ilgāk. Viskija biržu operatori savukārt eksperimentē ar šī dzērienu mucās piedāvāšanu investoriem, kuri to var gan pirkt, gan pārdot. Protams, pie ļoti ekskluzīviem viskijiem tikt var izrādīties pagrūti un ieejas barjeras šajā tirgū ir augstas. Savukārt potenciālie nākotnes klienti šiem dzērieniem ir pasaules bagātnieku pulciņš. Pēdējos gados bijuši gadījumi, kad gandrīz gadsimtu veca skotu viskija pudeles izsolēs tiek pārdotas pat par vienu līdz diviem miljoniem ASV dolāriem.
“Rare Whisky 101” vadība “Bloomberg” klāsta, ka no vienas šādas mucas varot iegūt aptuveni 230 pudeles ar viskiju. Tā arī norāda, ka pēc kvalitatīva viskija augot pieprasījums no Āzijas. Līdzīgi tās tā pirms 10 gadiem bijis arī kvalitatīvu vīnu. Rezultātā reta viskija vērtība desmitgades laikā ir pieaugusi par 564%, liecina “Knight Frank 2020 Wealth Report” apkopotie dati.“Bloomberg” raksta, ka šādu viskija mucu cena sākoties no aptuveni 11 tūkst. ASV dolāriem, lai gan varot sasniegt arī 700 tūkstošus ASV dolārus.Risks esot tas, ka viskijs minētajās mucās kādu iemeslu rezultātā nav tik kvalitatīvs, kā to gribētos. Šīs mucas var apdrošināt, kas gan neuzlabos šāda dzēriena kvalitāti. Tāpat apdrošināšana un uzglābšana prasīs papildu izmaksas.
Tad mūzika
“Bloomberg” izceļ, ka investori šajā gadsimtā var mēģināt gūt labumu arī no tiesībām uz mūziku, kuras ilgstoši esot piederējušas pamatā šīs jomas insaideriem. Bilde gan šajā ziņā pēdējos gados mainoties, un radušies vairāki fondi, kas piesaista investoru naudu, lai iegādātos tiesības uz dažnedažādu mūziķu dziesmām. Jeb - dziesmu tiesību īpašnieki pelna naudu, kad dziesmas tiek straumētas, pirktas un izpildītas.“Bloomberg” norāda, ka straumēšanas revolūcija jauno un veco mūziku padara arvien “vērtīgāku.” Savukārt “The Wall Street Journal” novembrī ziņoja, ka pasaulē straumēšanas ieņēmumi 2019. gadā pieauga līdz 11,4 miljardiem ASV dolāriem. Tas pirmo reizi esot veidojis vairāk nekā pusi no pasaules ierakstītās mūzikas industrijas ienākumiem. ASV investīciju banka “Goldman Sachs” lēš, ka līdz 2030. gadam ierakstītās mūzikas tirgus varētu sasniegt 45 miljardus ASV dolārus.
WSJ apraksta, piemēram, “Round Hill” fondu, kas meklē iespējas ieguldīt atpazīstamu mūziķu dziesmās, kas vēsturiski jau esot pierādījušas savu spēju būt aktuālas (tātad arī pelnīt). Faktiski mūzikas autoratlīdzības ir kļuvušas arvien populārākas investoru vidū, jo straumēšanas pakalpojumu pieaugums atdzīvinājis šādas ierakstītās mūzikas tirgu. Līdzīga kompānija esot arī “Hipgnosis Songs Fund”. Šādus fondus daļēji var salīdzināt ar kaut ko līdzīgu akciju fondiem, kas izvēlas konkrētus uzņēmumus, kuru vērtspapīrus pirkt.
Šiem fondiem to portfeli veido dziesmas un to ienākumu plūsma ir no šo dziesmu izmantošanas. Eksperti skaidro, ka šādi mūzikas “honorāri” izskatoties īpaši pievilcīgi uz jau minēto neesošo vai pat negatīvo parāda procentlikmju fona. Mūzikas autortiesību ienākumi esot arī salīdzinoši stabili un tiem neesot izteiktas korelācijas ar citām aktīvu kategorijām.“Bloomerg” runā arī, piemēram, pat tādu ASV uzņēmumu kā “Royalty Exchange”, kas palīdz jaunajiem māksliniekiem piesaistīt naudu. Kāda ieguldīšana jauno mūziķu “biržās un to veikuma fondos” var būt krietni riskantāka.
Tiesības uz savām dziesmām pārdod arī paši mākslinieki. Pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, decembrī Bobs Dilans savas aptuveni 600 dziesmas pārdevis “Universal Music Publishing Group”. Tiek baumots, ka darījuma summa bijusi 300 miljonu ASV dolāru vērtībā. “Dzīvās mūzikas ieņēmumu sabrukums ir licis dažiem dziesmu autoriem pārdot tiesības uz viņu katalogiem. Investoru pieprasījums ir sekojis līdzi piedāvājuma pieaugumam,” WSJ klāsta “Massarsky Consulting” – uzņēmuma, kas specializējies mūzikas un kinofilmu industrijas konsultēšanā - vadība. Ne vienmēr gan šādos fondos tiešā veidā ieguldīt var izrādīties viegli un saprotami. Tāpat ir zināms risks, ka kaut kas pamainās pašā mūzikas biznesā.
Pēc tam - kukaiņu ēšana
Uz pārējo fona “Bloomberg” runā arī par investīcijām kukaiņu fermās. Proti, medijs spekulē, ka kukaiņu ēšana nākotnē uz pasaules pārapdzīvotības fona var kļūt gluži vai par neaizvietojamu ikdienas sastāvdaļu. Tradicionāli tiek piesauktas arī klimata pārmaiņas, kas pārtikas pietiekamības problēmu var vien saasināt. Proti, potenciāla pārtikas krīze kukaiņus var padarīt par izšķirošu olbaltumvielu avotu. Kukaiņus audzēšanai esot nepieciešamā mazāka zemes platība, tas esot zaļāk un arī lētāk, ja salīdzina ar mājlopu audzēšanu. Kukaiņi varot būt arī ekonomisks veids kā ražot mēslojumu un barība citiem dzīvniekiem un zivīm, kuru audzētavas pasaulē arvien palielinoties.
Piemēram, Beļģijā bāzētais fonds Astanor Ventures pērn investēšanai ilgtspējīgas pārtikas produktu “startapos” esot piesaistījis līdzekļus 270 miljardu eiro vērtībā, ziņo “Bloomberg”. Viens no šādiem uzņēmumiem “Ynsect” tonnām audzējot vaboles gan dzīvnieku un zivju barībai, gan mēslojumam. Viens no šī uzņēmuma lielākajiem investoriem esot Holivudas aktieris Roberts Daunijs juniors. Pieejamā informācija vēl liecina, ka “Astanor Ventures” galvenokārt apkalpo turīgas ģimenes, kur individuāliem investoriem ieejas barjera šajā fondā esot 250 tūkst. eiro. Jāņem vērā, ka tā pati Eiropa visai uzņēmusi visai izšķirīgu tā saucamo zaļo kursu. Tas nozīmē, ka šādi projekti var gūt arī politiķu labvēlību. Protams, ēst tārpus un kukaiņus daudzās pasaules vietās var būt par daudz prasīts, kas ir zināms šī biznesa risks.
