Jaunākais izdevums

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Bloomberg Wealth izceļ vairākus alternatīvus aktīvus, kuriem tomēr it kā vajadzētu pārdzīvot 21. gadsimta ekonomiku, kuru nu raksturo gan ļoti zemas obligāciju likmes, gan potenciāls akciju burbulis. Dažos gadījumos arī summas, kas nepieciešamas šādai ieguldīšanai, nebūt nav astronomiskas.

Vispirms viskijs

Uz pārējo fona tiek izcelti ieguldījumi kvalitatīvā viskijā – turklāt uzreiz lielākos tilpumos. Piemēram, parasti Apvienotajā Karalistē bāzētās viskija biržās ir iespējams iegādāties šo grādīgo dzērienu mucās, kuras attiecīgi tiek uzglabātas speciālas noliktavās. Viskiju pudelēs varot liet pēc trīs gadiem gatavošanās, lai gan augstāka ranga viskijs mucās tiek uzglabāts krietni ilgāk. Viskija biržu operatori savukārt eksperimentē ar šī dzērienu mucās piedāvāšanu investoriem, kuri to var gan pirkt, gan pārdot. Protams, pie ļoti ekskluzīviem viskijiem tikt var izrādīties pagrūti un ieejas barjeras šajā tirgū ir augstas. Savukārt potenciālie nākotnes klienti šiem dzērieniem ir pasaules bagātnieku pulciņš. Pēdējos gados bijuši gadījumi, kad gandrīz gadsimtu veca skotu viskija pudeles izsolēs tiek pārdotas pat par vienu līdz diviem miljoniem ASV dolāriem.

“Rare Whisky 101” vadība “Bloomberg” klāsta, ka no vienas šādas mucas varot iegūt aptuveni 230 pudeles ar viskiju. Tā arī norāda, ka pēc kvalitatīva viskija augot pieprasījums no Āzijas. Līdzīgi tās tā pirms 10 gadiem bijis arī kvalitatīvu vīnu. Rezultātā reta viskija vērtība desmitgades laikā ir pieaugusi par 564%, liecina “Knight Frank 2020 Wealth Report” apkopotie dati.“Bloomberg” raksta, ka šādu viskija mucu cena sākoties no aptuveni 11 tūkst. ASV dolāriem, lai gan varot sasniegt arī 700 tūkstošus ASV dolārus.Risks esot tas, ka viskijs minētajās mucās kādu iemeslu rezultātā nav tik kvalitatīvs, kā to gribētos. Šīs mucas var apdrošināt, kas gan neuzlabos šāda dzēriena kvalitāti. Tāpat apdrošināšana un uzglābšana prasīs papildu izmaksas.

Tad mūzika

“Bloomberg” izceļ, ka investori šajā gadsimtā var mēģināt gūt labumu arī no tiesībām uz mūziku, kuras ilgstoši esot piederējušas pamatā šīs jomas insaideriem. Bilde gan šajā ziņā pēdējos gados mainoties, un radušies vairāki fondi, kas piesaista investoru naudu, lai iegādātos tiesības uz dažnedažādu mūziķu dziesmām. Jeb - dziesmu tiesību īpašnieki pelna naudu, kad dziesmas tiek straumētas, pirktas un izpildītas.“Bloomberg” norāda, ka straumēšanas revolūcija jauno un veco mūziku padara arvien “vērtīgāku.” Savukārt “The Wall Street Journal” novembrī ziņoja, ka pasaulē straumēšanas ieņēmumi 2019. gadā pieauga līdz 11,4 miljardiem ASV dolāriem. Tas pirmo reizi esot veidojis vairāk nekā pusi no pasaules ierakstītās mūzikas industrijas ienākumiem. ASV investīciju banka “Goldman Sachs” lēš, ka līdz 2030. gadam ierakstītās mūzikas tirgus varētu sasniegt 45 miljardus ASV dolārus.

WSJ apraksta, piemēram, “Round Hill” fondu, kas meklē iespējas ieguldīt atpazīstamu mūziķu dziesmās, kas vēsturiski jau esot pierādījušas savu spēju būt aktuālas (tātad arī pelnīt). Faktiski mūzikas autoratlīdzības ir kļuvušas arvien populārākas investoru vidū, jo straumēšanas pakalpojumu pieaugums atdzīvinājis šādas ierakstītās mūzikas tirgu. Līdzīga kompānija esot arī “Hipgnosis Songs Fund”. Šādus fondus daļēji var salīdzināt ar kaut ko līdzīgu akciju fondiem, kas izvēlas konkrētus uzņēmumus, kuru vērtspapīrus pirkt.

Šiem fondiem to portfeli veido dziesmas un to ienākumu plūsma ir no šo dziesmu izmantošanas. Eksperti skaidro, ka šādi mūzikas “honorāri” izskatoties īpaši pievilcīgi uz jau minēto neesošo vai pat negatīvo parāda procentlikmju fona. Mūzikas autortiesību ienākumi esot arī salīdzinoši stabili un tiem neesot izteiktas korelācijas ar citām aktīvu kategorijām.“Bloomerg” runā arī, piemēram, pat tādu ASV uzņēmumu kā “Royalty Exchange”, kas palīdz jaunajiem māksliniekiem piesaistīt naudu. Kāda ieguldīšana jauno mūziķu “biržās un to veikuma fondos” var būt krietni riskantāka.

Tiesības uz savām dziesmām pārdod arī paši mākslinieki. Pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, decembrī Bobs Dilans savas aptuveni 600 dziesmas pārdevis “Universal Music Publishing Group”. Tiek baumots, ka darījuma summa bijusi 300 miljonu ASV dolāru vērtībā. “Dzīvās mūzikas ieņēmumu sabrukums ir licis dažiem dziesmu autoriem pārdot tiesības uz viņu katalogiem. Investoru pieprasījums ir sekojis līdzi piedāvājuma pieaugumam,” WSJ klāsta “Massarsky Consulting” – uzņēmuma, kas specializējies mūzikas un kinofilmu industrijas konsultēšanā - vadība. Ne vienmēr gan šādos fondos tiešā veidā ieguldīt var izrādīties viegli un saprotami. Tāpat ir zināms risks, ka kaut kas pamainās pašā mūzikas biznesā.

Pēc tam - kukaiņu ēšana

Uz pārējo fona “Bloomberg” runā arī par investīcijām kukaiņu fermās. Proti, medijs spekulē, ka kukaiņu ēšana nākotnē uz pasaules pārapdzīvotības fona var kļūt gluži vai par neaizvietojamu ikdienas sastāvdaļu. Tradicionāli tiek piesauktas arī klimata pārmaiņas, kas pārtikas pietiekamības problēmu var vien saasināt. Proti, potenciāla pārtikas krīze kukaiņus var padarīt par izšķirošu olbaltumvielu avotu. Kukaiņus audzēšanai esot nepieciešamā mazāka zemes platība, tas esot zaļāk un arī lētāk, ja salīdzina ar mājlopu audzēšanu. Kukaiņi varot būt arī ekonomisks veids kā ražot mēslojumu un barība citiem dzīvniekiem un zivīm, kuru audzētavas pasaulē arvien palielinoties.

Piemēram, Beļģijā bāzētais fonds Astanor Ventures pērn investēšanai ilgtspējīgas pārtikas produktu “startapos” esot piesaistījis līdzekļus 270 miljardu eiro vērtībā, ziņo “Bloomberg”. Viens no šādiem uzņēmumiem “Ynsect” tonnām audzējot vaboles gan dzīvnieku un zivju barībai, gan mēslojumam. Viens no šī uzņēmuma lielākajiem investoriem esot Holivudas aktieris Roberts Daunijs juniors. Pieejamā informācija vēl liecina, ka “Astanor Ventures” galvenokārt apkalpo turīgas ģimenes, kur individuāliem investoriem ieejas barjera šajā fondā esot 250 tūkst. eiro. Jāņem vērā, ka tā pati Eiropa visai uzņēmusi visai izšķirīgu tā saucamo zaļo kursu. Tas nozīmē, ka šādi projekti var gūt arī politiķu labvēlību. Protams, ēst tārpus un kukaiņus daudzās pasaules vietās var būt par daudz prasīts, kas ir zināms šī biznesa risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.

Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.

Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.

Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensijā no šodienas nolēmis doties Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pēc 30 gadu dienesta VP, ņemot vērā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, Krapsis nolēmis atstāt dienestu. Dienesta gaitas VP Krapsis sāka 1992.gadā un ieņēmis dažādus amatus kārtības policijas struktūrvienībās, kas lielākoties saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli.

No 2020.gada februāra Krapsis ieņēma VP priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatu, taču maija sākumā pamatojoties uz Iekšējās drošības biroja (IDB) piemēroto drošības līdzekli viņš no amata pienākumu pildīšanas atstādināts.

Krapsis teica, ka iemesli dienesta pamešanai ir divi. Pirmkārt, pēc viņa sūdzības izmeklēšanas tiesnesis nav grozījis IDB piemēroto drošības līdzekli. Otrkārt, Krapsim ir svarīgs policijas tēls un prestižs, tāpēc viņa formālā atrašanās amatā var nesekmēt VP priekšnieka Armanda Ruka iecerētās policijas reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties Lielbritānijas izstāšanās pārejas periodam no Eiropas Savienības (ES), sākot ar 2021.gada 1.janvāri, ES ietvaros mainās pasta sūtījumu apmaiņas nosacījumi ar šo valsti, informē VAS "Latvijas Pasts".

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar izmaiņām, gan saņemot, gan nosūtot pasta sūtījumus uz Apvienoto Karalisti. Saņemot noteiktas vērtības sūtījumus no Lielbritānijas, tiem būs nepieciešama atmuitošana un nodokļu samaksa. Nosūtot vēstuļu korespondences sūtījumus uz Lielbritāniju, izmaiņas pasta tarifos nav paredzētas, taču tās attieksies uz pasta paku sūtījumiem virs 10 kg, kam 21% PVN vietā no nākamā gada tiks piemērota 0% PVN likme.

Ievērojot Lielbritānijas izstāšanos no ES šā gada 31.decembra pusnaktī, ar 2021.gada 1.janvāri arī Latvijas iedzīvotājiem gaidāmas izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar šo valsti. Latvijas Pasts aktīvi strādā pie izmaiņu ieviešanas pasākumiem, gatavojot atbilstošus grozījumus uzņēmuma informācijas sistēmās un paziņojumus klientiem pieejamajās lietojumprogrammās, piemēram, pašapkalpošanās vietnē Manspasts.lv, kur klienti paši attālināti var noformēt sūtījumus, un klātienē pasta nodaļās, kā arī apmācot pasta tīkla un Klientu centra darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Latvijā nepieciešams saprātīgs regulējums bezdūmu produktiem

Db.lv, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.

Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.

Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Smart Eco Tiny" Ādažu novadā ražo pārvietojamās mājas, plānojot ar tām apgūt Ziemeļvalstu tirgu un izveidot pārvietojamo namiņu ciematus Latvijā.

"Sekojot nekustamo īpašumu tirgum, pievērsām uzmanību, ka strauji pieaug pieprasījums pēc neliela izmēra, ekoloģiskām un energoefektīvām mājām. Pamanījām arī, ka Eiropā sāk attīstīties pārvietojamo māju, jeb Tiny House kustība. Uzskatāms piemērs ir Vācija, kur izveidoti vairāki Tiny House ciemati. Esam apmeklējuši vairākas izstādes Somijā, Polijā un Vācijā, iepazīstoties ar piedāvājumu šajā segmentā. Ņemot vērā to, ka jau vairāk nekā 20 gadus darbojamies būvniecības jomā, pildot namdaru un apdares speciālistu darbus, nolēmām uzsākt šāda tipa māju ražošanu arī Latvijā," stāsta "Smart Eco Tiny" valdes loceklis Kaspars Juliks.

Sākotnējās investīcijas uzņēmējdarbības uzsākšanā veido apmēram 50 000 eiro, kas saistītas ar darbnīcas telpu iekārtošanu, tirgus un produkta izpētes darbiem, konsultācijām ar konstruktoriem un arhitektiem, demo mājas radīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.

Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup sagatavo pirmo ESG ziņojumu

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup, gatavojoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), kā viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ir sagatavojis pirmo ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG – Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojumu par 2020. gadu.

Ziņojums veidots, vadoties pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Nasdaq biržu ESG ziņojumu izstrādātajām vadlīnijām.

Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2021. – 2023. gadam norādīts, ka Ziemeļvalstīs informāciju par ESG mērķiem, kas aptver daudzveidīgus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, šobrīd sniedz aptuveni 430 uzņēmumi. Savukārt Baltijas valstīs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības novērtējumu veic tikai daži uzņēmumi.

"Gan sabiedrībā kopumā, gan biznesa vidē arvien vairāk apzinās, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, vērtējot uzņēmuma ilgtermiņa panākumu iespējas, ir tikpat nozīmīgi kā aktuālo finanšu datu analīze. Tāpēc, startējot ar IPO Nasdaq Riga biržā, ieviešam augstākos standartus un prasības, ko investori un regulējošās institūcijas izvirza finanšu nozares uzņēmumiem. ESG ziņojums ikvienam interesentam sniedz padziļinātu ieskatu ne vien uzņēmuma finanšu datos, bet arī uzņēmējdarbības iekšējos procesos, pārvaldības principos, attīstības filozofijā un ilgtermiņa vīzijā. Nav arī nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība par vienu no centrāliem ilgtspējas mērķiem ir izvirzījusi klimatneitrālu, resursefektīvu un sociāli taisnīgu investīciju veicināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz ar to Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un investoriem ESG jautājumi un ar tiem saistīto risku mazināšana būs arvien nozīmīgāks faktors biznesa attīstības lēmumu pieņemšanā," norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru