Jaunākais izdevums

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Tā vietā tie priecājas par pozitīvajiem aspektiem, piemēram, to, ka būtiski pieaugs patēriņš. Arī pieprasījums pēc akcijām joprojām esot augsts un turpina palielināties, it īpaši ASV.

“Vienlaikus, pateicoties fiskālajiem stimuliem, kas jau ieviesti saistībā ar Covid-19 (un ne tikai ASV), vairums iedzīvotāju vēl aizvien spēj tērēt tikpat daudz, cik pirms Covid-19 krīzes. Šī iemesla iespaidā preču patēriņš kopš pagājušā gada vasaras nemitīgi aug, un attiecīgi pasaulē uzlabojas arī makroekonomiskie dati, ko apliecina ESAO Galveno ekonomisko rādītāju indekss (OECD LEI). Kamēr vēl nav parādījušies pirmie signāli par to, ka šiem uzlabojumiem pienāks gals, investori, visticamāk, nesteigsies fiksēt peļņu no saviem ieguldījumiem akcijās. Arī jaunākie dati par situāciju ar Covid-19 turpina viest optimismu. No vienas puses, līdz ar dramatisko vīrusa uzliesmojumu Indijā vienas dienas laikā apstiprināto jauno saslimšanas gadījumu kopējais skaits aprīlī sasniedza jaunu pasaules rekordu. No otras puses, proporcionāli iedzīvotāju skaitam šie skaitļi tomēr ir salīdzinoši zemi, un pasaulē kopumā ir daudz iepriecinošāki nekā, piemēram, Eiropā. Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka visās valstīs, kurās jau vakcinēts liels skaits iedzīvotāju, jaunu saslimšanas gadījumu skaits strauji rūk. Aprīlī par vienu no šādiem reģioniem kļuva arī Eiropas Savienība (ES), kur vakcinācijas process, kas iepriekšējos mēnešos noritēja lēni, beidzot uzņēma ātrumu,” klāsta Luminor eksperts.

Eiforijas varā?

Aprīļa vidū pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi arī sāka publicēt savus finanšu rezultātus par 2021. gada pirmo ceturksni. “Starp 303 no ASV S&P 500 indeksā iekļautajiem uzņēmumiem, kuri publiskoja savu peļņu līdz 30. aprīlim, 87% sagādāja patīkamu peļņas pārsteigumu, lai gan parasti tikai apmēram vidēji 65% uzņēmumu izdodas pārspēt analītiķu izstrādātās prognozes. Turklāt 79% procenti uzņēmumi pārskatīja un paaugstināja savas prognozes par turpmāko peļņu. Tas vēl vairāk iedrošināja investorus un analītiķus cerēt, ka arī pārējos 2021. gada ceturkšņos uzņēmumu rezultāti pārsniegs prognozes, un indeksos iekļauto akciju cenas kāps vēl augstāk. Kopumā tāds pozitīvo ziņu birums, kāds vērojams pašlaik, sekmē investoru interesi par akciju iegādi. Taču, kad entuziasms kļūst nepamatots un pārspīlēts un pārvēršas visīstākajā eiforijā, ir vērts sākt rīkoties mazliet piesardzīgāk. Vai investori pašlaik atrodas eiforijas varā? Daži faktori liek secināt, ka tā pilnīgi noteikti ir,” uzskata V. Siļvestrovs.

Viņš izceļ, ka pirmkārt var aplūkot Amerikas Individuālo investoru asociācijas (AAII) veikto pētījumu rezultātus. Jaunākie dati liecinot, ka atšķirība starp optimistu („buļļu”) un pesimistu („lāču”) īpatsvaru esot sasniegusi vislielāko apmēru vairāk nekā trīs gados. Konkrētāk - iepriekšējo reizi AAII tik augstu optimisma līmeni konstatēja 2018. gada janvārī, kur jau pēc dažām nedēļām globālie akciju indeksi lielākajos tirgos sasniedza augstāko punktu, kam sekoja pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.

Lielo pieprasījumu pēc jauniem ieguldījumiem akcijās atspoguļot arī dati par ieguldījumiem biržā tirgotos fondos (ETF). Proti, kumulatīvie dati par ieguldījumiem ETF pēdējo trīs mēnešu laikā rādot rekordaugstus skaitļus, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējos gados reģistrētos rekordus.Par būtisku aizraušanos ar ieguldījumiem liecinot arī dati par maržinālajiem kredītiem, proti, summām, ko investori aizņemas, lai veiktu ieguldījumus tirgū. Iepriekšējās divas reizes tik augsts maržinālo kredītu līmenis tika novērots vien 2000. un 2007. gadā. Dažus mēnešus pēc tam tirgus sasniedza savu augstāko punktu un sākās lejupslīde.

Karsti un vēl karstāk

"Lai gan iepriekš minētie rādītāji "ir pārāk augsti", tie tomēr droši vien neizskatās tik pārmērīgi kā dati par investoru optimismu attiecībā uz sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO). Tie uzņēmumu vadītāji, kuri lēmuši sākt sava uzņēmuma akciju kotēšanu biržā, šobrīd gūst maksimālu labumu no optimisma uzplūdiem tirgū. IPO skaits ASV 2021. gada pirmajos četros mēnešos vien bijis tuvu tam līmenim, kāds kopumā tika reģistrēts visā 2020. gadā, kurā IPO skaits savukārt sasniedza augstāko līmeni kopš 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem. Nudien, tāda mēroga eiforija par jaunu akciju parādīšanos tirgū iepriekš tika piedzīvota tikai interneta kompāniju burbuļa laikos. Tad investori metās pirkt akcijas uzņēmumos, kam prognozēja spožu nākotni, bet kuri galu galā vairumā gadījumu tomēr aizgāja nebūtībā. Grūti pateikt, kas notiks tagad, taču, ņemot vērā biržas jaunpienācēju akciju pārspīlēti augsto novērtējumu un to, ka daži no šiem uzņēmumiem pat nav veikuši IPO, bet ir ienākuši tirgū pēc pievienošanās firmām, kas īpaši dibinātas šim nolūkam (Special Purpose Acquisition Companies - SPACs) un kuras neievēro tik stingrus finanšu informācijas atklāšanas un prognožu veidošanas noteikumus, mēs nebūtu pārsteigti, ja daudzi no investoriem, kuri ieguldīja biržas debitantu akcijās, beigās „apdedzināsies” - tāpat kā tas notika, plīstot interneta kompāniju burbulim,” piebilst Luminora analītiķis.

Pārmērīgs optimisms parasti nozīmē, ka lielākā daļa tirgus dalībnieku jau ir veikuši ieguldījumus un brīvo līdzekļu vairs nav daudz. Pieprasījums sāk pamazām apsīkt, un tie, kuri paguvuši ieguldīt agrāk, fiksē peļņu. Iznākumā tirgus attīstība maina virzienu, augšupejai pārvēršoties lejupslīdē. "Vai pārmērīgais optimisms maijā pieliks punktu tirgus augšupejai? Ar pilnu pārliecību to nevar apgalvot. Taču, ņemot vērā, ka četru mēnešu laikā akcijas jau ir kāpušas vairāk nekā par 10% eiro izteiksmē, nebūtu jābrīnās, ja jaunu cenu rekordu sasniegšanas temps vismaz palēnināsies. Citādāk, maijs šķiet tikpat daudzsološs kā aprīlis, un galvenā tirgus tendence visticamāk būs augšupejoša," lēš V. Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup sagatavo pirmo ESG ziņojumu

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup, gatavojoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), kā viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ir sagatavojis pirmo ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG – Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojumu par 2020. gadu.

Ziņojums veidots, vadoties pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Nasdaq biržu ESG ziņojumu izstrādātajām vadlīnijām.

Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2021. – 2023. gadam norādīts, ka Ziemeļvalstīs informāciju par ESG mērķiem, kas aptver daudzveidīgus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, šobrīd sniedz aptuveni 430 uzņēmumi. Savukārt Baltijas valstīs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības novērtējumu veic tikai daži uzņēmumi.

"Gan sabiedrībā kopumā, gan biznesa vidē arvien vairāk apzinās, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, vērtējot uzņēmuma ilgtermiņa panākumu iespējas, ir tikpat nozīmīgi kā aktuālo finanšu datu analīze. Tāpēc, startējot ar IPO Nasdaq Riga biržā, ieviešam augstākos standartus un prasības, ko investori un regulējošās institūcijas izvirza finanšu nozares uzņēmumiem. ESG ziņojums ikvienam interesentam sniedz padziļinātu ieskatu ne vien uzņēmuma finanšu datos, bet arī uzņēmējdarbības iekšējos procesos, pārvaldības principos, attīstības filozofijā un ilgtermiņa vīzijā. Nav arī nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība par vienu no centrāliem ilgtspējas mērķiem ir izvirzījusi klimatneitrālu, resursefektīvu un sociāli taisnīgu investīciju veicināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz ar to Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un investoriem ESG jautājumi un ar tiem saistīto risku mazināšana būs arvien nozīmīgāks faktors biznesa attīstības lēmumu pieņemšanā," norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iesaldēti un pārtraukti darījumi - ģeopolitiskās situācijas radītās blaknes Latvijas komercdarbībā. Kā risināt?

Karīna Šarikova, advokātu biroja "TGS Baltic" zvērināta advokāte, 24.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Peļņu iegulda attīstībā un sabiedrības izglītošanā

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uztrauc iespējamie riski mākslīgā intelekta izmantošanā finanšu uzskaitē

Db.lv, 10.03.2021

Šobrīd mākslīgā intelekta lielākais izaicinājums nav tehnoloģisks, bet gan jauno sistēmu un risinājumu uzticamība, norāda Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse visu finanšu uzskaites procesu uzņēmumos varētu tikt automatizēti ar mākslīgā intelekta (Mi) pielietojumu jau tuvāko trīs gadu laikā, uzskata 53% finanšu līderu ikgadējā EY (agrāk Ernst & Young) finanšu grāmatvedības attīstības pētījumā “Kā uzņēmumu atskaitēm labāk atspoguļot biznesa patieso vērtību?”.

Saskaņā ar EY pētījumu, 54 % finanšu nozares speciālistu uzskata, ka drīzumā uzņēmumu finanšu uzskaites pamatā būs blokķēdes risinājumi.

“Mākslīgā intelekta un automatizācijas iespēju pilnvērtīga izmantošana finanšu uzskaites jomā ieviesīs fundamentālas pārmaiņas. Taču šīm pārmaiņām ir nozīmīgi šķēršļi - šobrīd MI lielākais izaicinājums nav tehnoloģisks, bet gan jauno sistēmu un risinājumu uzticamība. Mūsu pētījumā 68% finanšu profesionāļu atzina, ka mākslīgā intelekta jomā vēl ir jāpilnveido pārvaldība, kontroles iespējas un jāizstrādā MI iespēju ētikas ietvars,” stāsta Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Kamēr nav izsvērtu uzraudzības mehānismu un ētikas ietvara, 63% EY pētījuma dalībnieku atzina, ka tos uztrauc iespējamie riski, kas rastos no MI izmantošanas finanšu uzskaitē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa partneris - robots

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK definējusi tirgus dalībnieku sagaidāmo nostāju un rīcību ilgtspējas jomā

Db.lv, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļakarti, lai skaidrotu finanšu sektora uzrauga ekspektācijas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku nostāju un rīcību ilgtspējas risku identificēšanas un pārvaldības jomā, informē FKTK pārstāvji.

FKTK īsteno finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību, pamatojoties uz riskos balstīto pieeju, lai nodrošinātu finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to ilgtspējas riski ir kļuvuši par svarīgu aspektu FKTK uzraudzības aktivitātēs. Daudzi tirgus dalībnieki jau ir sākuši darbu pie ilgtspējas risku novērtēšanas un ieviešanas risku pārvaldības ietvarā, tomēr vēl ir daudz mājasdarbu, kas visiem ir jāpaveic, lai virzītos tuvāk Eiropas un globālajiem ilgtspējas mērķiem, uzsver FKTK padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.

2021.gada sākumā FKTK iepazīstināja ar FKTK ilgtspējas stratēģiju, kurā viens no stratēģiskajiem virzieniem ir finanšu sektora ilgtspējas uzraudzība. 2021.gadā FKTK aktīvi piedalījās dialogos ar tirgus dalībniekiem par ilgtspējas veicināšanu Latvijas finanšu un kapitāla tirgū, iedrošinot tirgus dalībniekus ieviest ilgtspējas principus gan to biznesa modeļos, gan ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar vēju parkiem būs par maz – patēriņam jākļūst inteliģentākam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada SEB banka pirmo reizi organizēja forumu “Ilgbūtība”, kura mērķis bija iedrošināt Latvijas uzņēmumus ilgtspējīgām pārmaiņām un kliedēt mītu, ka ilgtspēja – tas ir sarežģīti, nesaprotami un dārgi. Toreiz šķita, ka Latvijā izpratne par ilgtspēju vēl ir diezgan zema un šajā jomā mums visiem vēl ir daudz jāmācās.

Šodien, atskatoties uz aizgājušo gadu, nevarētu teikt, ka ilgtspējas jomā ir noticis milzu izrāviens, taču pirmie svarīgie soļi ir sperti. Daļēji šo progresu ir veicinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, īpaši skaudrā veidā liekot pārskatīt mūsu atkarību no kaimiņvalsts energoresursiem.

Valdība jau ir paziņojusi par plāniem pāriet uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, tostarp būvējot jaunus vēja parkus un tuvākajā laikā atsakoties no Austrumu kaimiņa gāzes piegādēm. Parādās arvien jauni atbalsta instrumenti “zaļo” enerģijas avotu ieviešanai gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, līdz ar to atliek tikai noorientēties piedāvājumā un izvēlēties savējo.Tomēr, manuprāt, patiesi ilgtspējīgas pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja izdosies pārskatīt mūsu patēriņa paradumus un apjaust, ka ērta ikdiena ir iespējama arī ar ievērojami mazāku lietu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investē ne tikai neliela daļa turīgāko iedzīvotāju

Db.lv, 17.01.2022

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā uzkrātā investēšanai arvien vairāk pievērsušies arī tie, kas līdz šim to nedarīja – paplašinājies mazo investoru loks, liecina bankas Citadele meitas sabiedrības CBL Asset Management dati par 2021. gadu.

Proti, ieguldīt finanšu aktīvos sākusi arvien plašāka sabiedrības daļa pretēji līdz šim novērotajam, kad uzkrājumi un investīcijas koncentrējās galvenokārt nelielas daļas turīgāko iedzīvotāju rokās.

Privātpersonu iekrājumu tendencei pozitīvi attīstoties jau vairāk nekā desmit gadus, arī 2021. gads nav bijis izņēmums – Citadeles klientu uzkrājumos arī pērn fiksēts pieaugums 15 % apmērā, un vidējie uzkrājumi pārsniedz 4000 eiro, taču arvien plašāka sabiedrības daļa lielākus uzkrājumus sākuši veidot ieguldījumos, kas saistīti ar finanšu tirgiem.

2021. gada pirmajos 11 mēnešos par 14 % pieaudzis kopējais iekrājumu apjoms tādos finanšu tirgus instrumentos kā pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ieguldījumos akcijās, obligācijās un ieguldījumu fondos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mainās prasības pret uzņēmumu valdēm. Jāmainās arī pašām valdēm

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvi strādāt uzņēmuma valdē kļūst arvien grūtāk. It sevišķi, ja tas ir liels, kotēts vai valstij piederošs uzņēmums.

Tas tādēļ, ka digitalizācijas, pandēmijas, ilgtspējas jautājumu un dažādu normatīvo prasību pieauguma rezultātā ir mainījies gan darba saturs, gan slogs. No valdes tiek gaidīts viss tas, kas agrāk, bet tiek izvirzītas vēl vesela virkne jaunu prasību.

Šeit piedāvāšu četrus secinājumus par situāciju šobrīd un četras tendences, kas maina valdes dienaskārtību un darbu. Šie ir novērojumi, kurus esam apsprieduši ar EY kolēģiem ārvalstīs un redzam, ka tie būtiski neatšķiras atkarībā no uzņēmuma darbības valsts, proti, tie ir tikpat izteikti kā Latvijā, tā Vācijā vai ASV.

4 secinājumi par situāciju šobrīd

Pirmkārt, novērojama “juridiskā pārslodze”, kas valdes darbu pārpludina ar arvien jaunām likumdošanas prasībām un risku novēršanas dienaskārtību. Tas nozīmē, ka valdes pastiprināti strādā, lai pildītu dažādas normatīvās prasības, kamēr laika un enerģijas stratēģiskai vadībai kļūst arvien mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju tieši pirms gada finanšu tirgū bija vērojams pandēmijas dziļākais bezcerības punkts. Gandrīz zibenīgi – no 2020. gada februāra otrās puses virsotnēm ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība līdz tā gada 23. martam bija sarukusi par 35%.

Tas bija viens no straujākajiem akciju sabrukumiem vēsturē. Tiesa gan, nu var secināt, ka tas reizē bija arī viens no īsākajiem šādiem kritumiem. Marta beigu daļā ASV akcijas atsāka augt, un pagaidām tās atpakaļgaitas spogulī īsti kopš tā brīža skatījušās nav. Kopš 2020. gada marta zemākajiem punktiem minētā S&P 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par 80%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir 21% apmērā.

Visai ātri akciju tirgus censoņi koncentrējās uz uzvarētājiem no jaunās situācijas, kas bieži bija tehnoloģiju kompānijas. Tāpat omu arvien uzlaboja pasaules ietekmīgāko valdību un centrālo banku mētāšanās ar naudu pa labi un pa kresi – ar regularitāti, atbildot uz pandēmijas krahu, nāca paziņojumi par multitriljonu atbalsta pasākumiem ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzē pērn no ES finanšu instrumentiem MVU sniegts 29 miljardu eiro atbalsts

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve finanšu pratības trūkumā – nomākta un stresa pilna

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FinTech Latvijā – muskuļi, kas jāstiprina

Jānis Ozols, finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Lendiscore” vadītājs, 26.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visā pasaulē palielinās pieprasījums pēc finanšu tehnoloģiju jeb FinTech risinājumiem, kas pēdējos gados strauji transformē tradicionālos biznesa modeļus un pakalpojumu pieeju.

Arī Latvijas finanšu sektorā parādās jaunas alternatīvas, kas konkurē ar banku pieredzi, ieviešot nozarē inovācijas – hibrīdus starp telefona lietotnēm un digitālo maksājumu formām. Tos raksturo personalizētāki produkti, kas nākotnē piedāvās funkcijas, kuras vairs nenodrošinās citi pakalpojumu sniedzēji. Kā izskatās Latvijas FinTech ekosistēma? Un kā stiprināt finanšu tehnoloģiju muskuļus?

FinTech ekosistēma

Viens no galvenajiem FinTech ekosistēmas indikatoriem, kas sniedz priekšrocības inovāciju attīstībai un finanšu tehnoloģijām, ir uzņēmējdarbības vides kvalitāte un konkurētspējīgs normatīvais regulējums. To apzinās Eiropas Savienības pārstāvji, kuri maina likumus, lai panāktu nozares izaugsmi. Tas ir viens no aspektiem, kas palīdz politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem noteikt gan ekosistēmas stiprās, gan vājās puses. Tiesa, Latvijas rādītāji Eiropas Savienības mērogā ir viduvēji. Dalībvalstu sarakstā mēs ierindojamies 17. vietā, kamēr Igaunija ieņem 7. un Lietuva – 3. pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

4finance: Labs klients ir izglītots klients

Db.lv, 08.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītots un zinošs klients ir jebkura atbildīga aizdevēja prioritāte. Tāpēc, lai sniegtu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanā, radītu izpratni par alternatīvo finanšu pakalpojumiem, tai skaitā, distances kredītu būtību, nebanku kreditēšanas pakalpojumu nozares līderis AS “4finance" ir atjaunojis izglītības platformu Aiznemiesatbildigi.lv.

Izglītības platfroma ir paredzēta visiem finansiāli aktīviem cilvēkiem, kas vēlas padziļināti izprast finanšu jautājumus un visus ar kreditēšanas pakalpojumiem saistītos aspektus, iespējas un riskus.

Ar finanšu platformas Aiznemiesatbildigi.lv palīdzību ir plānots uzlabot patērētāju zināšanu līmeni finanšu pratības jomā, kā arī kopumā sniegt atbalstu nozares kvalitatīvai pilnveidošanai. Šajā vietnē ir publicēts uzticamo (legālo un licencēto) aizdevēju saraksts, tās saturs atklāti stāsta par kredīta cenu veidojošām sastāvdaļām, klientu maksātspējas vērtēšanas kritērijiem, skaidro kas ir kredītreitings un kā to uzlabot, konsultē par to, kādos gadījumos kredīts ir vai nav laba opcija, kā arī dod vērtīgus padomus, kā pareizi plānot un izmantot savu vai ģimenes budžetu, aizsargāt savus datus un izvairīties no krāpšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru