Finanses

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP

Db.lv, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Savukārt, lai sasniegtu augstāku kapitalizācijas apmēru un Latvija varētu kvalificēties robežtirgus atzīmei, ambīcijām ir jābūt daudz augstākām - akciju tirgū jāienāk diviem uzņēmumiem ar kopējo kapitalizāciju viens miljards eiro. Tādā scenārijā tirgus kapitalizācija 2027.gadā sasniegtu 9,07% no IKP, uzsvērts FM informatīvajā ziņojumā.

Līdz ar to vidējā termiņā līdz 2027.gadam kapitāla tirgus attīstības rezultatīvais rādītājs - kapitalizācijas apmērs pret IKP, būtu nosakāms 9% apmērā, uzskata FM.

Tādējādi tiktu nodrošināta atbilstība robežtirgus klasifikācijai, kas nodrošinātu plašāku investoru loku, tostarp pasīvo investoru piesaisti. Pie šāda kapitalizācijas apjoma tiktu sasniegts efektīvāks kapitāla tirgus apjoms, kas nodrošinātu mēroga efektu attiecībā uz tirgū pieejamajiem pakalpojumiem, investīciju iespējām un izmaksu efektivitāti, bet Latvijas kapitāla tirgus attīstības līmenis pietuvotos Lietuvas un Igaunijas attīstības līmenim.

Ziņojumā teikts, ka kapitāla tirgus jomā Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret IKP, Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā un būtiski atpaliek arī no kaimiņvalstīm. Latvija pēc tirgus kapitalizācijas būtiski atpaliek no līmeņa, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim.

Akciju tirgus kapitalizācija 2021.gadā Latvijā sasniedza 986 miljonus eiro, Lietuvā 5,167 miljardus eiro, Igaunijā 5,337 miljardus eiro. 2022.gadā akciju kapitalizācija Latvijā samazinājās līdz 737 miljoniem eiro, Lietuvā 4,752 miljardiem eiro un Igaunijā līdz 4,708 miljardiem eiro.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā sasniedza tikai 3% no IKP, kamēr Lietuvā tā bija 9,3% un Igaunijā 17,4%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2021.gadā bija 54% no IKP.

No akciju tirgus kapitalizācijas valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars Igaunijā ir 38%, Lietuvā 36%. Latvijā nav valsts un pašvaldību kontrolē esoši uzņēmumi, kas piesaistījuši kapitālu caur akciju tirgu.

FM atzīmē, ka arī, salīdzinot pēc akciju tirdzniecības apgrozījuma, Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. 2022.gadā akciju tirgus apgrozījums Latvijā sasniedza 11,4 miljonus eiro, kas ir 1,8% no kopējā apgrozījuma Baltijas akciju tirgū. Lietuvā akciju tirgus apgrozījums bija 240 miljoni eiro, jeb 38,2% un Igaunijā 377,9 miljoni eiro, jeb 60% no kopējā Baltijas apgrozījuma.

Ziņojumā skaidrots, ka pie esošā akciju tirgus kapitalizācijas apjoma, Latvija nav iekļauta nevienā starptautiskā indeksā, kas veic valsts kapitāla tirgus klasifikāciju un statusa novērtējumu ar noteiktu regularitāti. Ja valsts sasniedz indeksu klasifikāciju, tā ir atslēga daudziem starptautiskiem investoriem, tajā skaitā pasīviem investoriem, kuru ieguldījumu stratēģija piesaistīta indeksam.

FM ziņojumā teikts, ka akciju tirgus mazs apjoms ir apburtais loks kapitāla tirgus tālākai attīstībai. Vietējiem investoriem nepieciešama risku diversifikācija, bet ja vietējais tirgus ir maza apjoma, liela daļa no sava portfeļa tiem jāiegulda ārpus vietējā tirgus. Savukārt, starptautiskiem investoriem nav motivācija ieguldīt mazā tirgū, ja tas prasa papildus izpēti par konkrētās valsts regulējumu, nodokļu sistēmu, izmantot brokera pakalpojumus.

Šāda situācija ir apgrūtinoša arī emitentiem, jo sākotnējā publiskā piedāvājuma darījumi nav bez riska un vietējiem investoriem nepieciešama risku diversifikācija, kas ir apgrūtināta, ja papildus vietējo investoru ieguldījumiem, neiegulda arī starptautiskie investori, skaidro FM. Lielāka investoru bāze padara kapitāla tirgu pievilcīgāku uzņēmumiem kapitāla piesaistei. Ar maza apjoma sākotnējā publiskā piedāvājuma darījumiem akciju tirgu var attīstīt tikai līdz zināmam līmenim īstermiņā un tas var pat atturēt lielus emitentus.

FM ziņojumā teikts, ka Latvijā ir izveidots tāds regulatīvais ietvars, kas nodrošina atbilstošu tirgus caurskatāmību, kā arī investoru aizsardzību. Liela daļa regulējuma ir harmonizēta Eiropas Savienības līmenī, un kopumā tas atbilst starptautiskām prasībām. Finanšu tirgus uzraugs kopš 2023.gada 1.janvāra ir Latvijas Banka, apvienojoties Latvijas Bankai un Finanšu kapitāla tirgus komisijai. No ekonomiskās politikas prioritāšu viedokļa - no vienas puses, ir izvirzīti būtiski ekonomikas attīstības un "zaļās" transformācijas mērķi, un no otras puses, kapitāla tirgus attīstība ir identificēta kā viena no valdības prioritātēm.

Latvijā ir ļoti mazs skaits emitentu akciju tirgū, secina FM. Pēdējos gados ir tirgū ienākuši atsevišķi jauni emitenti, bet salīdzinoši nelieli uzņēmumi. Latvijā akciju tirgū nav pārstāvēti valsts un pašvaldību kontrolē esoši uzņēmumi, turpretī Lietuvā un Igaunijā šādu uzņēmumu īpatsvars kopējā tirgus kapitalizācijā ir attiecīgi 36% un 38%.

"Nasdaq Baltic" galvenajā akciju sarakstā Rīgā iekļauti tikai trīs uzņēmumi (augstākā kapitalizācija uz 2023.gada aprīli 67,75 miljoni eiro, salīdzinājumā, Tallinā diviem uzņēmumiem kapitalizācijas rādītājs pārsniedza vienu miljardu eiro), bet otrajā sarakstā - septiņi. Situācijā, ka vietējo emitentu skaits ir neliels, Latvijas rezidenti, kuri vēlās ieguldīt savus līdzekļus kapitāla tirgus instrumentos, izvēlēsies ārvalstu emitentus, kuru akcijas pārsvarā tiem ir brīvi pieejamas, secina FM.

Ziņojumā teikts, ka obligāciju tirgū pēdējos gados ir redzamas daudz pozitīvākas tendences. Obligāciju emisijas ir veikuši gan privātie, gan publiskā sektora uzņēmumi, tostarp emitējot arī ilgtspējīgas obligācijas. Tāpat tirgū ir pieejamas valstu obligācijas. Latvija 2021.gadā pirmā no Baltijas un Skandināvijas valstīm emitēja valsts ilgtspējīgas obligācijas, piesaistot 600 miljonus eiro.

Pēdējo trīs gadu laikā "Nasdaq Baltic" regulētā tirgus sarakstā tika iekļautas 112 korporatīvo emitentu obligācijas (vairākos gadījumos tie bija atkārtoti emitenti), bet alternatīvajā tirgū "First North" vēl 41 obligācija. 2023.gada aprīlī obligāciju skaits ir attiecīgi 66 un 24. Baltijas tirgū savus vērtspapīrus piedāvā arī četri fondi.

FM ziņojumā teikts, ka, ņemot vērā kapitāla tirgus attīstības stadiju, Latvijā un kopumā Baltijā ir samērā ierobežots skaits konsultantu un investīciju banku, kas var sniegt atbalstu emisijas organizēšanā, tomēr ir vērojamas pozitīvās tendences. Vispārīgi, mazs šo pakalpojumu piedāvājums nozīmē potenciāli lielākas izmaksas, mazāku informācijas pieejamību. Pie lielāka emisiju skaita un aktīvāka tirgus sagaidāms, ka būtu arī plašāks vietējo pakalpojumu sniedzēju loks. Tai pat laikā Latvijas emitenti nav ierobežoti tikai ar vietējo vai reģionālo pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem.

Lai sasniegtu informatīvajā ziņojumā izvirzīto rezultatīvo rādītāju - akciju tirgus kapitalizācijas apjoms 2027.gadā 9% no IKP, Ekonomikas ministrija, īstenojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam, ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.3. pasākuma "Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos" īstenošanas noteikumi" un nodrošina šo noteikumu saskaņošanu.

Tāpat valdība uzdeva FM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos lēmuma projektus mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidei un finansēšanai.

Lai novērtētu izvirzītā rezultatīvā rādītāja sasniegšanas iespējas, valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētājiem līdz 2023.gada 15.oktobrim uzdots iesniegt Valsts kancelejā un FM izvērtējumu par papildus kapitāla piesaistes nepieciešamību kapitālsabiedrības attīstības mērķu finansēšanai, izvērtējot iespēju finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū, un plānoto laika grafiku plānotajām darbībām šī mērķa sasniegšanai.

Lai nodrošinātu atjaunīgās elektroenerģijas jaudu pieaugumu un Latvijas virzību uz enerģētikas neatkarības nodrošināšanu, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, kā "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" kapitāla daļu turētājiem, šo divu uzņēmumu dibinātā kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānoto investīciju projektu finansēšanai, uzdots izvērtēt iespēju finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū, un līdz 2023.gada 15.oktobrim informēt Valsts kanceleju un FM par plānoto turpmāko rīcību finansējuma piesaistē.

Tāpat valdība nolēma aicināt Rīgas domi līdz 2023.gada 15.oktobrim iesniegt FM informāciju par papildus kapitāla piesaistes nepieciešamību Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām attīstības mērķu finansēšanai, izvērtējot iespēju finansējumu piesaistīt kapitāla tirgū, un plānoto laika grafiku plānotajām darbībām šī mērķa sasniegšanai.

Valdība arī uzdeva FM sadarbībā ar Latvijas Banku izvērtēt nekustamā īpašuma ieguldījumu fondu ietekmi uz tautsaimniecību, kapitāla tirgus attīstību un to izveidei nepieciešamo regulējumu.

Tāpat FM sadarbībā ar Latvijas Banku, sadarbojoties ar Lietuvas un Igaunijas kompetentajām iestādēm, uzdots koordinēt nacionālās pozīcijas par Eiropas Komisijas priekšlikumu pakotni "Par iekļaušanu biržas sarakstā" ("Listing Act") un harmonizēt plānotās prasības par vērtspapīru prospektu un nacionālā piedāvājuma dokumentu.

FM līdz 2023.gada 25.maijam uzdots izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emitēšanas kārtībai un nosacījumiem.

Tāpat FM (Valsts kasei) uzdots veikt pasākumus krājobligāciju popularizēšanai sabiedrībā un pieprasījuma pēc krājobligācijām veicināšanai, nepieciešamības gadījumā nodrošinot ārpakalpojuma piesaisti saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī nodrošināt, ka krājobligāciju finanšu aģents veic krājobligāciju izplatīšanas kanāla (krājobligāciju iegādes vietnes "www.krajobligacijas.lv") pilnveidošanu un modernizēšanu.

Valdība arī nolēma aicināt Latvijas Banku koordinēt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas īstenošanu 2021.-2027.gadam, ikgadējā aktivitāšu plānā iekļaujot konkrētas finanšu institūciju (tai skaitā atbildīgo valsts iestāžu) aktivitātes ieguldījumu kultūras veicināšanai, nodrošinot šo aktivitāšu izvērtēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saskaņošanai valdībā iesniegts FM ziņojums par valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū

LETA, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ar pašreizējo akciju tirgus kapitalizācijas līmeni nav nevienā starptautiskā kapitāla tirgus indeksā un tāpēc neviens nozīmīgs investors neizskata iespējas iegādāties Latvijas kompāniju akcijas vai obligācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa. Viņa atzīst, ka Latvijas valstij ir jāmaina esošā situācija — jāsasniedz kapitāla tirgus indeksa slieksnis, kas būtu sava veida signāls ārvalstu starptautiskajiem investoriem, vienlaikus rosinot kapitāla tirgū iesaistīties arī pašmāju iedzīvotājiem.

Kāpēc situācijā, kad par kapitāla tirgus attīstību Latvijā tiek runāts jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu, ir bijuši sagatavoti un akceptēti vairāki politikas plānošanas dokumenti, pozitīvie rezultāti izpalikuši, izņemot atsevišķus gadījumus?

Nenoliedzami, ka valsts līmenī daudzu gadu garumā ir bijuši izstrādāti un akceptēti politikas plānošanas dokumenti, kuru mērķis ir bijis veicināt kapitāla tirgus attīstību Latvijā, ir bijuši nosprausti to ieviešanas termiņi un nozīmēti atbildīgie par to īstenošanu, taču iecerētie rezultāti pilnībā nav sasniegti. Iemesli šādam rezultātam ir dažādi, tos ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori. Diemžēl pašlaik Latvijas finanšu tirgus Latvijā ir salīdzinoši vājš un tas nav lielo starptautisko spēlētāju redzeslokā, kas savukārt nozīmē mazākas investīcijas uzņēmumos (lēnāka kapitāla ieplūšana) un kā sekas - lēnāka tautsaimniecības izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc 15.augusta kļūs skaidrāks, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu biržā tiks runāts

LETA, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".

Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".

Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kotējot valsts uzņēmumu akcijas, Latvija varētu samazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas vēl nepraktizē valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, kā rezultātā Lietuvas un Igaunijas biržas uzņēmumu tirgus kapitalizācijā ir nepilnas septiņas reizes lielāka nekā Latvijā, taču attiecīgs lēmums par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu varētu būtiski veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi.

Biržas dati liecina, ka Latvijas uzņēmumu kapitalizācija veido 6,7 reizes mazāku summu nekā tā ir Lietuvā vai Igaunijā. Lietuvas un Igaunijas piemēri rāda, ka tiklīdz valsts uzņēmumu akcijas tiek kotētas biržā, kapitāla tirgus sāk strauji attīstīties. Patlaban Latvijā tirgus kapitalizācija jeb visu uzņēmumu vērtība, kas tirgojas biržā, ir aptuveni 700 miljoni eiro, turpretim Igaunijā un Lietuvā tie ir vairāk nekā 4,7 miljardi eiro.

Valdībai pieņemot pozitīvu lēmumu par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, Latvijas kapitāla tirgus kopējais stāvoklis varētu uzlaboties.

Attīstīts kapitāla tirgus nozīmē to, ka arvien vairāk vietējie uzņēmumi spēs kotēt savas akcijas biržā, t.i. piedāvāt plašākam investoru lokam un piesaistīt papildus investoru naudu dažādu attīstības projektu veikšanai. Jo vairāk uzņēmumu kotējas biržā, jo ekonomika kļūst stiprāka

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā sasniegt kapitāla tirgus attīstībai valstiski nospraustos mērķus?

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece, 19.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS APF Holdings (APF) sākotnējā akciju piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering), kas noslēdzās 3. novembrī, ir piesaistījis 107 % no investīciju mērķa, jeb 5 624 204 eiro.

IPO mērķis pie cenas 5.11 eiro par akciju bija 5 252 722 eiro. Kopumā IPO piedalījās 2 128 investori un nozīmīgu daļu emisijas akciju ir iegādājušies arī divi Latvijas pensiju fondi.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc akcijām bija lielāks par piedāvājumu, investīciju orderi tiks izpildīti par 5.25 miljoniem eiro, bet atlikusī summa saskaņā ar IPO alokācijas jeb akciju sadales noteikumiem tiks atgriezta investoriem. Akciju alokācija jeb sadale notiks šodien.

“Neskatoties uz šobrīd valdošo pesimistisko investoru noskaņojumu Baltijas biržā, mums izdevās pārsniegt IPO ieguldījumu mērķi pateicoties pārliecinošam izaugsmes stāstam, kas ietver gan skaidrību par olu ražošanas piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku, gan mūsu ilgtspējas sniegumu un ambīciju, gan arī mūsu detalizētus attīstības plānus. Prieks, ka ar savu būtisku ieguldījumu uzticēšanos mūsu darbībai ir izteikuši uzreiz divi Latvijas pensiju fondi un liels skaits privātpersonu, kas iegādājās gan salīdzinoši mazākas, gan ievērojamas akciju paketes,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Labāka uzņēmumu pārvaldība dotu būtiskus ieguvumus, samazinot kapitāla izmaksas par 1 – 1.5%

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11 triljoni eiro. Aptuveni tāda ir visu Eiropas Savienībā kotēto uzņēmumu tirgus kapitalizācija, jeb uzņēmumu kapitāla vērtība pēc akciju cenām biržā. 1 – 1.5% no šīs summas ir aptuveni 110 – 165 miljardi eiro. Tas ir naudas apjoms, ko saskaņā ar pētījumu centra Oxera secinājumiem varētu ietaupīt uzņēmumi, ja tiem būtu labāka korporatīvā pārvaldība.

Oxera pētījumā, ko pasūtīja vadošie pasaules profesionālo pakalpojumu uzņēmumi, tostarp EY, analizēja, ko Eiropas Savienība iegūtu no labāk saskaņota, harmonizēta korporatīvā pārvaldības ietvara, kas šobrīd būtiski atšķiras katrā no 27 ES dalībvalstīm. Pētnieki vērtēja citu valstu korporatīvās pārvaldības reformas, it sevišķi ASV un Itālijas piemērus, kur attiecīgi pēc Enron un Parmalat skandāliem tika būtiski stiprinātas pārvaldības prasības attiecībā uz finanšu rādītāju uzskaites un ziņošanas iekšējiem kontroles mehānismiem un valdes atbildību par to efektivitāti. Oxera galvenais pētījuma secinājums ir, ka uzņēmumiem ar labu pārvaldību ir zemākas kapitāla izmaksas robežās no caurmērā par 1 līdz 1.5%, jeb caurmērā par 1.28%.

Komentāri

Pievienot komentāru