Jaunākais izdevums

Līdz ar energoresursu un ražošanas izmaksu sadārdzināšanos, piena produktu cenas turpinās kāpt, prognozēja AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš norādīja, ka lielākā problēma piena pārstrādes nozarē šobrīd ir neskaidrība un stabilitātes trūkums tirgū, tādējādi risinājumi un lēmumi, kas jāpieņem uzņēmumiem, ir mirkļa lēmumi, bez ilgstošas apspriedes.

Tāpat Bērtulsons minēja, ka nevar nosaukt pozīcijas, kuras "Jaunpils pienotavai" nebūtu sadārdzinājušās, norādot, ka piena pārstrādē elektroenerģija un siltumenerģija ir būtiskas izmaksu pozīcijas, taču ir būtiski sadārdzinājies arī iepakojums, tostarp ir arī problēmas ar iepakojuma pieejamību un piegāžu ātrumu.

Viņš atzīmēja, ņemot vērā, ka izmaksas joprojām nav nostabilizējušās, arī piena produktu cenas augs, lai gan, iespējams, ne tik strauji kā līdz šim.

Vienlaikus Bērtulsons piebilda, ka nozare saskaras arī ar darbinieku trūkumu, kā arī ar izaicinājumu nodrošināt darbiniekiem atbilstošu atalgojumu. Tostarp viņš sacīja, ka, palielinot piena produktu cenu, mēģināts kompensēt izmaksu pieaugumu.

"Jaunpils pienotavas" valdes loceklis arī pauda viedokli, ka ražotāji un pārstrādāji samazina peļņu, lai veicinātu iedzīvotāju pirktspēju, taču tirgotāji Latvijā nav atkāpušies no sava piecenojuma, lai gan tāda prakse ir novērojama Rietumeiropā. Tāpat arī piena produktu gala cenu nosaka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.

Komentējot patērētāju ieradumu maiņu, Bērtulsons teica, ka šobrīd pircēji mazāk izvēlas dārgākos produktus, tādējādi arī "Jaunpils pienotava" ir pielāgojusies pieprasījuma izmaiņām un vairs neražo mazāk pieprasītus produktus, piemēram, dārgos jogurtus.

Bērtulsons arī norāda, ka naudas izteiksmē uzņēmuma ienākumi ir līdzīgi kā pirms gada, taču realizācijas apmēru ziņā ir kritums.

Komentējot energoresursu taupības pasākums, Bērtulsons norādīja, ka "Jaunpils pienotava" ir atteikusies no dabasgāzes un izmanto dīzeļdegvielu, kā arī tiek pieļauta šķeldas katlumājas būvniecība, vai biometāna vai propāna gāzes izmantošana apkurei.

Tāpat Bērtulsons minēja, ka "Jaunpils pienotavā" plānots uzstādīt saules baterijas, lai uzņēmums varētu izmantot pašu saražoto elektroenerģiju.

"Cenas ir viens jautājums, bet mums būs ko paēst un mums ir izvēle," pauda Bērtulsons, norādot, ka Latvijā tiek saražots vairāk pārtikas, nekā tiek patērēts.

Jau vēstīts, ka "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 19,427 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 225 185 eiro pretēji peļņai 2020.gadā.

Kompānija reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,354 miljoni eiro. "Jaunpils pienotavas" īpašnieks ir Igaunijā reģistrētais Eiropas piensaimnieku kooperatīvs "SCE E-Piim", kas apvieno apmēram 150 piena ražotāju Igaunijā un 50 piensaimniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jaunpils pienotava plāno palielināt ražošanas apjomus rentablākajiem produktiem

LETA, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 19,427 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 225 185 eiro pretēji peļņai 2020.gadā, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn piena iepirkuma cena ir kāpusi par 21%, jo pasaulē zaļā kursa ietekmē samazinājās piensaimniecību skaits un pieprasījums pēc piena pieauga.

Arī vietējā tirgū bija novērojams straujš piena cenu un citu ar produkcijas ražošanu saistītu izmaksu palielinājums kā iepakojums, degviela un gāze, kas uzņēmumam nesa zaudējumus un lika pārskatīt produktu cenu politiku.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, uzņēmums tomēr turpināja stiprināt savas tirgus pozīcijas gan vietējā, gan ārvalstu tirgū.

Šogad "Jaunpils pienotava", izanalizējot pašreizējo produktu sortimentu, plāno palielināt ražošanas apjomus rentablākajiem produktiem, kā arī apsvērs iespēju par alternatīvu dabas resursu piesaisti ražošanā, lai mazinātu negatīvo efektu no gāzes un elektrības cenu pieauguma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē Latvijā jākāpina efektivitāte un nepieciešama modernizācija, bet, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un nozares sadrumstalotību, to nevar panākt, atzina AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons.

Viņš skaidroja, ka Latvijas piena nozares sadrumstalotība ir iemesls, kāpēc piena iepirkuma no zemniekiem cenas bijušas tik zemas, bet līdz ar mazajām cenām samazinājies arī piena saimniecību skaits Latvijā.

Bērtulsons uzsvēra, ka piena pārstrāde iet kopā ar piena ražošanu, un lielākais izaicinājums piena pārstrādes uzņēmumiem ir piena ražošanas apmēru samazināšanās, jo pēcāk no jauna uzsākt vai atsākt piensaimniecību ir dārgs un ilgs process - govs pienu sāk ražot tikai pēc diviem gadiem, turklāt Latvijā pietrūkst zootehniķu un vetārstu.

Tāpat Bērtulsons norādīja, ka pirms apmēram diviem gadiem Latvijā sasniegts punkts, kad piena ražošanas apmērs lielajās saimniecībās vairs nekompensē mazo piena saimniecību izziešanu no tirgus. Viņš paredzēja, ka piena pārstrādātājiem arvien vairāk stresa sagādās problēmas ar izejvielu pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Šmits un Navicks kopīgi vērsīsies EK pēc palīdzības piena nozarei

LETA, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks vienojušies saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības piena nozarei, pēc abu ministru tikšanās Birģos, Lietuvā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Tikšanās laikā nolemts, ka abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no Eiropas savienības (ES) krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.

ZM informē, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju - pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras, piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi, tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.

Minot valstu atšķirības, ministrijā norāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši no vienošanās ilgākā termiņā izvairās.

Komentāri

Pievienot komentāru