Jaunākais izdevums

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

“2005. gadā saistībā ar dabasgāzes nodokļu politikas izmaiņām un novecojošo aprīkojumu CNG izmantošana autotransportā kļuva nerentabla, kā rezultātā AS Latvijas Gāze (LG) šīs stacijas likvidēja. Interese par CNG autotransportu gan nekur nezuda, jo CNG transports ir ekonomiski izdevīgs. Jau 2009. gadā LG autoparkā bija vairāk nekā desmit CNG automašīnu, tādēļ tika izveidota moderna uzpildes stacija pašu vajadzībām, bet 2012. gadā tai pievienojās vēl viena. Pašlaik Gaso turpina LG iesākto, un mūsu iecirkņos, kas izvietoti reģionos, ir uzstādītas itāļu ražotāja Nardi CNG uzpildes iekārtas,” teic A. Pencis, piebilstot, ka publiskais CNG uzpildes staciju tīkls Latvijā vēl ir attīstības sākuma stadijā.

Videi draudzīgi auto

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām 2025. gadā CNG uzpildes stacijām uz lielajām maģistrālēm jāatrodas ik pēc 150 km, kas nozīmē, ka Latvijā šādas stacijas nepieciešams uzbūvēt vismaz lielākajās pilsētās, kurās pieejama dabasgāze, secina A. Pencis. “AS Virši-A pēdējo trīs gadu laikā ir izvēlējusies investēt CNG uzpildes staciju tīkla izveidē, un Latvijā šobrīd jau ir pieejamas septiņas publiskās uzpildes stacijas,” stāsta Gaso pārstāvis, uzsverot, ka uzņēmējiem un privātpersonām, kas plāno iegādāties CNG auto, ir jārēķinās, ka CNG uzpildes staciju skaits Latvijas teritorijā pagaidām nav liels, tāpēc, lai nodrošinātu nepieciešamo uzpildi, maršruti ir jāpielāgo. Arī SIA Green Motors, kas jau pašlaik klientiem piedāvā iegādāties CNG automašīnas, izpilddirektors Andris Sivickis uzsver – uzpildes staciju infrastruktūra būtiski ietekmē sabiedrības interesi par CNG auto iegādi.

“Līdz ar salīdzinoši lēno smago automašīnu un autobusu autoparku pāreju uz zaļāku degvielu uzpildes staciju tīkls vēl atrodas attīstības stadijā. Interesi par alternatīvajām degvielām noteikti gan veicina vispasaules energoresursu krīze, kuras ietekmē dabasgāze šī gada ietvaros piedzīvojusi cenas kāpumu, kas vietām pat pārsniedz 170% atzīmi,” pauž A. Sivickis, piekrītot, ka saspiestās dabasgāzes transportlīdzekļi ir videi draudzīgāki par dīzeļa vai benzīna dzinēja auto.

“Gāzes sadegšanas procesā praktiski neveidojas cietās daļiņas, kā arī slāpekļa oksīda masa un CO2 izmeši ir ievērojami zemāki nekā iekšdedzes dzinēju auto,” stāsta Green Motors izpilddirektors.

Tīkls attīstās

Līdz šī gada beigām plānots atvērt vēl vienu CNG uzpildes punktu, kā rezultātā CNG produkts būs pieejams kopumā astoņās Virši-A uzpildes stacijās, atklāj Virši-A Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

“Tīkla attīstību turpināsim arī nākamgad, lai CNG uzpildi būtu iespējams veikt vismaz desmit vietās Latvijā. Jau šobrīd jūtam lielu Latvijas kravas pārvadātāju interesi par šo degvielas veidu, tāpēc strādājam, lai CNG piedāvājums no mūsu puses ietu roku rokā ar pieprasījumu,” atzīmē J. Bethers, uzsverot, ka CNG kā degvielas veids ir labs pārejas instruments kravu pārvadājumu sektoram. “Īstermiņā kravas un pasažieru transportā pieaugs dabasgāzes patēriņš, taču vidējā termiņā dabasgāzi daļēji vai pilnībā aizstās biometāns, kas ir ar viszemākajām, arī ar negatīvām, siltumnīcefekta gāzu emisijām. Šādus procesus jau pašlaik redzam vairākās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Igaunijā,” stāsta J. Bethers.

Ērti izmantojams un parocīgs uzpildes staciju tīkls noteikti ir viens no pamudinājumiem, lai autovadītāji vēlētos lietot CNG auto, piekrīt AS Longo Group valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. “Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai viena CNG uzpildes stacija, šobrīd – septiņas, taču arī tas ir ļoti maz. CNG uzpildes tīkls Latvijā ir faktiski nebūtisks un mazina pircēju interesi par šī tipa automašīnām. CNG daudz populārāks ir Rietumeiropā. Itālijā pašlaik ir 1482 CNG stacijas, Vācijā – 802, Nīderlandē – 188, bet Beļģijā – 166. Kopumā ar CNG darbināmo auto lielākais īpatsvars Eiropā ir personīgās vieglās automašīnas, kam seko kravas auto un autobusi. Kā viens no šobrīd lielākajiem lietoto automašīnu tirgotājiem Baltijā arī mēs piedāvājam transportlīdzekļus ar saspiesto dabasgāzi, tomēr to skaits pastāvīgi ir neliels pieprasījuma trūkuma dēļ. Tie ir tikai daži auto, kas pircējiem ir vienlaikus pieejami visās trīs Baltijas valstīs,” informē E. Cērps, piebilstot, ka auto, kas sākotnēji tika iegādāti Latvijas tirgum, realizēti Igaunijā, jo tur CNG uzpildes staciju tīkls ir aptuveni trīs reizes plašāks.

Vairāk pērk hibrīdus

CNG automašīnas ir ekonomiskāka alternatīva un dažās valstīs, piemēram, Itālijā, – ļoti populāra izvēle, stāsta E. Cērps. “Tomēr papildus gāzei ir nepieciešama arī neliela benzīna rezerve, turklāt ar vienu pilnu uzpildi nobraucamais attālums vēl arvien atpaliek no auto, kas aprīkoti ar dīzeļa un benzīna dzinējiem, tāpēc problemātisks ir ne tikai niecīgais CNG uzpildes staciju skaits, bet arī auto kapacitāte, pašas CNG pieejamība, cena turpmāk un autoražotāju vēlme attīstīt šādu dzinēju transportlīdzekļus. Šobrīd CNG personīgās automašīnas īpašniekam Latvijā ir rūpīgi katru dienu jāplāno braucienu maršruti, lai nepaliktu uz ceļa. Šī iemesla dēļ Latvijā lielāka interese ir par hibrīdauto, kas Zaļā kursa ietekmē aktīvi pāraug interesē par elektroauto. Tas novērojams gan CSDD reģistrēto auto statistikā, gan mūsu pircēju pieprasījuma analīzē,” skaidro Longo Group valdes priekšsēdētājs.

Viņš piekrīt, ka CNG ir videi un ekoloģijai draudzīgāks risinājums nekā ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināmi auto. “Tas ir aptuveni par trešdaļu ekonomiskāks, rada mazāk CO2 izmešu un, salīdzinot ar elektroauto, to var ātrāk uzpildīt. Viens mīnuss ir, ka šī tipa auto nav tādu priekšrocību kā elektroauto, piemēram, nodokļu, stāvvietu vai pārvietošanās joslu ziņā pilsētās. Otrs mīnuss ir augstāka iegādes cena nekā auto, kas aprīkoti ar dīzeļmotoru vai benzīnmotoru, tāpēc autovadītājiem rūpīgi jākalkulē savas vajadzības un tas, vai viņu situācijā lielākas sākotnējās izmaksas būs izdevīgas, ilgtermiņā samazinot ikdienas izmaksas,” skaidro E. Cērps.

Atšķirība minimāla

Jaunas ar saspiestās dabasgāzes sistēmu aprīkotas Škoda Scala sākumcena ir 17,8 tūkstoši eiro, Škoda Kamiq – 18,8 tūkstoši eiro, bet Škoda Octavia – 23,5 tūkstoši eiro, liecina Green Motors sniegtā informācija. Tieši Octavia ir klientu populārākā saspiestās dabasgāzes auto izvēle, stāsta A. Sivickis, uzsverot, ka šobrīd ar CNG darbināmās Škoda darbmūža ekspluatācijas izmaksas ir zemākas nekā dīzeļa vai benzīna versijai.

“Lietojot saspiestās dabasgāzes auto, būtiski ir atcerēties par obligātajām gāzes tvertņu pārbaudēm reizi četros gados. Ja pārbaude nebūs veikta, sākot ar 2022. gada 1. janvāri CSDD ikgadējo apskates uzlīmi nebūs iespējams iegūt. Uzreiz arī jāsaka – Green Motors pašlaik ir vienīgais vieglo pasažieru automašīnu pilna servisa pilnvarotais pārstāvis Latvijā, kurš ir sertificējis saspiestās dabasgāzes tvertņu pārbaudes procesu, un Škoda zīmola automašīnu lietotāji jau tagad var veikt obligātās pārbaudes pie mums Rīgā,” atzīmē A. Sivickis.

Viņš stāsta, ka Škoda saspiestās dabasgāzes dzinējs faktiski ir uzlabots benzīna dzinējs un, braucot ar to, sajūtas ir līdzīgas, kā sēžot pie benzīna auto stūres. Arī J. Bethers norāda, ka esošie CNG automašīnu īpašnieki nav ziņojuši par būtiskām pārmaiņām, pārsēžoties CNG auto.

“Tas, ko mēs klientiem aicinām izvērtēt, domājot gan par dīzeļdegvielas, gan arī CNG cenām, ir tas, vai degvielas tirgotājs un klients vienojas par ilgtermiņā nemainīgu degvielas cenu, vai arī cena ir mainīga un var būtiski svārstīties. Īstermiņā dabasgāzes cenas ir pieaugušas straujāk nekā dīzeļdegvielas cenas, tāpēc šobrīd ieguvēji ir tie klienti, kuri pavasarī izvēlējās cenas nofiksēt,” atzīmē J. Bethers.

Pārējie iesaistās citos veidos

DB rīcībā nav informācijas, vai tuvāko gadu laikā CNG publisko uzpildes staciju tīklu plāno attīstīt arī citi degvielas tirgotāji, kas līdz šim transporta nozares zaļināšanā iesaistījušies citos veidos. Piemēram, Neste attīstīt alternatīvos enerģijas veidus sāka jau pagājušā gadsimta nogalē, tādā veidā transporta nozarei nodrošinot zaļākus pārvietošanās risinājumus, kas atbilst ES Zaļā kursa mērķiem, stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

“1996. gadā Neste patentēja tehnoloģiju, ar kuras palīdzību radīt dīzeļdegvielu no pārtikas un zivjrūpniecības atkritumiem un pārstrādes atlikumiem. 2007. gadā izbūvēja pirmo atjaunojamās degvielas rūpnīcu un vēlāk apņēmās, ka turpmākie ieguldījumi tehnoloģijās būs saistīti tikai ar atjaunojamiem un pārstrādājamiem produktiem. Šobrīd Neste atjaunojamā dīzeļdegviela komercializēta ar nosaukumu Neste My un ir pieejama degvielas uzpildes stacijās Latvijā, Zviedrijā, Somijā, Beļģijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un citur. Ņemot vērā, ka šī produkta ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai, bet degšanas procesā radītie izmeši būtiski mazāki nekā fosilajai dīzeļdegvielai, tā kļūst par lielisku zaļāku alternatīvu ikvienam jau šodien, nedomājot par investīcijām jaunās automašīnās un infrastruktūrā, kā tas būtu elektroauto un CNG darbināmu auto gadījumā. CNG enerģijas nākotni mēs vairāk redzam kā uzņēmumu iekšējā transporta vai lauksaimniecības tehnikas enerģijas avotu, kuru izmanto biometāna rašanās vietās. Tas neradītu liekas transportēšanas un infrastruktūras attīstīšanas izmaksas,” teic A. Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A" ("Virši") ar AS "Daugavpils satiksme" uz pieciem gadiem noslēgusi līgumu par autobusu uzpildi ar saspiesto dabasgāzi (CNG), tāpēc nākamgad Daugavpilī būvēs pilna servisa uzpildes staciju, informē uzņēmumā.

"Virši" 8.decembrī noslēguši līgumu ar "Daugavpils satiksmi", jo tika atzīti par uzvarētāju iepirkumā par "Daugavpils satiksmei" piederošo autobusu uzpildi ar CNG. Saskaņā ar iepirkuma dokumentāciju līgums paredz CNG piegādi ne mazāk kā 35 autobusiem. Paredzamais CNG patēriņš ir 80 000 kilogramu mēnesī piecu gadu garumā.

Lai nodrošinātu "Daugavpils satiksmei" stratēģiski ērtu pieeju CNG infrastruktūrai, "Virši" lēma par pilna servisa uzpildes stacijas (tai skaitā, CNG) izbūvi Daugavpilī, Kārklu ielā 22. Būvniecības darbi tiks sākti 2022.gada pirmajā pusē, un staciju plānots atklāt 2022.gada otrajā pusē.

Uzņēmuma nolūks ir turpināt būtiski paplašināt tīrākas enerģijas avotu klāstu ar tādiem produktiem kā elektrība, biometāns, CNG, sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un ūdeņradis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes sadales sistēmas uzlabošanā plānots investēt 55 miljonus eiro

Armanda Vilciņa, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs AS “Virši-A” (“Virši”) paplašina degvielas staciju tīklu ar divām jaunām pilna servisa degvielas uzpildes stacijām – Rīgā un Aucē.

Ir veikts būtisks ieguldījums “Virši” attīstībā, lai mērķtiecīgi turpinātu uzņēmuma ģeogrāfiskā pārklājuma palielināšanu Latvijas teritorijā. Pagājušajā nedēļā tika vērtas durvis uzpildes stacijām Rīgā, Katrīnas Dambī, kā arī Aucē. Turklāt stacija Katrīnas Dambī jau tuvākajā laikā būs astotais CNG uzpildes punkts Latvijā un jau ceturtais Rīgā un Pierīgā.

Virši Daugavpilī būvēs pilna servisa uzpildes staciju 

Degvielas mazumtirgotājs AS "Virši-A" ("Virši") ar AS "Daugavpils satiksme" uz pieciem gadiem...

“Turpinām sasniegt izvirzītos mērķus saistībā ar “Virši” tīkla paplašināšanu Latvijā un alternatīvo enerģijas veidu segmentu attīstību. Pēdējo gadu laikā vidēji atveram 3-5 jaunas stacijas katru gadu. Mēs plānojam šādu pašu dinamiku saglabāt vismaz šādā līmenī arī nākamajos gados, lai sasniegtu mūsu stratēģisko mērķi – 2024. gadā “Virši” degvielas uzpildes stacijām skaita ziņā jābūt ap 80 stacijām. Katru gadu plānojam palielināt arī saspiestās dabasgāzes (CNG) punktu pieejamību Latvijā - mēs saskatām nākotnes perspektīvu šajā alternatīvajā degvielas veidā, jo, izmantojot CNG infrastruktūru tuvāko divu gadu periodā plānojam nodrošināt klientiem arī Latvijā ražotu biometānu kā videi draudzīgāko alternatīvo degvielas veidu smagā transporta segmentā,” uzņēmuma stratēģiskos virzienus skaidro “Virši” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Uzsāk Viršu akciju tirdzniecību biržā 

11. novembrī uzsākta pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A”...

Šobrīd “Virši” tīklā ir 65 uzpildes stacijas, starp kurām ir 7 saspiestās dabasgāzes punkti - Krustpilī, Rīgā (Lubānas ielā), Babītē, Rēzeknē, Olainē, Brocēnos un Liepājā.

"Virši-A" apgrozījums šogad sešos mēnešos bija 96,836 miljoni eiro, kas ir par 20,2% vairāk nekā pagājušajā gadā šajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 60,6% - līdz 2,624 miljoniem eiro.

"Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi", SIA "Virši loģistika" un SIA "Virši Renergy".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” uzpildes stacijā Brocēnos uzstādījis saules paneļus, kas pārvērtīs saules starojumu elektroenerģijā.

Kopējā pirmās “Virši” saules elektrostācijas jauda ir gandrīz 20 kW, tādējādi, saules paneļiem dienas vidū sasniedzot maksimālo ražību, tiks nosegts viss stacijas elektroenerģijas patēriņš.

Atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, tuvākajā nākotnē “Virši” plāno ieguldīt saules enerģijas apgūšanā un pakāpeniski aprīkot ar saules paneļiem vairākas citas tīkla stacijas. Uzņēmuma aprēķini liecina, ka saules elektrostaciju uzstādīšana vismaz pusē “Virši” stacijās nodrošinās ap 0,5 MW lielu jaudu.

““Virši” degvielas uzpildes stacijas ir izcila vieta saules enerģijas izmantošanai, jo mūsu stacijās elektroenerģijas patēriņš ir stabils visu diennakti, kā arī varēsim nodrošināt tiešās piegādes sava iekšējā tīkla ietvaros no saules paneļiem līdz elektroauto lādētājiem. Tas nozīmē, ka lielu daļu no klientu elektroauto uzlādes elektroenerģijas garantēsim pilnībā no atjaunīgajiem energoresuriem. Tāpēc “Virši” Brocēnos ir pirmā, bet nebūt ne pēdējā mūsu stacija, kas spēs sevi nodrošināt ar šo atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu. Mums ir skaidra vīzija un plāns saules enerģijas risinājumu aktīvai ieviešanai arī 2022. gadā,” uzsver Jānis Bethers, “Virši” biznesa attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” reisos palaidis Latvijā unikālu atkritumvedēju, kas konteinerus ne vien izber, bet var uzreiz arī izmazgāt.

Ar saspiesto dabasgāzi darbināmais atkritumvedējs ir videi draudzīgs un ir kārtējais apliecinājums uzņēmuma virzībai uz pilnīgu atteikšanos no dīzeļdzinēju automašīnām. Jaunais atkritumvedējs būtiski paātrinās laiku, kādā iespējams nodrošināt konteineru mazgāšanu. Tā iegāde un aprīkošana izmaksāja aptuveni 250 000 eiro.

Jaunā “Clean R” automašīna ir darbināma ar saspiesto dabas gāzi (CNG) un aprīkota ar atkritumiekārtu NORBA, kā arī mazgāšanas sistēmu “KEOXER Lite”. Tvertne, kas atrodas starp kabīni un iekārtu, ir paredzēta tīram ūdenim, kuram var pievienot mazgāšanas līdzekli vai dezinfekcijas līdzekli. Tā iespējams nodrošināt ne vien konteinera mazgāšanu, bet arī dezinficēju. Viena konteinera mazgāšana ilgst līdz 12 sekundēm, īsajā mazgāšanas ciklā tiek patērēti 5 litri ūdens, garajā – 10 litri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso aicina atcelt gāzes apkures katlu aizliegumu

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lielu investoru aktivitāti ir noslēdzies pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja AS “Virši-A” (“Virši”) akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), kam sekos plānotā akciju iekļaušana biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

IPO ietvaros kopumā 9 979 investori pieteicās 1 735 489 jaunām “Virši” akcijām, pieprasījumam teju divas reizes pārsniedzot bāzes piedāvājumu. Interese par uzņēmuma akcijām bija gan institucionālo, gan privāto investoru vidū, rezultātā piesaistot kapitālu 7,8 miljonu eiro apmērā (ieskaitot papildus piedāvājuma akcijas).

Teju puse jeb 4 732 investoru, kuri parakstījušies “Virši” akcijām, ir no Latvijas, 5 128 investori no Igaunijas un 97 investori no Lietuvas. No kopumā 9 979 investoru 15 ir institucionālie.

No kopējā pieteikuma skaita lielākā daļa – 60 % saņems tādu akciju skaitu, uz kādu parakstījās. “Esam gandarīti par rezultātu un investoru lielo aktivitāti. Viens no uzņēmuma IPO mērķiem bija panākt pēc iespējas lielāku investoru skaitu, un ir liels prieks redzēt, ka uzņēmumam šīs nedēļas laikā pievienosies teju 10 000 jauno akcionāru. Esam droši, ka tas nodrošinās pozitīvu uzņēmuma tirgus daļas tālāko attīstību. Piesaistītais kapitāls veicinās uzņēmuma attīstību jaunā līmenī, sekmējot alternatīvo degvielu veidu infrastruktūras pilnveidošanu Latvijas tirgū, un palīdzēs īstenot “Virši” mērķi kļūt par vadošo tirgus spēlētāju tuvāko 3–5 gadu laikā,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #48

DB, 30.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank piesaista trīs jaunus akcionārus no Šveices un Tuvajiem Austrumiem. Kas motivē investēt banku biznesā Latvijā un kādas šai jomai saskatāmas perspektīvas - saruna ar investoru no Šveices Tomasu Šaetti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30. novembra numurā:

  • Statistika - analizējam biznesa reģistrēšanas un likvidēšanas statistiku. Kā rāda Eurostat dati, 2021. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, jaunu uzņēmumu reģistrācija Latvijā sarukusi par 7,2%, kas ir trešais sliktākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
  • Žurnāla centrālā tēma - kā mainās transports un piegādes pandēmijas un Zaļā kursa ietekmē. Globālās tendences, tirgotāju, lauksaimnieku un mežsaimniecības biznesā nodarbināto pielāgošanās jaunajai situācijai.
  • Kāda būs OlainFarm nākotne pēc izstāšanās no biržas - intervija ar AB City valdes locekli Robertu Tavjevu.
  • Tendences - par degvielas cenām dažādās pasaules valstīs, tostarp kāpēc Latvijā degviela ir tuvu dārgajam galam.
  • Aktuāli - kā sankcijas pret Baltkrieviju maina minerālmēslu tirgu.
  • Portrets - šoreiz par SIA Puratos Latvia ģenerāldirektoru Aigaru Balodi.
  • DB konferences - kā mainās pieprasījums pēc CNG.
  • Brīvdienu ceļvedis - Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmijā izdzīvojušam uzņēmējam nesabrukt zem Eiropas zaļā kursa

Māris Simanovičs AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas vārdu gada kopsavilkumos lokām jau otro reizi. Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, Covid-19 turpina apēnot uzņēmējdarbības ikdienu un biznesa rādītājus, un nešķiet, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.

Taču Covid-19, lai arī rada zināmas grūtības, nebūt nav Latvijas ražotāju konkurētspējas lielākais bieds tuvāko gadu griezumā: īstais izaicinājums uzglūn pavisam no citas puses – ir pienācis pēdējais brīdis, lai valstiskā mērogā sakārtotu ar CO2 izmešu samazināšanu saistītos jautājumus.

Teikt, ka “Eco Baltia” uzņēmumi būtu īpaši cietuši pandēmijas dēļ, nebūtu godīgi pret citiem Latvijas uzņēmumiem. Grūtāk atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozarei klājās 2020. gadā, bet mums izdevās ļoti veiksmīgi sagrupēties, un šogad viennozīmīgi esam uzķēruši atkritumu pārstrādes “vilni” un uz tā visu gadu “sērfojuši”, attīstot jaudas, uzlabojot kvalitātes prasības un veiksmīgi izejot vairāku lielo zīmolu sertifikāciju un audita procedūru. Taču, protams, arī šajā nozarē, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības jomā, Covid-19 pandēmija ir kā raķete bez stabilizatoriem, un katra jauna tās kustība izraisa atbilstošu viļņošanos globālajos tīklos. Ar to šis gads iesākās, ar to turpinājās, un pagaidām nav nekādu indikāciju, ka nākamais būs mierīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad "Clean R" papildinās uzņēmuma autoparku ar kopumā 11 videi draudzīgiem ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmiem atkritumvedējiem. Kopējie ieguldījumi projektā ir vairāk nekā divi miljoni eiro, un jaunie auto tiks izmantoti gan sadzīves atkritumu, gan būvniecības atkritumu apsaimniekošanā, informē uzņēmums.

"Vides ilgtspēja ir viena no mūsu prioritātēm. Tāpēc vairāku apjomīgu projektu kopums, padarot "Clean R" ne tikai par efektīvāku, bet arī videi draudzīgāku uzņēmumu, iezīmē mūsu zaļo kursu. Tā īstenošanai arī nākamajos gados plānojam vairāku miljonu investīcijas un plānojam līdz 2027.gadam atteikties no dīzeļdzinēju automašīnu izmantošanas pakalpojumu sniegšanā, kļūstot par vienu no zaļākajiem, ja ne zaļāko uzņēmumu Latvijā," stāsta Guntars Levics, "Clean R" valdes loceklis.

Šī ir tikai viena no "Clean R" zaļā kursa aktivitātēm, esot ceļā uz Latvijā zaļākā uzņēmuma autoparka izveidi. Uzņēmums pieņēmis stratēģisku lēmumu turpmāk, cik iespējams, atjaunot vieglo transportlīdzekļu bāzi, pārejot arī uz elektroauto. Tāpat uzņēmums šogad atjauno teritoriju uzkopšanas tehniku. Klientu apkalpošanā "Clean R" efektīvi pāriet uz e-pakalpojumu pašapkalpošanās platformu "mans.cleanr", līdz minimumam samazinot papīra apriti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau šodien varam braukt zaļāk, negaidot rītdienu

Māris Ķirsons, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz aizvadītā gada izaicinājumiem, ar kuriem pandēmijas laikā saskarās daudzas nozares, vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs AS “Virši-A” un ar to saistītie grupas uzņēmumi (“Virši”) turpinājis sekmīgu attīstību, uzrādot rekordaugstus peļņas rādītājus.

Kā liecina “Virši” konsolidētais gada pārskats, 2020. gada peļņa grupas līmenī sasniedza teju 4,2 miljonus eiro, kas ir par 17,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt EBITDA – 7,8 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 6,5%. Latvijas valsts budžetā nodokļu maksājumos “Virši” pērn veica iemaksas 43,6 miljonu eiro apmērā.

“Gatavojoties sākotnējā publiskā piedāvājuma jeb IPO izteikšanai šī gada otrajā pusē, esam veikuši vairākus apjomīgus un būtiskus sagatavošanās darbus, lai “Virši” nākotnē būtu investoriem vēl pārskatāmāks uzņēmums. Esam veikuši uzņēmuma reorganizāciju un konsolidāciju grupas līmenī kā arī 2020. gads kļuva par pirmo gadu, kad “Virši” finanšu gada pārskatus uzsāk veidot saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem konsolidētā uzņēmumu grupas līmenī. Tā sniedz būtiskas priekšrocības gan biznesam, gan investoriem, jo nodrošina finanšu informācijas salīdzināmību globālā mērogā ar jebkuru citu nozares uzņēmumu, neatkarīgi no valsts, kurā tas darbojas. Līdz šim “Virši” gada finanšu pārskati tika veidoti saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartiem (LGS),” skaidro Vita Čirjevska, “Virši” valdes locekle un finanšu direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" šodien līdzās jau tirgotajām degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" akcijām tiks iekļautas vēl papildus 1 735 489 akcijas, teikts biržas paziņojumā.

Kopā ar papildus akcijām tirdzniecībai būs pieejamas 15 091 209 "Virši-A" akcijas.

Šīs akcijas ir vienīgi un tieši saistītas ar neseno veiksmīgo IPO procesu, skaidro uzņēmumā. Kā iepriekš bija rakstīts Virši-A prospektā (107. lpp, 17.9. punkts), lai nodrošinātu sekmīgu norēķinu par piedāvājuma (jeb IPO laikā piedāvātajām) akcijām, un akcijas veiksmīgi nonāktu jauno akcionāru kontos, IPO ietvaros piedāvāto akciju skaits, tas ir, 1 735 489 akcijas, tika aizņemtas no esošajiem (pirms IPO) akcionāriem. "Tagad, kad pamatkapitāls ir palielināts un atmaksāts, tas ir, formalitātes ir sakārtotas (t.sk., pirmā kalendārā mēneša akciju cenas stabilizācijas periods ir beidzies), jaunās akcijas 1 735 489 apmērā tiek atgrieztas aizdevējiem un paralēli tās tiek iekļautas tirdzniecībā Nasdaq Riga biržā. Tātad kopā 15 091 209 Virši-A akcijas no šodienas tiek iekļautas Nasdaq Riga First North," informē uzņēmuma pārstāve Undīne Priekule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotāja "Virši" koncerns šā gada pirmajā pusgadā būtiski kāpinājis peļņu un apgrozījumu - uzņēmuma konsolidētā peļņa augusi par 61% jeb par teju miljonu eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, sasniedzot rekordaugstu peļņu.

Savukārt, "Virši" apgrozījums uzrādījis pieaugumu 20% apmērā, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

2021.gada pirmajā pusgadā uzņēmuma EBITDA sasniedza 4,5 milj. eiro, pieaugot par 31%. Ņemot vērā esošo izaugsmes tendenci, "Virši" vadība uzskata, ka pastāv iespēja sasniegt vismaz 9 milj. EBITDA līmeni 2021.gadā.

Izaugsmi ir sekmējusi "Virši" degvielas uzpildes stacijas (DUS) tīkla paplašināšana, modernizēšana un produktu klāsta attīstīšana. Tajā skaitā pirmajā pusgadā klientiem tika atvērta jauna stacija pie Olaines, kā arī vēl divas saspiestās dabasgāzes (CNG) uzpildes vietas. Tāpat tika veikti sagatavošanās darbi divu staciju iegādei Jelgavā un tās apkārtnē, kā arī trīs jaunu staciju celtniecības darbu pabeigšanai 2021.gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK apstiprinājusi Virši-A akciju prospektu publiskā piedāvājuma izteikšanai

Db.lv, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" akciju prospektu sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) izteikšanai un iekļaušanai biržas alternatīvajā tirgū "First North".

"Virši-A" prospekta ietvaros ir tiesīga izteikt līdz 1 735 489 akciju publisko piedāvājumu.

Turpmāk "Virši-A" var piedāvāt akcijas ieguldītājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī iekļaut akcijas alternatīvajā tirgū "First North".

"Virši-A" pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka parakstīšanos uz uzņēmuma akcijām norisināsies no 25.oktobra līdz 5.novembrim. Akcijām varēs pieteikties ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs.

Kopumā uzņēmums ir tiesīgs izteikt akciju publisko piedāvājumu līdz 1 509 121 akcijai ar iespēju palielināt šo apjomu vēl par 226 368 papildus akcijām. Vienas akcijas cena ir 4,49 eiro un minimālais ieguldījums ir viena akcija.

IPO rezultātā "Virši" plāno piesaistīt jaunu kapitālu līdz 6,9 miljonu eiro apmērā, lielāko daļu finansējuma novirzot alternatīvo degvielas veidu piedāvājuma un infrastruktūras pilnveidošanai, veicinot saspiestās dabasgāzes (CNG), biometāna, kā arī elektromobiļu uzlādes punktu pieejamību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējās izcelsmes degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS “Virši-A” un saistītie uzņēmumi) uzsācis akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kam sekos plānotā akciju iekļaušana biržā Nasdaq Riga First North.

Divu nedēļu laikā līdz 5. novembrim akcijām var pieteikties ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs.

Privātajiem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopumā uz 1 509 121 jaunām uzņēmuma akcijām. Kopējais akciju skaits var tikt palielināts vēl par 226 368 papildu akcijām liela pieprasījuma gadījumā, tādējādi kopējam piedāvāto akciju skaitam sasniedzot 1 735 489 akcijas. Vienas akcijas cena ir 4,49 eiro un minimālais parakstīšanas daudzums – viena akcija.

Paredzēts, ka tiem “Virši” uzņēmuma grupas darbiniekiem, kuri parakstīsies akcijām, tiek kopumā garantētas pirmās 50 tūkst. akcijas. Savukārt katram ieguldītājam, kurš parakstīsies uz akcijām pirmajā piedāvājuma nedēļā, t.i., līdz 29. oktobra plkst. 16:00, tiek garantēta piešķiršana līdz 100 akcijām. Interesentiem ir iespēja pieteikties arī lielākam akciju skaitam, kas nodrošinās, ka pēc akciju sadales (alokācijas) IPO noslēgumā palielinās viņu iespēja saņemt proporcionāli lielāku kopējo akciju skaitu, ja kopējais pieprasījums parakstīšanās periodā pārsniegs IPO akciju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru