Pašmāju saldējuma ražotājs SIA “Rūjienas saldējums”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank iegulda ap 1,5 miljoniem eiro jaunas “Mini Melt BIG Ball” ražošanas iekārtas iegādē.

“Kopš 2009. gada, kad sāku strādāt Rūjienas saldējumā, visa enerģija un finanšu resursi tikuši investēti rūpnīcas atdzimšanā jaunā kvalitātē. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka, bez nopietnas eksporta pārdošanas bāzes, nekas jaudīgs izdoties nevar, bet, lai izdotos iecerētais, ir jāatrod kaut kas īpašs, kas atšķiras un ir gana sarežģīts. Esam pietiekami veiksmīgi spēruši pirmos soļus, tā teikt, pamatskola pabeigta – jāturpina mācīties un strādāt tālāk,” uzsver uzņēmuma vadītājs Igors Miezis.

SIA "Rūjienas saldējums" regulāri veic ieguldījumus uzņēmuma attīstībā ar mērķi palielināt jaudas, paplašināt sortimentu un eksporta iespējas - uzbūvēta jauna saldētava un iegādātas saldējuma ražošanas iekārtas. Uzņēmums ir uzstādījis jaunas attīrīšanas iekārtas un plāno nomainīt apkures sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīga uzņēmuma darbības attīstību un kļūtu videi draudzīgāki. 2016. gadā sortimentā tika ieviests produkts “Mini Melts”, kas ievērojami palielināja eksportu un nodrošināja jaunu klientu piesaisti. Aizvadītajā gadā, līdzās līdzšinējiem eksporta tirgiem uz 29 valstīm (piemēram, Poliju, Vāciju, Ukrainu, Īriju, u.c.), sākta produkcijas piegāde uz Kataru, Izraēlu un Maurīciju.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 5,451 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 53,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmuma peļņa saruka par 20,3% un bija 624 318 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Tostarp "Rūjienas saldējums" pērn no produkcijas pārdošanas vietējā tirgū guva ieņēmumus 1,459 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi eksporta tirgos veidoja 3,598 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2021.gadu, kompānijas ieņēmumi vietējā tirgū samazinājušies par 3,2%, kamēr eksportā realizētās produkcijas vērtība kāpusi par 75,8%.

Pērn par 33,7% pieaugušas "Rūjienas saldējuma" pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, sasniedzot 3,227 miljonus eiro. Vienlaikus 2,3 reizes pieaugušas arī pārdošanas izmaksas, veidojot 1,597 miljonus eiro.

2021.gadā "Rūjienas saldējums" strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu un 782 886 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 751 389 eiro. "Rūjienas saldējuma" vienīgais īpašnieks ir Igors Miezis.

Pārtikas koncerns "Food Union" saldējumu "Ekselence" klāsta paplašināšanā investējis 80 000 eiro, informē uzņēmumā.

Tostarp radītas divas jaunas garšas viena litra iepakojumā - "Ekselence" ar "Rīgas melno balzamu", ķiršiem un braunija gabaliņiem un "Ekselence" ar pekanriekstiem un sāļo karameli.

Savukārt "Ekselence" saldējums ar balzamu un upenēm un saldējums ar valriekstiem un kļavu sīrupu būs nopērkams jaunā iepakojumā - 500 mililitru kartona kārbā.

Kopumā "Ekselence" klāstā patlaban ir 19 dažādi saldējuma veidi, kas pieejami četros formātos - vienas porcijas saldējumi uz kociņa, vafeles konusos, kā arī ar karoti ēdamie deserta saldējumi divu izmēru iepakojumos.

"Food Union" konsolidētais apgrozījums 2022.gadā palielinājies par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam. Koncerna lielākais akcionārs ir Sergejs Beshmeļņickis.

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.