Jaunākais izdevums

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" pagājušajā gadā strādāja ar 5,451 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 53,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzņēmuma peļņa saruka par 20,3% un bija 624 318 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Tostarp "Rūjienas saldējums" pērn no produkcijas pārdošanas vietējā tirgū guva ieņēmumus 1,459 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi eksporta tirgos veidoja 3,598 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2021.gadu, kompānijas ieņēmumi vietējā tirgū samazinājušies par 3,2%, kamēr eksportā realizētās produkcijas vērtība kāpusi par 75,8%.

Pērn par 33,7% pieaugušas "Rūjienas saldējuma" pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, sasniedzot 3,227 miljonus eiro. Vienlaikus 2,3 reizes pieaugušas arī pārdošanas izmaksas, veidojot 1,597 miljonus eiro.

2021.gadā "Rūjienas saldējums" strādāja ar 3,554 miljonu eiro apgrozījumu un 782 886 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 751 389 eiro. "Rūjienas saldējuma" vienīgais īpašnieks ir Igors Miezis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rūjienas saldējums investē ap 1,5 miljoniem eiro jaunā ražošanas iekārtā

Db.lv, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju saldējuma ražotājs SIA “Rūjienas saldējums”, realizējot Lauku atbalsta dienesta modernizācijas projektu, sadarbībā ar Swedbank iegulda ap 1,5 miljoniem eiro jaunas “Mini Melt BIG Ball” ražošanas iekārtas iegādē.

“Kopš 2009. gada, kad sāku strādāt Rūjienas saldējumā, visa enerģija un finanšu resursi tikuši investēti rūpnīcas atdzimšanā jaunā kvalitātē. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka, bez nopietnas eksporta pārdošanas bāzes, nekas jaudīgs izdoties nevar, bet, lai izdotos iecerētais, ir jāatrod kaut kas īpašs, kas atšķiras un ir gana sarežģīts. Esam pietiekami veiksmīgi spēruši pirmos soļus, tā teikt, pamatskola pabeigta – jāturpina mācīties un strādāt tālāk,” uzsver uzņēmuma vadītājs Igors Miezis.

SIA "Rūjienas saldējums" regulāri veic ieguldījumus uzņēmuma attīstībā ar mērķi palielināt jaudas, paplašināt sortimentu un eksporta iespējas - uzbūvēta jauna saldētava un iegādātas saldējuma ražošanas iekārtas. Uzņēmums ir uzstādījis jaunas attīrīšanas iekārtas un plāno nomainīt apkures sistēmu, lai veicinātu ilgtspējīga uzņēmuma darbības attīstību un kļūtu videi draudzīgāki. 2016. gadā sortimentā tika ieviests produkts “Mini Melts”, kas ievērojami palielināja eksportu un nodrošināja jaunu klientu piesaisti. Aizvadītajā gadā, līdzās līdzšinējiem eksporta tirgiem uz 29 valstīm (piemēram, Poliju, Vāciju, Ukrainu, Īriju, u.c.), sākta produkcijas piegāde uz Kataru, Izraēlu un Maurīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada vasaras mēnešos no maija līdz augustam ieskaitot jeb aktīvajā saldējuma pārdošanas sezonā kopējais saldējuma tirgus ir pieaudzis par vairāk nekā 10%, savukārt vadošais saldējuma ražotājs “Food Union” pārdevis par 20% vairāk saldējuma nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmumā apkopotā informācija.

To veicinājuši gan vasarīgie laikapstākļi, pārdomāti saldējumu jaunumi, un vēl līdz šim nepieredzētas atlaides, kas pircējiem nodrošināja plašu klāstu pieejamu saldējuma veidu.

“Mūs, tāpat kā ikvienu saldējuma ražotāju Latvijā, iepriecina tirgus izaugsme, šo vasaru veidojot par labāko saldējuma vasaru pēdējos 6 gados. Tiesa, jāatceras, ka šī izaugsme seko vēsturiski sliktākajam gadam saldējuma pārdošanā, proti 2022.gadam, kad inflācijas rezultātā saldējuma tirgus naudā nokritās par aptuveni 7% salīdzinājumā ar iepriekšējo. Tātad varam teikt, ka saldējuma kopējais tirgus viena gada laikā ir atkopies ar uzviju. “Food Union” saldējuma pārdošanas rezultāti ir vēl labāki un tos skaidrojam ar rūpīgu darbu ar klientiem pie saldējumu pieejamības, veiksmīgu atlaižu politiku, sezonas jauno produktu veiksmi un trāpīgām reklāmas kampaņām,” tā kopējo saldējuma tirgus izaugsmi komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Centrālajā un Austrumu Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Food Union investē 2,7 miljonus eiro ražošanas līniju modernizācijā

Db.lv, 29.02.2024

"Food Union" grupas vadītājs Eiropā, "Rīgas piena kombināta" valdes loceklis Artūrs Čirjevskis

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ir sācies piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmuma "Food Union" lielapjoma investīciju projekta noslēdzošais posms.

Tas paredz vēl lielāku "Rīgas piena kombināta" ražošanas procesu modernizāciju un vienlaikus arī līdz šim veiktā manuālā darba optimizāciju. Rezultātā 2024.gada pirmā pusgada ietvaros trīs uzņēmuma noslogotākās ražošanas cehu līnijas tiks aprīkotas ar jaunām automatizācijas iekārtām.

Projekts tika aizsākts 2023.gada sākumā sadarbībā ar "Lauku atbalsta dienestu", un tā kopējā vērtība gada laikā ir pieaugusi līdz 2,7 miljoniem eiro. Īstenojot publisko iepirkumu procesus, pērn tika organizēta iekārtu piegādātāju izvēle Eiropas Savienības ietvaros. Šobrīd vairums iekārtu ir jau atvestas uz Latviju un tiek gatavotas pakāpeniskai montāžai.

Vispirms "Food Union" svaigo piena produktu cehā tiks uzstādīta automātiskā krēmsiera pildīšanas, marķēšanas un paletēšanas iekārta 440 tūkstošus eiro vērtībā. Tā ļaus paātrināt Latvijā un arī eksporta tirgos ļoti iecienītā zīmola "Rasa" krēmsieru ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investē 90 000 eiro bezlaktozes raudzēta piena produktu līnijā

Db.lv, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir investējis 90 000 eiro sava funkcionālākā zīmola “Lakto” attīstībā, radot jaunu produktu kategoriju – raudzēta piena produktu līnija “Lakto Imuno” bez laktozes.

Jauno bezlaktozes raudzēto piena produktu “Lakto Imuno” recepti izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra vadošie pārtikas tehnologi – Rīgā. Savukārt produktu ražošana notiek uzņēmuma specializētajā rūpnīcā “Valmieras piens” – Valmierā.

“Lakto Imuno” bezlaktozes raudzēta piena produkti ir pieejami ar četrām dabīgām augļu un ogu piedevu garšām – granātābolu, mango, aveņu-melleņu un zemeņu-rabarberu.

Produkti tiek fasēti mazās 100 g pudelītēs. “Radot inovatīvo “Lakto Imuno” līniju bez laktozes, esam spēruši nozīmīgu soli ne vien mūsu uzņēmuma, bet arī visas Latvijas pārtikas rūpniecības ietvaros. Esam gandarīti, ka šie jaunie dzērieni ir mūsdienīgām uztura tendencēm atbilstoši,” komentē Ilona Jaroša, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums “PAG Private Equity” panācis vienošanos par vairākuma akciju daļu iegādāšanos uzņēmumā “Food Union Europe”, kas ir vadošais svaigu piena produktu, saldējuma un citu saldētu produktu piegādātājs patērētājiem sešās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā bāzēto uzņēmumu “Rīgas piena kombināts”, “Valmieras piens” un “Premia FFL” holdingkompānija.

Darījums, kam vēl jāsaņem galīgais regulatīvo iestāžu apstiprinājums, tika veikts, iegādājoties akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. Darījuma finanšu detaļas netiek izpaustas.

“”PAG Private Equity” uzņēmumā Food Union Europe investējis kopš 2017. gada februāra. Mēs esam pārliecināti par šīs uzņēmumu grupas nepārspējamo tirgus pozīciju tā galvenajos tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā.

Ar nepacietību gaidām sadarbību ar esošo grupas vadību, lai atbalstītu Food Union turpmāku izaugsmi un paplašināšanos. Latvijā, kur Food Union ir tirgus līderis svaigu piena un saldējuma produktu kategorijās, mēs redzam īpašu atbildību turpināt vēsturiski nozīmīgās piensaimniecības tradīcijas ar augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu,” norāda PAG partneris un līdzvadītājs Linkolns Pans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vadošais piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union”, kurā ietilpst ražotnes AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”, 2022. gadu noslēgusi ar konsolidēto apgrozījumu 127,8 miljonu eiro, kas ir par 14,54% vairāk nekā iepriekšējā periodā (111,53 miljoni eiro).

Bruto peļņa samazinājās par 30,58% no 25,5 miljoniem eiro 2021.gadā uz 17,7 miljoniem eiro 2022.gadā. Uzņēmuma tīrā peļņa samazinājusies no 2,9 miljoniem eiro 2021.gadā uz zaudējumiem 4,3 miljonu eiro apmērā 2022.gadā.

Apgrozījuma pieaugums 2022. gadā saistīts ar produktu pārdošanas cenu pieaugumu, savukārt peļņas samazinājums – ar straujo izmaksu pieaugumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem, kuras pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās.

“Pērn mūsu stratēģiski svarīgākais uzdevums bija pārorientēšanās jaunajai tirgus situācijai, kuru turpināja ietekmēt gan ieilgušais Covid-19 pandēmijas efekts uz piegādes ķēdēm, gan arī 2022.gada sākumā Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, izraisot kā humanitāru katastrofu reģionā, tā arī ekonomisku nestabilitāti. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, “Food Union” turpināja īstenot ilgtermiņa stratēģiju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību piena un saldējuma kategorijās, attīstot izveidoto e-komercijas platformu Pienaveikals.lv un loģistikas ārpakalpojumu piedāvājumu, diversificējot eksporta tirgus un piedāvājumu tajos, kā arī veicot virkni uz ilgtspēju un efektivitāti vērstu iniciatīvu ražošanas un administrācijas procesos,” komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu gadu laikā vairāk nekā 20 000 uzņēmumu neto apgrozījums pieaudzis par 62,67%, peļņa - par 59,58%, samaksāto nodokļu apmērs - par 46%, savukārt darbinieku skaits tikai par 0,4%.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 21 450 kompāniju atlases grupas finansiālās darbības rādītājiem laikā no 2017. līdz 2022. gadam pēc to iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka analizēti tika uzņēmumi, kuri iesnieguši gada pārskatus par visiem gadiem laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam un kuriem 2017. gadā apgrozījums bijis vismaz 100 tūkst. eiro.

SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka analizējot finanšu datus par Latvijas uzņēmumiem, kuri iesnieguši gada pārskatus laika periodā no 2017. līdz 2022. gadam, redzams, ka 2017. gadā to apgrozījums bijis vismaz 100 tūkst. EUR, tāpēc varam izdarīt vairākus secinājumus. Pētījumā ietverto uzņēmumu grupas (kopskaitā analizēti 21 450 uzņēmumu dati) rezultāti pa gadiem parāda, ka, salīdzinot 2017.gadu ar 2022.gada rezultātiem, 62,67% uzņēmumiem apgrozījums ir pieaudzis, 59,58% uzņēmumiem ir pieaugusi peļņa, 37,13% uzņēmumiem ir pieaudzis darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas tirgus tendences: akcijas pret obligācijām

Valters Smiltāns, Signet Bank investīciju analītiķis, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgiem 2023. gads ir bijis salīdzinoši labvēlīgs gads. Arī Baltijas tirgus izrāvies no lāču rallija 2022. gadā un uzrādījis atveseļošanos. Krievijas karš Ukrainā galvenokārt satricināja enerģijas resursu un pārtikas piegādes ķēdes, kas Eiropā rezultējās rekordlielā inflācijā. Turklāt Baltijas valstis šī krīze skāra vissmagāk, ņemot vērā, ka lielā mērā bijām paļāvušies uz Krievijas energoresursiem.

Lai gan Baltic Benchmark indekss gada griezumā pieaudzis margināli par 3.1%, tas pakāpies par 14% no 2022. gada zemākā punkta. Līdz ar jaunu piegādes ķēžu nostiprināšanu un inflācijas atkāpšanos, akciju tirgi uzsāka atveseļošanos jau 2022. gada noslēgumā. Taču, neskatoties uz atveseļošanos, Baltijas akciju indekss joprojām atrodas vairāk nekā 14% zem 2022. gada sākuma līmeņiem. Tas skaidrojams ar dažādu faktoru kopējo ietekmi. Pirmkārt, spiediens uz ekonomiku joprojām pastāv. Recesija un ciešā monetārā politika galvenokārt ierobežo sabiedrības pirktspēju, uzņēmumu rentabilitāti un izaugsmes tempus.

Otrkārt, pateicoties augstajiem obligāciju ienesīgumiem, pieaug obligāciju popularitāte Baltijas investoru vidū, un izskatās, ka notiek līdzekļu pārnešana no akcijām uz obligācijām. Tas arī atspoguļojās Baltijas akciju un obligāciju tirgus apgrozījumā. Baltijas kopējā akciju tirgus apgrozījums 2023. gadā samazinājies par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu, kamēr Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums pieaudzis par 74% jeb 23 milj. eiro. Līdzīga situācija ir arī, salīdzinot ilgākā laika periodā – salīdzinot pret 2021. gadu, akciju tirgus apgrozījums samazinājies par 48%, kas liecina, ka jauna institucionālo investoru nauda akciju tirgū neieplūst, tajā pat laikā obligāciju tirgus apgrozījums pieaudzis par 54%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus šogad sasniedzis alus pārdošanas rekordu

Db.lv, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Valmiermuižas alus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis par 48% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, informē uzņēmuma pārstāvji.

2023.gada pirmajos trijos mēnešos "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apmērs litros palielinājies par 16%, bet bezalkoholisko dzērienu - par 47%.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis atzīmē, ka pēc Latvijas amatalus brūvētājiem trim grūtiem un izaicinājumiem pilniem gadiem "Valmiermuižas alus" uz šo gadu raugās piesardzīgi optimistiski.

"Šā gada pirmajos trijos mēnešos esam sasnieguši vēsturiski lielāko alus pārdošanas apjomu," piebilst Ruņģis.

Kompānijā arī norāda, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 20%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasniedza 7,017 miljonus eiro.

Kopumā 2022.gadā pārdots 2,251 miljons litru "Valmiermuižas alus", kas ir par 4,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt "Kokmuižas" bezalkoholiskā alus pārdošanas apmēri litros palielinājās par 38%, bet portera pārdošanas apmēri auga par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investējis 80 000 eiro saldējumu Ekselence klāsta paplašināšanā

Db.lv, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" saldējumu "Ekselence" klāsta paplašināšanā investējis 80 000 eiro, informē uzņēmumā.

Tostarp radītas divas jaunas garšas viena litra iepakojumā - "Ekselence" ar "Rīgas melno balzamu", ķiršiem un braunija gabaliņiem un "Ekselence" ar pekanriekstiem un sāļo karameli.

Savukārt "Ekselence" saldējums ar balzamu un upenēm un saldējums ar valriekstiem un kļavu sīrupu būs nopērkams jaunā iepakojumā - 500 mililitru kartona kārbā.

Kopumā "Ekselence" klāstā patlaban ir 19 dažādi saldējuma veidi, kas pieejami četros formātos - vienas porcijas saldējumi uz kociņa, vafeles konusos, kā arī ar karoti ēdamie deserta saldējumi divu izmēru iepakojumos.

"Food Union" konsolidētais apgrozījums 2022.gadā palielinājies par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam. Koncerna lielākais akcionārs ir Sergejs Beshmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru