Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida par vairāki simti bērnu.

Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija attiecībā uz pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.

Kompensācija par bērna aprūpi mājās

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, darbojas pašvaldību un privātās pirmsskolas. Lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā ir lielāks privāto pirmsskolu skaits, jo, salīdzinot ar reģioniem, ir liels pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības. Ja gada laikā bērnam vecumā no diviem līdz sešiem gadiem netiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolā, ģimenei tiek piešķirta kompensācija 100 eiro mēnesī par bērna aprūpi un izglītošanu mājās.

Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek.

Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības, kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.

Katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var

Teikas vidusskolā mācās vairāk nekā 1000 bērnu, un mums nepietiek līdzekļu, lai iegādātos atbilstīgu skaitu mācību grāmatu un darba burtnīcu. Pērn valsts budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti aptuveni 9 miljoni, un, lai gan dzīve kopumā kļūst aizvien dārgāka un cenas aug, arī nākamā gada budžetā lielāka summa nav paredzēta.Problēma nav jauna, tāda situācija ir jau ilgstoši, un pilnveidotais mācību saturs to padarījis īpaši sarežģītu. Lai iegādātos grāmatas un citus mācību līdzekļus, katra pašvaldība un arī katra izglītības iestāde cenšas izlīdzēties, kā var: daži mēģina ietaupīt citās budžeta pozīcijās, citi lūdz iesaistīties vecākus u. tml. Piemēram, mūsu skola izīrē telpas (sporta zāli, koncertzāli u. c.), un par iegūtajiem līdzekļiem varam iegādāties mācību līdzekļus, tomēr tas nav nedz ilgtermiņa risinājums, nedz prakse, kas piemērota visām skolām.

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, šodien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās - pilnībā ignorētas, sacīja Vanaga.

Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc LIZDA padomes sēdes ir pasliktinājies.

Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.

Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.

Jaunajā mācību gadā 481 pašvaldību un 75 privātās izglītības iestādēs 1.-12.klases skolas solos sēdīsies 224 322 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

No viņiem 20 657 skolēni mācības sāks 1.klasē. Dati par izglītojamo skaitu gan var tikt precizēti, kad skolas būs ievadījušas informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

2024./2025.mācību gadā pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs strādās 25 879 pedagogi.

Pedagogu saimei piekto gadu pievienosies arī jauns "Mācītspēks" kurss - 102 topošie skolotāji, kuri izturējuši atlasi šī gada pavasarī un strādās skolās paralēli pedagoģijas studijām izvēlētajā augstskolā. 49% no viņiem mācīs STEM priekšmetus jeb matemātiku, dabaszinātnes un tehnoloģijas jomu.

Paralēli darbam skolā studijas otrajā jeb indukcijas gadā turpinās 53 "Mācītspēks" pedagogi ar jau iegūtu skolotāja kvalifikāciju. Viņi apgūs vienu no četrām profesionālās kompetenču pilnveides mācību programmām Latvijas Universitātē - "Klasvadība efektīvai mācību stundai", "Pārmaiņu vadība izglītībā", "Speciālā un iekļaujošā izglītība", "Tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizēšana".

Lai veiktu pirmskolas izglītības iestādes remontu un iegādātos nepieciešamo aprīkojumu, Luminor piešķīrusi aizdevumu 200 tūkstošu eiro apmērā SIA Domiņš.

Uzņēmumam pieder Rīgā vairāki bērnudārzi CreaKids, kas darbojas pēc Norvēģijā izstrādātas un Latvijas izglītības sistēmai pielāgotas mācību programmas bērnu daudzpusīgai attīstībai.

Jaunais bērnudārzs atradīsies Ķīpsalā un tajā darbosies 11 grupiņas.

Pirmskolas izglītības iestāde plāno uzsākt jaunā bērnudārza darbību vēl šogad.

“Mūsu izglītības iestādēs bērni aizraujošā un rotaļīgā veidā ne tikai apgūst zināšanas un prasmes, bet iegūst arī izpratni par savām emocijām un to pārvaldīšanu. Bērnudārzi ir praktiski piepildīti, un pieprasījums pēc vietām pirmskolas izglītības iestādēs joprojām ir liels, ir pat izveidojušās garas rindas. Šī iemesla dēļ ar Luminor bankas atbalstu esam nolēmuši atvērt jaunu bērnudārzu Ķīpsalā, jo tieši Rīgas centra rajonā novērojam vislielāko pieprasījumu,” saka pirmsskolas CreaKids reģionālā vadītāja Daina Kājiņa.

Pēdējo 10 gadu laikā apdrošināto bērnu skaits pieaudzis par 35%. Apdrošināto skolēnu skaits šajā periodā audzis pat par 93%, liecina Apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati.

Jauna mācību gada sākums vairākos tūkstošos Latvijas ģimeņu ienesis ievērojamas izmaiņas ierastajā dienu ritējumā - bērns pirmoreiz apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai uzsācis skolas gaitas. Lai arī par mazāko klašu skolēnu drošību pedagogi gādā pastiprināti, aizrautīga rotaļāšanās vai sportošana ar citiem bērniem neiepazītā vidē mēdz novest pie dažādiem starpgadījumiem. Liela daļa vecāku to ir sapratuši vai pat personīgi piedzīvojuši bērnu neuzmanības sekas, tādēļ pret bērnu drošību izturas atbildīgi.

Vecāku piesardzībai ir pamats. Pēdējos piecos gados vien BTA kompensējusi vairāk nekā 4800 bērnu ārstēšanas izdevumus, izmaksājot vidēji 115 eiro katram. Lielākoties traumas gūtas sadzīviskās situācijās mājās vai skolā, sporta treniņos un ceļā uz mācību iestādi vai interešu izglītības nodarbībām.

2025.gada sākumā Siguldā tiks atklāts pirmais STEAM izglītības centrs Latvijā – vieta, kur inovācijas satiksies ar radošumu un zinātnes izpēti. Šis centrs kļūs par nozīmīgu papildinājumu Siguldas novada izglītības un sabiedriskās dzīves piedāvājumam, sniedzot unikālu iespēju iedzīvotājiem un viesiem atklāt modernās tehnoloģijas un apgūt jaunas prasmes.

Mirkli pirms oficiālās atklāšanas, 3. janvārī no plkst. 14.00 līdz 19.00, Siguldā Kr. Valdemāra ielā 3A (Zaļās Villas kvartāls), notiks Atvērto durvju diena Siguldas novada iedzīvotājiem un viesiem. Ikviens interesents tiek aicināts iepazīt centra programmas, izmēģināt tehnoloģijas, piedalīties interaktīvās spēlēs un satikt centra izveidotājus. Tā būs iespēja iepazīties ar modernās izglītības iespējām un uzzināt, kā tehnoloģijas var kļūt par iedvesmas avotu ikdienas mācību procesā.

Centra darbība fokusēsies uz zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm, mākslu un matemātiku (STEAM), nodrošinot vidi, kurā bērni, jaunieši un skolotāji kopā apgūs prasmes nākotnei, tādējādi paplašinot izglītības piedāvājumu Siguldas novadā.

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Lai gan 2020. gads nesis izaicinājumus, par kuriem iepriekš pat nenojautām, Covid-19 radītās pārmaiņas ļāvušas mums katram ieraudzīt arī jaunas izaugsmes iespējas.

Šis ir bijis ļoti vajadzīgs grūdiens, lai daudzās jomās lietas sāktu virzīties straujāk, priekšplānā noliekot efektivitāti un ierastās kārtības pārskatīšanu. Kā jebkura krīze, arī šī, vissāpīgāk atklājusi iepriekš zem tepiķa paslaucītos trūkumus. Ir skaidrs, ka prioritātes ir mainījušās un 2021. gadam liekami citi uzsvari mūsu kopīgajā attīstībā.

Fokuss nr. 1: Jāpalielina investīcijas Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanā

Darbs no mājām, attālināta komandu vadīšana, mācības un pat sportošana šogad bijusi mūsu visu ikdiena. Redzam, ka pārorientēšanās uz digitālo vidi kopumā notikusi aktīvi, taču nenoliedzami atkailinājušās arī iepriekš piemirstās aisberga šķautnes. Nepietiekamo sabiedrības digitālo prasmju jautājums nu kļuvis daudz redzamāks. Nevaram izlikties, ka šajā ziņā viss ir kārtībā.

Igauņu jauniešu gatavots upeņu kečups, unikālas sveces no Somijas, Daugavpilī tapušas modernas kaķu mājiņas, Nīderlandē izgudrots mitruma mērītājs augiem – tie ir tikai daži no vairākiem desmitiem skolēnu radītiem produktiem, kuri 26. aprīlī būs apskatāmi un nopērkami starptautiskajā pasākumā Cits Bazārs.

Pasākums notiks tirdzniecības centrā Domina Shopping, informē Junior Achievement Latvia (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir spilgts apliecinājums jauniešu radošumam, drosmei un neatlaidībai. Tie ir patiesi uzņēmības svētki, kuros ar savu veikumu dalās ne tikai Latvijas, bet vēl vairāku Eiropas valstu pusaudži. Piedāvātās idejas mēdz būt ļoti asprātīgas, tādēļ man ir patiess prieks par ikvienu, kurš pēc SMU programmas noslēguma turpina nodarboties ar savu projektu un attīsta pirmo biznesu,” uzsver J.Krievāns.

Starptautiskā skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāla International Student Company Festival pasākums Cits Bazārs norisināsies 26. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 16.00. Tā laikā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no deviņām Eiropas valstīm – Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Austrijas, Šveices, Beļģijas, Nīderlandes un Maltas.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2023, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā Turcijā šogad izcīnījis SMU “Soilnetic” no Rīgas Teikas vidusskolas. Skolēni radījuši automatizētu augu laistīšanas sistēmu, kas sastāv no divām ierīcēm – mitruma sensora, ko ievieto augsnē, un laistīšanas sistēmas, kuras vadība notiek attālināti ar mobilās aplikācijas palīdzību.

Konkursā 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “SpotLock” no Rīgas Tehniskās koledžas, kuru produkts ir mobilā lietotne, kurā apkopota informācija par Latvijā notiekošiem pasākumiem, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas “inkBuddy” ar produktu – uz open source programmatūras pamata izstrādātu risinājumu informācijas attēlošanai uz E-ink displejiem.

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Plānotās nodokļu izmaiņas nepalielinās nodokļu slogu, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidroja, ka piedāvājumā ietvertais modelis paredz veikt pārdali starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmēm, lai rastu līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Piedāvājums ir pilnībā sabalansēts un darbaspēka nodokļu slogu strādājošajiem pat nedaudz samazina. "Savukārt, tā kā nodokļu politikas instrumenti nevar atrisināt situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, aprēķināto ietekmi uz ģimenēm ar bērniem jārisina, mērķtiecīgi plānojot ģimenes valsts pabalstu politiku," skaidroja FM.

Ministrijā piebilda, ka jau pašlaik ģimenes ar nelieliem ienākumiem nevar pilnībā izmantot likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc Labklājības ministrijai jāpiedāvā ģimenes valsts pabalstu risinājums, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurās ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2022, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “ThreeCube”. Skolēni radījuši ar 3D printeri drukājamas dažādu rotaļu tēlu figūras. Tās kopā ar aplikāciju “C-app” ļaus sākumskolas vecuma bērniem saistošā veidā apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, angļu valodu vai latviešu valodu.

Uzņēmumu izveidojuši četri skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un konkursā uzņēmums saņēma arī titulu “Latvijas labākais tehnoloģiju SMU”. Šo titulu piešķir labākajam “Junior Achievement Latvia” un “Printful” SMU tehnoloģiju un inovāciju programmas dalībniekam, kas programmas ietvaros radījis dzīvotspējīgāko tehnoloģijās balstīto produktu.

Šā gada 24. oktobrī notikušajā jau otrajā Dabaszinību skolotāju dienā Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumā “Olpha” tika pasniegtas nākamās četras stipendijas jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem katra 3000 eiro vērtībā.

Pusotra gada laikā kopš programmas sākuma “Olpha” un “Centrālās laboratorijas” jauno skolotāju atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!” stipendijas saņēmuši jau 15 jaunie speciālisti, kopējam ieguldījumam sasniedzot 45 000 eiro.

Šajā rudenī 3000 eiro lielu stipendiju no “Olpha” saņēma Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu fakultātes students, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas dabaszinību skolotājs Rihards Elmārs Vanka-Treifelds un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ķīmijas skolotājs Toms Pulle. Savukārt stipendiju no “Centrālās laboratorijas” ieguva LU Izglītības zinātņu fakultātes studente un Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinību skolotāja Izolde Helma Gūtmane un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente, RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotāja Margarita Baranova.

Izglītības izstādē “Skola” starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 22. februārī pulksten 14.30 notiks Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) organizētā diskusija “No hobija līdz karjerai: kā kļūt par dronu tehnoloģiju ekspertu?”.

Diskusijā piedalīsies biedrības "Drone Force – Europe" valdes loceklis Viesturs Silenieks, robotikas tehnoloģiju uzņēmuma “Aerones” robotikas sistēmu izstrādes vadītājs Ivars Reņģe, kā arī ISMA prorektors Andrejs Cinis, kurš būs diskusijas vadītājs.

“Jauno bakalaura programmu “Bezpilota sistēmu programmēšana” vienā no pasaulē straujāk augošajām nozarēm – autonomo sistēmu jomā izveidojām, pieaugot pieprasījumam pēc speciālistiem autonomo tehnoloģiju jomā. Dronu tehnoloģijas tiek izmantotas visā pasaulē, to izmantošana tikai pieaug. Dronus izmanto inovācijām loģistikas, aviācijas, lauksaimniecības, drošības un citās jomās. Esam gandarīti, ka jauniešiem interesē jaunās tehnoloģijas un programmēšana, kas apvienojumā ar akadēmisko izglītību, labām angļu valodas zināšanām viņiem nākotnē pavērs plašu darbības lauku globālajā pasaules tirgū gan kā darba ņēmējiem, gan uzņēmējiem,” norāda Andrejs Cinis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas: