Jaunākais izdevums

Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir skarba, no pirmdienas, 1.novembra, 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.

"Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves," brīdina ministre.

Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.

Ministre uzsver, ka 1.-3.klašu skolēnu klātienes mācību procesā ir jāievēro visaugstākie drošības pasākumi, proti, jālieto sejas maskas, jāvēdina telpas, jāievēro distance, roku higiēna un jādzīvo savā "burbulī", ko tagad skolās būs vieglāk ievērot, jo būs vairāk brīvu telpu.

"Diemžēl šajā laikā nebūs interešu izglītības nodarbību, ekskursiju, jo prioritāte ir mācību darbs," skaidroja ministre.

Muižniece atkārtoti aicina vecākus rūpīgi sekot līdzi bērnu veselības stāvoklim un nekādā gadījumā nevest viņus uz skolu ar iesnām, klepu vai sāpošu kaklu. Bērniem ar slimības simptomiem ir jāpaliek mājās, viņi jānovēro, jāveic Covid-19 testi, lai neaplipinātu visus klasesbiedrus vai pat skolasbiedrus.

Ministre pieļauj, ka, ņemot vērā to, ka tagad arī vakcinētajiem cilvēkiem, nonākot kontaktā ar Covid-19 slimu personu, ir jāievēro karantīna, varētu būt biežāki gadījumi, kad visa klase dosies karantīnā un varētu trūkt pedagogu. Viņa gan liek cerības, ka tie pedagogi, kuri strādās attālināti, varēs palīdzēt mācību procesa nodrošināšanā.

Jautāta par klātienes mācībām pēc 15.novembra, ministre atbildēja, ka par to patlaban vēl tiek spriests, taču neesot indikāciju, ka nebūs iespējams nodrošināt klātienes mācības skolās un augstskolu darbu "zaļajā režīmā". Muižniece pieļauj, ka varētu ļaut skolām piecas dienas mēnesī strādāt attālināti un katra skola varētu izvēlēties savu pieeju, kā to labāk darīt.

Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi aptauju par to pedagogu skaitu, kuri līdz 15.novembrim nebūs vakcinējušies un grasās pārtraukt darba attiecības. Vispārizglītojošās skolās tādi esot 5%, pirmsskolas izglītības iestādēs - 6%. "Ir atsevišķi novadi, kur situācija ir sliktāka, piemēram, Ķekavas novads, kur šādu pedagogu īpatsvars ir 9%, kas varētu kādu laiku radīt grūtības mācību procesa nodrošināšanā. Taču lielas drāmas nebūs, jo lielākais īpatsvars skolotāju, kuri ir gatavi pamest darbu, strādā skolās ar mazu skolēnu skaitu, tādēļ pašvaldībām būs jārod iespēja šos skolēnus pārvietot uz lielākām skolām," skaidroja Muižniece.

Viņa pauda pateicību katram pedagogam, kurš ir vakcinējies, tādējādi rūpējoties gan par savu veselību, gan līdzcilvēku drošību.

Kā vēstīts, ņemot vērā augsto saslimstību ar Covid-19 valstī, skolēnu rudens brīvlaiks tika pagarināts par vienu nedēļu un beigsies šodien. Plānots, ka no 1.novembra 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, kamēr pārējie izglītojamie līdz 15.novembrim mācīsies un studēs attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 11,25 miljoniem eiro sāk Lielupes pamatskolas ēku kompleksa būvdarbus

Db.lv, 07.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 11,25 miljonus eiro, Jūrmalā, Aizputes ielā 1a, sākta Lielupes pamatskolas ēkas pārbūve un jaunas sporta zāles būvniecība.

Plānots, ka 2022. gadā durvis vērs jauna, moderna mācību iestāde. Līdztekus skolas ēku kompleksam tiek veikti apjomīgi ielu pārbūves darbi, tostarp izbūvētas papildu autostāvvietas, paplašināti gājēju celiņi.

Lielupes pamatskolas pašreizējās ēkas pārbūvēs, veidojot vienotu skolas ēku kompleksu ar diviem mācību korpusiem un piebūvi sporta zālei ar sporta laukumu. Būvdarbi notiek 3,9 hektāru platībā, gandrīz 4000 kvadrātmetru paredzēti skolas ēkas korpusiem un 2000 kvadrātmetru – sporta zāles piebūvei.

Viens no ēku korpusiem paredzēts sākumskolas skolēniem un otrs – pamatskolas audzēkņiem. Abām skolēnu plūsmām būs atsevišķas ieejas, ēkas un telpas tiks vizuāli atdalītas, izmantojot arhitektonisko risinājumu, apgaismojumu un citus dizaina elementus. Skolas telpās plānotas divas zāles – aktu zāle pamatskolai un daudzfunkcionāla zāle ar skatuvi dažādiem pasākumiem sākumskolai, skolas bibliotēka, plaši mācību kabineti, ģērbtuves ar drēbju žāvētājiem, virtuves bloks un citas telpas. Sporta zāle tiks izbūvēta kā jauna piebūve, un tā būs savienota ar abiem mācību ēku korpusiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vasaras mājasdarbs, lai atgrieztos skolās

Zane Ozola, privātās skolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, 11.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece publiski paudusi, ka viena no viņas un ministrijas prioritātēm būs klātienes mācību atsākšana līdz ar jauno mācību gadu.

Tas ir sasniedzams mērķis, ja vasaras laikā izpildīsim virkni mājasdarbu. Vasaras laikā ne tikai jāsekmē vakcinācija, bet jāpielāgo skolu telpas, mācību grafiks un jārisina gaisa kvalitātes jautājums.

Drošas mācības klātienē ir iespējamas

Šobrīd gan pedagogiem, gan skolu vadītājiem ir dažādas idejas, kā panākt, lai atgriešanās pie klātienes mācībām būtu epidemioloģiski droša. Un katra ideja ir vērtīga. Pandēmija izglītības nozares pārstāvjiem ir iemācījusi elastību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, tāpēc esmu pārliecināta, ka spēsim īstenot nepieciešamos risinājumus, lai droši mācītos klātienē. Izglītības ministrijā tam ir izveidota arī darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Plāno pārbūvēt un paplašināt Siguldas pilsētas vidusskolu

Db.lv, 21.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu pārbūvēt un paplašināt lielāko vidusskolu Siguldas novadā, kurā mācās vairāk nekā 1100 skolēnu, piebūvējot skolai novadā lielāko sporta zāli.

Pašvaldība lēš, ka projektēšanas izmaksas varētu būt aptuveni pusmiljona eiro apmērā, bet izbūves izmaksas pie pašreizējā būvniecības cenu kāpuma prognozējamas pat vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, ko pašvaldībai vienai nav iespējams paveikt, neatstājot novārtā pārējo pašvaldības infrastruktūru.

Lai paplašinātu Siguldas pilsētas vidusskolu atbilstoši pieaugušajam skolēnu skaitam un izveidotu mūsdienīgu mācību vidi, pašvaldība saskaņā ar vērtējumu par 80 000 eiro 14. aprīlī pieņēma lēmumu iegādāties 5598 kvadrātmetru zemi, savukārt otrs nekustamais īpašumus 5500 kvadrātmetru apjomā, kuru līdz šim pašvaldība īrēja, tika samainīts ar citu nekustamo īpašumu Siguldā. Tādējādi skolas teritorija tiks paplašināta par 11 000 kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības skolās klātienes mācības visiem skolēniem varētu atsākties 22.novembrī, nevis 15.novembrī, kad tās atsāksies citu pašvaldību skolās, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

11.novembrī notikusi sanāksme, kurā kopā ar skolu direktoriem izvērtēti drošības aspekti, epidemioloģiskā situācija skolās un citi faktori.

Papildus esot ņemts vērā, ka nākamnedēļ no 15. līdz 17.novembrim būs tikai trīs mācību dienas, bet pēc tam sāksies valsts svētku brīvdienas un skolēni skolās atgriezīsies tikai 22.novembrī.

Līdz ar to esot izlemts, ka Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs no 15. līdz 17.novembrim mācības klātienē turpinās 1. - 3.klašu skolēni, bet 4. - 12.klašu skolēni turpinās mācības attālināti, lai klātienē skolās ierastos 22.novembrī.

Kā ziņots, no 15.novembra beigsies mājsēde un tiks atcelti vairāki Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Tostarp plānots skolās mācības atsākt klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana. Kas patiesībā notiek?

Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ielikts pamatakmens jaunai sporta zālei, kas būs daļa no jaunās Aspazijas pamatskolas kompleksa un nodrošinās mūsdienīgas un daudzveidīgas sportošanas iespējas Jūrmalas bērniem un jauniešiem, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Skola atrodas Lielupē, Aizputes ielā 1a, un ēku kompleksu plānots pabeigt nākamā gada vasarā.

Sporta zāles ēka būs 2180 kvadrātmetru plaša, iekļaujot pašu sporta zāli, ģērbtuvju, tualešu, gaiteņu un rekreācijas telpas. Multifunkcionālā sporta zāle būs izmantojama rokas bumbas, florbola, volejbola un basketbola spēlēm. Tajā izvietos teleskopiskās tribīnes ar 250 skatītāju sēdvietām.

Līdzās sporta zālei tiks veidota plaša āra sportošanas zona: tiks ierīkots sintētiskā seguma mini futbola laukums 40x20 metru platībā, divi pludmales volejbola laukumi, daudzfuncionāls sporta laukums ar gumijas segumu, uz kura varēs spēlēt basketbolu, volejbolu un citas sporta spēles. Tāpat paredzēti seši 60 metrus gari skriešanas celiņi, tāllēkšanas bedre un lodes grūšanas laukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākoties jaunajam mācību gadam, Latvijā radītās mūzikas mācību lietotnes Solfeg.io piesaistītais investīciju apmērs sasniedzis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Šobrīd ik mēnesi par lietotnes izmantotājiem kļūst aptuveni 450 skolas visā pasaulē, un piesaistītās investīcijas ļaus uzņēmumam attīstīties vēl straujāk.

Latvijā radītā lietotne, kas veido nākotnes mūzikas izglītību, radīta ar mērķi iedvesmot vairāk jauniešus nodarboties ar mūziku. Solfeg.io tiešsaistes lietotne palīdz skolotājiem iedvesmot jauniešus mūzikas stundās, izmantojot populārās mūzikas dziesmas.

Solfeg.io jau vairāk nekā 1500 skolās 

Latvijā radīto mūzikas mācību lietotni «Solfeg.io», kas palīdz apgūt mūziku vispārizglītojošās...

“Mūzikas teoriju ir daudz vienkāršāk un aizraujošāk pasniegt, ja vari parādīt reālu piemēru, kā mūzika, ko klausies ikdienā, ir uzbūvēta. Pēc tam ar Solfeg.io palīdzību populārās mūzikas dziesmas jaunieši var apgūt arī uz dažādiem mūzikas instrumentiem,” stāsta Solfeg.io izpilddirektors Toms Rusovs.

Arī investori atzinīgi novērtējuši lietotni un tās nepieciešamību, šajā investīciju kārtā kopumā uzņēmumā investējot 880 tūkstošus eiro, “Iron Wolf Capital” kļūstot par vadošo investoru šajā kārtā. Papildus tam, investīcijas veikuši arī 12 privātie investori no Latvijas, Zviedrijas un ASV, kā arī ASV vadošais izglītības akselerators “LearnLaunch Accelerator” (ASV) un Zviedrijas akselerācijas fonds “Fast Track Capital”.

Šobrīd Solfeg.io tiek izmantots vairāk kā 15 000 skolās 117 pasaules valstīs. Aptuveni puse no lietotnes izmantotājiem atrodas ASV. Turklāt, katru mēnesi Solfeg.io reģistrējas vairāk kā 450 jaunas skolas. Strauji augot pieprasījumam pēc šīs lietotnes, šogad palaista arī tās mobilā versija.

Kā skaidro Solfeg.io izpilddirektors T.Rusovs, lietotne nav paredzēta tikai un vienīgi jauniešiem. “Mūsu radītā aplikācija palīdz apgūt ukuleli, klavieres un drīz – arī ģitāru iesācējiem. Labāku un aizraujošāku jauna mūzikas instrumenta apguvi nodrošina gan populārās dziesmas, gan mūsu radītā unikālā tehnoloģija, kur mākslīgā intelekta robots pielāgo mācīšanās pieredzi katra individuāla cilvēka gaumei un ātrumam. Piemēram, Solfeg.io čatbots palīdzēs atrast vispiemērotāko dziesmu katra prasmju līmenim, ar kuru apgūt jaunu akordu uz ukuleles vai citas prasmes. Iespējams, pandēmijas laikā, kad liela daļa cilvēku meklē jaunus hobijus un veidus, kā aizpildīt laiku, tieši Solfeg.io var palīdzēt iegūt jaunas prasmes. Šobrīd lietotne jau pieejama “Apple iOS” operētājsistēmas lietotājiem, un drīzumā tiks publicēta arī lietotnes “Android” versija,” papildina T. Rusovs.

Sākotnēji ideja par Solfeg.io tā dibinātājiem T. Rusovam un Laumai Kazakai radās Toma izveidotajā privātajā mūzikas skolā.

Sākam biznesu: Mūziku mācās mobilajā lietotnē  

Vērojot, kā jaunā paaudze lieto tehnoloģijas, mūzikas skolotājai Laumai Kazakai radās doma...

Domājot, kā iedvesmot jauniešos un atvieglot mācīšanās procesu gan skolēniem, gan skolotājiem, tika izveidots pirmais lietotnes prototips. Kā izrādījies, pasaulē tobrīd nav bijusi neviena lietotne, kas jauniešiem skolās mācītu mūziku izmantojot populāro mūziku, ko jaunieši paši klausās.

Pirms Solfeg.io izveides Toms ir vadījis tehnoloģiju produktus Baltijas vadošajos uzņēmumos, dibinājis pirmo privāto mūzikas skolu pieaugušajiem Latvijā, kā arī konsultējis lielākos Latvijas uzņēmumus Agile produktu izstrādes metodoloģijas ieviešanā. Lauma ir komponiste un mūzikas pedagogs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi instrumentspēles un kolektīvās muzicēšanas jomās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorante sistemātiskās muzikoloģijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satrauc izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (Konservatīvie) paustais LTV raidījumā Rīta panorāma par fizikas mācīšanu jeb patiesībā tā īsti nemācīšanu skolās.

Tas, ka tuvākajā laikā, beidzot skolu, eksāmens fizikā netiks noteikts kā obligāts, bija jau sagaidāms, taču šajā gadījumā, var teikt, pat šokēja tas, ar kādu attieksmi nozares augstākā politiskā vadītāja par to runāja.

Negribīgi, tā teikt, aizfutbolējot risinājumus kaut kad tālā nākotnē. Esot citas svarīgākas lietas, un nevarot jau tā, ka, “kamēr mēs turpināsim uz tik tikko iesāktām reformām krāmēt jaunas izmaiņas (..), tikmēr šajā valstī tie skolotāji tā arī jutīsies... Tikko ir viena lieta iesākta, ir apstiprināts standarts, ir vēl kaut kas, ir vajadzīgi jauni eksāmeni – neviens tam nav gatavs”. Un vēl: “Vispirms vajag mācību materiālus nodrošināt, to mēs redzam, ka varam izdarīt gada laikā. Mums ir jānodrošina, ja mēs gribam runāt par obligātu fizikas eksāmenu, ka pilnīgi katrā Latvijas skolā ir iekārtoti dabaszinību kabineti, tur mums ir fondu līdzekļi pieejami no 2024. gada. Tikai tad mēs runāsim par obligāto eksāmenu [fizikā],” pauda Muižniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā mācību gadā 672 izglītības iestādēs skolas solos sēdīsies 218 773 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija. Dati par izglītojamo skaitu gan var tikt precizēti pēc 5.septembra, kad skolas būs ievadījušas informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

Jaunajā mācību gadā pašvaldībās darbu sāks apmēram 40 sākumskolas, 235 pamatskolas, 277 vidusskolas, tajā skaitā ģimnāzijas, kā arī 44 speciālās izglītības iestādes, viena vakara un neklātienes skola un trīs profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes.

Šogad reorganizāciju piedzīvoja vismaz 33 skolas, bet vēl piecas skolas tika likvidētas. 17 reorganizācijas procesi saistīti ar izglītības iestādes pakāpes maiņu, 11 reorganizācijas procesos tiks apvienotas izglītības iestādes, pieci procesi beigsies ar skolas likvidāciju.

No 1.septembra īstenoto pakāpi maina Rīgas 19.vidusskola, kura turpmāk septembrī būs zināma kā Bolderājas Jaunā pamatskola. Rīgas 54.vidusskola maina īstenoto pakāpi un būs zināma kā Rīgas Baltmuižas pamatskola. Savukārt Rīgas 65.vidusskolai tiek samazināta pakāpe un turpmāk strādās kā pamatskola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija plāno līdz 2025.gadam izveidot valstī 150 tā dēvētās Tūkstošgades skolas, kurās būtu nodrošināta mūsdienīga mācību infrastruktūra un izglītības metodes.

Šai programmai plānots piešķirt 210 miljonus eiro un tās īstenošanu sākt nākamā gada janvārī. Iecerēts, ka šādas skolas tiks izveidotas lielākajā daļā Lietuvas pašvaldību, turklāt ne tikai uz ģimnāziju, bet uz jebkura tipa skolu bāzes, un vienā pašvaldībā varēs darboties vairākas šāda veida skolas. Programma attieksies tikai uz valsts skolām, kuras neveic skolēnu atlasi.

"Tai būtu jābūt modernai infrastruktūrai ar laboratorijām, neformālās izglītības iespējām, pat sporta izglītības iespējām," ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi izglītības ministre Jurgita Šugždiniene. "Ir svarīgi radīt vidi, kas būtu labvēlīga bērniem ar īpašām vajadzībām un dažādām problēmām. (..) Vēl viens būtisks aspekts ir kompetences - izglītības procesam jāmainās, skolu pārvaldībai būtu jākļūst brīvākai, mēs gribētu stiprināt skolu kopienas, skolu pašpārvaldi."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan tūrisma, gan vietējā kapitāla un Latvijas konkurētspējas Baltijas reģionā kontekstā ir ļoti svarīgi saglabāt ēdināšanas uzņēmumus, īpaši vietējā kapitāla uzņēmumus, sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā nozarē ir ļoti daudz mikrouzņēmumu, kas dod darbu pāris cilvēkiem, un tādēļ viņiem nav jāmeklē nodarbe citur vai jāpamet Latvija.

Runājot par energoresursu krīzi un to, kāda šī ziema būs ēdināšanas nozares uzņēmumiem, Jenzis pauda cerību, ka maksimāli daudz uzņēmēju izturēs šo ziemu.

"Jau vārdā "uzņēmējs" ir ietverts kods, ka tas ir "uzņēmīgs cilvēks", kas spēj tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. Viss tiešām ir atkarīgs no valsts iesaistes energoresursu cenu kompensēšanā, vai būs kādi revolucionārāki risinājumi akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumam energoresursiem. Atkarīgs arī no tā, kāds būs atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar vidējiem ieņēmumiem, arī uzņēmējiem. Ja jaunā Saeima, valdība lems par aktīvāku iesaisti šajā jautājumā nekā pašreizējie lēmumi, tad izdzīvotāju būs vairāk," teica Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skolas gada slodzes izlīdzināšana veicinās izglītības kvalitāti

Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe, 19.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no 37 OECD valstīm. Vidēji brīvlaika ilgums OECD valstīs ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, Lietuvā tas ir 15 nedēļas.

Lielāko daļu no kopējā brīvlaika veido periods starp diviem mācību gadiem jeb vasaras brīvlaiks. Daļai ģimeņu ar mazākiem bērniem ik gadu tas ir milzu izaicinājums – jēgpilni nodarbināt bērnu un nodrošināt nepieciešamo pieskatīšanu šajā periodā, kamēr pašiem jādodas uz darbu. Savukārt, salīdzinoši nelielais brīvlaiku skaits un ilgums mācību gada laikā nozīmē koncentrētu slodzi gan skolēniem, gan pedagogiem, kas tālāk ietekmē arī mācību kvalitāti. Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildus brīvdienām, piemēram, martā, manuprāt, tikai veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī ļautu optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piecos reģionu centros uzsāk uzņēmējdarbības izglītības semināru ciklu skolēniem

Db.lv, 14.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien startē “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais tiešsaistes semināru cikls skolēniem un pedagogiem "Jauno uzņēmēju skola 2021", kas norisināsies no 14. līdz 28. septembrim, kopā piecos Latvijas reģionos.

Semināru laikā skolotāji un skolēni varēs uzzināt par izglītojošām uzņēmējdarbības programmām, iepazīties ar skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošanas un attīstīšanas iespējām, uzzināt par jau veiksmīgi strādājošiem skolēnu mācību uzņēmumiem un uzklausīt dažādu biznesa ekspertu pieredzi.

Katra semināra dalībniekus ar saviem biznesa veiksmes stāstiem iedvesmos esošie uzņēmēji, SMU programmas dalībnieki atklās savu pieredzi un ieguvumus, savukārt “JA Latvia” pārstāvji pastāstīs par iespēju uzsākt uzņēmējdarbību jau skolas laikā. Semināru laikā saņemt konsultācijas par sava uzņēmuma darbību un attīstību varēs esošie un topošie SMU programmas dalībnieki, kā arī būs iespēja apgūt dažādas ar uzņēmējdarbību un radošo domāšanu saistītas prasmes radošajā darbnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā pirmdien, 11.aprīlī, vērs durvis Ukrainas kara bēgļu bērniem paredzēta skola, kas šajā mācību gadā varēs uzņemt aptuveni 200 bērnus, bet no rudens - trīsreiz vairāk.

Skola darbosies kā galvaspilsētas Lillekilas ģimnāzijas filiāle un atradīsies ēkā, kas pieder Tallinas Universitātei.

Kā pastāstījis Tallinas vicemērs Vadims Belobrovcevs, līdz šā mācību gada beigām tā darbosies svētdienas skolas režīmā, piedāvājot mākslas, mūzikas un sporta nodarbības, lai palīdzētu ukraiņu bērniem vieglāk adaptēties jaunajā vidē.

No nākamā mācību gada skolā sāksies uz Igaunijas valsts skolu programmu balstīts mācību process un tā strādās tāpat kā citas Tallinas pašvaldības skolas, bet vajadzības gadījumā ukraiņu bērni mācībās varēs saņemt palīdzību dzimtajā valodā.

"Esam ļoti pateicīgi Tallinas Universitātei, kas atradusi iespēju mūsu rīcībā nodot vienu ēkas stāvu, bet rudenī skola varēs izmantot jau trīs stāvus un uzņemt 500 līdz 600 skolēnus," norādījis vicemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespēju gūt kvalitatīvas STEM zināšanas Latvijā ierobežo pamata un vispārējo izglītības iestāžu kapacitāte piesaistīt pedagogus, nodrošināt mācībām nepieciešamos materiālus un aprīkojumu.

Lai padarītu STEM izglītību pieejamāku, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina papildināt programmu Latvijas skolas soma, piedāvājot bērniem un jauniešiem no visas Latvijas ar valsts līdzfinansējumu apmeklēt zinātnes un inovācijas centrus, tehniskās jaunrades un citas organizācijas, kas piedāvā STEM izglītības aktivitātes.

Lai sekmētu bērnu un jauniešu izpratni un zināšanas par inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, kā arī motivētu viņus ar tām saistīt savu dzīvi, RTU, pašvaldības, uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas, apzinoties STEM izglītības kritiski nozīmīgo lomu un izaicinājumus, īsteno dažādas aktivitātes, atbalsta topošos studentus un pedagogus, attīsta zinātnes un inovāciju centrus Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Rīgā utt. Lai radītu vienlīdzīgas iespējas Latvijas skolēniem no dažādiem reģioniem apmeklēt STEM ārpusskolas aktivitātes, RTU un LDDK aicina izglītības programmā Latvijas skolas soma iekļaut arī inženierzinātnes un dabaszinātnes un rast valsts budžeta finansējumu 1,75 milj. eiro apmērā tā nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab", Miera ielā 58a, Rīgā, radošo industriju biznesa inkubatora ēkas pamatos 14.februārī ievietota laika kapsula ar vēstījumiem nākotnei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

"Līdz ar kapsulas ievietošanu tiek sperts ļoti nozīmīgs simbolisks solis, lai nākamgad pēc Filmu skolas korpusa celtniecības pabeigšanas Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas studenti varētu uzsākt mācības brīnišķīgās mūsdienu prasībām atbilstošās telpās bijušajā Tabakas fabrikā," atklāj Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš.

“Šis ir viens no trim ar kultūras nozari saistītajiem projektiem, kuru ietvarā mums ir iespēja atjaunot vidi degradētas teritorijas, iedvest tajās jaunu elpu un atgriezt tās pilsētas viesiem un iedzīvotājiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šobrīd notiek Latvijas Kultūras akadēmijas kvartāla attīstības 1.posms. Lai realizētu ilgus gadus auklētos plānus par pilnvērtīgu LKA pārcelšanos uz Miera ielu, būs nepieciešami vēl nopietns sagatavošanās darbs. Mēs, NRJA, pievienojam kapsulai 2 eiro monētu kā simbolisku nepieciešamu sastāvdaļu, lai labie nodomi varētu realizēties,” atklāj NRJA dibinātājs Uldis Lukševics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme abās brauktuvēs, pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir septiņi reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi reversās kustības posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru