Lauksaimniecība

Pirmie lauksaimnieki Latvijā saņem samaksu par aprēķinātajiem oglekļa kredītiem

Db.lv, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Pirmie lauksaimnieki Latvijā saņem samaksu par aprēķinātajiem oglekļa kredītiem, informē "eAgronom" vadītājs Latvijā Nauris Liberts.

Saņemt samaksu par aprēķināto atmosfēras oglekļa kredītu piesaistīšanu augsnē Latvijā izmantojušas divas lauku saimniecības - Grundzāles pagasta Z/S "Jaunkalējiņi" un Rugāju pagasta SIA "Dižavoti".

To izdevies panākt, pateicoties šo saimniecību dalībai "eAgronom" oglekļa programmā, kas nozīmē pāriešanu uz videi draudzīgāku lauksaimniecības praksi, uzlabojot augsnes stāvokli un palielinot oglekļa daudzumu tajā.

"Lauksaimniecība ir būtiska emisiju radītāja globālā kontekstā, taču tai ir arī liels potenciāls emisiju piesaistē", sacīja Liberts.

Viņš paredz, ka oglekļa lauksaimniecība ir neizbēgama jau tuvākajā nākotnē, jo Eiropas Savienība noteikusi mērķi - līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas tiks samazinātas par 35%, bet līdz 2050.gadam tiks pielikts punkts siltumnīcefekta gāzu neto emisijām.

"eAgronom" oglekļa programma sniedz lauksaimniekiem iespēju ne tikai piedalīties kopējā mērķa labā - mazināt ietekmi uz vidi un palielināt organiskās vielas saturu augsnē, bet gūt papildu ienākumus.

Dalība programmā sniedz iespēju pārdot oglekļa kredītus, kas ģenerēti īstenojot oglekļa lauksaimniecību. Ņemot vērā pieprasījumu pēc tiem, "eAgronom" piedāvā priekšapmaksu lauksaimniekiem, kuri vēlas saņemt samaksu par aprēķinātajiem kredītiem jau uzsākot dalību programmā.

Lauksaimnieks, piedaloties "eAgronom" oglekļa programmā un īstenojot tādas oglekli piesaistošās lauksaimniecības metodes kā lielāka biomasas atstāšana uz lauka, starpkultūru sēšana, mazāk intensīva augsnes apstrāde, precīzāka mēslošana, degvielas patēriņa samazināšana mazina ietekmi uz vidi, tādējādi ģenerējot oglekļa kredītus.

"Tālāk tos ar "eAgronom" starpniecību sertificē un pārdod korporatīvajiem pircējiem - uzņēmumiem, kuri vēlas samazināt savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Tos var uzglabāt arī nākotnei, kad tiem paredzama vēl lielāka vērtība," par programmas nosacījumiem sacīja Liberts.

Z/S "Jaunkalējiņi" īpašnieks Kārlis Ruks, kurš ir viens no pirmajiem programmas dalībniekiem un finansējuma saņēmējiem, atzīst, ka jaunākās lauku apstrādes tehnoloģijas izmanto jau četrus gadus.

"Oglekļa programma ir vērsta uz ilgtspējīgu saimniekošanu un augsnes uzlabošanu ilgtermiņā. Tas ir arī veids, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām, ieviešot videi draudzīgas lauksaimniecības prakses. Būtībā šī sistēma nozīmē uzkrāt un pārdot visiem zināmās CO2 "kvotas". Tikai šajā gadījumā ar programmas īstenotāja starpniecību tiek ģenerēti oglekļa kredīti, kas tiek pārdoti tālāk citiem uzņēmumiem visā pasaulē, kas vēlas samazināt savu ietekmi uz vidi," par dalību programmā skaidro Ruks.

"eAgronom" ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas sācis īstenot oglekļa programmu. Tā ļauj Latvijas lauksaimniekiem iegūt sertificētus oglekļa kredītus un sniedz iespēju uzlabot augsnes kvalitāti savās saimniecībās, vienlaikus nodrošinot papildu ienākumu avotu. "eAgronom" oglekļa programmā piedalās jau vairāk nekā 200 saimniecības visā Eiropā un katra no tām ir nozīmīga globālajā kontekstā, lai mazinātu radītās emisijas ceļā līdz klimatneitralitātei.

Igaunijas jaunuzņēmums "eAgronom" dibināts 2016.gadā. "eAgronom" pārvalda vairāk nekā 160 000 hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā un vairāk nekā miljons hektāru lauksaimniecības zemes visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums “Arbonics” piedāvā oglekļa un ekosistēmu tehnoloģiju platformu, kas palīdz īpašniekiem apzināt savas zemes vai meža vērtību un sniedz atbalstu, lai uzlabotu mežsaimniekošanas praksi.

Oglekļa kredīts ir vienība, ko izmanto siltumnīcas efekta gāzu emisiju tirdzniecībai un kompensēšanai, un ar platformas starpniecību oglekļa ienākumu aprēķināšana kļūst ātrāka un vieglāka, kā arī paver iespējas pelnīt brīvprātīgajā oglekļa tirgū.

Pastāv divi oglekļa tirgu veidi: brīvprātīgie un atbilstības (obligātie) oglekļa tirgi. Abas ir tirdzniecības sistēmas, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Brīvprātīgā oglekļa tirgus strauji aug, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums palielināsies 15 reizes, bet kopējā tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus dolāru, jo arvien vairāk uzņēmumu un patērētāju vēlas investēt oglekļa emisiju samazināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu.

Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.

Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.

Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.

Komentāri

Pievienot komentāru