Finanses

Plānots precizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā plānoti atsevišķi precizējumi, taču prasības pēc būtības netiks mainītas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Vienlaikus FKTK vadītāja atzīmēja, ka šobrīd ir secināts, ka ar rokasgrāmatu vien nepietiks un ir nepieciešamas izmaiņas regulējumā, lai pārietu no noteikumos bāzētas pieejas uz riskos bāzētu pieeju. "Tādēļ tagad procesā ir nākamais solis, kad ir jāpilnveido arī virkne likumu un normatīvu. Viena daļa ir mūsu pārziņā esošie noteikumi, bet otra daļa ir normatīvi, par kuriem ir atbildīga Finanšu ministrija. Tādēļ tagad ciešā sadarbībā esam sākuši pie tā darbu. Mērķis ir pāriet no noteikumos bāzētas pieejas uz riskos bāzētu pieeju, sakot, ka bankām pašām ir jānovērtē risks. Šo darbu mēs noteikti plānojam pabeigt līdz gada beigām," teica Purgaile.

FKTK vadītāja arī uzsvēra, ka plānotās izmaiņas regulējumā nenozīmē, ka būs atkāpes no lēmumiem, kuri tika pieņemti, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". "Noteikti nē. Ir jābeidz domāt, ka tas bija kaut kāds starpposms un tagad mēs varam atgriezties pie kādreizējām praksēm," sacīja Purgaile.

Viņa piebilda, ka regulējumā nav plānots mainīt lietas pēc būtības, taču ir nepieciešami precizējumi, piemēram, attiecībā uz politiski ietekmīgām personām, kā arī, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums šobrīd liedz kredītiestādei informēt klientu, ko banka dara attiecībā uz viņa izpēti.

"Manā skatījumā mēs šo regulējumu [attiecībā uz politiski ietekmīgām personām] ieviesām ļoti strikti, vērtējot gandrīz līdz mazbērnu līmenim. To ir vērts pārskatīt. Tāpat ir vērts padomāt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu, kurš pašlaik pasaka, ka kredītiestādei faktiski nav nekādu tiesību stāstīt savam klientam, ko tā dara attiecībā uz viņa izpēti. Tas tomēr nevar būt tik strikti. Šī norma ir jāmīkstina, pasakot, ka nedrīkst neko atklāt, ja ir pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, taču, ja ir redzams, ka labi zināms zema riska klients kaut vai nejaušības dēļ ir izdarījis kādu kustību, kas aktivizē, piemēram, transakciju monitoringa sistēmu vai sankciju monitoringa sistēmu, tad bankai tomēr ir jābūt tiesībām pateikt, lai uzņēmums izvērtē, ar kādiem partneriem ir sākta sadarbība, kādā veidā ir noformēti dokumenti, vai ir iegūts pietiekami daudz informācijas. Klientam ir jāsaprot, kādēļ konkrētajā situācijā banka citādi reaģē. Pašlaik lielākā daļa no sūdzībām, kuras mēs saņemam no banku klientiem, ir tieši par to, ka banka ir rīkojusies no viņu viedokļa nesaprotami un neizskaidrojot iemeslus. Klientiem tas rada milzīgu stresu, jo viņi redz, ka kaut kas notiek, bet nesaprot kas un kādēļ. Ir tomēr jābūt komunikācijai," skaidroja Purgaile.

Jautāta, cik ilgs vēl varētu būt periods, kurā izskanēs sūdzības, ka bankas neizskaidrotu iemeslu dēļ neatver kontus, FKTK vadītāja atbildēja, ka visi vēlas, lai procesi notiek ātri, bet šajā gadījumā būs piesardzīga savos komentāros. "Ja mums gada laikā pēc tam, kad tika pieņemts lēmums Latviju neiekļaut "pelēkajā sarakstā", izdosies šo situāciju izbalansēt, es teikšu, ka ir paveikts labs darbs," sacīja Purgaile.

Runājot par pirmo darbības gadu FKTK vadītājas amatā, Purgaile arī norādīja, ka ir ļoti interesanti pāriet strādāt no privātā sektora uz publisko.

"Tas būtu pat valstiski svarīgi stimulēt šāda veida rotāciju, jo atšķirības ir. Mans uzdevums, atnākot no privātā sektora, bija atnest tā izpratni par efektivitāti, attieksmi pret klientiem. Mēs gribam parādīt, ka arī mēs maināmies un uz tirgus dalībniekiem varam skatīties ne tikai kā uz uzraugāmajiem, bet arī kā uz mūsu klientiem. Tik, cik mēs esam vajadzīgi tirgum, tikpat tirgus ir vajadzīgs mums. Tādēļ lietas var risināt un virzīt uz priekšu, tikai sadarbojoties. Manuprāt, būtiskākais sasniegums tiešām ir tas, ka tagad visi sarunājas un notiek dialogs. Katrs nāk ar saviem ierosinājumiem, kuri tiek pragmatiski izvērtēti," sacīja Purgaile.

Viņa atzīmēja, ka, stājoties amatā, trešais svarīgākais uzdevums bija atbilstošas komandas izveide, lai FKTK spētu atjaunot cieņpilnu reputāciju.

"Domāju, ka mums tas ir izdevies. Es nevaru teikt, ka FKTK komanda ir nokomplektēta pilnībā, bet process ir fināla stadijā. Mēs tiešām maināmies - pieejā, procesu vadībā, struktūrā. Mainās arī cilvēki, kas ir tikai loģiski, jo daļa, iespējams, nevēlas pieņemt jaunos spēles noteikumus. Tas ir jāpaveic, jo nopietnas pārmaiņas FKTK nebija notikušas kopš tās dibināšanas. Mainījušies bija tikai vadītāji, bet nebija nopietni vērtēts, vai tas, kā ir organizēta FKTK, ļauj mums atbildēt jaunajiem finanšu pasaules izaicinājumiem, kur ir gan digitalizācija, gan strauja mainība. Mēs secinājām, ka nē. FKTK bija pārāk vertikāli organizēta, pārāk birokrātiska savos lēmumos, ar pārāk ilgām procedūrām," pauda Purgaile.

Saeima Purgaili FKTK priekšsēdētājas amatā apstiprināja 2019.gada 24.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītāja: Banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā šobrīd nav nekā tāda, kas pārsteigtu vai darītu bažīgus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka Covid-19, protams, ir atstājis ietekmi uz banku sektoru, tostarp uz to pelnītspēju, jo bankas ir bijušas piesardzīgas attiecībā uz uzkrājumu veidošanu. Tāpat pelnītspēju ir ietekmējusi finanšu instrumentu pārvērtēšana banku portfeļos, jo, finanšu tirgiem nosvārstoties, to vērtība samazinājās. Kopumā banku peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā bija par apmēram 70% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

"Nav nekā tāda, kas mūs pārsteigtu vai darītu bažīgus. Katrai bankai situācija ir citāda, ir citāda portfeļa struktūra, citāda iekšējā risku politika. Tādēļ pašlaik es varu teikt - ja vien nenotiks būtiska ekonomikas sabremzēšanās, mēs būtisku situācijas pasliktināšanos nesagaidām. Protams, patieso ietekmi varēsim vērtēt, kad beigsies moratorijs, kuru bankas varēja piemērot izsniegtajiem kredītiem," teica Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Purgaile: Lai bankas piemērotu individuālos riskos bāzētu pieeju, jāmaina regulējums

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai bankas varētu piemērot klientiem individuālos riskos bāzētu pieeju, Latvijā ir jāmaina virkne normatīvu, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

"Pirms gada bija vajadzība pēc iespējas ātrāk izdarīt visu, lai Latviju neiekļautu pelēkajā sarakstā. Tajā brīdī kleita tika pašūta visiem pēc viena izmēra. Šobrīd ir skaidrs, katram tomēr ir cits izmērs, tāpēc jāmaina tas, kas jāmaina un jāskaidro visu, ko var izskaidrot," sacīja Purgaile. FKTK vadītāja norādīja, ka vasarā tika izveidota rokasgrāmata bankām, taču ar to nepietiek un jāmaina vairāki normatīvi, lai bankas varētu piemērot individuālos riskos bāzētu pieeju.

Kā piemērus Purgaile minēja Kredītiestāžu likumu, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

"Piemēram, patlaban liela problēma ir tā, ka likums aizliedz bankām ievērot "konsultē vispirms" principu, jo klientam nedrīkst izpaust nekādu informāciju par bankā notiekošo klienta izpētes procesu. Situācijās, kad bankai būtu iespēja konsultēt klientu, lai tas atsakās no nepareizām shēmām, banka nedrīkst klientam paskaidrot, ko tas dara nepareizi," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bankas ir labi sagatavojušās Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Bankas ir finansiāli ļoti labā veselībā, lai pārciešu šo krīzi," teica FKTK vadītāja, piebilstot, ka banku kapitāli šobrīd ir spēcīgi, kā arī banku likviditātē ir laba.

Vienlaikus Purgaile arī atzina, ka Covid-19 krīze ietekmē banku darbību, tostarp jau šogad pirmajā pusgadā bankas ļoti proaktīvi izvērtēja savus kredītportfeļus, veidojot papildu uzkrājumus. Tāpat bankas atsaucās FKTK aicinājumam un neizmaksāja dividendes no pagājušā gada peļņas, tādējādi stiprinot kapitālu.

"Covid-19 krīze viennozīmīgi var atstāt sekas," pauda Purgaile.

Tāpat viņa atzīmēja, ka starp bijušajām nerezidentu bankām, kuras joprojām ir transformācijas procesā, būtu vēlama konsolidācija, lai tās spētu aktīvā darboties. "Mums nav tāds mērķis, vai uzstādījums, ka banku skaitam Latvijā būtu jāsamazinās. Taču arī mēs redzam, ka, it īpaši tām bankām, kas joprojām ir tā saucamajā transformācijas procesā, derētu apvienošanās, resursu konsolidācija, lai aktīvāk sāktu darboties, lai aktīvāk kreditētu, aktīvāk pievērstos tautsaimniecības atbalstam," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Purgaile: FKTK pievienojot Latvijas Bankai, darbu varētu zaudēt apmēram 30 cilvēku

LETA, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienojot Latvijas Bankai, darbu varētu zaudēt apmēram 30 cilvēku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Pēc viņas teiktā, analizējot iespējamo FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, secināts, lai gan riski pastāv, ieguvumu no šāda lēmuma būtu vairāk. "Šī apvienošanās ir jēgpilna un riski ir vadāmi," teica Purgaile.

Tostarp FKTK vadītāja starp lielākajiem ieguvumiem no institūciju apvienošanas minēja darbības efektivitātes uzlabošanu. "Ar kopējiem resursiem mēs varam efektīvāk vērot un reaģēt uz dažādām krīzes situācijām, veicināt finansiālo stabilitāti, mēs noteikti varam vairāk domāt par finanšu un kapitāla tirgus attīstību," sacīja Purgaile.

Tāpat starp ieguvumiem viņa atzīmēja administratīvo resursu ietaupījumu - cilvēkresursu un arī materiāli tehnisko resursu ietaupījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 31 un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstība mazo banku segmentā būtu vēlama straujāka, jo šobrīd banku sektora izaugsmi vai kritumu pilnībā nosaka četras lielākās bankas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

"Protams, mēs varam teikt, ka skaitliski mums ir daudz banku. Tajā pašā laikā lielākā daļa no tām ir salīdzinoši mazas bankas, un tektoniskās pārmaiņas tirgū tomēr nosaka četri lielākie spēlētāji. Izaugsme vai samazinājums tirgū ir pilnībā atkarīgs no šī lielā četrinieka," teica Purgaile.

Viņa norādīja, ka arī FKTK vēlētos, lai attīstība mazo banku segmentā notiktu straujāk, lai notiktu konsolidācija, ienāktu kāds lielāks akcionārs ar lielākām ambīcijām, nevis notiktu tikai dabīgā izaugsme pa kādam procentam katru gadu, jo tas radītu lielāku konkurenci arī lielajam četriniekam.

"Pagaidām gan mums uz galda nav nekā tāda, lai mēs varētu teikt, ka redzam šādu perspektīvu, bet mēs uz to ceram," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK strādā pie izmaiņām, lai bankām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) strādā pie noteikumu izmaiņām, lai palīdzētu un neierobežotu bankas un tām atsevišķi uzņēmumi nebūtu uzreiz jānosaka kā augsta riska klienti, Saeimas atbildīgo apakškomisiju sēdē stāstīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Parlamenta Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopīgajā sanāksmē šodien tika spriests par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumu uzņemšanai Latvijā. Purgaile skaidroja, ka paredzēts veikt noteikumu izmaiņas, lai bankas klientus var vērtēt atbilstoši savai risku novērtēšanas sistēmai. Deputāts Daniels Pavļuts (AP) vaicāja, vai saskaņā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto informāciju, 12 uzņēmumiem, kuri no Baltkrievijas ir gatavi pārcelties uz Latviju, būs iespēja to izdarīt un vai vājais posms neizrādīsies dažbrīd "otrā galējībā" nonākusī jeb uzņēmējus pārāk ierobežojošā finanšu kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starta šāviens finanšu sektora kapitālā remonta kļūdu novērtējumam

Jānis Goldbergs, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Palielinājies uzkrājumu un noguldījumu apmērs

Lelde Petrāne, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi 2019. gada Finanšu pratības stratēģijas ikgadējos rezultātus, kuri atklāj, ka mājsaimniecību uzkrājumi 2019. gadā turpinājuši pieaugt, tāpat arī noguldījumu apmērs, kaut arī iedzīvotāju skaits, kuri tos veic, ir nedaudz samazinājies.

FKTK vadībā kopā ar sadarbības partneriem kopš 2014. gada tiek īstenota Finanšu pratības stratēģija, kuras mērķis ir veicināt finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju, finanšu pakalpojumu vides integritāti un sabiedrības finansiālo ilgtspēju un attīstību.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile analizē rezultātus: "Aplūkojot 2019. gada datus, redzams, ka mērķu sasniegšanas indikatori rāda vēlamo virzību, tomēr jāturpina veicināt iedzīvotāju uzkrājumu un drošības spilvena veidošana, lai palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs. Covid-19 negaidītā atnākšana spilgti parāda finanšu pratības nozīmi. Šobrīd īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm, salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK sākusi diskusiju par kapitāla tirgus attīstības iespējām

Zane Atlāce - Bistere, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi diskusiju par kapitāla tirgus attīstības iespējām, informē komisijas pārstāvji.

FKTK tikšanās ar kapitāla tirgus dalībniekiem turpināsies līdz šīs vasaras vidum, pēc tam tiks apkopoti secinājumi un izstrādāti priekšlikumi turpmākajām nepieciešamajām darbībām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile atzina, ka, Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir maz attīstīts kapitāla tirgus, par ko liecina, piemēram, salīdzinoši zemā tirgus kapitalizācija pret ikgadējo iekšzemes kopproduktu.

"Lai apzinātu tirgū esošo problemātiku un to risinātu, FKTK aicinājusi nozares ekspertus sniegt savu redzējumu par iespējām kapitāla tirgus attīstībai, daloties savās atziņās par kapitāla tirgu Latvijā, tā izaicinājumiem un iespējamajiem attīstības scenārijiem. Mums ir svarīgi sadzirdēt konkrētus ieteikumus, kas būtu ieviešami kapitāla tirgus attīstības jomā, veicinot regulēta tirgus kā kapitāla piesaistes avota popularitāti un pilnveidotu piekļuvi regulētam tirgum gan uzņēmējiem, gan ieguldītājiem," norāda S. Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas "zaļais kurss" paredz pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, padarot ekonomiku ilgtspējīgu un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpēc arī finanšu sektoram jābūt gatavam ilgtspējas prasībām un nākotnes klientiem.

Tā piektdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Ilgtspējīgs finansējums klimatneitrālai Eiropai" atzina diskusijas dalībnieki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile sacīja, ka ilgtspējīga, sociāli atbildīga un labi pārvaldīta finanšu nozare ir Eiropas zaļā kursa virzītājspēks un finanšu sektora uzraugs sagaida, ka finanšu iestādes preventīvi ilgtspējas virzienu integrē savās darbības stratēģijās.

"Ir skaidrs, ka nākotnes klients ļoti augstu vērtēs ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu un zaļi domājošu finanšu nozari. Mūsu lielākais izaicinājums ir šodien paredzēt nākamo paaudžu gaidas un atbilstoši rīkoties, veidojot klimatneitrālu ekonomiku," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Purgaile neizslēdz iespēju nākotnē FKTK pārņemt nebanku kreditētāju uzraudzību

LETA, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nākotnē, iespējams, varētu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārņemt nebanku kreditētāju uzraudzību, otrdien intervijā Latvijas Radio pieļāva FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šobrīd šis jautājums nav dienaskārtībā un par to netiek diskutēts.

"Ja uz finanšu nozari skatās globāli, tad visas finanšu institūcijas, kas būtu arī banku līzinga kompānijas, iespējams, varētu konsolidēties zem viena uzrauga, bet neskriesim laikam pa priekšu - skatīsimies, kā viss attīstās," pauda Purgaile.

Viņa arī atzīmēja, ka FKTK ir atvērta diskusijai par šo jautājumu, kā arī gatava paplašināt funkcijas, ja tas būs nepieciešams.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai. Paredzams, ka apvienotā Latvijas Banka darbu sāks 2022. vai 2023.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Bankām sniegts skaidrojums par patērētāja pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu

Db.lv, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu vienotu kredītiestāžu un uzraudzības institūciju izpratni par pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu patērētājiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi skaidrojumu, kas nosūtīts visām Latvijas bankām un dalībvalstu banku filiālēm Latvijā.

Skaidrojuma mērķis ir sekmēt pamatkonta pakalpojuma pieejamību patērētājiem, kuriem šādu pakalpojumu ir tiesības saņemt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile skaidro: "Zinām problēmas, ar kurām banku klienti sastopas, šie jautājumi ir mūsu redzeslokā un mēs meklējam tiem risinājumu. Nav pieļaujams, ka kāda fiziska persona Latvijā nepamatoti nesaņem pamatkonta pakalpojumu un līdz ar to tai ir ierobežotas iespējas, piemēram, saņemt sociālos pabalstus, veikt nodokļu nomaksu un komunālo pakalpojumu maksājumus tikai tāpēc, ka bankas šādu klientu apkalpošanu saista ar augstu risku vai tas ir komerciāli neizdevīgi."

Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina patērētājam – fiziskai personai, kas ir Eiropas Savienības (ES) rezidents, piekļuvi maksājumu konta pamata pakalpojumu klāstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK atbalsta vienotu banku pieeju kredītbrīvdienu piešķiršanai

Lelde Petrāne, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas izstrādāto moratoriju fiziskām personām – Latvijas rezidentiem izsniegtajiem kredītiem, kas paredz kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu hipotekārajiem kredītiem līdz 12 mēnešiem, bet patēriņa kredītiem un līzinga darījumiem – līdz 6 mēnešiem.

Moratorijs izstrādāts ar mērķi palīdzēt finanšu sektora klientiem, kas nonākuši grūtībās Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile komentē: "Visā Eiropas Savienībā tiek veikti dažādi pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ekonomisko ietekmi. Viens no šādiem piemēriem ir pasākumi, kas mājsaimniecībām vai uzņēmumiem sniedz iespēju uz laiku piešķirt kredītbrīvdienas. FKTK aicina visas kredītiestādes iesaistīties kopējā valsts stratēģijā, sniedzot atbalsta instrumentus tiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kuru finanšu situācija ir pasliktinājusies Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ. Savukārt FKTK banku uzraudzībā nodrošinās elastīgu pieeju, izmantojot visus mūsu rīcībā esošos instrumentus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru