Jaunākais izdevums

Pērnā gada februārī atklātā saldumu fabrika Pobeda Ventspilī 2016. gadā saražoja 175 tonnas šokolādes un apgrozīja gandrīz miljonu eiro.

2016. gadā kompānijas apgrozījums bija 894,2 tūkstoši eiro. Tam klāt vēl nāk ieņēmumi par šokolādes masu, kas nosūtīta uz Krieviju un kas veido 104,6 tūkstošus eiro. Kopējais apgrozījums bija 998,9 tūkstoši eiro. Pērn Ventspils fabrika saražoja 175 tonnas šokolādes, kam pievienojas 27 tonnas šokolādes masas, kas nosūtīta uz Krieviju. Kopējais apjoms bija 202 tonnas. «Pagaidām mēs tikai ieejam tirgū. Mūsu mērķis ir iekļūt tirdzniecības tīklos. Tiklīdz būsim pilnībā pārstāvēti Rimi un Maxima, apgrozījums pieaugs divas līdz trīs reizes,» saka Andrejs Muravjovs, konditorejas fabrikas Pobeda līdzīpašnieks un Ventspils filiāles ģenerāldirektors.

SIA Pobeda Confectionery fabrika Ventspilī tika atklāta pērnā gada februārī, un gada pirmajā pusē tika pabeigts darbs pie mūsdienīgas un pilnībā automatizētas šokolādes ražošanas līnijas uzstādīšanas. Tādējādi fabrika ir sagatavota 10 tūkstošu tonnu šokolādes saražošanai gadā.

Šobrīd Ventspils fabrikā tiek izgatavota vairāk nekā desmit veidu šokolāde – rūgtā, krējuma, rūgtā bez cukura, tumšā ar riekstiem un rozīnēm, ar riekstiem, kā arī tumšo šokolāde ar konjaku 100 gramu tāfelītēs. Daļa produkcijas ir nopērkama populāru ķēžu veikalos – Top, Lats, Elvi un Mego. Kopš 2016. gada oktobra Rimi un Maxima veikalos notiek kampaņveidīga produkcijas pārdošana, bet jau drīzumā plānots noslēgt pastāvīgas sadarbības līgumu. Šogad uzņēmums plāno paplašināt produktu klāstu ar vafelēm šokolādē un citiem saldumiem, kā arī izvērst izplatīšanas tīklu. Plānots paplašināt tirdzniecību Igaunijā un Lietuvā, turpināt piedalīties starptautiskās pārtikas izstādēs un sadarboties ar globālajiem izplatīšanas tīkliem.

Latvijas pircēju iecienītākās ir melnās šokolādes tāfelītes ar 72% un 62% kakao sastāvā, sveramās trifeles ar pildījumu, šokolādes konfektes Lācīši mežā (Мишки в лесу), kā arī bezcukura šokolādes sērija, kurā saldums iegūts no stēvijas.

«Šokolādes kvalitāti ietekmē gaisa sastāvs, tādēļ labu šokolādi var izgatavot tikai ekoloģiski tīros reģionos, kāda ir mūsu Ventspils fabrikas atrašanās vietā. Turklāt sāļais gaiss, kas nāk no Baltijas jūras, piešķir šokolādei interesantas garšas nianses. Mēs tās nolēmām pastiprināt, pievienojot jūras sāls kristālus. Domājam, ka šis produkts Latvijā un citur būs ļoti populārs,» saka A. Muravjovs. Viņš arī uzslavē darba vidi Latvijā un augsti kvalificēto darbaspēku, kas ļāvis ātri īstenot ieceres. Uzņēmumā 2016. gadā strādāja 24 darbinieki.

2000. gadā Piemaskavas pilsētā Jegorjevskā dibinātā kompānija Pobeda ir viena no lielākajām konditorejas fabrikām Krievijā, kas saražo vairāk nekā 50 tūkstošus tonnu šokolādes gadā un izplata produkciju vairāk nekā 20 valstīs. Tā izvietota Maskavas pievārtē 38 tūkstošu kvadrātmetru platībā un nodarbina vairāk nekā 900 darbinieku. SIA Pobeda Confectionery dibināta 2014. gada aprīlī Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī strādājošais uzņēmums Pobeda Confectionery izsludinājusi konkursu iekārtas kakao un pralinē masu temperēšanai iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 140 tūkstoši eiro. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir šā gada 31.augusts.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 7.aprīlim.

Db.lv jau rakstīja, ka Pobeda Confectionary izsludinājis iepirkumu eksperimentālas one-shot šokolādes masas liešanas iekārtas iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 630 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – šā gada 31.augusts.

Pobeda prezidents Vitālijs Muravjovs portālam db.lv sacīja, ka uzņēmuma ražošanas apjomi Ventspils fabrikā patlaban pakāpeniski palielinās, un kompānija nākotnē plāno veikt dažādus ražošanas testus, šokolādes masu veidu izstrādi, kā arī gatavosies starptautiskā kvalitātes vadības sertifikāta BRC saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokolādes ražotājs Pobeda Confectionery Ventspils ražotnē ieguldavairāk nekā divus miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā.

Otrdien jaunā līnija tiks oficiāli atklāta, līdz ar to kopējās līdz šim ieguldītās investīcijas ražotnē sasniegs vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija, jaunā līnija ļaus ražot šokolādes konfektes Bear Family un Axiome ar šokolādes un riekstu pildījumu un poraino šokolādi. Pēc jaunās līnijas palaišanas fabrikā varēs saražot līdz 10 tūkstošiem tonnu šokolādes gadā, un 25-30% no tā veidos tieši šokolādes konfektes.

Uzņēmumā stāsta, ka līdz jaunās līnijas atklāšanai šogad būtiski uzlaboti pārdošanas rādītāji. Proti, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laikaposmu pērn, realizācija pieaugusi par 169%. Sekmīgi apgūti jaunu valstu tirgi, to vidū ārpus ES, kur apgrozījums audzis piecas reizes. Uzņēmums savu produkciju eksportē uz Vāciju, ASV, Ungāriju, Sauda Arābiju, Kipru un citām valstīm. SIA Pobeda Confectionery direktoru padomes priekšsēdētāja Olga Muravjova stāsta, ka šobrīd Venspils fabrikā tiek ražots vairāk nekā 10 veidu šokolādes, ko kompānija realizē veikalos top!, Lats, Elvi, Vesko un Mego. Savukārt veikalos Rimi un Maxima kopš 2016. gada oktobra tiek rīkotas akcijas šo produktu realizēšanai. Šobrīd kompānijas tirgus daļa Krievijā un Eirāzijas valstīs ir aptuveni 4%, bet pārējās valstīs, ieskaitot Baltijas valstis, sākotnējā attīstības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudenī Jelgavā darbu sāks šokolādes rūpnīca SIA Chocolette Confectionary, kas ražos saldumus ar pazeminātu kaloritāti

Konkurence Latvijas saldumu tirgū nepārtraukti saasinās – aktīvi darbojas ne tikai vietējie spēlētāji, bet arī ārvalstu ražotāji, tostarp Dienas Bizness rakstīja, ka pērn Ventspilī darbību sāka Krievijas uzņēmums Pobeda.

SIA Chocolette Confectionary īpašnieks – Kiprā reģistrētā kompānija Mediahold SBC Limited – Jelgavā ražoto šokolādi ar zīmolu RED pamatā plāno eksportēt. Galvenie ārvalstu noieta tirgi būs Baltijas valstis, Skandināvija un ASV. Šokolādes rūpnīca atradīsies NP Jelgavas biznesa parkā.

Trīs gadu laikā jaunā uzņēmuma darbinieku skaits varētu sasniegt 60 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pobeda Confectionery radījusi vairākus inovatīvus produktus

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot inovatīvus risinājumus šokolādes pārstrādes jomā, starptautiskā kompānija Pobeda Confectionery radījusi vairākus jaunumus, kuru pamatā ir ideja par garšīgiem un veselīgiem desertiem, informē uzņēmumā.

«Šodien konditorejas izstrādājumiem ir pilnībā jāatbilst augstākajiem ražošanas standartiem, kā arī jāveicina patērētāju dzīves kvalitātes uzlabošanās. Tādēļ uzskatām, ka ir nepieciešams ne tikai ražot ļoti kvalitatīvus produktus, bet arī piešķirt tiem papildu labumus. Šādu produktu vidū ir arī 2019.gada sezonas jaunumi: šokolādes trifeles bez cukura ar stēviju un inulīnu, konfekšu un šokolādes līnija Amare ar karsēta piena, vārīta kondensētā piena un karameļu drupatu pildījumu, šokolādes līnija Single Origin Chocolate no vienas izcelsmes kakao pupiņām, kā arī mūsu īpašais lepnums – inovatīvas šokolādes līnija Charged ar funkcionālām piedevām, vitamīnu un minerālu premiksiem,» skaidro Pobeda Confectionery direktoru padomes loceklis Andrejs Muravjovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pobeda Confectionery iegādāsies eksperimentālu šokolādes masas liešanas iekārtu

Žanete Hāka, Lelde Petrāne, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī strādājošais uzņēmums Pobeda Confectionary izsludinājis iepirkumu eksperimentālas one-shot šokolādes masas liešanas iekārtas iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 630 tūkstoši eiro, bet paredzamais līguma izpildes termiņš – šā gada 31.augusts.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 28.februārim.

Pobeda prezidents Vitālijs Muravjovs portālam db.lv sacīja, ka uzņēmuma ražošanas apjomi Ventspils fabrikā patlaban pakāpeniski palielinās, un kompānija nākotnē plāno veikt dažādus ražošanas testus, šokolādes masu veidu izstrādi, kā arī gatavosies starptautiskā kvalitātes vadības sertifikāta BRC saņemšanai.

Aizvadītajā gadā uzņēmums saražoja aptuveni 100 tonnu šokolādes masas. Kompānijā tiek izgatavotas 100 gramu šokolādes tāfelītes, kas tiek tirgotas Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pobeda Confectionery liegts izmantot preču zīmi Lāču ģimene

Monta Glumane, 22.08.2018

Uzskatu, ka Latvijas ražotājiem ir jābūt gataviem aizstāvēt savu vārdu, darbu un veiktos ieguldījumus un mēs to arī darīsim, teic Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas fabrika Pobeda ražotni Latvijā atklāja šā gada februārī. Projekta īstenošanai tika atvēlēti vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 2,5 milj. ieguldīti no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. Šobrīd ienākšanu Latvijas tirgū Pobeda prezidents Vitālijs Muravjovs vērtē kā veiksmīgu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijas patērētāji novērtē mūsu produktus. Ir viegli un patīkami komunicēt un darboties tādos mazos tirgos kā Latvija, kur ir labas konditorejas tradīcijas. Nevajag skaidrot Latvijas pircējiem atšķirības starp augstas un zemas kvalitātes šokolādi – cilvēki to zina,» viņš teic.

Līdz šim ir pabeigti visi iekārtu uzstādīšanas darbi Ventspils ražotnē, un tagad tā ir gatava ražot 10 tūkst. tonnu šokolādes gadā. Pusgadu prasīja stabilas kvalitātes un šokolādes garšas iegūšana. Uzņēmums pavadīja daudz laika, lai atrastu labākos piena un cukura piegādātājus, un galu galā ir izdevies sasniegt labus rezultātus. «Te ražotā šokolāde ir pat garšīgāka nekā Krievijā izgatavotā. Tāpat ieguvām interesantus rezultātus mūsu Latvijā ražotās tumšās šokolādes testos. Ir labi zināms, ka ražošanas procesā šokolāde absorbē gaisu. Tas nozīmē, ka labākā šokolāde var tikt saražota tikai ekoloģiski tīrās vietās. Visas mūsu ražotnes, tostarp Ventspils fabrika, atrodas tīrā vidē. Gaiss Ventspilī satur daudz Baltijas jūras sāls, kas dod interesantu garšu tumšajai šokolādei, nolēmām pastiprināt šo garšu un ražot jaunu produktu, kas satur jūras sāls kristālus. Paredzam, ka šī šokolāde būs populāra Latvijā un citās valstīs,» saka V. Muravjovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas zemo cenu aviokompānija Pobeda sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava

LETA--INTERFAX, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi sāksies 5.jūlijā un tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas zemo cenu aviokompānija «Pobeda» piektdien, 5.jūlijā sāks lidot maršrutā Rīga-Maskava, paziņojusi aviokompānija.

Reisi tiks veikti divreiz nedēļā - piektdienās un svētdienās - līdz kalendārās vasaras beigām. No 16.septembra reisi notiks katru dienu.

«Pobeda» ir Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» grupas uzņēmums. Tās flotē ir lidmašīnas «Boeing 737-800» ar 189 pasažieru vietām, salonā ir tikai ekonomiskā klase.

Maskavā aviokompānija izmanto Vnukovas lidostu.

Maršrutā Rīga-Maskava jau lido Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un «Aeroflot», kas veic reisus uz Šeremetjevas lidostu, un Krievijas aviokompānija «Utair», kas veic reisus uz Vnukovas lidostu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru