Quantcast

Jaunākais izdevums

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

Kā Spūda advokāts Rozenbergs zinot šī aizdomās turētā advokāta vārdu, taču medijiem to atklāt viņš nedrīkstot. Saskaņā ar likumu, ja padome saņems oficiālu informāciju no policijas, tad padome var vērtēt nepieciešamību atstādināt advokātu no pienākumu pildīšanas. Šāda vērtēšana gan var notikt tikai tādā gadījumā, ja advokāts tiek turēts aizdomās noziegumā, kas saistīts ar viņa profesionālo darbību. Rozenbergs nekomentēja, vai šajā kriminālprocesā advokāts iespējamo noziegumu pieļāvis, veicot savu profesionālo darbību.

Saskaņā ar Rozenberga rīcībā esošo informāciju, Sprūdam inkriminējamie nodarījumi aizsākušies jau aptuveni pirms desmit gadiem, bet pats kriminālprocess sākts 2013.gadā.

Aģentūrai LETA zināms, ka šis kriminālprocess nav saistīts ar iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos, par kuriem Sprūdam un vēl vairākiem cilvēkiem jau iepriekš citā lietā uzrādītas apsūdzības prokuratūrā.

Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau citā kriminālprocesā apsūdzētā statusā esošo bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu un kādreizējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru un maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP, neminot personu vārdus, informēja, ka ENAP darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā, un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24.aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.

Aizturēšanas veiktas agrāk sāktā kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, 215.panta otrās daļas un 196.panta otrās daļas. Kriminālprocess pašlaik ir ENAP lietvedībā.

Minētie Krimināllikuma panti paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, maksātnespējas procesa kavēšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.

Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju policija patlaban nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, dodot mēnesi šo līdzekļu atrašanai.

Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.

Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa apmierina Sprūda lietas prokuroram Cinkmanim pieteikto noraidījumu

LETA, 24.09.2019

Advokāte Sandra Sleja un apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirmajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds lūdza tiesu noraidīt vienu no apsūdzības prokuroriem Uldi Cinkmani

Pamatojumā minēta prokurora personīga ieinteresētība un politiķa Jura Juraša līdzdalība.

Daudzu miljonu lieta

M. Sprūds un vēl desmit citi apsūdzētie tiek apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lai arī apsūdzība vēl nav publiskota, zināms, ka stāsts ir par diviem maksātnespējas procesiem, kuros M. Sprūds it kā piesavinājies 2,6 miljonus eiro. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš tiek apsūdzēts par 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Pēc tam, kad lietas izskatīšana netika uzsākta pēc būtības un prokurors iebilda pret drošības līdzekļu maiņu, kas M. Sprūdam ir noteikti vesels lērums un katra pārkāpšana var draudēt ar pusmiljonu eiro lielās drošības naudas zaudēšanu, apsūdzētais tiesai izteica prokurora noraidījumu. Tas sekoja uzreiz pēc tam, kad prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka drošības līdzekļus M. Sprūdam mainīt nevajag. Kā vēlāk norādīja M. Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, izvēle izteikt noraidījumu konkrētajā brīdī bijusi atkarīga no tiesas gaitas un tādēļ sakritusi ar runām par drošības līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Arī Breksita pagarinājuma gadījumā nav izslēgts, ka vienošanos nepanāks

LETA, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa patur apcietinājumā bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu

LETA, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien nolēmusi paturēt apcietinājumā bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Tiesa apcietinājuma nepieciešamību pārskatīs pēc diviem mēnešiem.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc lēmuma paziņošanas norādīja, ka, viņaprāt, lēmums nav pamatots, jo nepastāv risks, ka Sprūds jebkādā veidā varētu ietekmēt izmeklēšanas procesu, taču izmeklējošajai tiesnesei bija citi uzskati. Tāpat Rozenbergs uzsvēra, ka Sprūds ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par taisnīgas tiesas procesam neatbilstošu apcietinājuma piemērošanu, proti, aizstāvībai nebija iespējas iepazīties ar pierādījumiem un ziņām, uz kuru pamata apcietinājums tiek piemērots.

Aizstāvis arī norādīja, ka tiesai, kā drošības līdzeklis tika piedāvāts piemērot Sprūdam drošības naudu, taču tiesa to neatzina par pietiekamu drošības līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprūdu un vēl desmit personas tiesās par izspiešanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un citām apsūdzībām

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesai nodotajā lietā prokuratūra Sprūdam inkriminē 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izspiešanā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanai nepieciešamo drošības naudu pusmiljona eiro apmērā iemaksājis viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds, aģentūrai LETA apstiprināja advokāts Jānis Rozenbergs.

Atbilstoši likumā noteiktajām prasībām Kristaps Sprūds informējis uzraugošo prokuroru, iesniedzot visus dokumentus par naudas izcelsmi, norādīja advokāts.

Kristaps Sprūds ir vienīgais šīs drošības naudas iemaksātājs.

Pats bijušais maksātnespējas administrators 16.februārī iznākot no cietuma aģentūrai LETA neatklāja, kurš iemaksājis drošības naudu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Kristapam Sprūdam pilnībā vai daļēji pieder vairāki uzņēmumi, tostarp Sprūdu ģimenei piederošais juridisko pakalpojumu nozarē strādājošajais AS «MAX Group» 2016.gadā strādājis ar 529 525 eiro peļņu.

Būvmateriālu tirgotājs SIA «Smilšpapīrs» Kristapam Sprūdam pieder kopā ar vēl vienu personu. Šis uzņēmums 2106.gadā apgrozījis 315 750 eiro un strādājis ar 16 768 eiro peļņu. Uzkopšanas servisa uzņēmums «Gift lv» 2016.gadā strādājis ar 77 774 eiro peļņu, gaļas produktu mazumtirdzniecībā strādājošā «Būvbode» pirms diviem gadiem darbojusies ar 1 409 eiro peļņu. Tāpat viņam daļēji pieder bezalkohola dzērienu ražošanas uzņēmums «Ābolis».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Advokātam nav informācijas par Sprūda iesaisti Rimšēviča un Norvik bankas kriminālprocesos

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no Norvik bankas lielākā akcionāra.

Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar "Trasta komercbanku" un uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem.

Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.

Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Policija par noziegumiem maksātnespējas procesā aizturējusi Māri Sprūdu

LETA, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP neminot personu vārdus aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24. aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.

Aizturēšanas veiktas agrāk sāktā kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, 215. panta otrās daļas un 196. panta otrās daļas. Kriminālprocess pašlaik ir ENAP lietvedībā. Aģentūrai LETA zināms, ka kriminālprocess varētu būt sākts jau pirms vairākiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šovakar nolēma nepiemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar trīs citiem cilvēkiem tiek turēts aizdomās krāpšanā.

Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau citā kriminālprocesā apsūdzētā statusā esošo bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu un kādreizējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru un maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP, neminot personu vārdus, aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā, un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24.aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu

LETA, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viņi meklē melnu kaķi tumšā istabā, kura tur nav,» Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 20. septembrī, uzsākot runu par savu noraidījumu Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā, sacīja prokurors Uldis Cinkmanis

Dienas Bizness jau rakstīja, ka 6. septembrī lietā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pieteica U. Cinkmaņa noraidījumu, to pamatojot ar interešu konfliktu, kas izveidojies, jo M. Sprūds augstāk stāvošam prokuroram iesniedzis sūdzību, pēc kuras uzsākta disciplinārlieta pret U. Cinkmani. Viņa tiesas zālē nebija. 13. septembrī prokurors uz tiesu neieradās aizņemtības dēļ.

Datu jezgas vēsture

Jau iepriekš rakstījām, ka vērienīgajā lietā, kurā ir 11 apsūdzētie, par vienu no galvenajiem tiek dēvēts M. Sprūds, jo prokuratūra viņam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro lielas summas piesavināšanos. Krimināllieta faktiski sastāv no vairākām lietām, kurās teju vienīgais vienojošais elements ir apsūdzētais M. Sprūds. Tiesai šā gada sākumā tika iesniegti 166 sējumi lietas materiālu papīra formātā, kā arī lietiskie pierādījumi datoru un mobilo tālruņu atmiņu disku veidā. Elektronisko atmiņu apjoms datu izteiksmē 100 reižu pārsniedz uz papīra rakstīto daudzumu, turklāt daļa no materiāliem vēl līdz šodienai ne tiesai, ne apsūdzētajiem, ne viņu aizstāvjiem nav pieejami. Tie ir šifrēti un sagādājuši problēmas tiesas speciālistiem. Daļa datu nesēju bija apskatāmi, un tajos tiesas dalībnieki – aizstāvji un apsūdzētie – atrada privāta rakstura fotogrāfijas, saraksti un citus sensitīvus personu datus gan par procesa dalībniekiem, gan citiem. Par šo faktu arī sākās datu izpaušanas jezga, un faktiskais pamats pārmetumiem U. Cinkmanim ir šaubas par to, vai viņš kā procesa virzītājs ir labi sagatavojis lietu, vai ir rīkojies kā labs prokurors un godprātīgi pildījis savus pienākumus, kā to nosaka gan Latvijas prokuroru ētikas kodekss, gan starptautiskas hartas par prokuroru darbību. Tiesnesis Imants Dzenis iepriekš atteicās lietu nosūtīt atpakaļ prokuratūrai, lai tā tiktu sakārtota, kā arī uzņēmās pienākumu ierobežot sensitīvu datu tālāku izplatīšanos par apsūdzētajiem un aizstāvjiem, kuri tiesai devuši solījumu neko neizpaust. Nelaime visā ir tā, ka arī tiesas dalībnieku starpā sensitīvas informācijas izplatīšana rada likumpārkāpuma ainu, jo lietā ir 11 apsūdzētie, kuri var izteikt neapmierinātību, ka kāds cits apskatījis viņa privāto saraksti ar sievu vai privātas bildes, kas nekādi neattiecas uz lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmdien notiks Nacionālās drošības komisijas sēde par situāciju banku sektorā

Dienas Bizness, 18.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās drošības komisijas sēde par aktuālo situāciju banku sektorā notiks pirmdien, liecina Nacionālās drošības komisijas vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres paziņojums Twitter.

Sēde notiks pirmdien, 19. februārī, plkst.11.30.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumāmedijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Premjers: Nestādos priekšā, kā pēc tik nopietnām apsūdzībām Rimšēvičs varētu turpināt mierīgi strādāt LB

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nevar iedomāties, ka Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās aizturēšanas varētu vienkārši no rīta ierasties darbā un turpināt strādāt.

Kučinskis LTV «Rīta panorāmā» apsūdzības Rimšēvičam novērtēja kā ļoti nopietnas. Politiķis pieļāva, ka Rimšēvičam varētu tikt piemērots drošības līdzeklis, kas varētu neļaut turpināt vadīt LB.

Ministru prezidents atzina, ka ir zināma krīze ar LB vadību, tomēr centrālā banka arī bez prezidenta esot kompetenta un spējīga strādāt.

Taujāts, vai viņam vēl pirms aizturēšanas bija sniegta kāda informācija par gaidāmo, Kučinskis sacīja, ka KNAB šādos gadījumos, protams, pirms tam dod kādu ziņu, bet valdības vadītājs nevar iejaukties. Viņš esot ticis informēts, jo premjers tomēr veicot zināmu KNAB pārraudzību un «nav tā, ka par biroja darbībām nebūtu zināms nevienam šajā valstī».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta valsts kases kontā, aģentūrai LETA apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Drošības nauda ir viens no drošības līdzekļa līdzekļa veidiem, ko var piemērot aizdomās turētajam. Saskaņā ar KNAB advokātam sniegto informāciju, birojs ir pieņēmis lēmumu par drošības naudas noteikšanu un Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto.

KNAB lēmumus advokāts pagaidām neesot redzējis, bet, lai paātrinātu Rimšēviča atbrīvošanu, Vārpiņš noorganizējis drošības naudas iemaksāšanu valsts kases kontā. Drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem.

Rimšēvičs savukārt pagājušajā gadā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016.gadu deklarējis 67 133 eiro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas Bankā un 28 474 eiro uzkrājumus komercbankās. Par darbu Latvijas Bankā viņš 2016.gadā algā saņēmis 150 824 eiro. Saskaņā ar deklarāciju, Latvijas Bankas prezidentam bijušas arī 96 646 eiro lielas parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sprūds un Durevskis ECT tiesāsies pret Latviju par apsūdzības materiālu nepietiekamu pieejamību

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ierosinājusi lietu dažādos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māra Sprūda un Naura Durevska prasībā pret Latviju, liecina informācija ECT mājaslapā.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pavēstīja, ka Sprūds sūdzību ECT iesniedzis 2017.gada septembrī. Sūdzība ir iesniegta par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piektā panta jeb «tiesību uz brīvību» pārkāpumu.

Sūdzībā apgalvots, ka pieteicējam un viņa aizstāvjiem apcietinājuma piemērošanas procesā neesot dota iespēja iepazīties ar tiem kriminālprocesa materiāliem, ar kuriem izmeklētājs pamatoja apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību, līdz ar to neesot nodrošināts taisnīgs apcietinājuma piemērošanas process.

Šobrīd šajā lietā Latvijai ir pieprasīts sniegt paskaidrojumu par iesniegto sūdzību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas lieta tiks vērtēta ECT palātā, kura pieņems lēmumu par rīcību ar sūdzību. ECT nav noteikts lietas izskatīšanas termiņš, tas ir atkarīgs no lietas sarežģītības, kā arī no iesaistīto pušu atsaucības, skaidrots ECT mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no Trasta komercbankas vadības un akcionāriem

Dienas Bizness, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pirmās tiesas sēdes skaidrs, ka bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda lieta, kurā ir vēl desmit citi apsūdzētie, jau kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu prokuratūras darbaspējām, bet nākotnē kļūs par tiesas efektivitātes pārbaudi.

Lietā M. Sprūds un vēl desmit citas personas tiek vainotas izspiešanā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un citos noziegumos. Pierādījumi apkopoti vairāk nekā 160 sējumos, un ir vēl 50 sējumi arhīva materiālu. Tāds kārtīgs sienas skapis, pilns ar apdrukātu papīru. Tā kā lietā ir divi svešvalodās runājoši apsūdzētie, tad lietas izskatīšana 25. janvārī pēc būtības nevarēja sākties tādēļ, ka tulki nebija tikuši galā ar lietas materiālu tulkošanu. Tulkojums vienam apsūdzētajam tika piedāvāts neilgi pirms tiesas, bet uz citu tulkojumu būs jāgaida vēl vismaz divi mēneši. Tā optimistiski uzskata prokurors Uldis Cinkmanis, savukārt advokāti pieņem, ka skapi iztulkos pēc pusgada, jo līdz šim divos mēnešos pārtulkoti vien 60 sējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pret 25 000 eiro drošības naudu atbrīvots maksātnespējas administrators Durevskis

LETA, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirms vairākām nedēļām nolēmusi pret 25 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Nauri Durevski, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesa 11.oktobrī nolēmusi turpināt Durevskim piemērot apcietinājumu, taču to var atcelt, ja iemaksā drošības naudu. Jau nākamajā dienā tiesa saņēmusi dokumentu, kas apliecina 25 000 eiro drošības naudas iemaksu un Durevskis no cietuma atbrīvots. Viņš apcietinājumā atradās kopš jūnija, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tiesa maksātnespējas administratoru Durevski patur apcietinājumā

Maksātnespējas administrācija no amata atstādinājusi Sprūdu, Krūmu un Durevski

Komentāri

Pievienot komentāru