Jaunākais izdevums

Austrumu robeža sagādā zināmus izaicinājumus, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

"Mūsu austrumu robeža - šeit ir zināmi izaicinājumi. Ir jāstiprina ārējā robeža. Arī NBS ar manu pavēli ir gatavi iesaistīties nākamgad Latvijas-Krievijas žoga izbūvē," sacīja Sprūds.

Viņš turpināja, sakot, ka ir jādāmo par to, kā tiek stiprināta šī "militārā pretmobilitāte".

"Līdz ar to šobrīd izstrādājam konkrētu plānu, kā nonākam pie konkrētiem pasākumiem, lai ārējā robeža tiktu stiprināta no militārās perspektīvas," teica Sprūds.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka līdz gada beigām uz Latvijas-Baltkrievijas robežas plānots izbūvēt 19,9 kilometrus (km) žoga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz daļu vasaras 11.novembra krastmalu varētu atdot kājāmgājējiem un kafejnīcām

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu maģistrāles būvniecības sadārdzinājums pārsniegs aptuveni 7 miljonus eiro, šodien, apsekojot būvniecības objektu, informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķa vērtējumā, liela daļa sadārdzinājuma ir veidojusies Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja būvmateriālu cenu kāpumu, savukārt otra daļa ir saistīta ar neparedzētiem būvdarbiem. Pirmajā būvniecības kārtā kara dēļ sadārdzinājums bijis 2,7 miljoni eiro, otrajā - 3,4 miljoni eiro.

Savukārt papildu darbu dēļ sadārdzinājums pirmajā projekta kārtā bijis 1,7 miljoni eiro, bet otrajā - 1,5 miljoni eiro. Papildu darbi esot saistīti gan ar komunikācijām, kas neesot atradušās vietās, kur norādīts dokumentācijā, un bijis jāmeklē citus risinājumus. Arī grunti bijis jāmaina pret stabilāku.

Atsevišķās pozīcijās esot arī ietaupījumi, līdz ar to kopējais sadārdzinājums esot vairāk nekā 7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica projektēšanas darbus kavē Spānijas uzņēmums Idom

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotajā Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā.

SM norāda, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža paredzamais kavējums ir 17 mēneši.

Rail Baltica projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus...

Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde tiek kavēta par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022.gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.

2021.gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.

2022.gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023.gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017.gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021.gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022.gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024.gada nogalē.

Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidro, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025.gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026.gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026.gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027.gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Informatīvais ziņojums izskatīšanai TAP portālā publicēts trešdien, 27.septembrī. Par tā saskaņošanas termiņu noteikts 11.oktobris.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro. "Šobrīd mums ir par apmēram 18 miljoniem eiro augstāks rēķins par projektēšanas pakalpojumiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka projektēšanas procesā šobrīd faktiski ir zināma dīkstāve.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VDD: Neraugoties uz sarežģījumiem, turpmāka Rail Baltica izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama

LETA, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo gadu laikā vērojamas pozitīvas pārmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem laika periodiem.

Lai arī pamatīgs darbs atkritumu apsaimniekošanas jautājumu sakārtošanā ir ieguldīts daudzu gadu garumā, kā spēcīgs uzrāviens atkritumu šķirošanas veicināšanā, ir 2022. gadā ieviestā iepakojuma depozīta sistēma, kas nu jau lielākajai sabiedrības daļai ir pilnībā pieņemts ikdienas rutīnas jautājums.

Līdz ar dzērienu iepakojuma atsevišķu nodošanu, no sabiedrības puses ir aktualizējušies jautājumi arī par citu atkritumu šķirošanu un to otrreizēju pārstrādi – to iespējām, pieejamību, arī sarežģītību, uztverot to kā apgrūtinājumu, ja raugās no skeptiķu puses. Tomēr, ņemot vērā uzstādījumus, par kuriem ES dalībvalstis, t.sk. Latvija, ir vienojušās klimata pārmaiņu un to radīto seku mazināšanai, sabiedrības gatavība pāriet uz mērķtiecīgu atkritumu šķirošanu to tālākai izmantošanai, ir nākamais dabas resursu un to ilgtspējīgas apsaimniekošanas attīstības solis, kas attiecīgi sekmētu arī noteikto mērķu sasniegšanu šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas centrā aizliedz kravas transporta kustību

Db.lv, 18.01.2024

Austrumu maģistrāles (attēlā) izbūve nodrošina Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos būs aizliegta uz Akmens tilta, Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, no Radziņa krastmalas līdz 13.janvāra ielai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Vanšu tiltam un Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

"Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu," skaidro Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu, informē Iekšlietu ministrija.

Uzraudzības komitejas sēdē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.

Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no ~112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.

Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt uz plkst.6.30 apledojums vietām Latgalē, Zemgalē un Vidzemē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 63 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

• Vidzemes šoseja (A2) no Vangažiem līdz Augšlīgatnei, no Virešiem līdz Veclaicenei;

• Valmieras šoseja (A3) no Raganas līdz Braslas tiltam

• Daugavpils šosejas (A6) no Skrīveriem līdz Nīcgalei;

• Jelgavas šoseja (A8) no Olaines līdz Meitenei;

• Liepājas šoseja (A9) no Kaģiem līdz Apšupes krustojumam;

• autoceļš Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) Visa maršruta garumā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošanai paredzēti 303 miljoni eiro

Db.lv, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Aizsardzības nozare no šī gada marta turpinās praktiskus darbus pie austrumu robežas stiprināšanas, tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldot 303 miljonus eiro.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoparku bums – vajadzīgs vienots ilgtermiņa attīstības skats

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB “Ellex Kļaviņš” partnere, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Žogu uz Latvijas – Krievijas robežas būvēs Citrus Solutions un Hagberg Construction

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā žoga izbūvei pirmā prioritārā posma (57 km) divās lotēs saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi “Citrus Solutions” un “Hagberg Construction”, kas būvēs attiecīgi 16 km un 12,5 km garus posmus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlikušajās divās lotēs cenu aptauja tika pārtraukta, jo pretendentu iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsniedza prognozētās izmaksas. Cenu aptauja žoga izbūvei šajās lotēs tiks rīkota atkārtoti, pirms tam veicot grozījumus iepirkuma tehniskajā specifikācijā. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

“Tagad mēs varam droši teikt, ka jau drīzumā atsāksies būvniecības darbi uz Latvijas – Krievijas robežas. Proti, posmos, kur iepriekš žoga nav bijis, tuvākā gada laikā tāds tiks uzbūvēts, tā stiprinot Austrumu robežas drošību. Mēs ticam, ka šogad tiks atrasti būvnieki visam izbūvējamajam žoga apjomam, un robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas – Krievijas robežas varēsim pabeigt paredzētajos termiņos,” uzsver R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jāturpina strādāt, lai stiprinātu valsts drošību, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kā vienu no prioritārajiem darbiem Rinkēvičs minēja austrumu robežas izbūvi ne tikai uz robežas ar Baltkrieviju, bet arī uz robežas ar Krieviju.

Tāpat jāstiprina austrumu robeža arī no militārās infrastruktūras viedokļa, jo žogs pats par sevi no nopietna militārā apdraudējuma nepasargās. Žogs paredzēts, lai novērstu hibrīdapdraudējumu.

Šogad nepieciešams strādāt, lai ieviestu civilās aizsardzības sistēmu, uzsvēra prezidents.

Viņš arī akcentēja, ka 2025.gadā jāstrādā, lai finansējums iekšlietu sistēmai būtu ar "lielāku plus zīmi".

Runājot par darbiem šogad, prezidents arī neizslēdza, ka varētu nākt klajā ar kādām likumdošanas iniciatīvām, pagaidām gan neatklājot, kuros tieši likumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2023.gada 5.oktobrī izsludināja atklātu cenu aptauju būvuzņēmumiem žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Visas Austrumu robežas infrastruktūras izbūve un Latvijas drošības stiprināšana ir VNĪ svarīgākā prioritāte. Pirmais mērķis – atrast kompetentus būvniekus žoga izbūvei uz Latvijas – Krievijas robežas posmos, kur tā trūkst. Jau šogad ir jāsākas projektēšanas un zemes ierīcības darbiem, lai iespējami ātrāk varētu tapt pats žogs. Lai žoga izbūve noritētu raitāk, izbūvējamais apjoms (124 kilometri) ir sadalīts 14 lotēs, ” uzsver Griškevičs.

Plašāku informāciju par cenu aptauju VNĪ/2023/CA-360 “Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un izbūve” iespējams uzzināt “Mercell” sistēmā. Būvuzņēmumi var iesniegt savu piedāvājumu līdz 2023. gada 26.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumu skaits pasaulē audzis par 75% pēdējo piecu gadu laikā, tostarp Latvijā īpašs izaicinājums ir politiski motivēti uzbrukumi, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumu par kiberdrošības risku novēršanu ""EY" 2023 Global Cybersecurity Leadership Insights".

Pētījumā secināts, ka tikai katrs piektais uzņēmumu kiberdrošības eksperts uzskata, ka viņa organizācijas gatavība un rīcība, lai novērstu datu apdraudējumu, ir efektīva. Savukārt 76% uzņēmumu un institūciju ir vajadzīgs vismaz pusgads, lai identificētu un novērstu datu drošības pārkāpumus. Vienlaikus Latvijas institūcijām jābūt gatavām papildu riskiem, kas rodas no politiski motivētiem uzbrukumiem.

"EY Latvija" Tehnoloģiju un Kiberpārvaldības konsultāciju prakses direktore Rudīte Spriņģe informē, ka pēdējos gados ir būtiski augusi uzņēmumu un institūciju tehnoloģiju ekspozīcija, jeb tas digitālās darbības plašums, kur dažādi kibernoziedznieki un politiski motivēti hakeri īsteno mēģinājumus piekļūt organizāciju un personu datiem. Latvijā tieši ģeopolitiskā dimensija ir tas, kas veido būtisku kiberdrošības risku apmēru, jo politisku mērķu vadīti kibernoziedznieki saprot, ka ar datu apstrādes pārrāvumiem ir iespējams būtiski iedragāt sabiedrības ikdienas dzīvi un drošības sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas valstis kā Latvija ir izcila vieta uzņēmējiem, kas grib piedāvāt saviem klientiem konkurētspējīgas cenas, taču tajā pašā laikā nevēlas zaudēt pakalpojumu kvalitāti un vērtību, atzīmē Alekss Adamopuloss (Alex Adamopoulos), Emergn dibinātājs.

Globālās kompānijas arvien vairāk novērtē iespējas attīstīt savu biznesu Latvijā, jo, raugoties no tehnoloģiju aspekta, uzņēmējdarbības vide Latvijā ir viena no konkurētspējīgākajām Eiropā, teic A.Adamopuloss. Viņš stāsta, ka Latvija šobrīd ir kļuvusi par valsti ar lielāko Emergn darbinieku skaitu, jo Emergn šajā tirgū saskata milzīgu potenciālu. Darba kultūra, tehnoloģiskās iespējas, kā arī darbinieku zināšanas un prasmes Latvijā ir ļoti augstā līmenī, kā rezultātā mēs saviem klientiem esam spējīgi sniegt augstākās kvalitātes pakalpojumus un darīt šo darbu maksimāli labi, norāda Emergn dibinātājs.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Māris Ķirsons, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu uzņēmumu vadītājos atgriežas piesardzīgs optimisms par ekonomikas attīstību turpmākā gada laikā, savukārt kā būtiskākos izaicinājumus nākotnē vadītāji Baltijā saskata normatīvās vides izmaiņas, kiberuzbrukumus un konkurences pārkāpumus.

To rāda biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja. Pēdējos gados uzņēmējiem ir nācies saskarties ar izaicinājumiem, kādi iepriekš nav pieredzēti, – Covid-19 pandēmiju, kas izraisīja iepriekš labi strādājošo loģistikas ķēžu pārrāvumus, kas rezultējās ar virknes preču deficītu un cenu pieaugumu, tam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā ar kārtējām izmaiņām un milzīgo inflācijas lēcienu, kura slāpēšanai valstu centrālās bankas paaugstināja aizdevumu procentu likmes, taču tas raisīja ekonomikas atdzišanu un ir ietekmējis daudzu valstu uzņēmumus, to darbību un arī nākotnes prognozes.

Prognozes par nākotni – piesardzīgas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

  • Katram uzņēmumam ir sava vēsture un sākotnējie darbības uzsākšanas mērķi. Kāds ir uzņēmuma InternetAptieka.lv stāsts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielas šogad kļuvušas lētākas. Cenas nomierinās pēc pagājušā gada uguņošanas. Neskaidra ir arī ekonomikas nākotne.

Viens liels jautājums tradicionāli ir tas, kas nākotnē varētu notikt ar dažādu izejvielu cenu. Pēdējos gados par lielu un kolorītu ziņu trūkumu, kas iespaidotu to cenu, sūdzēties nevar. Bijusi aktuāla globālā pandēmija, pie kuras pasaules politikas noteicēja izlēma noraut stopkrānu ekonomikas aktivitātei, šajā pašā laikā uz parāda rēķina stimulējot pieprasījumu. Tad pandēmijas tematu nomainīja karš, kas daudzām sabiedrībām atnesa vēl būtiski augstāku enerģijas cenu pie jau tā savārītām enerģijas krīzes ziepēm. Savukārt šobrīd tiek zīlēts, cik dziļu recesiju varētu atnest augstās procentlikmes, kas bijusi atbilde inflācijas ugunsgrēkam.

Ja vērtē izejvielu kopumu, tad šogad līdz šim tās ir kļuvušas lētākas. Bloomberg Commodity indeksa vērtība, kuru kopā saveido vesels lērums dažādu šādu resursu cenu izmaiņu, kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 8,5% un 12 mēnešos – par gandrīz 12%.Neskatoties uz šādu cenu samazināšanos, diez vai izejvielas šobrīd var uzskatīt par lētām. Tas tādēļ, ka šie tirgi mēģina nolaist gaisu pēc pagājušā gada cenu neprāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenošana Latvijā ir Satiksmes ministrijas (SM) nemainīga prioritāte. 2024.gada budžetā plānots apgūt 174,7 miljoni eiro, no tiem 115,3 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums, informē SM.

Galvenais uzsvars tiks likts uz Rail Baltica pamattrases projektēšanas un uzsākto būvniecības darbu turpināšanu, kā arī pamattrases būvdarbu uzsākšanu ārpus Rīgas.

"Rail Baltica projekts šobrīd ieiet būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs ar mērķi savienot trīs Baltijas valstis ar Poliju līdz 2030.gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijas būvniecības pirmajā fāzē. Latvijā ar piešķirto finansējumu uzsāksim pirmos pamattrases būvdarbus prioritārā dienvidu virzienā. Vienlaikus turpināsim pamattrases projektēšanu, kas ir kritisks priekšnosacījums lielapjoma būvdarbu turpinājumam. Ar papildu finansējumu projektēšanas darbiem šis uzdevums jāpaveic līdz nākamā gada beigām," skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Rīgas ielas uzturētu samērā labā stāvoklī, rutīnas darbu veikšanai ir nepieciešami vismaz 45 miljoni eiro gadā, piektdien intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Runājot par finansējumu, lai Rīgas ielas un tiltus uzturētu kārtībā, Ķirsis norādīja, ka, neskaitot finansējumu lielajiem projektiem, rutīnas darbu veikšanai nepieciešami vismaz 45 miljoni eiro.

"45 miljoni eiro būtu tā robeža, kad ielu sabrukšana notiek lēnāk, nekā atjaunošana," skaidroja Ķirsis un piebilda, ka "mans mērķis ir šo robežu sasniegt".

Vienlaikus Rīgas mērs norādīja, ka, viņaprāt, šī robeža, kad ielas tiek "atjaunotas ātrāk, nekā tās sabrūk", nekad vēl neesot bijusi "noķerta".

Viņš pieļāva, ka aptuveni 45 miljonu eiro finansējums šādu darbu veikšanai varētu tikt sasniegts nākamgad.

Augustā vairāki Rīgas domes deputāti pauda bažas par atsevišķu ceļu remontu pabeigšanu līdz rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz gada beigām Rīgā plānots izstrādāt Zemitāna, Zemgala, Gaisa un Vanšu tilta remonta projektus, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Minēto projektu izstrādes kopējais finansējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro.

Šobrīd norit darbs pie Jorģa Zemitāna tilta būvprojekta izstrādes. To veic SIA "Projekts 3". Līguma kopējā summa ir 702 768 eiro.

Satiksmes pārvada pār dzelzceļu Gustava Zemgala gatvē būvprojektu izstrādā piegādātāju apvienība "SKPK-VCI". Šī līguma summa ir 463 309 eiro.

Gaisa tilta būvprojektu par 603 506 eiro izstrādā AS "Ceļuprojekts".

Savukārt Vanšu tilta būvprojektu 618 444 eiro izstrādā piegādātāju apvienība SIA "Vertex projekti" un SIA "Inženierbūve".

Kā iepriekš intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), lai Rīgas ielas uzturētu samērā labā stāvoklī, rutīnas darbu veikšanai esot nepieciešami vismaz 45 miljoni eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru