Ekonomika

Uz daļu vasaras 11.novembra krastmalu varētu atdot kājāmgājējiem un kafejnīcām

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

Domes priekšsēdētājs plāno, ka Austrumu maģistrāli varēs izmantot arī daļa vieglo automašīnu.

"Es redzu, ka jau nākamajā vasarā varētu iet uz to, ka ierobežotu satiksmi Krastmalā vasaras laikā. Piemēram, jūlijā, augustā šo krastmalu varētu atdot pilsētai, iedzīvotājiem. Ierīkot šeit vasaras kafejnīcas, bradājamos vai iegremdētos baseinus, veidot patīkamu vidi, kur pavadīt laiku," pauda Ķirsis.

Viņš uzsvēra, ka krastmala ir ļoti perspektīva vieta, kas šobrīd ir neizmantota, taču to varētu soli pa solim labot, pamazām pie tā pieradinot cilvēkus.

Kā ziņots, Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021.gada maijā, un tiek īstenotas abas būvprojekta kārtas. Austrumu maģistrāles pirmajā kārtā darbi tuvojas noslēgumam, savukārt otrajā kārtā darbi norit, apsteidzot kalendāro grafiku.

Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 kilometrus garš.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība "ACB, Tilts", kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS "A.C.B." un tiltu būvniecības sabiedrība SIA "Tilts".

Austrumu maģistrāles 1. kārtas līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 miljoni eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 800 000 eiro valsts budžeta dotācija bet 17 miljoni eiro Rīgas pašvaldības finansējums.

LETA jau ziņoja, ka austrumu maģistrāles būvniecības abas kārtas varētu sadārdzināties par astoņiem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ tiks sākts viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, kura ietvaros paredzēts rekonstruēt Mūkusalas ielas krastmalu 2,3 km garumā un izbūvēt labiekārtotu promenādi.

Būvdarbu laikā paredzēts nostiprināt Daugavas krastmalu, izbūvēt drošu gājēju un veloinfrastruktūru, tajā skaitā gājēju pārejas tiltu zem Akmens tilta, atjaunot inženierkomunikācijas, labiekārtot vidi, padarot vēl vienu pilsētas vietu par pievilcīgu un mūsdienīgu ārtelpu. Promenādes pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām.

Viens no pašvaldības mērķiem, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, ir attīstīt Daugavas krastmalu kā iecienītu iedzīvotāju atpūtas vietu. Līdz 2025. gadam degradētā Mūkusalas ielas krastmala kļūs par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patēriņa dinamikas izmaiņas e-komercijā: vasara nav laiks "ziemas miegam"

Ilze Tenase, “TRY Dig Latvia” vadītāja, 02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli e-komercijā vasaras mēneši tiek asociēti ar tirdzniecības apjomu samazināšanos, jo pircēji dodas tuvākos un tālākos ceļojumos, kā arī rēķinās ar papildu izdevumiem, piemēram, vasaras nometnēm.

Tomēr jaunākie dati par patērētāju iepirkšanās paradumiem vasaras mēnešos rāda kontrastējošu ainu, atklājot uzņēmumiem jaunas iespējas izmantot mainīgās patēriņa tendences savā labā un mazāk sāpīgi pārdzīvot vasaras lejupslīdi.

Jaunas vēsmas patērētāju iepirkšanās paradumos

Nesen veiktā “TRY Dig Latvia” aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju vasaras laikā tiešsaistē iepērkas tikpat bieži, kā citos mēnešos, bet teju katrs desmitais – un jo sevišķi jaunieši – tiešsaistē iepērkas pat biežāk . Šāda tendence ir sastopama ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Piemēram, ASV pētījums par iepirkšanās paradumiem vasarā atklāja, ka 22 % aptaujāto vasaras iepirkšanās vajadzībām plāno atvēlēt lielāku budžetu kā pērn . Redzam arī interesantas tendences patērētāju uzvedībā ar acīmredzamu spontanitātes un stratēģiskas iepirkšanās sajaukumu. 8 % respondentu norādījuši, ka vasaras izpārdošanu laikā bieži veic pirkumus, ko citādi neveiktu, bet katrs trešais izmanto vasaras izpārdošanu periodus, lai veiktu jau iepriekš plānotus pirkumus ar mērķi ietaupīt. Turklāt vairums respondentu atzīst, ka viņu pirkumi, salīdzinot ar citiem gadalaikiem, būtiski nemainās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu maģistrāles būvniecības sadārdzinājums pārsniegs aptuveni 7 miljonus eiro, šodien, apsekojot būvniecības objektu, informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķa vērtējumā, liela daļa sadārdzinājuma ir veidojusies Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja būvmateriālu cenu kāpumu, savukārt otra daļa ir saistīta ar neparedzētiem būvdarbiem. Pirmajā būvniecības kārtā kara dēļ sadārdzinājums bijis 2,7 miljoni eiro, otrajā - 3,4 miljoni eiro.

Savukārt papildu darbu dēļ sadārdzinājums pirmajā projekta kārtā bijis 1,7 miljoni eiro, bet otrajā - 1,5 miljoni eiro. Papildu darbi esot saistīti gan ar komunikācijām, kas neesot atradušās vietās, kur norādīts dokumentācijā, un bijis jāmeklē citus risinājumus. Arī grunti bijis jāmaina pret stabilāku.

Atsevišķās pozīcijās esot arī ietaupījumi, līdz ar to kopējais sadārdzinājums esot vairāk nekā 7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sagatavotos valsts svētku pasākumiem, Rīgā šodien noteikti satiksmes ierobežojumi, informēja pašvaldībā.

Šovakar slēgs satiksmi 11.novembra krastmalas un Eksporta ielas posmā.

No plkst.16 līdz sestdienas, 18.novembra, plkst.18 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz 11.novembra krastmalai.

Savukārt no plkst.21 līdz NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājuma beigām nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ģenerāla Radziņa krastmalā un Krasta ielas posmā no Jēzusbaznīcas ielas līdz apgriešanās vietai pie tirdzniecības centra "Mols".

Šodien no plkst.8 līdz 16 transportlīdzekļu satiksmi ierobežos un nepieciešamības gadījumā slēgs 11.novembra krastmalā, labajā malējā braukšanas joslā, 150 metru garā posmā no Miesnieku ielas virzienā uz Poļu gāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras laiks Latvijā beigsies šā gada 29. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu atpakaļ.

Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Attiecīgi pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2024. gada 31. martā.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina metu konkursu gājēju un velosipēdistu tilta būvēšanai pāri Zundam Rīgā

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 10.janvārī parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

Mohameds Ali Alabbars, pamatojot savu izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, skaidro: “Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu - savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No BaltCap infrastruktūras fonda varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro

LETA--BNS, 14.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda, kuru pārvaldīja bijušais partneris Šarūns Stepukonis, varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro, paziņojis kompānijas advokāts Darjus Raulušaitiis.

Viņš norādīja, ka Stepukoņa piesavinātā naudas summa būtu mazāka, ja 2022.gadā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nebūtu izbeigušas pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ja 2022.gadā šī izmeklēšana nebūtu izbeigta un Šarūns Stepukonis būtu apturēts, iespējams, mēs šodien nerunātu par piesavinātiem 40 miljoniem, varbūt summa būtu mazāka," Raulušaitis teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Arī Lietuvas parlamenta Komisijas cīņai pret korupciju priekšsēdētājs Aļģirds Stončaitis sacīja, ka no fonda pazudusī summa varētu pārsniegt 40 miljonus eiro.

"Vismaz pagaidām runa ir, ka viens cilvēks potenciāli varēja piesavināties un kaut ko no tā pazaudēt, bija 30, un tagad mēs runājam par iespējamiem 40 vai pat vairāk no šiem miljoniem," Stončaitis sacīja sabiedriskajam radio.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 657,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp 2023.gada novembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 61 miljona eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.novembrī bija 27,469 miljardi eiro, kas ir par 4,3% jeb 1,131 miljardu eiro vairāk nekā 2022.gada novembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,338 miljardi eiro.

2023.gada novembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,722 miljardi eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,641 miljardu eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 81,3 miljoni eiro, kas ir par 15,8% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā šodien sākas NATO samits, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atbalsta Kijivas prasību, lai Ukraina Viļņā saņemtu nepārprotamu signālu, ka pēc kara beigām tā kļūs par alianses dalībvalsti.

Tomēr tādas lielvaras kā ASV un Vācija nevēlas iet tālāk par alianses 2008. gadā doto solījumu, ka Ukraina kaut kad abstraktā nākotnē pievienosies NATO, nenosakot nekādu konkrētu grafiku uzņemšanas procesam.

Tajā pašā laikā paredzēts apspriest drošības garantijas Ukrainai, kamēr tā nekļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti.

Samita dienaskārtībā ir arī jauno reģionālo aizsardzības plānu apstiprināšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad atklāti trīs jauni "Lidl" veikali, un vēl diviem uzsākti būvdarbi. Drīzumā "Lidl Latvija" sasniegs mērķi - tiks atklāts 30. "Lidl" veikals Latvijā, informē uzņēmums.

Kā zināms, 2021.gada 7.oktobrī "Lidl Latvija" uzsāka savu darbību valstī, vienā dienā atklājot 15 veikalus. Neatlaidīga darba rezultātā, investīcijām Latvijā kopumā sasniedzot gandrīz 300 miljonus eiro, veikalu skaits ir dubultots, un "Lidl" savu 30. veikalu Latvijā atklās Rīgā, Krasta ielā.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu izstrādāja SIA "Diānas Zalānes projektu birojs", savukārt būvniecības darbus veica SIA "Aimasa". Pret Daugavu vērstā ēkas gaišā un stiklotā fasāde tiks īpaši izgaismota diennakts tumšajās stundās, izceļoties Krasta ielas komercapbūves vidū.

Veikala apkārtni zaļāku darīs gandrīz 900 košumkrūmi un koku lielstādi, kas iestādīti gandrīz 138 000 EUR vērtībā. Lai Krasta ielas veikals būtu ērtāk sasniedzams kājāmgājējiem un velosipēdistiem, ir izbūvēti vairāki jauni celiņi. Autotransporta kustības atvieglošanai par "Lidl" līdzekļiem gandrīz 610 000 EUR vērtībā izbūvēts jauns apgriešanās ceļš pie Salu tilta - Lāčplēša ielas viadukta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Māris Ķirsons, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz mēneša beigām plāno nodot ekspluatācijā pārbūvēto Ģenerāļa Radziņa krastmalu Rīgā, šodien preses pasākumā informēja būvnieki.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas pārbūve tika veikta projektā dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā.

Pārbūves laikā veikta Radziņa krastmalas pilna rekonstrukcija, nodrošinot drošu un ērtu pārvietošanos, kā arī veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

Pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu, un, lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Kā pasākumā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), krastmalas pārbūves projekta īstenošana ļaus atgūt Rīgas pašapziņu par tās spējām īsā laikā īstenot šādus projektus.

Pirmā informācija par to, ka, iespējams, ir pieejami līdzekļi, tika saņemta pirms trim gadiem. Finansējuma apstiprināšana notika pirms aptuveni 2,5 gadiem Un šis esot ātrākais projekts, ko izdevies īstenot laikus un atbilstošā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 863,343 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada novembra sākumā bija 399,227 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,784 miljonus eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 172,333 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.novembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 537,698 miljonus eiro.

VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,466 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā satiksmei atklāta Austrumu maģistrāle, kuras būvniecību sāka 2021.gada maijā.

Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 kilometrus garš.

Būvniecību veica piegādātāju apvienība "ACB, Tilts", kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS "A.C.B." un tiltu būvniecības sabiedrība SIA "Tilts".

Būvdarbu pirmās kārtas sākotnējā līgumsumma bija 37,8 miljoni eiro, bet otrās kārtas - 27,8 miljoni eiro, bet darbu laikā radās sadārdzinājums būvmateriālu cenu kāpuma un neparedzētu būvdarbu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā veikti Austrumu maģistrāles satiksmes pārvada pār Ieriķu un Dzelzavas ielu slogošanas darbi. Pilnsabiedrība “ACB, TILTS”, veicot slogošanu, pārbaudīja satiksmes pārvada faktisko nestspēju.

Būvdarbi norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un tos plānots pabeigt rudenī.

Austrumu maģistrāles slogošanā izmantoja sešas dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi izmantoja astoņas kravas automašīnas. Katras automašīnas svars bija ap 30 tonnām, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās līdz pat 240 tonnu liels svars. Pirms slogošanas tika veikti aprēķini, lai noteiktu maksimālās izlieces pie noteiktās slodžu shēmas. Attiecīgi, slogošanas laikā, veicot mērījumus, tika pārbaudīts, vai pie konkrētas slodzes šīs izlieces netiek pārsniegtas. Pārbaudot būves statisko slodzi, eksperti varēs sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA "Vizii Urban" iegūt izšķirošu ietekmi pāri SIA "RĪGAS TILTI".

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "Vizii Urban" ir AS "CleanR Grupa" grupas uzņēmums. Uzņēmums sniedz pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumus pašvaldībām, valsts, pašvaldību un privātiem uzņēmumiem, un privātpersonām, kā arī veic pašvaldības transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un remontu.

SIA "RĪGAS TILTI" veic tiltu, satiksmes pārvadu, krastmalu, tuneļu pārbūvi, remontu un uzturēšanu, kā arī tramvaja sliežu ceļu, būvniecību, rekonstrukciju un remontu.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu organizators “Novatours” iepazīstinājis ar 2024. gada vasaras ceļojumu programmu un jauniem galamērķiem no Latvijas – Kipra, Maļorka un Malaga.

Uzņēmums palielinās piedāvājumu arī uz Grieķijas salām, Spāniju un Melnkalni. 2024. gada vasarā Latvijas iedzīvotāji aicināti plānot savas brīvdienas 14 galamērķos.

“Veidojot nākamā gada vasaras sezonas programmu, vispirms domājām par vēl labāku pieredzi mūsu klientiem – sākot ar brīvdienu plānošanu un, protams, paša ceļojuma izbaudīšanu. Salīdzinot šī gada vasaru ar nākamo gadu, mēs grupas ietvaros esam plānojuši līdz pat 15% izaugsmi apkalpoto klientu ziņā. Uz Turciju būs iespējams ceļot ar agrām izlidošanām un vēliem mājup lidojumiem, lai brīvdienas tiktu maksimāli izmantotas,” stāsta "Novaturas" grupas, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, vadītājs Vitālijs Rakovskis (Vitalij Rakovski).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru