Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Man bija jāizvēlas starp mūziku, sportu vai nopietnām lietām. Bija piedāvājums iet uz Konservatoriju (šobrīd Latvijas Mūzikas akadēmija), biju beidzis bērnu mūzikas skolu ar izcilību trompetes spēlē. Taču man šāda perspektīva nepiesaistīja, tas man bija vienkārši hobijs. Tāpat toreiz distanču slēpošanā man nebija daudz pretinieku, skolas laikā vinnēju savienības mačus un varēju iet uz Fizkultūras institūtu (šobrīd Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija). Taču es izvēlējos būt par inženieri, jo man tas likās nopietnāk. Vienubrīd pat bija doma par arhitektūru, bet sapratu, ka neesmu tik labs zīmētājs, tādēļ aizgāju uz satiksmes ceļu inženieriem.

Kā tikāt pie pasniedzēja darba?

Pēc augstskolas notika sadale, varēja doties strādāt kaut kur laukos, bet es biju Rīgā, apprecējies, man bija mazi bērni. Paliku Rīgā mācīt Celtniecības tehnikumā, pēc tam pārgāju uz satiksmes nozari (LPSR Transporta un ceļu saimniecības ministrija), strādāju 4. ceļu būves rajonā Rīgā. Viens no objektiem, ko toreiz (80. gadu otrajā pusē) būvējām, bija Jūrmalas apvedceļš. Tai laikā sākām pa Maskavas naudu būvēt četru joslu automaģistrāli, kur pašu galu (Tīnūži–Koknese) tikai tagad pabeidz. 80. gadu beigās izveidojām valsts ceļu būves firmu Viator. Pēc tam satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, ņemot vērā manas zināšanas un to, ka man nav problēmas ar angļu valodu, uzaicināja mani strādāt aviācijā.

Kāda tobrīd lidostā bija situācija salīdzinājumā ar šodienu?

Pirmajos gados faktiski bija divvaldība, jo Krievijas Federācijas armija lidostu atstāja tikai 1994. gadā. Viņi iznīcināja visas degvielas tvertnes, izpostīja visu, kas bija izpostāms, jo bija komanda atstāt pēc iespējas mazāk, jo «viņi te neizdzīvos». Taču es tolaik biju pašos spēka gados, izveidoju pilnīgi jaunu komandu, kurai nebija nekāds sakars ar Aeroflot. Savulaik lidosta faktiski bija šīs aviokompānijas piedēklis – t. s. zemes dienests. Kad es aizgāju uz lidostu, šajā kantorī strādāja pāri par 1000 cilvēku. Lai varētu kaut kā izdzīvot, samazināju līdz 300, iemantoju 700 ienaidniekus – 90. gadu sākumā dzīve nebija viegla. Bet man patika, sākām visu no nulles, braucām uz Vāciju, lai dabūtu degvielu – tobrīd uz Rīgu lidoja Lufthansa. Manā komandā visi cilvēki bija ar augstāko izglītību dažādās nozarēs – gan juristi, gan tehniskie cilvēki, gan mehāniķi, gan elektriķi. Bija ļoti interesanti, tas bija ļoti labs laiks – mēs nolikām lidostu uz pareizajām sliedēm, pamati tai tika ielikti.

Vai kāds darbinieks vēl palicis no jūsu laikiem?

Daudzi darbinieki vidējā līmenī, kantorī palicis maz cilvēku, kur to tagad piecreiz vairāk nekā manā laikā. Ja mēs 15 gadus izdzīvojām ar vienu juristu, tad tagad ir kādi 10.

Kāds bija jūsu redzējums lidostas attīstībai laikā, kad tā brīža satiksmes ministram (Aināram Šleseram) bija grandiozi plāni? Vai lidosta šobrīd izskatītos tāpat kā tagad, ja Jūs būtu palicis amatā?

Nē. Ja es būtu palicis amatā, tad tas, ko te tagad cenšas darīt, jau sen būtu bijis gatavs. Tas strīds bija tāds... [DB jau rakstījis (17.01.2008.), ka Pomers atstāja valdes priekšsēdētāja amatu pēc nesaskaņām ar ministru par lidostas turpmāko attīstību un nodevu atlaižu sistēmu]. Es nevienam nepārmetu. Es jau pats arī par daudz tur nostrādāju. Tādam līgumstrādniekam, menedžerim kā man, vajag ik pa septiņiem vai 10 gadiem mainīt savu darbavietu. Citādi pārāk daudz pierod, un liekas, ka tas kaut kādā veidā ir kļuvis tavs, tu pilnībā «iesūcies» šajā darbā. No tāda viedokļa ar 15 gadiem, ko es nostrādāju lidostā, pilnībā pietiek. Bet tas, ko lidosta realizē tagad, ir mūsu plāns, kā attīstībai vajadzēja notikt. Gan ar laika nobīdi par kādiem pieciem gadiem, jo mums bija paredzēts un jau sen vajadzēja būt gatavai lielai ēkai ar lielām autostāvvietām priekšā, lai apkalpotu 7,5 līdz 10 (ar paplašināšanu) milj. pasažieru gadā. Lidmašīnu tiltiem, kurus tagad būvē, vajadzēja būt gataviem jau pirms 10 gadiem. Mums finansiāli gāja ļoti labi, nebija nekādas Eiropas naudas, paši tikām ar saviem līdzekļiem galā. Tad radās ideja par kaut kādu grandiozu monstru 30 miljoniem pasažieru. Tas izčabēja, jo tam nav nekāda pamata. Ņemot vērā to, kas šobrīd notiek Ukrainā, šaubos, vai tuvākajā laikā būs iespējams iegūt to pasažieru skaitu, ko plānojām – 7,5 milj..

Intervijā DB turku Havas (sniedz virszemes pakalpojumus lidostā Rīga) pārstāvji norādīja, ka turpmākos gadus aviācija attīstīsies vidēji par 4,5 līdz 5% gadā, un nav pamata domāt, ka Rīga būs izņēmums. Vai, Jūsuprāt, tā varētu notikt?

Jā. Mēs arī toreiz balstījāmies uz šādiem, bet ne lielākiem cipariem. Jo kāpēc gan lai Latvija būtu bijusi tā vieta, kas pasažieru skaita ziņā pārspēs Kopenhāgenu un Stokholmu kopā ņemot. Diemžēl lielāko pasažieru daļu šajos gados veidoja mūsu strādnieki, kas lidoja ar Ryanair. Ja šis skaitlis – 500 līdz 700 tūkstoši – dubultotos, tad būtu vairāk pasažieru. Bet tas, vai Latvijā paliktu vairāk cilvēku, ir ļoti kutelīgs jautājums. Mēs toreiz balstījāmies uz reālistiskiem cipariem, bet rēķināt, ka pieaugums gadā būs vairākas reizes, nav nopietni.

Vai šobrīd airBaltic ir pamats cerēt uz stratēģisko investoru, kas varētu dot lielāku pieaugumu lidostai nekā 4 līdz 5%?

Neesmu ticies ar Gausa kungu [airBaltci izpilddirektors Martins Gauss] un nezinu, kāda viņam šobrīd ir stratēģija. Kad strādāja Flika kungs [bijušias airBaltic ilggadējs vadītājs Bertolts Fliks], tad gan tikāmies katru dienu, jo lidostas attīstība nevar būt atrauta no galvenā klienta, kas toreiz un arī tagad ir airBaltic. Ja airBaltic attīstīsies, tad arī lidosta attīstīsies, ja ne – tad būs stagnācija. Protams, tukša vieta nepaliks, jo ienāks cita kompānija, bet vajag bāzes kompāniju, kas ved pasažierus iekšā un ārā, kā to dara airBaltic. 5% varbūt ir reālistiski, bet ne straujāk. Runājot par investoru, pirms 10 gadiem es biju ļoti pārliecināts, ka būs. Šobrīd es nezinu, kāda ir airBaltic finansiālā situācija, kādas ir saistības, kas ir ar īpašuma lietām un strīdiem, tiesvedības jautājumiem saistībā ar Flika kungu un bankām. Es ļoti gribētu, lai airBaltic attīstās, jo tad būtu lielākas iespējas. Patlaban nav nemaz tik plašas iespējas no Rīgas kaut kur lidot. Būtu daudz labāk, ja Rīga būtu attīstījusies straujāk nekā Kauņa, kas blakus konkurē, vai Tallina. Kopš 90. gadu sākuma mēs esam bijuši galvenā lidosta Baltijā, un mūsu ģeogrāfiskajā vietā būtu jāattīstās daudz straujāk (salīdzinot ar kaimiņiem). Ja Gausa kungam ir pareiza stratēģija un atbalsts Satiksmes ministrijā, varbūt, ka airBaltic attīstīsies.

Vai ir saprotams, kā viena valsts kompānija (lidosta) var tiesāties ar otru (airBaltic)? Vai jūsu laikā bija tādi precedenti?

Nu nē, lai kādas arī nebūtu attiecības. Ja viena valsts kompānija nevar ar otru vienoties, tad tiesnesim ir jābūt satiksmes ministram vai premjeram, nevis tiesai, kā tagad tas notiek. Tas ir absurds. Bet advokātiem un juristiem šāds bizness ir visai interesants.

Vai visas peripetijas, kas notiek ap airBaltic un lidostu, kaut kā ietekmē būvnieku darbu, ja skatāties kā A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors? Proti, vai tad, kad būvnieki savstarpēji izstrīdas Iepirkumu uzraudzības birojā un tiek pie pasūtījuma, vienalga, kas apkārt notiek?

Es saprotu situāciju - to, kas Latvijā notiek, piemēram, aviācijā vai dzelzceļā. Man visā nozarē ir pazīstami cilvēki, un man tā bilde ir pilnīgi skaidra. Vienmēr esmu iestājies par godīgu sacensību, lai tas, kas konkursā uzvar, arī strādā. Tā ir arī lidostā, jo pamatā jau strādā vietējās kompānijas. Arī šodien es nekad nepārmetu, ja kāds konkursā nosauc mazāku cenu. Kad pirms diviem gadiem startējām lidostas rekonstrukcijas konkursā, tad uzvarējām ar zemāko cenu, bet citas kompānijas prasīja par 3 līdz 5 milj. vairāk. Taču Latvijā pieņemts vienmēr kaut ko apstrīdēt. Ceļu būvē nav gandrīz neviena objekta, kas netiktu apstrīdēts. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs – ja tu kaut ko apstrīdi, tev par to nekas nav, tu ne ar ko neriskē, tev juristi trenējas tajā mačā. Taču vajadzētu būt tā, ka tev jāiemaksā garantijas nauda, piemēram, 10 tūkstoši, un, ja tu strīdā zaudēsi, tad zaudēsi arī naudu.

Citādi mēs visi kļūstam par muļķiem. Piemēram, ziemā notiek konkurss, un uzvarētājs domā, ka varēs sākt strādāt maijā. Taču tu nevari gatavoties, pirkt materiālus, jo tev kabatā nav līguma ar Latvijas Valsts ceļiem (LVC). Tu gaidi, kamēr viens un otrs pārsūdz konkursa rezultātu, paiet viens, otrs un trešais mēnesis. Rezultātā komersants objektu dabū rudenī, un tad visi smejas, ka rudenī sāk būvēt ceļus. Bet būvnieks te nav vainīgs. Tas ir tāpēc, ka būvniecības biznesa lauciņš ir ļoti mazs, konkurence ļoti spraiga, visi grib dabūt darbu, neviens negrib bankrotēt.

Nozares pārstāvji saka, ka, piemēram, Lietuvā tirgus ir aizsargātāks, un notiek savējo lobēšana. Ar kādām likumīgām metodēm to var panākt?

Oficiāli jau valdības pārstāvji nevar teikt, ka jālobē savējie. Es arī saku nē, ja tas ir kāds labāks. Bet problēma ir tā, ka konkursa noteikumus bieži vien uztaisa ļoti stingrus. Piemēram, lai piedalītos konkursā lidostā, tev pēdējos piecos gados bija jāpiedalās divos lielos lidostu konkursos. Latvijā nav tādu firmu. Tas nozīmē, ka mēs ejam kopā ar partneriem, lidostas gadījumā – spāņiem un vāciešiem, kuriem ir šī kvalifikācija, un pēc tam veiksmes gadījumā uzvaram un sākam strādāt. Bet kas tad strādā? Vienalga vietējie, ar dažiem izņēmumiem, ko Latvijā nevar izdarīt, piemēram, gaismu regulatori. Rezultātā divas trešdaļas peļņas aiziet uz turieni, viena trešā daļa paliek Latvijā. Daudz labāk – gan valdībai, gan strādniekiem – būtu, ja būtu būvējuši vietējie. Es negribu teikt, ka iekšējais tirgus ir ļoti jāaizsargā – lai ir konkurence, bet tomēr tiem, kas maksā nodokļus Latvijā, šeit ir jābūt darbam. Lai nav tā, ka cilvēki Latvijas firmās zaudē darbu un pēc tam brauc strādāt uz Angliju vai Vāciju.

Saistībā ar lidostas rekonstrukcijas projektu Pietiek.com vēstīja, ka tiek meklēts veids, kā par uzvarētāju iepirkumā pasludināt ar toreizējā finanšu ministra padomnieku saistītu kompāniju. Vai pašam nākas piedzīvot šādas situācijas, kad noprotams, ka tiek lobēta kāda kompānija, vai arī tas būtu jautājums uzņēmuma īpašniekiem?

Uzsveru, ka neesmu īpašnieks šajā firmā. Taču esmu savas firmas patriots no A līdz Z, un ar godīgām metodēm darīšu visu, lai tā konkursā uzvarētu. Firmas tiek lobētas visā pasaulē. Arī Latvijā ir pietiekami daudz t.s. kantora firmu, caur kurām kaut kādā veidā tiek veikti darbi, un notiek visa veida lobēšana. Personīgi ar to neesmu saskāries, man tas nav jādara. Man neviens nekādu naudu nav prasījis, un es arī nevienam neko neesmu piedāvājis, lai konkursā uzvarētu. Mūsu firmas princips ir tāds, ka konkursos piedalāmies godīgi. Mūsu grupā strādā 800 cilvēki, un man ir jādomā, kā viņiem nodrošināt darbu. Es, protams, iestājos pret jebkuru negodīgu lietu. Negodīgums ir tajā, ka nākas konkurēt ar pelēkajām firmām. Par mūsu uzņēmuma īpašniekiem tiek teikts, ka tie ir miljonāri. Bet šie miljoni ir ieguldīti dzelžos. Asfalta rūpnīca, moderna frēze, kas strādāja lidostā, kopā maksā miljonus. Taču šaubos, vai rīt to visu var kādam par miljoniem pārdot. Problēma ir tā, ka konkursos startē firmas, kas godprātīgi nemaksā nodokļus, tādēļ ļoti bieži konkursus zaudējam. Gan pašvaldību, gan Latvijas valsts mežu (LVM) konkursus. LVM ir viens no lielākajiem ceļu būves pasūtītājiem Latvijā. Strādājam tikai trijos no apmēram trīsdesmit viņu objektiem. Tikai tāpēc, ka blakus ir mūsu karjeri, ar ļoti zemu cenu – praktiski bez peļņas – vinnējām konkursu Sēlijas pusē, lai tikai ziemas laikā cilvēkiem būtu darbs.

Ģenerāluzņēmēji mēdz izmantot par apakšuzņēmējiem tieši šādas firmas, vai arī nevēlas uzņemties atbildību par apakšuzņēmēju darbu, kā to redzējām sabrukušās Maximas gadījumā. Kāda ir A.C.B. prakse šajā ziņā?

Mums ir savi cilvēki, kas strādā savu profesionālo darbu. Mums gan ir apakšuzņēmēji, bet viņi dara specifiskus darbus, piemēram, liek Lattelecom kabeļus, veic darbus Latvenergo, kuros mēs nespecializējamies. Var jau turēt tikai kantori, novinnēt objektu, ņemt pelēkās firmas, kas darbu izdara. Tad ir bez problēmām garantēta peļņa, viss kārtībā. Mēs tā nestrādājam, tā nav mūsu stratēģija.

Kāda situācija šajā ziņā ir nozarē?

Lielie spēlētāji ir godīgi.

Vai ģenerāluzņēmēji iedziļinās, cik godīgi ir viņu apakšuzņēmēji?

To var uzzināt, pavaicājot apakšuzņēmējiem standartjautājumu: «Kas tevi uzmeta?» Tas nozīmē, ka ģenerāluzņēmējs paņem kādu lēto, nesamaksā viņam, vai, zinot, ka viņš ir pelēkais, samaksā mazāk un saka: «Liecies mierā, tu neesi godīgs.» Par A.C.B. neesmu dzirdējis, ka kāds kaut ko tādu būtu teicis, un tas nozīmē, ka mēs šādas kompānijas neizmantojam. Domāju, ka mūsu konkurenti Binders vai Strabag arī ar tādiem nestrādā.

2013. gadā A.C.B. grupas septiņu uzņēmumu konsolidētais apgrozījums bija 110 milj. eiro. Kāds bija 2014. gads, ņemot vērā, ka iepriekš būvnieki bažījās, ka netiks laicīgi apgūti jaunā plānošanas perioda līdzekļi un firmas dempingos?

Pērnais gads būs nedaudz mazāks. Mums gan paveicās tāpēc, ka bija lielie divu gadu objekti, tostarp lidosta. Bet LVC tik daudz to objektu nemaz nebija, un tur bija dempinga cenas. Gada beigās šķita, ka cilvēki nāk pie prāta, jo ilgtermiņā tā nevar spēlēt, dempingojot lielos objektos. Zinu, ka, pirms sāku šeit strādāt par tehnisko direktoru, arī A.C.B. bija problēmas ar ļoti zemu cenu, jo viņi iekrita, kad pēkšņi pieauga visas materiālu cenas.

Nākamais gads vispār ir nesaprotams, jo naftas cenai ir tendence kristies, šķiet, ka viss ir ideāli, un konkursos, kuros startējam, liekas, degvielas cena būs vēl zemāka.

Vai tas nekādi netiek atrunāts līgumos?

Nē. Pasūtītājs saka, ka objekts būs divus gadus, un tā ir jūsu problēma reaģēt uz to, kāda būs situācija. Pasūtītājam tā ir foršākā situācija – tu parakstīji līgumu, tu arī atbildi. Ir metodes, finanšu līdzekļi, kā no tā izsargāties; mēs strādājam tā, lai neriskētu. Pamatā ir runa par materiāliem (bitumenu) un degvielas izmaksām. Bitumens, kas ir naftas produktu atlikums, vienalga nāk no Krievijas. Kādas būs attiecības ar Krieviju nākamgad, pateikt nevar. Šobrīd liekas, ka viss būs lēti, bet ej un trāpi ar pareizo cenu divgadu objektos.

Kādi lieli objekti šobrīd ir A.C.B. grupai?

Varam runāt par līgumiem, kas mums šobrīd jau ir vai tūlīt būs kabatā. Ir cerības iegūt pāris lielos LVC projektus, kur esam tuvu pie līgumu noslēgšanas, bet tur vēl norit pārsūdzības. Grupai šogad jau kabatā ir līgumi pāri par 30 milj. eiro apjomā. Tagad notiek cīņa par nākamajiem LVC projektiem. Šobrīd A.C.B. ir kādi septiņi projekti, kuros strādājam, bet meitasuzņēmumiem vēl vairāk. Mums ir cilvēki LVM objektos, uz Preiļu–Madonas ceļa, posmā no Varakļāniem uz Rēzekni; ceru, ka tuvākā mēneša laikā turpināsim darbu lidostā, jo esam uzvarējuši konkursā par viena perona būvniecību. Lietuvā cenšamies iegūt kādus piecus objektus, lielākais ir ap 100 milj. eiro.

Cik tālu līdz šim ir iznācis tikt Lietuvas konkursos, vai netiekat «atšūti» jau pieteikuma fāzē?

Atšuj arī. Piemēram, viņi ieliek tādu lietu, ko nekādi nevarējām noprotestēt, ka jums jābūt uzbūvētam ļoti lielam objektam (20 milj. eiro), kurā projektēšanas darbu apjoms ir 700 tūkst. eiro. Latvijā tā nav nevienai firmai. Jo mēs saņemam gatavu projektu, par ko atbild projektētāji. Pasūtītājs to pieņem, un pēc tam būvnieki par to mačojas. Latvijā nevienam nav kopā būvniecība ar projektēšanu.

Vai pilnsabiedrība kopā ar projektētājiem tur nelīdz?

Nelīdz, mēs mēģinājām tādu variantu, jo jāpierāda, ka jūs vienā objektā jau kopā esat sastrādājušies. Tas ir tikai viens piemērs, bet vēl ir arī citādi knifi. Lietuvā, protams, tāpat kā Latvijā, uz visiem darbiem ir jābūt kvalificētiem speciālistiem. Mums ir kādi seši cilvēki ar Lietuvas sertifikātiem, lai uzvaras gadījumā varētu strādāt šajā projektā. Tomēr domājam, ka tiksim tirgū ar lietuviešu palīdzību, jo visos objektos ejam kopā ar lietuviešu partneriem.

Cik A.C.B. pēdējā laikā investējis?

Tas ir koks ar diviem galiem. Īpašnieki investē ar domu, ka būs jauni objekti. Mums pa visu Latviju ir vismaz piecas jaunas asfaltbetona rūpnīcas, kurām gan nav pietiekami darba. Pērn investējām jaunā frēzē, jaunos asfaltbetona ieklājējos. Viena tāda iekārta maksā tuvu pie miljona. Tikko kā Binders investēja 1,7 milj. eiro otrreizējā asfaltbetona pārstrādes rūpnīcā. Man liekas, ka tas ir par dārgu, lai atmaksātos 10 gados. Tas ir riskants pasākums, jo neviens jau nepieprasa to frēzēto materiālu. LVC to īsti negrib, jo tas nav īsti viendabīgs. Tiek teikts, ka ceļi Latvijā ir dārgi. Ceļš šeit pēc definīcijas ir dārgāks nekā Eiropā, jo Latvijā nav pieejami visi cietie šķembu materiāli. Viss, kas iet asfaltbetona virskārtā, mums nāk ar kuģiem no Skandināvijas. Tas maksā nenormāli dārgi. Viss bitumens ir importētais materiāls, un arī degviela, kas Latvijā netiek ražota. Šeit ir vienīgi darbaspēks.

Pa visiem nevarat kādu skandināvu klinti nopirkt?

To arī nevar izdarīt, jo viņi ļoti aizsargā savu tirgu un tur cenas. Jā, protams, var izmantot Latvijas materiālu, likt dolomītu, bet tas neatbilst vajadzīgajām nestspējas prasībām. Ir Latvijā pāris karjeri, kur viņi saka, ka tur ir augstas kvalitātes materiāls. Dažās vietiņās jā, bet ne jau viss materiāls. Tas tāpat ir neviendabīgs, un dolomīts jau pēc būtības netur ziemas ciklus, tāpēc arī ceļi iet postā.

Ko vajadzēja ievest lidostas projektā?

Visu. Bija gan esošā betona pārstrāde uz vietas, to ieliekot apakškārtā kopā ar šķembām. Apakškārtās bitumens nāca no poļu rūpnīcām, virskārtai – no Holandes.

Kas šajā projektā bija tāds, ko Latvijā darīja pirmo reizi?

Tas bija ļoti sarežģīts projekts no inženieru viedokļa īsā laika dēļ. Latvijā tā parasti nav, ka vienā objektā strādā tūkstošiem cilvēku. Vissarežģītākais bija skrejceļa atjaunošana. Virskārta bija renovēta pirms 20 gadiem. Nakts laikā to nofrēzējām, saremontējām visas šuves un uzklājām jaunu segumu divās kārtās. Pēc tam, kad patentējamam holandiešu materiālam pāriet veltnis, jau pēc stundas varēja sēsties lidmašīna, jo tā ir ķīmija, kas ļoti ātri sacietē. Ticu, ka rezultāts būs labs.

Vai TAV grupa piedalījās lidostas rekonstrukcijas konkursā?

TAV nav nekāds sakars ar būvniekiem. TAV jau vairāk ir operators.

Vai tad TAV grupa nav lielākie lidostu būvnieki pasaulē (kā DB 29.01.2015. saka TAV grupā ietilpstošās Havas pārstāvji)?

Aizmirstiet šitos stāstus. Iepriekš kopā ar turkiem strādājām Lielvārdes lidostā. Visi turki atnāk un saka, ka viņi ir lielākie, taču tas pieder pie reklāmas. Man pirmā saskaršanās ar TAV bija Tbilisi (Gruzija) lidostā. Manuprāt, tur kaut kas iebruka būvniecības laikā, un bija zināmas ziepes. Negribētu teikt, ka tas ir paraugs, no kā Latvijai būtu jāmācās. Tas, ka visus veikalus lidostā atdeva TAV, ir Latvijas menedžeru nespējas apliecinājums. Teiksiet, ka tur bija kādas intereses. Varbūt, nezinu. Latvijā ir pietiekami gudri speciālisti, un paši varēja nomenedžēt to procesu. Atceros, ar kādām mokām dabūja iekšā lidostā [Gunāra] Ķirsona restorānu [LIDO], lai būtu kaut kas nacionāls, ko parādīt. Tagad turki uztaisījuši visur vienādus standartus, vieni un tie paši brendi Rīgā un Stambulā. Tā jau nav nekāda māka, domāju, ka vajadzēja kaut ko izcilāku, jo tagad tas ir tīri komerciāls pasākums, lai izspiestu no kvadrātmetra maksimālu peļņu.

Ja kāds satiksmes ministrs jūs aicinātu atpakaļ uz lidostu, jums būtu interese?

Noteikti nē. Katram savā dzīves posmā ir vajadzīgs savs izaicinājums, bet atpakaļ tajā neiekāpsi. 90. gadu sākumā tas sāls ir izēsts. Man patīk korejiešu gudrība, kas māca, ka cilvēkam jāiet lēnām no apakšas uz augšu. Mēs Latvijā bieži cilvēku pēc augstskolas ieliekam lielā, svarīgā amatā. Paiet pāris gadi, un nekas nav noticis, jo viņš nesaprot, ko tur īsti darīt. Tātad pirmais princips ir, ka vajadzētu augt pakāpeniski. Otrais, tu nedrīksti nekad aizsēdēties ilgus gadus vienā amatā. Jā, tu, protams, esi profesionālis, gudrs, bet tev vajag jaunus izaicinājumus. Es nevarētu iet atpakaļ lidostā, jo tik ilgus gadus esmu tur nostrādājis. Māja (terminālis), kas tur tagad stāv, ir manā laikā uzbūvēta, un diemžēl blakus nekas pagaidām nav piebūvēts, un top tikai tagad. Man nepatīk, kā tas viss notiek, jo ideja tika sagrauta. Visam vajadzēja notikt plānveidīgi. Tagad atlekt atpakaļ un kaut ko darīt – noteikti ne. Šobrīd esmu amatā, kur varu sevi apliecināt, zinu, ko daru, ar savām zināšanām varu dot firmai pienesumu.

Cik gadus jau grupā strādājat?

Kā lai to ņem. Strādāju Viator, kuru A.C.B. grupa privatizēja. Pēc lidostas A.C.B. strādāju kādus septiņus astoņus gadus.

Ar kuru gadu sākas aizsēdēšanās?

Sākumā koriģēju grupas uzņēmumus, braukāju pa Latgali. Kā tehniskais direktors strādāju kādus trīs četrus gadus. Līdz aizsēdēšanās kāds gadiņš vēl palicis. Man nav bail, ka nāk jauni cilvēki, kas ir gudrāki par mani. Vidējais personāls firmā ir ļoti profesionāls, redzu vairākus, kuri varētu nākt manā vietā un strādāt tad, kad man apniks.

Vai par konsultanta vai pasniedzēja karjeru neesat domājis, lai nodotu tālāk savas zināšanas?

Kam tās ir vajadzīgas? Zīmīgi, ka pēc darba lidostā, būdams gan Eiropas Lidostu padomes valdē, gan Pasaules Lidostu asociācijas valdē, nevienam Latvijā nebiju vajadzīgs. Neviens pat nenāca konsultēties. Ilgu laiku krāju materiālus, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienībā, zinu kā veidojās Šengena. Bet kam tad Latvijā to vajag? Tehniskajai Universitātei? Nevajag. Diemžēl tā ir patiesība. Mums ir daudz gudru cilvēku, kurus nenovērtē. Var jau būt, ka jaunie ir gudrāki, bet īsti korekti tas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostā atklāts par 2,6 miljoniem eiro izveidotais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP vadītāja: Problēmas ar taksometriem ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Lidosta Rīga novērsusi nelietderīgas investīcijas un saistības 194,2 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga, sekojot Valsts kontroles (VK) norādēm, novērsusi nelietderīgas investīcijas un attiecīgās saistības 194,2 miljonu eiro apmērā, informē VK.

Revīzijā, kurā tika pārbaudīts, kā veicas ar 2008.gadā veiktās likumības revīzijas ieteikumu ieviešanu secināts, ka apturēts jauna zemo izmaksu un pilna servisa termināļa būvniecības projekts, un tā vietā atjaunota 2007.gadā pārtrauktā esošā termināļa paplašināšana.

«Pēc pieciem gadiem starptautiskā lidosta Rīga gadā apkalpos desmit miljonus pasažieru, kas dos miljarda latu investīcijas Latvijas ekonomikai.» Tā 2006. gada nogalē apgalvoja tā laika satiksmes ministrs, atgādina VK.

Lidosta Rīga no budžeta dotāciju lūdzējas un saņēmējas kļuvusi par uzņēmumu, kas ar saviem ieņēmumiem nodrošina gandrīz visu darbību. VK atgādina, ka no 2007.gada lidosta sāka saņemt dotāciju lidlauka drošības nodrošināšanai. Sākotnēji 2 750 tūkstošus latu, 2008.gadā jau 5 704 tūkstošus latu. Ieviešot ieteikumu, noteikt tarifus, kas nodrošinātu lidostas darbības izmaksu segšanu, nepiesaistot budžeta līdzekļus, dotācijas apjoms no 2008.gada līdz 2013.gadam sarucis par 99%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas Rīga infrastruktūras attīstībā plāno investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties spēkā jaunajai ceļošanas kārtībai, kas ļauj pasažieriem pēc ieceļošanas nodotā Covid-19 testa rezultātu sagaidīt mājās, lidosta "Rīga" sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju ir optimizējusi testu nodošanas procesu, piedāvājot tiem pasažieriem, kam ir šāds pienākums, iespēju pirms robežkontroles nodot PĶR (PCR) siekalu testu, rezultātus sagaidot pašizolācijas vietā.

Jaunā ceļošanas kārtība, kas stājās spēkā 16.jūnijā, gan sniedz atvieglojumus vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, gan arī paredz, ka tie pasažieri, kuriem ir pienākums pēc ieceļošanas Latvijā nodot atkārtotu Covid-19 testu, testa rezultātu var sagaidīt mājās vai uzturēšanās vietā, ievērojot pašizolāciju.

Līdz ar to lidostai ir radusies iespēja optimizēt testēšanas procesu, izveidojot "zaļo koridoru" vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, savukārt pārējiem pasažieriem sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju piedāvājot iespēju pirms robežkontroles nodot Covid-19 PĶR (PCR) siekalu testu. Tādejādi testu nodošanas process lidostā ir kļuvis raitāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums TAV Construction, kas tāpat kā TAV Airports ir TAV Group meitas uzņēmums un specializējas būvniecībā, oficiāli atzīts par pasaulē lielāko uzņēmumu lidostu būvniecības sektorā - šo novērtējumu TAV Construction piešķīris viens no respektablākajiem nozares izdevumiem Engineering News Record (ENR).

«Pēdējo trīs gadu laikā esam guvuši ievērojamus panākumus Persijas līča reģionā un esam īstenojuši tādus projektus kā Abū Dabī lidostas vidējās zonas termināls, Medīnas lidosta, aviokompānijas Saudi Airlines angāri Jedahas lidostā un Rijādas lidosta,» uzsver TAV Group prezidents un izpilddirektors Sani Seners (Sani Şener).

Pateicoties straujai izaugsmei Turcijā un citās reģiona valstīs, TAV Construction īsā laika posmā kļuvis par vienu no līderiem lidostu būvniecībā un šobrīd ir pasaulē lielākais uzņēmums lidostu būvniecības sektorā. 2014. gadā TAV Construction ieņēmumi sasniedza 1 245 800 000 (1,245 miljardus) ASV dolāru. Uzņēmuma līdz šim realizēto projektu kopējā vērtība pārsniedz 16,2 miljardus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga atzīta par otro Eiropas straujāk augošo lidostu

Monta Glumane, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rinkēvičs: Situācija ar taksometriem Rīgas lidostā kaitē Latvijas reputācijai un iedragā tūrisma nozari

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nosūtījis vēstuli vairākām atbildīgajām valsts institūcijām, aicinot risināt «taksometru jautājumu» Rīgas lidostā, liecina ministra Twitter kontā publicētā vēstule.

«Tas ir valsts reputācijas, tūrisma attīstības un investīciju piesaistīšanas jautājums,» norāda E. Rinkēvičs.

Vēstulē ministrs norāda, ka vairākkārt saņēmis rakstiskas un mutiskas sūdzības par taksometru sniegto pakalpojumu kvalitāti no Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem, kuri ielido starptautiskajā lidostā Rīga.

«Piemēram, no lidostas pasažieriem, īpaši, ārvalstu tūristiem, par braucienu līdz Rīgas centram tiek prasīta nesamērīgi augsta maksa par veikto pārvadājumu. Turklāt pieguļošajā lidostas teritorijā ir vērojams liels skaits taksometru, taču pasažieriem, kuri ielido, nākas ilgstoši gaidīt taksometru,» raksta E.Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs norāda, ka ir iepazinies ar 2017.gada 23.marta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta spriedumu, kas paredz, ka lidostai ir pienākums demontēt automātisko barjeru, kas atrodas lidostas teritorijā piekļūšanai taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā jeb pie atlidošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas jomā Latvijā turpinās iepriekšējo rekordu pārrakstīšana, turklāt, lai noturētu esošo pieauguma tempu, ir uzsākti vērienīgi paplašināšanās projekti, iespējams tiešais reiss uz Ķīnu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka lielākais pieaugums tiek nodrošināts tieši aviokravu pārvadājumu jomā. Savukārt tranzītkravu pārvadājumos pa dzelzceļu šis gads iezīmējies gan ar kritumu pirmajos mēnešos, gan pēdējo mēnešu pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kādi ir pirmo četru mēnešu aviopārvadājumu rezultāti?

Tāpat kā pērn arī šogad turpinās gan pārvadāto pasažieru skaita pieaugums – par 16,8%, gan arī vēl iespaidīgākais kravu pārvadājumu pieaugums – par 62,5%. Kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar valsts a/s Latvijas Pasts aizpērn noslēgto līgumu ar Ķīnas interneta tirdzniecības gigantu Alibaba par sūtījumu tranzītu. Jāņem vērā, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai šo sekmīgo sadarbību padarītu vēl apjomīgāku un tranzīta kravas kļūtu regulāras, vēl jo vairāk, ja šī interneta tirdzniecības milža meitas kompānija, kas nodarbojas ar loģistiku, ir novērtējusi a/s Latvijas Pasts darbību, ko apliecina arī piešķirtā balva. Lai varētu šo pieaugošo aviokravu pārvadājumu apjomus apstrādāt, ir vajadzīgi kapitālieguldījumi lidostā: jauni angāri – noliktavām un preču apstrādei Latvijas Pas- tam, kā arī tehnoloģijas šo kravu (preču) šķirošanai. Vienlaikus papildus būs nepieciešamas arī iekārtas, kas saistītas ar drošību. Lidosta Rīga pie šiem jautājumiem jau strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

DHL attīstībā investē 12 miljonus eiro

Ilze Žaime, 10.06.2020

Artūrs Saveļjevs, lidostas "Rīga" valdes loceklis, Snezhina Kazakova, "DHL Express" rīkotājdirektore un Jānis Milzarājs, "Castor Construction" valdes loceklis

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulāros starptautiskos lidojumus uz un no lidostas "Rīga" no 15.jūnija atsāk Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air".

Šobrīd no Rīgas ar "Wizz Air" iespējams doties uz Oslo (Norvēģija), Eindhovenu (Nīderlande) un Dortmundi (Vācija).

Kopumā pašlaik no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 17 galamērķiem un lidojumus nodrošina četras aviokompānijas - "Wizz Air", nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair".

Lidosta atgādina, ka, plānojoties doties ceļojumā, pasažieriem rūpīgi jāiepazīstas gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot sadarbības līgumus starp lidostu «Rīga», loģistikas kompāniju SIA «DHL Latvia» un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumu SIA «Castor Construction», šonedēļ tika sperts pirmais solis, lai lidostā «Rīga» izbūvētu sūtījumu apstrādes un loģistikas centru, informē lidosta «Rīga».

Noslēgtās vienošanās paredz, ka lidostā «Rīga» gada laikā tiks izbūvēts reģionālais DHL sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā. Uz jauno termināli lidostas «Rīga» teritorijā pilnībā pārcelsies «DHL Express», un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi. Jaunajā terminālī plānoti energoefektīvi risinājumi, tostarp uzņēmums iecerējis papildināt savu autoparku ar elektromobiļiem.

«Jaunais DHL kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā «Rīga». Lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu, kas veicinās jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu,» komentē Ilona Līce, lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vēlas AirBaltic un Rīgas lidostas attīstību roku rokā

Egons Mudulis, 07.05.2019

Virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas infrastruktūra un darbaspēka pieejamība arvien ir aktuāli jautājumi, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Fragments no intervijas

Kāda izskatās situācija aviācijā, raugoties no Havas biznesa nišas?

Pasaulē kopumā attīstības potenciāls ir milzīgs, cilvēki lido ārkārtīgi daudz, un tas mani priecē. Savukārt Eiropa ir ārkārtīgi sadrumstalota. Piedāvāto pakalpojumu klāsts te ir milzīgs, un mēs vairs nevaram teikt, ka aviācija Eiropā un arī Amerikā būtu kaut kas ekskluzīvs. Faktiski tas ir sabiedriskais transports. Amerika šajā ziņā pat ir soli priekšā, un tur, iekāpjot lidmašīnā, jūties, ka esi iekāpis sabiedriskajā transportā. Eiropā ir vairāk glamūra un sajūta, ka tā ir lidmašīna un tas ir kaut kas ekskluzīvāks.

Arī jaunie tirgi attīstās, raugoties no Havas, TAV, Group ADP redzespunkta. (Red. piez. – Group ADP pieder 46,12% turku lidostu operatorā TAV Airports.) Patlaban koncentrēties virszemes pakalpojumu jomā uz Eiropu ir ļoti grūti, tirgus ir ļoti blīvs. Mēs mēģinājām būt Somijā, Zviedrijā un Vācijā, taču tur ir ļoti grūti izsisties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski pieaugot ceļotāju un lidojumu skaitam, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" jūlijā sasniedzis 23% no pagājušā gada apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada septiņos mēnešos.

Jūlijā lidostā apkalpoti 187,4 tūkstoši pasažieru - par 132 tūkstošiem ceļotāju vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr kopumā, salīdzinot ar pērno gadu, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir ievērojami sarucis: 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpoti vien 1,5 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 65% kritums pret pērnā gada attiecīgu periodu.

Lielāko daļu jeb 66% no jūlijā apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 13% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 11% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Pakāpeniski pieaug to pasažieru skaits, kuri lidostu "Rīga" izmanto kā pārsēšanās punktu tālākam ceļojumam: tranzīta un transfēra pasažieru skaits jūlijā veidoja 24% no kopējā pasažieru skaita. Populārākie galamērķi no Rīgas jūlijā bija Oslo, Londona, Helsinki, Frankfurte un Tallina, bet vispiepildītākie gaisa kuģi bija brīvdienu maršrutos uz Grieķiju, Kipru un Francijas dienvidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru