Jaunākais izdevums

Līdz šim pārdoti vairāk nekā 150 stāju koriģējoši T krekli, bet "Correcty" līdzdibinātāja Natālija Jermolajeva ir pārliecināta, ka to potenciāls ir daudz lielāks.

Tirdzniecībā produkts ir kopš jūnija, bet ārkārtas situācijas laikā cilvēki nevēlējās iet uz veikaliem. Rudenī uzņēmums sāka nodarboties arī tiešo tirdzniecību tirdziņos, jo šis ir produkts, ko cilvēki pirms pirkšanas vēlas uzmērīt un saprast, kā tas "uzvedas".

"Produkts ir sarežģīts un nav lēts. Te parādās psiholoģiskais moments – maksāt 80 eiro par kreklu cilvēkiem nereti šķiet pārāk dārgi," teic N. Jermolajeva. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizos atslēgas vārdus, lai paskaidrotu cilvēkiem, ka tas nav parasts T krekls.

Šobrīd krekli ir melnā un baltā krāsā, ar laiku iecerēts paplašināt krāsu piedāvājumu. N. Jermolajeva plāno paplašināt darbību un tirgot kreklus ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Sākumā to paredzēts tirgot augstu attīstītās angliski runājošās valstīs un pēcāk skatīties citu tirgu virzienā. Viņai ir padomā vēl citi produkti, kas palīdzētu risināt stājas ir locītavu kustību problēmas.

"Esam sapratuši, kādi ir pieprasītākie izmēri, kāds ir "vidējais latvietis" ar stājas problēmām, kurš grib iegādāties šo kreklu. Pirmajā partijā nebija XS izmēra, bet esam secinājuši, ka ir diezgan liela daļa, kuriem būtu nepieciešams tieši šis izmērs. Izskatās, ka lielai daļai smalkas miesasbūves cilvēku stāja ir aktuāla problēma. Lai gan tipiski mūsu reģionā cilvēki nēsā M un L izmēra apģērbu, šobrīd populārākais izmērs ir S," teic N. Jermolajeva.

Uzņēmums ir reģistrējis dizainparaugu katrai detaļai un savienojumam. "Lai pasargātu ideju, vajadzīgs aizsargāt intelektuālo īpašumu. Jā, ja vēlas, šādu kreklu var uzšūt mājās, bet rūpnieciskos apjomos tas ir sarežģīti un ne katrs uzņēmums to vēlētos darīt, jo ir daudz roku darba, jo īpaši griešanai," teic N. Jermolajeva, piebilstot, ka nav bijis viegli atrast ražotāju, kas būtu gatavs ražot šāda veida produktu.

N. Jermolajeva atzīst, ka produkts ir dārgs – ap 80 eiro, bet krietni lētāks nekā konkurējošie produkti – stāju koriģējošos T krekli, kas pēc izskata varbūt ir līdzīgi, bet darbojas pēc cita principa, piemēram, kompresijas. "Correcty" T krekli atšķiras ar to, ka audums ir apstrādāts tā, lai samazinātu tā elastību plecu zonā. Plecos un muguras daļā ir samazināta auduma elastība, kā rezultātā krekls ir ērts, kad mugura ir taisna, bet, kad pleci tiek noliekti uz priekšu, cilvēks sajūt samazinātu elastību un uzreiz dabiski iztaisno muguru. "Sanāk tāda kā pasīvā vingrošana. Par to ir atzinīgi izteikušies arī mediķi, jo ir svarīgi, ka produkts nefiksē plecus, bet tā vietā cilvēks pats tos taisno, tādā veidā veidojas ieradums un tiek stiprināti muskuļi," apgalvo N. Jermolajeva.

N. Jermolajeva uzsver, ka krekls domāts tikai pieaugušajiem. Lai arī bērni mūsdienās strauji aug un reizēm nēsā jau pieaugušo apģērbu, viņu skelets turpina augt un vēl nav tiktāl attīstījies, lai šāds produkts būtu piemērots. Tāpat viņa norāda, ka šis krekls nav brīnumlīdzeklis – cilvēkiem ar smagām diagnozēm daudz piemērotāka ir ārstēšanās ārsta uzraudzībā.

Biznesu N. Jermolajeva sāka ar krekliņu zīmolu "Owa". Lai iegūtu vairāk zināšanas par modes biznesu, viņa sāka studēt materiālu tehnoloģijas un dizainu Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūtā. Viņa pati pārstāv grupu, kurā ietilpst cilvēki ar invaliditāti, un, paralēli studijām viņa turpināja risināt savas veselības problēmas. N. Jermolajeva bija nopirkusi stāju koriģējošu T kreklu, bet nejauši izmazgāja to veļasmašīnā, kas to neatgriezeniski sabojāja. Ar parastu krekliņu viņa aizgāja pie sava ārsta un sāka domāt, kā to varētu uzlabot. Vizītē ārsts norādīja, kurās vietās būtu labi samazināt elastību. No sākuma bija doma eksperimentēt ar vīlēm un mainīt diega pretestību, bet tas īsti nestrādāja.

Uzņēmēja ir piedalījusies dažādos konkursos – "Ideju kauss", "Atspēriens" u.c. Viņa ir piedalījusies arī RTU "IdeaLAB" pirmsinkubācijas programmā. "IdeaLAB palīdzēja veikt patentmeklējumu, lai saprastu, kuras zinātniskās metodes ir aizsargātas un kuros virzienos mums rokas ir brīvas. Mūs atbalsta arī vienotais Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes inkubators," saka N. Jermolajeva. Līdz šim projektā ir investēti vairāk nekā 50 tūkstoši eiro.

Uzņēmums ir piedalījies Komercializācijas reaktora akselerācijas programmu, kurā uzņēmumā fonds investē līdz 50 tūkstošiem eiro. "Correcty" uzvarēja sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt". Pērn uzņēmums ieguva sociālā uzņēmuma statusu un šobrīd izskatīšanā ir "Correcty" pieteikums sociālās uzņēmējdarbības grantam 50 tūkstošu eiro apmērā.

SIA "Print Art" dibināts 2018. gadā. Tā īpašnieces ir Natālija Jermolajeva un Jekaterina Romanova. Šobrīd komandā ir trīs darbinieki. Uzņēmums darbu pie sava produkta sāka pirms diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālās uzņēmējdarbības konkursā uzvar Correcty un Universum

Anda Asere, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Balso par labāko sociālās uzņēmējdarbības ideju

Db.lv, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības piču jeb prezentāciju konkursa "Tam labam būs augt" organizatori aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties konkursa norisē, vērojot tā tiešraidi un balsojot par labāko sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu.

Skatītāju balsojums noteiks vienu no konkursa uzvarētājiem, kurš savas sociālās biznesa idejas vai projekta realizēšanai saņems 1200 eiro finansējumu.

Konkursa tiešraide būs skatāma šo piektdien, 25. septembrī, no plkst.18:00 līdz 20:00:

BALSO ŠEIT

Konkursā savas sociālās uzņēmējdarbības idejas un projektus prezentēs 10 esošie un topošie sociālie uzņēmēji no visas Latvijas: "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā, alternatīvā izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā, runas terapijas instruments bērniem "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", kuldīdznieces Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, Iritas Antoņevičas projekts par vilnas darbnīcu "Living wool" Gulbenes novadā, Ruckas mākslas un izglītības centrs Cēsu novadā , SIA "Mans peldkostīms" no Valmieras un "Correcty" stāju koriģējošais t-krekls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar lakatu zīmolu "Eve Birdy Headwraps" Ieva Putniņa vēlas dot alternatīvu cilvēkiem, kam kādu iemeslu dēļ ir nācies atvadīties no matiem; lakati šobrīd ir prototipa stadijā.

Viņa vēlas atbalstīt cilvēkus ar alopēciju un mainīt sabiedrības skaistuma standartus, ar savu piedāvājumu dodot izvēles brīvību – nēsāt parūku, lakatu vai staigāt ar pliku galvu.

Ideja par lakatu zīmolu I. Putniņai radās no pašas pieredzes un nepieciešamības pēc kvalitatīvām, elpojošām un dizaina ziņā skaistām galvas segām, kas viņai kalpoja kā alternatīva parūkai. "Man 15 gadus ir ļoti reta autoimūna diagnoze. Kopumā esmu vesela un jūtos ļoti labi, bet mana imunitāte apmaldījās un sāka uzbrukt manām matu folikulām un līdz ar to sākās matu izkrišana, jo baltie asinsķermenīši liedz matu folikulām barības vielas, un matu sakne ieiet miega jeb telogēnā fāzē. Tās var aizmigt pat uz vairākiem gadiem, manā gadījumā tas ilgst 15 gadus – pusē galvas mati ataug, bet pusē vēl guļ. No malas izskatās, ka cilvēks ir izgājis cauri vairākiem ķīmījterapijas seansiem, jo citiem izkrīt arī skropstas un uzacis. Alopēcija nav nāvējoša slimība, bet tā lēnām nogalina pašapziņu," viņa dalās pieredzē.

Komentāri

Pievienot komentāru