Šī gada deviņos mēnešos azartspēļu un izložu nozares ieņēmumi (pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem) ir 139,93 miljoni eiro, un tas ir par 8,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši par 6,2% un veido 109 miljonus eiro, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 15,2% un sasniedz 10 miljonus eiro, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – 264,9% salīdzinot ar iepriekšējā gada šo periodu un sasniedz 3,55 miljonus eiro.

Stabils ieņēmumu pieaugums vērojams arī izložu organizētājam, t.i., 10,8% pret pagājušā gada līdzīgu periodu, un veido 15,8 miljonus eiro. S. Birne to skaidro ar iedzīvotājiem interesanto un atraktīvo Superbingo piedāvājumu, kā arī ar veiksmīgo darbību Eiropas valstu apvienotajā loteriju sistēmā Viking loto un Eurojackpot, kas piedāvā nozīmīgus laimestus tās dalībniekiem. Pieaugums vērojams arī atsevišķu momentloteriju apgrozījumā.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā, un poti saņēmušajiem cilvēkiem dalībai tajās nebūs speciāli jāpiesakās, jo tas notiks automātiski, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Otrdien, 7.februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā, informē ministrijas pārstāvji.

Likumprojekts paredz administratīvās atbildības par pārkāpumiem preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas jomā iekļaušanu Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Likumprojekts paredz Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikt administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu, nodalot administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļaujas saņemšanas, paredzot par šādiem pārkāpumiem lielāku soda apmēru, ņemot vērā to, ka šādi pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk sabiedriskās intereses.

Izlozes SuperBingo TV auditorijas spēles noteikumi nav apstiprināti atbilstoši likuma prasībām, jo izlozes pamatspēle un TV auditorijas spēle ir viena izloze, kuras noteikumi būtu jāapstiprina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, pārliecinoties par laimestu fonda sadalījumu pa laimestu grupām un kārtību, kādā dalībnieks var piedalīties izlozē, ziņojumā norāda Valsts kontrole.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir apstiprinājusi VAS Latvijas Loto organizētās skaitļu izlozes SuperBingo noteikumus, kuros ir noteikts, ka izloze sastāv no pamatspēles (skaitļu izlozes), kuras laikā laimējušie skaitļi tiek publiski izlozēti no 75 skaitļiem, un TV auditorijas spēles, kuras laikā tiek izspēlēti mantu un naudas laimesti un katras izlozes kopējais laimestu fonds ir 45% no biļešu realizācijas kopsummas, kurš tiek sadalīts proporcionāli pamatspēlei un TV auditorijas spēlei.

Tāpat noteikts, ka pamatspēles laimesta fonda sadalījums pa laimestu grupām un attiecībā uz TV auditorijas spēli ir noteikts, ka dalībnieku noteikšanas kārtību, tajā izspēlētos laimestus un laimestu izspēles kārtību nosaka un apstiprina atsevišķi ar

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo atsaucību un atzīmējot Latvijas valsts 99. dzimšanas dienu, Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu - Simtgades loterija, piedāvājot otro sēriju ar jaunu dizainu, kuras plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro.

Simtgades loterijas pirmā sērija - teju miljons loterijas biļešu - tika realizēta septiņu mēnešu laikā. Arī Simtgades loterijas otrās sērijas plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro, kas ir 65 % no loterijas kopējo ieņēmumu vērtības. Ar Simtgades loterijas otrā dizaina sēriju tiek turpināta vērienīgā atbalsta programma vidējo izglītības iestāžu absolventiem - divu gadu laikā plānots ziedot vairāk nekā 400 000 eiro.

«Īsā laikā Simtgades loterija ir kļuvusi ne tikai par nozīmīgāko nacionālās momentloterijas projektu Latvijas Loto vēsturē, bet arī par populārāko momentloteriju iedzīvotāju vidū. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, mums ir izdevies īstenot arī Simtgades loterijas sociālo mērķi - apgūt līdzekļus jauniešu talantu attīstīšanai. Jau 2018. gada pavasarī atbalstu 500 eiro apmērā saņems labākie vidējo izglītības iestāžu absolventi, ar Simtgades loterijas otro sēriju mēs turpinām atbalsta programmu spožākajiem jaunajiem talantiem. Paldies ikvienam par līdzdalību, kopā mēs varam sasniegt vairāk - labas lietas notiek!» saka Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Ceturtdien, 30.jūlijā, sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais Vakcinācijas loterijas likumprojekts, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar fondu 1,218 miljoni eiro.

VM skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai vakcinācijas kampaņas ietvaros ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.

Vakcinācijas loteriju plānots organizēt nedēļas izložu un noslēguma izlozes veidā. Ir paredzēti vairāku veidu laimesti.

Nedēļas izlozē katru nedēļu tiks izlozēti pieci dalībnieki - pa vienam no katra reģiona, atbilstoši dalībnieka deklarētajai dzīvesvietai, kuru starpā pēc nejaušības principa tiks izlozēti pieci naudas laimesti - 2500 eiro, 5000 eiro un 10 000 eiro vērtībā. Izloze notiks Latvijas Televīzijas programmā, kurā laimētājam ir jāpiedalās.

Latvijas izložu un loteriju rīkotājs Latvijas Loto atteicies izmaksāt laimestu par, iespējams, tipogrāfijā brāķētu biļeti.

Valmieras iedzīvotājs Ilvars stāstīja, ka viņš iegādājies Latvijas Loto momentloterijas biļeti Sapnis, kurā vinnējis laimestu četru tūkstošu eiro vērtībā, taču, dodoties uz Latvijas Loto saņemt laimestu, nācies vilties - Latvijas Loto laimestu atteicies izmaksāt, pamatojot lēmumu ar to, ka biļete esot brāķēta.

Latvijas Loto Mārketinga daļas vadītāja Aiga Roziņa apstiprināja šādu gadījumu, norādot, ka momentloterijas biļete, visticamāk, tikusi brāķēta tipogrāfijā un laimests par biļeti maksāts netiks.

Vienlaikus Roziņa piebilda, ka minētās loterijas biļetes īpašnieks neesot atstājis biļeti ekspertīzei, lai Latvijas Loto varētu izvērtēt šo gadījumu.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Azartspēļu nozare pagājušajā gadā sasniegusi pirmskrīzes apgrozījumu, tomēr nozari bažīgu dara nodokļu reformas iespējamās sekas

Izložu un azartspēļu nozares neto ieņēmumi pērn sasnieguši 297,92 milj. eiro, kas ir par 33,54 milj. eiro jeb 12,7% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) apkopotā informācija pēc uzņēmumu sniegtajiem operatīvajiem datiem. Neto ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā sasniedza 280,92 milj. eiro, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet izložu apgrozījums sasniedzis 36,7 milj. eiro, kas par 25,2% pārsniedz 2016. gada apgrozījumu. Mainījies ir arī spēļu vietu un iekārtu skaits, proti, pagājušā gada sākumā Latvijā bija reģistrētas 316 spēļu zāles un 8969 azartspēļu automāti, bet gada beigās spēļu zāļu skaits samazinājies līdz 308 un automātu skaits - līdz 8546. Latvijā darbojas kopumā arī seši kazino, no kuriem Rīgā ir pieci, bet viens atrodas Liepājā.

Šā gada 1.ceturkšņa ieņēmumi azartspēļu un izložu nozarē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu uzrāda ļoti nelielu kāpumu – 3,9% un sasniedz 43 miljonus eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši tikai par 1,7%, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 8,4%, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – par 92,2% un sasniedz 937 tūkstošus eiro.

Ja šos pašus rādītājus salīdzina ar iepriekšējo ceturksni, tad nozares ieņēmumos vērojams būtisks kritums, ko varētu ietekmēt eiro ieviešana, un kas atstāj ietekmi uz spēlētāju paradumiem piedalīties spēlē ar noteiktas nominācijas naudas zīmēm un monētām. Šajā gadījumā ieņēmumi no azartspēlēm veido 86,8% no 2013.gada 4.ceturkšņa ieņēmumiem, tajā skaitā, ieņēmumi no azartspēļu automātiem tikai 84,8% no iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumiem. Ieņēmumi no spēļu galdiem nav būtiski samazinājušies, jo vērojams kazino apmeklējumu skaita pieaugums.

Starptautiskā loteriju projektā Eurojackpot, kurā iesaistījusies arī Latvija, Somijā laimēti 17,8 miljoni eiro, sestdien vēstīja Somijas sabiedriskā raidorganizācija YLE.

Laimīgo loterijas, kuras izloze notika piektdien, biļeti iegādājusies desmit cilvēku grupa Somijas centrālās daļas pilsētā Jemsē, informēja Somijas valsts loteriju kompānija Veikkaus.

Kompānija informēja, ka katrs no lielā laimesta ieguvējiem saņems 1,8 miljonus eiro.

Tas ir jau piektais lielais Eurojackpot laimests, kas gūts Somijā.

Augustā kāds Somijas dienvidu pilsētas Espo iedzīvotājs laimēja 61 miljonu eiro.

Eurojackpot pirmā izloze notika 2012.gada martā. Eurojackpot izlozes notiek katru piektdienu ar garantēto minimālo džekpotu – 10 miljoni eiro.

14 valstīs notiekošā Eurojackpot ir skaitļu loterija ar spēles formulu pieci skaitļi no 50 un divi papildskaitļi no astoņi. Lai laimētu maksimālo loterijas laimestu, kopā jāatmin septiņi skaitļi. Loterijā pavisam ir 12 dažādas laimestu grupas.

ASV loterijā "Powerball" lielajā laimestā kāds biļetes pircējs no Mičiganas štata Jaungada izlozē ieguvis 842,4 miljonus ASV dolāru (762 miljoni eiro).

Tā ir pirmā reize kopš loterijas izveides 1992.gadā, kad lielais "Powerball" laimests iegūts gada pirmajā dienā.

Laimīgās izlozes cipari bija 12, 21, 42, 44, 49 un sarkanais "Powerball" skaitlis bija 1.

Jaungada dienā izlozētais laimests ir piektais lielākais "Powerball" vēsturē un desmitais lielākais ASV loteriju vēsturē.

Pirms Jaungada dienas izlozes "Powerball" lielā laimesta uzkrājums turpināja pieaugt kopš oktobra vidus.

Iespējas iegūt "Powerball" lielo laimestu ir viens pret 292,2 miljoniem.

Laimējušās biļetes īpašnieks var izņemt visu laimestu ikgadējos maksājumos 30 gadu laikā vai arī izņemt to uzreiz, kas šajā gadījumā samazinās līdz 425,2 miljoniem dolāru pirms nodokļu nomaksas.

Loterijā Latvijā iesaistās visu sociālo slāņu iedzīvotāji, vidēji šim mērķim gadā atvēlot ap pieciem latiem.

Nozari pieņemts raksturot ar neto apgrozījuma un laimestu attiecību, rēķinot uz vienu iedzīvotāju (GGR). VAS Latvijas loto 2012. gadā šis rādītājs bija 5,26 Ls uz vienu iedzīvotāju, DB informēja VAS Latvijas loto mārketinga vadītāja Aija Roziņa. Lai gan Latvijas loto savā interneta lapā uzsver, ka tā mērķis ir naudas līdzekļu novirzīšana izglītībai, veselībai, kultūrai un sportam, ieņēmumi no valsts organizētās spēļu industrijas nonāk kopīgā katlā valsts budžetā. Pērn tie bija gandrīz divi miljoni latu.

Valsts akciju sabiedrība Latvijas loto organizē piecas skaitļu loterijas – Viking Lotto, Eurojack- pot, Latloto 5no35, SuperBingo un Keno, kā arī divas papildspēles – Džokers un Džokers 7 un astoņas momentloterijas. Kopējais loteriju apgrozījums 2012. gadā bija 10,47 miljoni latu. Populārākās ir skaitļu loterijas, tajā skaitā arī SuperBingo – loterija ar TV šovu, stāsta A. Roziņa. Galvenais ietekmējošais faktors loteriju veida izvēlē to spēlētājiem ir laimesta lielums, liecina Latvijas loto novērojumi. SuperBingo izvēlas spēlēt izklaidējošā TV šova un atšķirīgo no citām loterijām laimestu (privātmāja, automašīnas, sadzīves tehnika un nauda) dēļ. Lielās starptautiskās loterijas Viking Lotto un Eurojackpot izvēlas pircēji, kas grib laimēt miljonos mērāmas summas.

ASV loterijā Powerball trīs laimīgo biļešu īpašnieki trešdien vinnēja nepilnus 1,59 miljardus ASV dolāru (1,5 miljardus eiro), kas ir pasaules rekords loteriju vēsturē, paziņoja amatpersonas.

Izlozi vēroja miljoniem televīzijas skatītāju. Laimīgie skaitļi bija 8, 27, 34, 4 un 19, bet loterijas bumbiņa Powerball bija ar 10.numuru.

«Tas ir oficiāli. Šodienas Powerball izlozē ir trīs džekpotu laimējušas biļetes: Kalifornijas, Floridas un Tenesī štatos,» mikroemuāru vietnē Twitter pavēstīja uzņēmums California Lottery.

Laimests dienas lielāko daļu bija 1,5 miljardi dolāru (1,4 miljardi eiro), kas jau bija pasaules rekords loteriju vēsturē, bet vēlāk pieauga līdz nepilniem 1,59 miljardiem dolāru, ziņoja telekanāls ABC News.

Laimētājiem būs lielais laimests jāsadala vienādās daļās. Loterijas noteikumi paredz, ka uzvarētājs var izvēlēties, vai saņemt laimestu ikgadējos maksājumos 29 gadu laikā, vai visu vinnesta summu uzreiz - pēc nodokļu nomaksas, kas šajā gadījumā kopumā ir 860 miljoni eiro.

Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Pirmajā pusgadā īpaši labu sniegumu uzrādījuši tie konservativas stratēģijas ieguldījumu fondi, kuru pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Pirmajā pusgadā ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nopelnījušas 2,03 milj. latu, kas ir par 8,5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Sabiedrību aktīvi ceturkšņa laikā būtiski nemainījās (+0,6%), bet gada laikā pieauga par 10,2% un jūnija beigās sasniedza 21,4 miljonus latu.

Otrajā ceturksnī ieguldījumu fondi ar konservatīvu ieguldījumu politiku pārsvarā demonstrēja labu sniegumu, turpretī akciju fondi piedzīvoja ievērojamu ieguldījumu apliecību vērtības kritumu, ko galvenokārt ietekmēja lejupslīde Krievijas akciju tirgū, skaidro FKTK.

Vidējais triju mēnešu ienesīgums 30. jūnijā atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (14 fondi) bija 2,4%. Pozitīvu ienesīgumu uzrādīja gandrīz visi šie fondi, izņemot divus. Šie fondi otrā ceturkšņa laikā piedzīvoja nozīmīgu vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem bija 6,6%.

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.