Jaunākais izdevums

Latvijai vajadzīgas pārmaiņas, kuru galvenais mērķis ir labklājības radīšana valstī dzīvojošajiem, ko iespējams īstenot ,tikai radot labvēlīgus apstākļus un neuzliekot apgrūtinājumus vai šķēršļus visiem, kuri iegulda eksportspējīgu produktu ražošanā un eksportspējīgu pakalpojumu sniegšanā.

Tādas atziņas skanēja AS BDO Latvia rīkotajā diskusijā. Tika norādīts, ka Latvija nav spējusi sekmīgi izmantot padomju laiku ražošanas un kapitāla resursu mantojumu, kā rezultātā ir palaistas vējā iespējas piesaistīt investorus tieši eksportspējīgu produktu ražošanai un pakalpojumu radīšanai. Rezultātā sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūra nodrošināšanai pieaug, taču šāda finansējuma radītājiem jau pašlaik nav iespējams segt šīs vajadzības to pilnā apmērā, un vienīgais risinājums ir lielāks budžeta deficīts. Situāciju vēl satraucošāku dara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā ES struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Tā, kā bija, vairs nebūs

“Tā ir pašlaik, tā vairs nebūs rīt, un tā, kā bija pirms 20 vai 30 gadiem, tā nav šodien un nebūs arī pēc 10 gadiem,” uz ne- beidzamo pārmaiņu faktoru norāda AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš atzīst – lai arī Baltijas valstīm ir kopīga pagātne 100 gadu garumā un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS ir 1990. gads, un ir kopīgs starta brīdis, tomēr pēdējo gadu katras valsts maka biezums rada pietiekami būtiskas atšķirības. Lai arī nodokļu ieņēmumi ir visu valstu valdību galvenais ienākumu avots, no kura finansēt visu iedzīvotāju kopīgās vajadzības, tomēr tas nav vienīgais, jo vēl jau ir ienākumi no valsts kapitāla izmantošanas, bet Eiropas Savienībā līdztekus minētajiem finanšu avotiem ir ES struktūrfondi, un, ja ar to nepietiek, tad vēl valstis aizņemas naudu. To dara gan Igaunija, gan Lietuva, gan Latvija. “Faktiski pasaulē nav nemaz tik daudz valstu, kuras var iztikt bez aizņēmumiem,” norāda J. Zelmenis. Viņš gan piebilst, ka eirozonas attīstības stagnācija ar recesijas piesitienu un budžeta deficīta pieauguma temps, kā arī ģeopolitiskie riski rada sprādzienbīstamu kokteili, jo diemžēl ir potenciālie investori, kuriem ir bail ieguldīt Latvijā, valsts aparāts ar visādiem nosacījumiem, ierobežojumiem sašaurina vai pat padara virknei nozaru nepieņemamus nosacījumus, kas savukārt nozīmē sašaurināšanos, jo īpaši tas ir sāpīgi eksportspējīgajās nozarēs (kūdra, mežsaimniecība). “Nav ļoti daudz iespēju nemitīgi pārfinansēt Latvijas valsts pieaugošo parādu un tam tērēt arvien iespaidīgākas summas, un nemeklēt risinājumus, kā ilgtspējīgi palielināt valsts maka ienākumus,” uzsver J. Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā nodokļu (izņemot tā dēvēto grēku) likmju paaugstināšana, lai kaut daļēji palielinātu budžeta ienākumus, var radīt negatīvus blakusefektus ilgtermiņā. “Uz ko varam cerēt, ja 2019. gadā valsts makā trūka 174,2 milj. eiro jeb 0,6% no IKP, bet 2023. gadā – jau 893 miljoni eiro jeb 2,3% no IKP? Šim iztrūkumam teorētiski būtu jāpieskaita ES struktūrfondu nauda – ap 1,1134 miljardi eiro 2023. gadā, bez kuras budžeta deficīta apmērs kļūst jau 6,3% no IKP,” skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, nekādas atkāpšanās vairs nav iespējamas, un tāpēc pirmais solis būtu ar likumiem, noteikumiem vai jebkādām prasībām, ierobežojumiem un vēl jo vairāk liegumiem neapgrūtināt esošos eksporta produkcijas ražotājus un pakalpojumu sniedzējus. “Tie ir tie, kuri rada bagātību, kuru pēc tam caur valsts budžetu pārdala sabiedrības vajadzību finansēšanai, tostarp valsts administrācijas uzturēšanai,” uzsver J. Zelmenis. Viņaprāt, pašlaik nedrīkst ieviest jaunus liegumus, kas samazinātu lauksaimniecības, meža un kūdras substrāta nozaru uz Latviju atvestās naudas apjomu, darba vietas. “Var jau likvidēt kažokzvēru audzēšanu Latvijā un pēc tam brīnīties, ka kādi padsmit miljoni eiro un darba vietas no valsts ekonomikas izgaisuši,” tā J. Zelmenis.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 14.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu vadītājs Aldis Vigulis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas imigrācijas politikā jaunas vēsmas

Tēma

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Finansējums

Summus Capital krīzē kaļ izaugsmes plānus

Valsts labklājība

Prioritāte — bagātības radītāji

Izglītība

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Portrets

Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Raitis Velps, Corebook° biznesa attīstības vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Eiropā 60% uzņēmēju sagaida augstāku peļņu

Db.lv, 09.05.2024

"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā 60% uzņēmēju sagaida augstāku peļņu, bet 53% ir optimistiski par ieņēmumu pieaugumu, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz uzņēmumu vadītāju viedokļu pētījumu "CEO Outlook Pulse", kas ir veikts šī gada martā un aprīlī visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka aptuveni trešdaļa jeb 32% uzņēmumu vadītāju Eiropā patlaban ir optimistiskāki par globālo ekonomisko izaugsmi, nekā tie bija pirms gada, kamēr 56% uzskata, ka situācija nav mainījusies.

Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmumu vadītāju Eiropā sagaida augstākus ieņēmumus salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, bet 60% vadītāju patlaban plāno augstāku uzņēmuma peļņu.

Bet 12% uzņēmumu vadītāju noskaņojums par ekonomisko izaugsmi patlaban ir pasliktinājies salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, 9% vadītāju ir pesimistiskāki par uzņēmuma peļņu, bet 8% ir sliktākās domās par ieņēmumu pieaugumu.

"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka uzņēmēji, tostarp Latvijā, jau ilgāku laiku saskaras ar vienām un tām pašām problēmām un veidojas pārliecība, ka ar tām ir iespējams tikt galā. Proti, vadītāji ir pieskaņojušies augstākām kapitāla izmaksām, pārskata savus investīciju plānus un ir piemērojušies ģeopolitikas riskiem, tostarp dažādiem piegāžu traucējumiem un sankciju atbilstības jautājumiem. Vadītāji ir pieraduši pie esošās situācijas un jaunas pārmaiņas tiek gaidītas tagad jau ar mērenu optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlim sāk pietrūkt naudas, sākas nacionalizācija

Db.lv, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu rokmūziķis Brūss Springstīns ir oficiāli kļuvis par miljardieri, piektdien ziņoja žurnāls "Forbes", novērtējot viņa bagātību ar 1,1 miljardu ASV dolāru.

74 gadus vecais Springstīns lielu daļu bagātības guvis pēdējos gados, lielā mērā pateicoties viņa mūzikas kataloga pārdošanai kompānijai "Sony" 2021.gadā par pusmiljardu dolāru.

Šis darījums notika pēc Springstīna ļoti veiksmīgas atgriešanās uz teātra skatuves Brodvejā. Pašlaik Springstīns ir devies globālā koncertu turnejā, kas turpināsies arī nākamajā gadā.

Saskaņā ar izdevuma "Pollstar" ziņām Springstīns 2023.gadā pārdevis vairāk nekā 1,6 miljonus koncertu biļešu, gūstot ienākumus 380 miljonu dolāru apmērā.

Springstīna gadu desmitiem ilgās muzikālās karjeras gaitā ir pārdoti 140 miljoni viņa dziesmu albumu, ierindojot viņu starp visu laiku labāk pārdotajiem mūziķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija – pasaules čempione gan degvīna dzeršanā, gan eksportā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 08.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeima šogad ir uzsākusi vērienīgu alkoholisko dzērienu aprites likumdošanas reformu. Pašlaik likumdošanas jaunrades darbs ir atlikts līdz septembrim. Diemžēl politiskajā diskursā izpalika izvērtējums par Latvijas specializāciju stipro alkoholisko dzērienu eksportā, kas rada nozīmīgu daļu no Latvijā radītās bagātības.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2022. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no degvīna eksporta uz vienu iedzīvotāju. Savukārt, atbilstoši Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) apkopotajai informācijai, pēc stiprā alkohola patēriņa apjoma uz vienu par 15 gadiem vecāku iedzīvotāju Latvija arī ir pirmajā vietā pasaulē.

Alkoholisko dzērienu ražošanai ar lielāku etilspirta koncentrāciju ir sena vēsture. Tradicionālā veidā ražots alus bija ar relatīvi zemu alkohola koncentrāciju, parasti 3,5-4% etilspirta no dzēriena tilpuma, vīns – 6-11 % etilspirta no dzēriena tilpuma. Antīkajā senatnē bija zināms, kā var iegūt dzērienu ar stiprāku narkotisko iedarbību. Ja kalnu apstākļos vīnu vairākkārt sasaldēja, ik pa laikam nodalot ledu no šķidruma un sasaldējot to atkal, tad varēja iegūt dzērienu ar visai augstu etilspirta koncentrāciju. Savukārt, ja vīnam ļāva vārīties bet tā tvaikus kondensēja uz aukstas virsmas un savāca, tad varēja iegūt dzērienu ar ļoti augstu etilspirta koncentrāciju. Destilācijas process ir aprakstīts gan antīkajos, gan Bizantijas, gan arābu autoru darbos. Tomēr pirmās praktiskās tehnoloģijas koncentrētākā etilspirta dzēriena ražošanai destilācijas veidā tika attīstītas un pilnveidotas Itālijā ap 13. gadsimtu. Sākumā destilātu ieguva no vīna, bet 15. gadsimtā to sāka ražot arī no pārraudzētas labības ogļhidrātiem. Pēc šis tehnoloģijas apklāšanas degvīna ražošana izplatījās visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļiem pirmajos trīs šī gada mēnešos bija 4 miljoni eiro.

Bankas aktīvi uz 31.03.2024 bija 1,5 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 970 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 337 miljoni eiro.

Kredītu portfeļa apjoms bija 648 miljoni eiro. Kopš gada sākuma Rietumu Banka ir izsniegusi kredītus par kopējo summu 18,7 miljoni eiro, turpinot piešķirt finansējumu tostarp zaļās enerģijas projektu attīstībai Latvijā.

Kā vienam no zaļās enerģijas projektiem, Rietumu Banka piešķīra 4 miljonus eiro “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai Aucē un Valdemārpilī. Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk nekā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk nekā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumos ar augstu iesaisti ir par 81% mazāk darba kavējumu

Anita Āboltiņa, “Helmes Latvia” personāla vadītāja, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijās par darba vidi un darbinieku produktivitātes veicināšanu bieži tiek minēts jēdziens “darbinieku iesaiste”. Dažādas pētījumu kompānijas piedāvā risinājumus, kā mērīt darbinieku iesaisti un analizēt rezultātus. Tomēr vispirms ir būtiski izprast - kas ir darbinieku iesaiste un kāpēc ir svarīgi to mērīt?

Vai tas, cik iesaistīts ir darbinieks, patiešām ietekmē uzņēmuma peļņu un citus būtiskus rādītājus? Kā iesaiste atšķiras no citiem darba vides psiholoģiskajiem faktoriem - darbinieku apmierinātības un labbūtības?

Lai atbildētu uz jautājumiem, kāpēc un kā mērīt darbinieku iesaisti (employee engagement) un kādus ieguvumus var radīt augsta iesaiste, vispirms ir svarīgi saprast, ko ietver šis jēdziens. Formālās saistības, ko darbinieks uzņemas, parakstot darba līgumu, vēl nenosaka, kādu enerģijas līmeni darbinieks ieguldīs darbā. Ar darbinieku iesaisti pamatā saprot entuziasmu, ar kādu veicam savus darba pienākumus. Tas atspoguļo ne tikai apmierinātību ar darbu vai to, cik laimīgi jūtamies savā darba vietā - iesaiste parāda, cik motivēti esam pielikt pūles organizācijas labā un cik emocionāli piesaistīti jūtamies savai darbavietai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

"Fitch" starp būtiskākajiem faktoriem, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī mērenu privātā sektora parāda līmeni.

Tajā pašā laikā Latvijas mazā ekonomika, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, kārtējo maksājumu konta deficīts un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ECB likmes jūlijā paliek nemainīgas. Iespējamais likmju samazinājums - septembrī

Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, 19.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma atstāt trīs galvenās ECB procentu likmes bez izmaiņām. Tirgus dalībnieki sagaida likmju samazinājumu septembrī.

ECB šonedēļ saglabāja procentu likmes esošajā līmenī un atkārtoti uzsvēra, ka likmju politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem un bez iepriekšējas apņemšanās attiecībā uz konkrētu procentu likmju tendenci. Vakardienas vēstījums vieš cerības uz likmju samazinājumu septembrī, ja dezinflācijas tendenci apstiprinās gaidāmie eirozonas ekonomiskie dati.

Preses konferencē ECB prezidente Kristīne Lagarda minēja, ka rādītāji un aptaujas norāda uz zemāku algu pieaugumu 2025. un 2026. gadā. Tomēr iekšzemes inflācija joprojām ir augsta, pakalpojumu sfēras inflācija ir paaugstināta. Visticamāk, šā gada atlikušajā daļā inflācija svārstīsies ap pašreizējo līmeni un nākamā gada otrajā pusē samazināsies līdz ECB mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” biznesa rādītājiem Baltijā 2023. gadā, pērn vislielāko izaugsmi piedzīvojis elektroauto segments, proti, elektroauto pārdošanas apjomi aizvadītajā gadā auguši par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu.

Savukārt lietotu auto segmentā pārdošanas apjoms audzis par 26%, bet jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bijuši stabili, 2022. gada līmenī. Tikmēr “Moller Auto” servisu darbības apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2022. gadu, kāpis par 12,4%.

Kā norāda Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, neraugoties uz aizvien klātesošajiem izaicinājumiem ekonomikā, 2023. gadā uzlabojusies iedzīvotāju finansiālā konfidence, un personīgā mobilitāte aizvien ir bijusi daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā, gan iegādājoties auto, gan veicot to apkopi un remontu.

“Neraksturīgi iepriekšējiem gadiem, lietotu auto segments visa gada garumā uzrādīja nemainīgi augstus pārdošanas rezultātus, rekordpārdošanu sasniedzot gada izskaņā. Tikmēr jaunu auto pārdošanas rādītāji ir bijuši stabili, 2022. gada līmenī, ko vērtējam kā pozitīvu tendenci, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados šis segments piedzīvoja virkni izaicinājumu. Būtiski pieminēt, ka arī šogad turpināsim aktīvi bagātināt kā jaunu, tā lietotu auto klāsta pieejamību klientiem, un to nupat iezīmēja jaunā “Audi” dīlera atklāšana Kārļa Ulmaņa gatvē, iepriekšējam “Audi” centram S. Eizenšteina ielā pārtopot par “outlet” koncepta lietotu auto dīleri,” skaidro I. Gerkena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieauguši visi galvenie Rietumu Bankas darbības rādītāji

Db.lv, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28.februārī ir publicēts Rietumu Bankas un koncerna nerevidētais finanšu pārskats par 2023. gada janvāri – decembri.

Saskaņā ar pārskatu, 2023. gadā visi galvenie bankas darbības rādītāji ir uzrādījuši pieaugumu.

Rietumu Bankas aktīvi salīdzinājumā ar 2022. gada revidēto pārskatu palielinājās par 8.3% (116 miljoniem eiro) un pārsniedza 1.5 miljardus eiro. Klientu noguldījumu apjoms pieauga par 6.3% (60.4 miljoniem eiro) līdz 1 miljardam eiro. Bankas kapitāls un rezerves 2023. gada 30. decembrī bija 360 miljoni eiro (pieaugums par 7.9%).

2023. gadā Rietumu Banka izsniedza jaunus kredītus par kopējo summu 214 miljoni eiro, bankas kredītu portfelis 2023. gada 30. decembrī pārsniedza 656 miljonus eiro.

Vērtējot 2023. gada rezultātus, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsvēra: “Finanšu dati uzskatāmi liecina, ka Rietumu Banka stabili attīstītas, arvien vairāk paplašinot sadarbību ar Latvijas un Eiropas uzņēmumiem. Esam nostiprinājuši savu vietu starp vadošajām kredītiestādēm, kuras strādā mūsu valstī, un pārliecinoši esam lielākā Latvijas akcionāriem piederošā banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvalde var atrast iespēju samazināt administratīvos resursus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" tādu pārliecību pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere atgādināja, ka nākamā gada budžeta prioritāte būs iekšējā un ārējā drošība. Attiecībā uz citām iniciatīvām viņa aicināja ministrijas pašas meklēt tām līdzekļus, uzsverot, ka katrai ir ļoti liels budžets.

"Būs, iespējams, jāpārskata kaut kādi esošie kritēriji, esošie izdevumi," teica Siliņa, aicinot izmantot šo situāciju, pārvērtējot savas finanses.

"Sociālais budžets ir visgrūtākais. Protams, mēs neņemsim nost iedzīvotājiem. Tas ir pēdējais, ko es vēlētos redzēt. Nekādā gadījumā es to negribētu piedzīvot," uzsvēra premjere.

Viņa skaidroja, ka vairāk runā par administratīvām izmaksām, kur var ietaupīt, piemēram, telpu noma. Premjere minēja, ka Valsts ieņēmumu dienests ir būtiski mainījis savus darbības principus, lai pārskatītu, vai ēkas, kas ir valsts pārvaldes rīcībā un šobrīd nav aizpildītas, vispār ir jāpatur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīve bez sīkdatnēm – 2024. gadā biznesus un reklāmas nozari transformēs Google politikas izmaiņas

Maiks Dorfmans, Rīgā bāzētās globālās digitālā mārketinga aģentūras RocketScience dibinātājs, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā interneta pārlūkprogramma Google Chrome līdz 2024. gada 3. ceturksnim visiem lietotājiem pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes. Tas nozīmē, ka uzņēmumi – reklāmdevēji saskarsies ar būtiskām grūtībām mērķauditorijas atlasē un lietotāju izsekošanā, kā arī tiešsaistes reklāmas un analītikas nozare piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

Klientu uzmanības piesaistīšana kļūs sarežģītāka un dārgāka, arī digitālās reklāmas nozare piedzīvos transformāciju. Lai pārmaiņas neatstātu negatīvu ietekmi uz biznesu, ir ārkārtīgi būtiski izprast to būtību un būt gataviem pielāgot savu reklāmas stratēģiju.

Pārmaiņas industrijā aizsākās 2020. gadā, kad Google paziņoja, ka pārlūkā Chrome (dominējošā pārlūkprogramma ar 65 % tirgus daļu) pakāpeniski atteiksies no trešo pušu sīkdatnēm. Tam sekoja ierobežojumi arī no Safari un Firefox pārlūku puses. Divu revolucionāru Google atjauninājumu ieviešana notiek šogad – 2024. gadā.

Pirmkārt, līdz 2024. gada 3. ceturksnim Google Chrome pilnībā atspējos trešo pušu sīkdatnes visiem lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas apjoms Baltijas uzņēmumiem audzis par 20 %

Db.lv, 13.05.2024

Vaidas Žagūnis, bankas Citadele korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada pirmajā ceturksnī banka Citadele uzņēmumiem Baltijā izsniegusi vairāk kā 150 miljonus eiro jeb par 20 % lielāku finansējumu nekā šajā pašā laika periodā pirms gada.

No kopējā kreditēšanas apjoma 56 % novirzīti mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai, savukārt 44 % piesaistījuši lielie uzņēmumi.

Visaktīvāk bankas Citadele finansējumu 2024. gada pirmajos trīs mēnešos izmantojuši uzņēmumi, kas darbojas nekustamā īpašuma, būvniecības un tirdzniecības sektoros. Mazo un vidējo uzņēmumu segmentā visbiežāk finansēti lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi, kur projekti galvenokārt saistīti ar jaunu tehnikas vienību iegādi. Liela daļa uzņēmumu ilgtermiņa saistības nereti uzņemas ar līzinga darījumiem, savukārt naudas plūsmas uzlabošanai izmanto faktoringu un Klix maksājumu risinājumu e-komercijai.

Daļa uzņēmumu turpina investēt arī atjaunojamās enerģijas ražošanā, piemēram, saules paneļu parku izveidē. Zaļā kreditēšana joprojām ir prioritāte Eiropas līmenī, tāpēc šajā segmentā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejams līdzfinansējums no Eiropas Investīciju bankas (EIB) ar samazinātu procentu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pat pie pozitīvākā scenārija Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica" cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevar pagūt izbūvēt, 24.martā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās "Rail Baltica" projektam pēc sešiem gadiem un kur tam ņemt naudu. Dokuments ir ierobežotas pieejamības.

Ziņojumā SM piedāvā izvēlēties variantu, kurā jau pirmajā kārtā "Rail Baltica" trase ietvertu savienojumu ar abām Rīgas stacijām - centrālo un lidostas, taču Eiropas standarta sliedes nešķērsotu visu galvaspilsētu.

"De facto" zināms, ka SM piedāvātais scenārijs paredz, ka vilciens, ienākot no Igaunijas puses, šķērso Daugavu netālu no Salaspils un pie Misas būtu atzars, pa kuru tas nogrieztos uz Rīgas lidostu un tālāk ieietu Rīgas Centrālajā stacijā, bet tad veiktu šo ceļu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinātu kustību uz Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru