Jaunākais izdevums

Lai mazinātu sabiedrībā radīto ažiotāžu ap pacientu rindām un noņemtu spriedzi no valsts slimnīcām, lielākās privātās veselības aprūpes iestādes no otrdienas atvērs pierakstus uz valsts finansētajiem pakalpojumiem vajadzības gadījumā līdz pat gada beigām. Tādejādi pacientiem būs iespējams pierakstīties uz papildu vizītēm pie speciālistiem, diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī plānveida operācijām, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds skaidro: «Situācija šobrīd ir nokaitēta. Sliktas pārvaldības rezultātā radusies neskaidrība ar kvotām un iespējām pierakstīties uz konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem ir pamatīgi nokaitinājusi gan pacientus, gan satraukusi ārstus. Mums tomēr ir jādomā par to, kā ir ērtāk pacientiem un jāmazina sabiedrībā radītā spriedze. Tāpēc kā risinājumu šobrīd esam raduši iespēju organizēt pierakstus līdz pat gada beigām pie pacientus interesējošajiem speciālistiem un iedzīvotājiem akūti nepieciešamajiem izmeklējumiem. Mēs ceram, ka šis solis kaut nedaudz nomierinās pacientus un atslogos lielās valsts slimnīcas, kas jau šobrīd netiek galā ar lielo pacientu skaitu.»

No otrdienas papildu pieraksti uz konsultācijām, izmeklējumiem un plānveida operācijām ir atvērti šādās veselības aprūpes iestādēs: Veselības centrs 4, Medicīnas sabiedrība ARS, Latvijas Jūras medicīnas centrs, Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs, Dziedniecība, Gremošanas slimību centrs GASTRO, Latvijas – Amerikas acu centrs, Ādažu privātslimnīca, Vizuālā diagnostika, Klīnika DiaMed, Veselības Centru apvienība poliklīnikās (Aura, Dzelzceļa veselības centrs, Dinas, Jugla, Elite, Liepājas MC, Olvi, Pļavnieki, Pulss 5, Vesels, Bolderājas doktorāts, Mežaparka doktorāts, kā arī Klīnika EGV).

Papildu informācija par pierakstu iespējām ir pieejama visu šo veselības aprūpes iestāžu interneta mājas lapās, kā arī zvanot uz konsultāciju tālruņiem.

Rindu galvenais cēlonis uz valsts garantētajiem veselības pakalpojumiem ir veselības nozarei nepietiekamais finansējums kopumā. Tomēr šogad to ir papildinājuši vēl citi iemesli, tostarp valsts slimnīcu radītā ažiotāža par to, ka naudas trūkuma dēļ rindā visiem vietas nepietiks. Tāpat šogad novēloti – tikai februāra sākumā –, tika noslēgti līgumi ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (slimnīcām, poliklīnikām, ārstu praksēm) un finansējums sākotnēji piešķirts tikai uz 4 mēnešiem. Būtiskus «robus» veselības aprūpes budžetā rada arī NVD nespēja ieviest E-veselības projektu. Elektroniskā pierakstu sistēma palīdzētu pārskatīt rindas, ļautu pacientiem ātrāk atrast piemērotāko pakalpojumu saņemšanas vietu, kā arī izslēgtu iespēju vienlaicīgi pierakstīties uz pakalpojumiem dažādās veselības aprūpes iestādēs. Jāņem vērā, ka rindu garumu ietekmē arī nepieciešamība rezervēt vietas prioritāro kategoriju pacientiem (grūtniecēm, bērniem, neatliekamās medicīniskās palīdzības saņēmējiem, pēc 2016. gada 1. jūlija arī pacientiem, kuriem konstatētas atradnes un pacientiem ar darba nespējas lapām).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas sabiedrība ARS ar ALTUM un Swedbank finansējumu uzsāk diagnostikas centra otro attīstības kārtu, kuras ietvaros tiks veikta ēkas pārbūve un izveidotas divas jaunas nodaļas - ambulatorā un ķirurģijas.

ARS diagnostikas centra paplašināšanas projektā Swedbank ieguldīs 5,7 milj. eiro, savukārt ALTUM aizdevuma veidā ieguldīs 2,3 milj. eiro. Kopējās projekta izmaksas ir gandrīz 9.5 miljoni eiro.

Projekta ietvaros diagnostikas centram J. Asara ielā tiks iegādāts arī jauns un moderns medicīnas aprīkojums.

“Diagnostikas centra kapacitāte esošajās telpās ir sasniegusi maksimumu, kamēr pieprasījums pēc medicīniskām konsultācijām, diagnostikas un stacionāriem pakalpojumiem turpina pieaugt. Pēdējo gadu laikā esam investējuši diagnostikas pakalpojumu attīstībā, lai nodrošinātu pacientiem augstākās kvalitātes veselības aprūpi, tomēr operācijām nācies izmantot citu institūciju pakalpojumus. Tāpēc mūsu nākamā investīciju plāna mērķis ir paplašināt esošo diagnostikas centru ar 10 jauniem procedūru un konsultāciju kabinetiem un divām operāciju zālēm, kas mums ļaus nodrošināt pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu,” stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētāju, līdzīpašnieku Māri Andersonu

Lelde Petrāne, 04.09.2015

Pie Kristapa Zariņa Hamleta, uzdodot jautājumu – būt vai nebūt Medicīnas sabiedrības ARS attīstībai.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons, kurš ir arī uzņēmuma līdzīpašnieks. Medicīnas sabiedrība ARS darbojas 28 gadus. «Pie mums strādā 450 darbinieki, 170 ir ārsti,» atklāj M. Andersons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Laikam jau to var nosaukt par misijas apziņu. Kā jebkuram cilvēkam arī man ir nepieciešama pašrealizācija. Esmu sapratis, ka medicīna ir tā sfēra, kurā man tas sanāk vislabāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas sabiedrība ARS aktīvi strādā pie ārvalstu pacientu piesaistes

Db.lv, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas pakalpojumu sniedzējs SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» 2017.gadā strādājis ar neto apgrozījumu 12,104 miljonu eiro apmērā, kas bija par 10,9% jeb 1,194 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pērn bijusi 453 tūkstoši eiro, kas bija 10 reizes vairāk nekā 2016.gadā.

«2017. finanšu gads sabiedrībai ir bijis veiksmīgs, jo sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms ir pieaudzis,» sacīts SIA «Medicīnas sabiedrība ARS» gada pārskatā. Uzņēmuma sniegtie maksas pakalpojumi veidoja ieņēmumus 9,843 miljonu eiro apmērā no neto apgrozījuma, kamēr Nacionālā veselības dienesta apmaksātie pakalpojumi (ieskaitot pacienta iemaksas) veidoja ieņēmumus 2,261 miljona eiro apmērā.

Pagājušajā gadā ārstniecības iestāde galveno uzmanību veltīja tirgus izpētei jaunu un jau esošo klientu piesaistīšanai, jaunu tehnoloģiju, medicīniskā un saimnieciskā inventāra iegādei. Kopā 2017.gadā IT tehnoloģijās uzņēmums ieguldījis 66 tūkstošus eiro, bet medicīniskajās iekārtās investēti 612 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta ar FOTO: Ekspluatācijā nodod bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas pirmo kārtu

Žanete Hāka, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodota ekspluatācijā bijušās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 renovācijas pirmā kārta, informē arhitekts Māris Pērkons.

Projekta pirmās kārtas īstenošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, no kuriem 2,7 miljoni eiro novirzīti būvniecībai, bet 3,8 miljoni - iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Neoklasicisma celtā slimnīcas ēka, kam ir arhitektūras pieminekļa statuss, arī turpmāk kalpos pirms vairāk nekā 100 gadiem iecerētajam mērķim.

Rekonstrukcijas projekta autori ir arhitekti Līga Apine un Māris Pērkons, būvkonstrukciju sadaļu izstrādājis Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Projektēšanas pirmās kārtas ietvaros ēkā ir renovētas un pārbūvētas telpas 3700m2 apjomā, atjaunots slimnīcas fasādes korpuss, pārbūvētas visas centrālā (ielas) korpusa nesošās konstrukcijas, kā arī pilnībā izbūvēts 830 m2 plašais pirmais stāvs un Diagnostikas nodaļas telpas galvenā korpusa 1.stāvā. Projekta pasūtītājs ir SIA Medicīnas sabiedrība ARS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Medicīnas sabiedrība ARS ver durvis no jauna izveidotās daudzprofilu slimnīcas pirmajam posmam

Lelde Petrāne, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 10.martā, bijušajā Sarkanā Krusta slimnīcas ēkā Rīgā, Jāņa Asara ielā 3 Medicīnas sabiedrība ARS atklās pirmo jaunveidojamās privātās daudzprofilu slimnīcas posmu un ļaus ieskatīties jaunās Diagnostikas klīnikas telpās, kā arī sniegs informāciju par renovācijas laikā paveikto un nākotnes plāniem.

Patlaban jaunās klīnikas fokuss ir agrīnā vēža diagnostika, ko ļaujot realizēt tādas iekārtas, kuras ir ne tikai pirmās Baltijā, bet arī vienīgās Austrumeiropā. Piemēram, vienīgā Austrumeiropā pilnībā digitālā magnētiskās rezonanses iekārta un vienīgā Baltijā litotripsijas iekārta.

«Mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā izveidot pacientiem pieejamu daudzprofilu slimnīcu, kas būtu iecienīta ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Esmu pārliecināts, ka līdz ar jaunās slimnīcas atvēršanu izdosies veicināt arī medicīnas eksportu, jo mēs strādājam atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām un labākajai pasaules pieredzei medicīnā,» stāsta Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās gada dienās kompleksam J. Asara ielā, kur top ARS slimnīca, būs gatavs tehniskais projekts, būvniecības otrajam posmam un tehnoloģiju iegādei līdzekļi ir nodrošināti, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Būvniecības otrajam posmam nepieciešami ap 5 milj. eiro un 1 milj.eiro vēl papildus iekārtām. «Ja viss noritēs veiksmīgi, nākamā gada vēlā pavasarī turpināsim būvdarbus un galvenais korpuss 2018. gadā tiks pabeigts. Fasāde jāsaglabā vēsturiskajā veidolā, bet iekštelpās atļautas pārbūves, kādas nepieciešamas modernai klīnikai. Darbu kvalitātes un materiālu ziņā latiņa uzcelta augstu,» DB saka SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Viņš neslēpj pārdomas, ka uzprojektēt un uzbūvēt jaunu klīniku tukšā vietā būtu gan ātrāk, gan lētāk nekā nodarboties ar arhitektūras pieminekļa renovāciju, kāds ir nams J. Asara ielā 3. Toties tas jau sākotnēji celts kā paaugstināta servisa līmeņa klīnika 1912. gadā, un tieši ēkas īpašo arhitektūru, vēsturi, auru un labo reputāciju M. Andersons min par pietiekoši lielu atspaidu, lai tās simtgadē sāktos pārprojektēšana, bet 2014. gadā – būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par VADDA valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Māri Rēvaldu

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) kopsapulcē otrdien atkārtoti par valdes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais asociācijas vadītājs Māris Rēvalds (Veselības centrs 4), informē asociācija.

Tāpat valdē pārvēlēts Māris Andersons (Medicīnas sabiedrība ARS), Jānis Birks (Latvijas Jūras medicīnas centrs), Iveta Ģīle (Plastikas ķirurģijas klīnika), Jānis Bendiks (Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs), Ivars Tolmanis (Gremošanas slimību centrs GATSRO), Sandra Dimante (E.Gulbja laboratorija), Natālija Točiļenko (Dziedniecība), Gundars Prolis (Zemgales veselības centrs), Una Brūna (Latvijas Amerikas acu centrs). VADDA valde pārvēlēta uz nākamajiem trīs gadiem.

Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: «Viens no nākamo trīs gadu galvenajiem asociācijas uzdevumiem būs aktivizēt sadarbību ar Veselības ministriju nozarei būtisku normatīvo dokumentu, kā arī lēmumu sagatavošanā un ieviešanā. Tostarp līdzdarbosimies obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeļa izstrādē un ieviešanā, e-veselības projekta iedzīvināšanā, pacientu rindu mazināšanā uz valsts garantētajiem pakalpojumiem, dubulto izmeklējumu īpatsvara samazināšanā un citos veselības nozarei akūtos jautājumos. Atbalstīsim arī ministriju stratēģiskos lēmumos par katastrofāli zemā nozares finansējuma palielināšanu, jo naudas trūkumu veselības aprūpes jomā nav iespējams atrisināt, eksperimentējot ar finansējuma pārdali atsevišķu nozares pārstāvju vidū. Šobrīd finansējuma trūkst absolūti visiem, pārliekot naudu no vienas kabatas otrā, tās daudzums nepalielināsies un pacientu veselība neuzlabosies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ārsta Artūra Tereško meita īsteno viņa sapni

Lelde Petrāne, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Rīgas centrā, Baznīcas ielā durvis vērs «Dr.Tereško tējas» pirmā drogērija «Pļavas aptieka».

Tajā tiks tirgoti ārsta fitoterapeita Artūra Tereško pēc augu farmakoloģijas un austrumu medicīnas pamatprincipiem sagatavotie augu maisījumi un uztura bagātinātāji.

Drogērijas piedāvājumā būs vairāk nekā simts ārstniecības augi, no kuriem var izveidot maisījumu, kas paredzēts katram individuāli, ņemot vērā konkrētos cilvēka veselības traucējumus.

«Esmu ļoti gandarīts un priecīgs, ka meita Ilze ar vīru Māri nonākuši pie idejas par augu drogu aptiekas atvēršanu, jo tāds nepiepildīts sapnis vienmēr ir bijis arī man. Ilze Ģērmane ir ārste un kopš bērnības, vācot augus, tos žāvējot, gatavojot, ir līdz smalkākajām niansēm iepazinusi tēju gatavošanas mākslu, tāpēc esmu drošs par meitas un znota vadītā veikala sekmīgu darbošanos,» saka z/s Doktus vadītājs un «Dr.Tereško tējas» zīmola izveidotājs A. Tereško.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Covid-19 izmaina dzīves ritmu, bet neapstādina citas slimības

Monta Glumane, 21.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Veselības ministres Ilzes Viņķeles 25. marta rīkojums licis daļēji ierobežot veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests lēš, ka ārkārtas situācijas dēļ stacionārie pakalpojumi netiks nodrošināti 9% apmērā, bet ambulatorie – līdz pat 72% apjomā no iepriekš plānotā.

Finansiālā izteiksmē mēnesī nesniegtie pakalpojumi varētu veidot vairāk nekā 14 miljonus eiro. Maksas pakalpojumu aplēses un prognozes nav veiktas.

Tā, piemēram, līdzšinējo medicīniskās palīdzības sniegšanu pārtraucis privātais traumatoloģijas – ortopēdijas, mugurkaula specializācijas un reimatoloģijas centrs "Orto klīnika". Tās valdes loceklis, traumatologs un ortopēds Andrejs Peredistijs žurnālam "Dienas Bizness" teic, ka aptuveni 60% klīnikas pacientu ir akūti un tādi, kuriem ir hroniskas saslimšanas, un šos pacientus klīnika nevar atstāt novārtā, tāpēc šobrīd konsultācijas notiek tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā trešdien, 28. jūnijā, tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.

LMA vadības un attīstības programmā 2017.-2022. gadam profesors norādījis, ka LMA attīstība būs saistīta ar vēsturisko pētniecību un to, ka LMA kopš dibināšanas ir sevī iemiesojusi nacionālo mākslas skolu, kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības un kultūras pārstāvības simboliem. LMA ir jāturpina attīstīt studiju process, kura centrā ir studējošais. Jaunais rektors arī min, ka studiju procesa uzlabošanā un pilnveidošanā ir vitāli svarīga student un Studentu padomes līdzdalība.

Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru