Privatizējot SIA Lattelecom izsoles ceļā, par to iespējams iegūt vismaz par 50 milj. eiro vairāk. To intervijā Db apgalvo uzņēmuma, kurš apstrīdēja tiesā pašreizējo Lattelecom privatizācijas procesu - Time Investments valdes priekšsēdētājs, jurists Gints Vilgerts. Viņš arī norāda, ka ir investori, kam ir interese par šo kompāniju, taču atsakās nosaukt viņu vārdus.

Kāpēc esat nolēmis tiesā apstrīdēt Lattelecom pašreizējo privatizācijas modeli?

Pirmām kārtam runa ir par manu tiesisko apziņu - viss, kas pēdējā laikā ir noticis saistībā ar Lattelecom, man kā advokātam izraisa ļoti lielu interesi, it īpaši ņemot vērā, cik drosmīgi tiek virzīts iedomātais Lattelecom privatizācijas modelis, kuram pamatojumu es nekur nevaru atrast. Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu. Runājot par vienu no pretendentiem, kurš ir izgaismots medijos - manuprāt, tas nav modelis, kā Latvijā var privatizēt kāda uzņēmuma kapitāldaļas. Uzskatu, ka labs piemērs ir Ventspils naftas daļu privatizācija, kas notika izsoles veidā - kāpēc gan Lattelecom būtu jāprivatizē citādāk? Mans mērķis ir panākt, ka šī izsole notiek izsoles veidā.

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmumu privatizācija bija jāveic izsolēs par skaidru naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, jo tad uzņēmumi būtu nonākuši pie īpašniekiem, kas būtu ieinteresēti to attīstībā. Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, norāda Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Nevajadzēja privatizācijā izmantot sertifikātus. To es teicu arī deviņdesmitajos gados. Starptautiska pētnieku grupa, kuru vadīja Zviedrijas profesors Jans Ēriks Droijers un kurā es biju piesaistīts no Latvijas, veica pētījumu par privatizācijas gaitu Austrumeiropā. Pētījuma viennozīmīgs slēdziens bija tāds, ka privatizācijas sertifikāti bija neefektīvs līdzeklis. Tas bija nevajadzīgs un pat nepareizs līdzeklis, kas nedeva vajadzīgo rezultātu,» skaidroja Deniņš.

Kaimiņvalstī Igaunijā privatizācija notika par skaidru naudu, un tas bija pareizs risinājums. Ja Latvijā privatizācija būtu notikusi par skaidru naudu, tad daudzi procesi būtu attīstījušies pavisam citādi, uzskata Deniņš.

Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

Valsts sekretāru sanāksmē Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu «Par bezpeļņas organizācijas valsts a/s «Privatizācijas aģentūra» funkciju nodošanu». Rīkojuma projekts paredz akceptēt institūciju sarakstu, kurām tiek nodotas noteiktas Privatizācijas aģentūra funkcijas,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Paredzēts, ka bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai «Latvijas Attīstības aģentūra» tiek nodotas: šādas likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» paredzētās funkcijas: valsts kapitāla daļu, kas pieder valstij statūtsabiedrībā, kurā ir privātais kapitāls, privatizācija; valsts statūtsabiedrību privatizācija; valsts uzņēmumu privatizācija; valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādu maksājumu kapitalizācija; privatizēto valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumu (privatizācijas projektu un privatizācijas konkursa noteikumu), pirkuma līgumu un citu ar tiem saistīto dokumentu izpildes kontrole un lēmumu pieņemšana par konkrētā valsts īpašuma objekta privatizācijas pabeigšanu; valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu (naudas, privatizācijas sertifikātu) administrēšana. Likumā «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju» paredzētās funkcijas: maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību maksātnespējas procesa administrators; maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību kreditoru sapulce; maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību kreditors gadījumos, kad Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos ir apmierinājusi maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumus. Likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» paredzētās funkcijas: valsts kapitāla daļu atsavināšana; Komerclikuma 191.pantā paredzēto bezmantinieka kapitāla daļu atsavināšana; nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos kapitāla daļu atsavināšana. Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos maksātnespējīgo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirto naudas līdzekļu saņemšana no šo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību administratoriem. Valsts akciju sabiedrībai «Valsts nekustamā īpašuma aģentūra» tiek nodotas: šādas likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» paredzētās funkcijas: ēku, būvju un citas valsts mantas privatizācija; zemesgabalu privatizācija. Likumā «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem» paredzētās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas vērtību aprēķināšanas un kompensācijai piešķiramo privatizācijas sertifikātu daudzuma noteikšanas funkcijas. Ekonomikas ministrijai tiek nodota - likumā «Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem» paredzēto lēmumu par bijušā īpašnieka vai viņa mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanas vai atzīšanas veidu pieņemšanas funkcija,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Vai reklāma vienmēr ir piemērojama kā brīnumlīdzeklis, lai palielinātu uzņēmuma apgrozījumu un iegūtu stabilus klientus? Neraugoties uz to, ka reklāma ir atzīts kā viens no spēcīgākajiem instrumentiem, uzņēmuma popularitātes un pakalpojuma/produkta pieprasītības vairošanā advokātu biroji, dārgi restorāni, biznesa konsultantu firmas ir tie, kuri nereti izvēlas vientuļo cīnītāju ceļu, konsekventi atsakoties no reklāmas. Valda uzskats, ka plaša reklāma mazinās ekskluzivitātes statusu, kas ir neiztrūkstošs sabiedrotais šo uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem. Šie uzņēmumi imidžu vertē augstāk par plašu pazīstamību. Viens no piemēriem Krievijas tirgū ir kompānija Magram MR, kura astoņu darbības gadu laikā reklāmai nav iztērējusi nevienu rubli, raksta Vedomosti. «Sākumā bija ļoti grūti. Mūs neviens nezināja, tas konsultāciju firmai ir vissliktākais, kas var būt,» stāsta kompānijas ģenerāldirektore Marina Malihina, piebilstot, ka šādai kompānijai galvenais ir iegūt uzticamību, lai tās publiskotajai statistikai un pētījumiem ticētu. Izvēloties pētījumu kompāniju, uzņēmumu vadītāji diezgan reti izdara balstās uz reklāmu, visbiežāk vērā tiek nemtas kolēģu rekomendācijas. «Ideālajā gadījumā konsultantam, tāpat kā labam zobārstam, nav nepieciešama reklāma,» uzskata mārketinga kompānijas Rusaudit Dornhof, Esejevs un partneri vadītājs Oļegs Mosjažs. Ziņas par kvalitatīvajiem pakalpojumiem izplata galvenokārt tie, kas jau izmantojuši šos pakalpojumus un atzinīgi novērtējuši. Tādējādi lielākā daļa Rusaudit jauno klientu uz kompāniju atnākuši pēc veco klientu ieteikuma. Gandrīz simtprocentīgi droši, ka kompānijas vadītāji, kas izraugās konsultantus un tirgus pētītājus, izvēlēsies ietekmīga finansu tirgus pārstāvja ieteikto firmu, nevis laikraksta sludinājumā redzēto. Ir dzirdēts viedoklis, ka reklāmas pakalpojumus izmanto tikai tie uzņēmumi, kuri jūt pamatīgu klientu trūkumu. Ir arī viedoklis, ka advokātu birojs izdarīs kļūdu, ievietojot reklāmu presē. «Reklamēties šādā veidā ir tas pats, kas šaut ar lielgabalu uz zvirbuļiem,» ironizē M. Malihina, skaidrojot, ka šādiem uzņēmumiem sava mērķauditorija jāmeklē daudz precīzāk. Tomēr nevienmēr krievijas biznesa kosultācijas nenovērtē reklāmas spēku. Piemēram, kompānija TopC biznes integrator, kas nodarbojas ar biznesa sistēmu integrācijas praksēm, Krievijas tirgū darbojas kopš 1991. gada. Šajā laikā kompānijas vadība uzskatus par reklāmas nepieciešamību mainījusi diegan radikāli. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē tika izmantota tiešā reklāma, kas kompānijai deva jūtamus rezultātus, jo toreiz klientiem, kuriem bija nepieciešami šie pakalpojumi, nebija stabilu kontaktu un partneru. Toreizējā tirgus situācijā reklāma ļāva gūt panākumus, tai veltot divus līdz četrus procentus no apgrozījuma. Kompānijas prezidents atzīsta, ka šobrīd reklāma ar šādām investīcijām būtu absolūti neefektīva. «Kompāniju topmenedžeri, kas izvēlas mūsu pakalpojumus, uz reklāmu nereaģē vispār,» saka kompānijas prezidents, piebilstot, ka bez ievērības tiek atstāta pat reklāma biznesa avīzēs, kas parasti ir visefektīvākā, mērķējot uz biznesa cilvēku auditoriju. Tāpēc šobrīd TopC minimalizējusi savus reklāmai veltītos tēriņus līdz 0.4 % no apgrozījuma. Bezreklāmas reklāmas taktiku izmanto arī dārgie restorāni. «No auss ausī, — tā ir labākā reklāma,» saka restorāna Caree Blanc līdzīpašnieks Ēriks Le Pravo. Pēc viņa domām reklamēšanās būtu pretrunā ar restorāna koncepciju: klients ir mūsu labākais draugs. Viņš norāda, ka Caree Blanc nav tādu apmeklētāju, kas atnāk, paēd, samaksā un aiziet. Uzņēmuma vienīgās mārketinga aktivitātes ir e-pasta vēstules ar jaunāko piedāvājumu, kas tiek sūtītas pastāvīgajiem klientiem. Arī BedCafe īpašnieks uzskata, ka reklāma var tikai kaitēt restorāna reputācijai. «Ja uzņēmums ir elitārs, tad reklamēšanās nav pieļaujama, jo luksusa pakalpojumus cienoša klientūra nenāks uz vietu, kur iegriežas dažādu sociālo slāņu pārstāvji.»

Pērn salīdzinājumā ar 2002. gadu ir pieaudzis to uzņēmumu (neskaitot bankas un apdrošinātājus) skaits, kuru zaudējumi pārsniedza 0.5 milj. Ls, – līdz 101, bet 2002. gadā tādu bija tikai 83. Arī kopējie zaudējumi pērn bija 270 milj Ls, 2002. gadā tikai 220 milj. Ls — pieaugums par 50 milj. Ls jeb 22.7 %. 2003. gada pārskati rāda, ka vislielākie zadējumi ir bijuši SIA Kanters — 69.2 milj. Ls. Zaudētāju topā esot atrodami arī vairāki uzņēmumi, kuri uzskatāmi par veiksmīgi strādājošiem, bet zaudējumus Latvijā norāda kādu citu iemeslu dēļ. SIA Lursoft prezidents A. Brūvelis atzīst, ka ir dzirdēts par shēmām, pēc kurām Latvijā uzrādītos zaudējumus īpašnieks atgūst caur «apstrādi» trešajām valstīs. Lursoft prezidents arī atzīst, ka katra uzņēmuma zaudējumiem ir savs iemesls un nevienmēr tajā var vainot biznesa neveiksmes, drīzāk gan — kā uzņēmums konkrētus izdevumus atspoguļo grāmatvedībā, it īpaši, ja apstrādājot iesniegtos gada pārskatus, ir konstatēti 22 dažādi to sastādīšanas paņēmieni. Tāpēc zaudējumi var būt saistīti ar pērn veiktajiem lielajiem kapitālieguldījumiem, secina A. Brūvelis.

Lai arī pašlaik Latvijā nav pieprasītas bijušajā VEF - KTR ražotās ciparu telefonu centrāles, tomēr tās spēj sekmīgi konkurēt ar analogiem attīstīto valstu izstrādājumiem ne tikai NVS valstīs, bet arī Indijā. «Mūsu ražotās telefonu centrāles sekmīgi spēj konkurēt ar tādiem pasaules telekomunikāciju dūžiem kā Siemens, Ericson, Alcatel utt. pateicoties to ievērojami zemākai cenai,» savu panākumu formulu skaidro SIA Vadu elektrosakaru firma, komutācijas tehnikas ražošana (VEF - KTR) ģenerāldirektors Ojārs Grigāns. Viņš atzīst, ka centrāļu pasūtītāji, jo īpaši Krievijā, labprāt konkursantu pulkā redzot VEF - KTR, jo tādējādi, ja arī netiekot iecerētā centrāle pasūtīta Latvijā, tomēr tiekot panākta citu pretendentu piedāvāto cenu samazināšana. Pašlaik uzņēmumā ražotie izstrādājumi pamatā tiek realizēti Krievijā, Ukrainā, kā arī divas telefonu centrāles ir piegādātas Indijai. «Lai arī Ārzijas telekomunikāciju centrāļu tirgus šķiet ļoti pievilcīgs, tomēr pagaidām ir grūti ko prognozēt,» atzīst O. Grigāns. Viņš gan norāda, ka gan Austrumos, gan Rietumos ir noteiktas dažādas barjeras, piemēram, sertifikācija, lai aizsargātu attiecīgo valstu vietējos ražotājus. Turklāt pēc O. Grigāna teiktā dažviet valsts tik ļoti atbalsta pašmāju ražotāju, ka faktiski nevienā citā valstī ražotās centrāles netiek (ar nelieliem izņēmumiem) atļauts pirkt. Tāpēc arī nevienmēr izdodas pārdot centrāles ar Latvijas vārdu un, lai tomēr realizētu savu produktu jāizmanto, piemēram, Krievijas vai Ukrainas kompānijas vārds. Par būtiskāko konkurentu Krievijā un arī citās Ārzijas valstīs O. Grigāns uzskata tieši Ķīnas telefonu centrāļu ražotāju, kurai ir spēcīgs šīs valsts atbalsts. «Lai arī VEF KTR ražotās ciparu telefonu centrāles atbilst faktiski attīstītajās valstis ražotajiem analogiem, tomēr vismaz pašlaik šajos tirgos dažādu neformālu tirgus barjeru dēļ nav iespējams,» atzist O. Grigāns.

Pandēmijas – 2020. – gadā par vairāk nekā 26 600 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tajā pašā laikā par nepilniem 2000 kompāniju palielinājās to skaits, kurām valsts atmaksājusi vairāk, nekā tās samaksājušas.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīst, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un vai tie, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro, nav no tām nozarēm, kuru darbība Covid-19 pandēmijas ierobežošanai tika liegta.

Dīvaina aina

SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba akcentē, ka to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi nepārsniedz 5000 eiro gadā vai pat ir negatīvi, kopš 2017. gada ir samazinājies par vairāk nekā 26 tūkstošiem jeb apmēram 20%. “Būtu jauki, ja šāda statistika būtu izaugsmes rezultāts. Diemžēl Uzņēmumu reģistra jaundibināto un likvidēto uzņēmumu dinamika liecina, ka šajā pašā laika posmā ir likvidēti par 36 tūkstošiem vairāk uzņēmumu, nekā nodibināti. Spriežot pēc datiem, varētu pieņemt, ka 26 tūkstoši likvidēto uzņēmumu ir ilgstoši bijuši tukši, jo nodokļos ir maksājuši tieši nulli,” skaidro K. Rumba.

Krievijas agresijas Ukrainā sekas skar daudzas nozares, taču tranzīts kopumā pagaidām nav cietis , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr politiķi pie sarunu galda meklē risinājumu konfliktam Ukrainā, no rietumvalstu sankciju un Krievijas embargo negatīvajām sekām cieš pašu sankciju ieviesējvalstu uzņēmumi, gaidot situācijas normalizēšanos un iekārojamā tirgus atdzīvošanos. Tomēr komersanti paniku neceļ, jo Krievijas tirgus nevienmēr tiem ir galvenais.

Krievijai jāizvēlas

Attiecību nākotnes «atslēga» starp ES un Krieviju ir mūsu austrumu kaimiņvalsts rokās, norādījis Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, nedēļas sākumā Maskavā tiekoties ar savu kolēģi Sergeju Lavrovu, lai cita starpā pārrunātu situāciju Ukrainā.

18% Latvijas iedzīvotāju no valsts atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli par uzkrājumiem privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, par izglītības un veselības izdevumiem, kā arī citiem attaisnotajiem izdevumiem izmanto, lai papildinātu savus uzkrājumus, liecina SEB Unibankas pasūtīts pētījums.

Savukārt 57% iedzīvotāju no valsts atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli izmanto tēriņiem vai lielākiem pirkumiem.

SEB Dzīvības apdrošināšanas prezidents Uģis Vorons: "43% atgūtos līdzekļus izmanto ikdienas tēriņiem, 14% - lielākiem pirkumiem. Kas priecē - 18% respondentu atgūtos līdzekļus izmanto, lai papildinātu savus uzkrājumus. Tomēr 23% respondentu grūti pateikt, kur nauda paliek. Kā zināms, 12. jūnijā valdība apstiprināja grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz, ka līdzšinējo 10% no bruto gada algas vietā, kas bija kā limits iemaksu veikšanai privātajā pensiju fondā un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, jau nākošajā gadā privātpersonas varēs izmantot limitu līdz 20%. Nenoliedzami, tas veicinās uzkrājumu veidošanu, un mūsu valsts ekonomiskajā situācijā tam ir liela nozīme."

Pēc SEB Unibankas pasūtītā pētījuma datiem jāsecina, ka 18% Latvijas iedzīvotāju no valsts atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli par uzkrājumiem privātajos pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, par izglītības un veselības izdevumiem, kā arī citiem attaisnotajiem izdevumiem izmanto, lai papildinātu savus uzkrājumus. Tajā pašā laikā 57% iedzīvotāju no valsts atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli izmanto tēriņiem vai lielākiem pirkumiem.

SEB Dzīvības apdrošināšanas prezidents Uģis Vorons: "Līdz šim nebijām pētījuši, kādam mērķim Latvijas iedzīvotāji izmanto valsts atmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Veicot pētījumu, kurā tika iekļauti vairāki būtiski jautājumi par mūsu uzkrājumu veidošanas ieradumiem, šis bija viens no interesantākajiem. Minējumi par gaidāmo rezultātu, protams, bija. Tie daļēji arī apstiprinājās - 43% atgūtos līdzekļus izmanto ikdienas tēriņiem, 14% - lielākiem pirkumiem. Kas priecē - 18% respondentu atgūtos līdzekļus izmanto, lai papildinātu savus uzkrājumus. Tomēr 23% respondentu grūti pateikt, kur nauda paliek. Kā zināms, 12. jūnijā valdība apstiprināja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka līdzšinējo 10% no bruto gada algas vietā, kas bija kā limits iemaksu veikšanai privātajā pensiju fondā un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, jau nākošajā gadā privātpersonas varēs izmantot limitu līdz 20%. Nenoliedzami, tas veicinās uzkrājumu veidošanu, un mūsu valsts ekonomiskajā situācijā tam ir liela nozīme."

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad.

To intervijā Nozare.lv atzinis Vienotības finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks.

Viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.

Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja Lattelecom, Latvijas Mobilo telefonu un airBaltic, taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama Latvenergo, Latvijas Pasta, Starptautiskās lidostas Rīga, Latvijas Dzelzceļa, Latvijas Gaisa satiksmes un Latvijas Valsts mežu privatizācija.

Apsaimniekošanas biznesu City Service sāka Lietuvā, bet gadu gaitā uzņēmums darbību izvērsis arī Latvijā, Polijā, Krievijā un pavisam nesen – arī Spānijā .

«Kā jau nosaukums vēsta, esam servisa kompānija, galvenais mūsu darbības lauks ir komercobjektu apsaimniekošana. Pašlaik strādājam piecās valstīs – no Krievijas līdz Spānijai,» saka Jons Janukens (Jonas Janukėnas), AB City Service ģenerāldirektors.

Kompānijas darbības sākums datējams ar 1999.gadu, piedāvājot komercīpašumu apsaimniekošanu. 2004.gadā tā pievērsās arī dzīvojamo māju apsaimniekošanai. J. Janukens pieļauj, ka Lietuvā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā uzņēmumam ir aptuveni 15% tirgus daļa, bet komercobjektu segmentā – ap 30%. «Ir grūti novērtēt tirgus apjomu, jo nav publiski pieejamu datu par to,» viņš saka.

Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

SIA 4 Plus būvē tirgu augstas pievienotās vērtības produktu no apses koksnes, ko daudzi uzskata par derīgu vien malkai un taras ražošanai.

Pagājušajā gadsimtā apse tika izmantota jumta skaidu un sērkociņu ražošanai (pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija trīs sērkociņu fabrikas), taču liela daļa šīs koksnes tika uzskatīta par derīgu vien malkai. Deviņdesmito gadu sākumā nereti augošu koku cirsmu izsoļu dalībnieki, ieraugot sarakstā apses cirsmas, rauca pieri un nezināja, ko ar tām darīt, jo neko daudz ar apses sortimentu nopelnīt nevarēja, jo tobrīd Latvijā esošās sērkociņu fabrikas – a/s Komēta un SIA Liepājas sērkociņi iepirka tikai kvalitatīvāko apaļkoksnes sortimentu daļu, savukārt papīramlkas tirgus bija un ir ļoti svārstīgs. Lai arī jau vairākus gadus Latvijā sērkociņu fabriku vairs nav, tomēr apses apaļkoksnes eksports nav pieaudzis, jo vietējie kokrūpnieki to cenšas pārstrādāt produktos. Nedaudz pārsteidzoši, taču ar apses pārstrādi neaizraujas arī ziemeļvalstu lielie koncerni. Iespējams, ka iemesls ir ne visai lielais pieprasījums tieši pēc apses koksnes produktiem, kā arī apses komplicētāka apstrāde. Lielākoties šajā jomā strādā mazie un vidējie uzņēmumi, taču ne katrs no tiem spējis atrast ne tikai, kā apsi pārstrādāt produktos, bet arī kā atrast tiem pircējus, jo ir produkti, kam apses mehāniskās īpašības ir piemērotas un arī netraucē tās trūkumi. Katram apses pārstrādātājam ir sava recepte, ko un kā darot, tiek sasniegts konkrēts rezultāts.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, neraugoties uz spēcīgu ASV ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī, kas īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu.

Akciju cenas Eiropas biržās lielākoties saruka pēc vairāku uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritumu šonedēļ bija uzsākuši nelabvēlīgi ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" un interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" ziņojumi par to peļņu.

Kritums turpinājās ceturtdien pēc tam, kad šādus ziņojumus publiskoja arī citas kompānijas.

Investoru noskaņojumu īslaicīgi uzlaboja dati, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka valsts IKP otrajā ceturksnī palielināsies par 1,9%.

Krievijas Ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministrs Germans Grefs cer, ka situācija ap lielāko Krievijas naftas kompāniju Jukos drīzumā tiks atrisināta un apgalvo, ka privatizācija valstī netiks pārskatīta. Par to, atsaucoties uz interviju pirmdien žurnālā Profiļ, vēstī gan Krievijas, gan ārvalstu mediji. «Ceru, ka situācijai ap Jukos ir pagaidu raksturs. Taču lai tirgus nomierinātos un atgrieztos ierastajā stāvoklī, situācija jārisina, cik ātri iespējams. Citādi, domāju, var ciest kompānijas, kurām ar privatizāciju nav nekāda sakara. Domāju, ka prokuratūras darbinieki saprot šo ekonomisko pusi un spēs samērā ātri pabeigt ar pārbaudēm saistītos procesus,» teica Grefs. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi, kādus secinājumus no situācijas ap Jukos izdarīs investori, kuriem radies jautājums, vai prokuratūru interesē konkrētas kompānijas konkrēti darījumi vai runa ir par privatizācijas rezultātu pārskatīšanu. «No atbildes uz to [jautājumu] būs arī atkarīgs situācijas ap Jukos nodarīto zaudējumu apjoms. Ja investori, gan pašmāju, gan ārvalstu, nolems, ka runa ir par privatizācijas pārskatīšanu, zaudējumi būs milzīgi,» norādīja Grefs. Grefs kategoriski paziņojis, ka privatizācija netiks pārskatīta. «Tādu kampaņu nepieļaus ne prezidents, ne valdība. Tiem, kuri privatizācijā piedalījās godīgi, rīkojās pēc likuma, nav no kā baidīties,» teica Grefs. Jāatgādina, ka Jukos nedienas sākās 2. jūlijā, kad tika aizturēts Jukos mātes uzņēmuma — finansu grupas Menatep — direktors, liels Jukos akcionārs un miljardieris Platons Ļebedevs. Prokuratūra paziņojusi, ka izmeklē septiņas ar Jukos saistītas lietas, piecas no kurām ir par slepkavībām ar nodomu un slepkavību mēģinājumiem. Notiek izmeklēšana jau minētā Ļebedeva lietā, kurš tiek vainots milzīga kalnrūpniecības kombināta Apatit valsts akciju izlaupīšanā par gandrīz 300 miljoniem ASV dolāru, kā arī ierosināta lieta par Jukos meitas uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vakar publicētie labāki nekā gaidīts ASV ekonomiskie indikatori uzlaboja dolāra pievilcību, kā rezultātā eiro vērtība dienu pabeidza ar kritumu līdz 97.70 centu līmenim.

Ceturtdiena pagāja zem dolāram pozitīvas zīmes. Spēlētāju attieksmi pret dolāru uzlaboja gan ASV akciju tirgos notikusī pozitīvā korekcija, gan vakar publicētie Amerikas ekonomiskie indikatori. Pirmo patīkamo pārsteigumu sagādāja dati par ASV ilglietošanas preču pasūtījumu apjomu samazināšanos augustā par tikai 0.6% analītiķu gaidītā daudz iespaidīgākā 3.0% krituma vietā. Nedaudz vēlāk tika publicēta informācija par to, ka jaunu vienģimenes dzīvojamo māju noiets augustā sasniedzis rekordaugstos 996 tūkstošus (gada izteiksmē). Neapšaubāmi, ka šādus datus nekustamā īpašuma tirgus spēj uzrādīt tikai un vienīgi pateicoties rekordzemajām dolāru procentu likmēm. Jāatzīmē gan, ka kopējo rožaino bildi nedaudz sabojāja fakts, ka iepriekšējā mēneša māju noieta dati tika pārskatīti pazeminājuma virzienā. Taču neskatoties uz to, tirgū aktivizējās dolāra pircēji, kā rezultātā eiro kurss īslaicīgi tika nospiests līdz pat 97.30 centiem.

Piektdien, 24. oktobrī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra darbiniekiem Pulka ielā 3/3 svinīgi tiks pasniegts ISO 9001:2000 sertifikāts, kas apliecina, ka centra kvalitātes vadības sistēma ir sertificēta atbilstoši starptautiskajam standartam.

RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra sertifikāciju veica sertificēšanas kompānija Bureau Veritas, Db.lv informē RTU Informācijas centra korespondente Egita Kancāne.

Sertificēšanas laikā centrs uzlaboja procesu efektivitāti, produktu un pakalpojumu kvalitāti, dokumentēja procedūras, uzlaboja iekšējo komunikāciju un procesus utt.

„Iegūtais ISO 9001:2000 sertifikāts – tas RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centram ir nozīmīgs solis pretī attīstības mērķu sasniegšanai,” atzīst RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs darbu sāka 2006. gada 12. decembrī. Centrā tiek veikta biomateriālu un medicīnisko implantu izstrāde un importēto implantu pārbaude. Centra telpās izvietots augsto tehnoloģiju uzņēmumu biznesa inkubators.