Jaunākais izdevums

Notikumi ASV ir kārtējie sprunguļi ekonomikai, kas diezgan būtiski grauj noskaņojumu, un turpmāka ietekme izrietēs no tā, cik ilgi budžetu neizdosies pieņemt, turklāt būtiskākais jautājums ir par parāda griestu pacelšanu, saka SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis.

To nepaaugstināšana gan var radīt milzīgu trīci, kā rezultātā ASV saceltie viļņi būs jūtami arī Latvijā. D. Gašpuitis gan uzsver, ka pašreizējie saspīlējumi jau ir devuši pietiekamu stimulu, lai politiķi atskurbtu un nepieļautu šādu scenāriju. Ja valdības darba apturēšana neilgs nedēļām vai pat mēnešiem un parādu griesti tiks pacelti, Latvijā tie būtiski neatbalsosies. Protams, korekcijas finanšu tirgos būs. Ja īstenosies pesimistiskais scenārijs, tad sekas ir grūti prognozējamas, jo domājams, ka šādam scenārijam tā īsti neviens nespēj noticēt, līdz ar to potenciālā rīcība pat grūti prognozējama, saka eksperts.

Domstarpības starp demokrātiem un republikāņiem un ASV valdības darba apturēšana neapšaubāmi palielina nenoteiktību un svārstības pasaules finanšu tirgos, piekrīt arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Joprojām nav atrisināts arī jautājums par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu, kas arī ir jāizdara oktobrī. Jo ilgāk vilcinās ar šo problēmu risināšanu, jo negatīvāka ietekme uz ASV ekonomiku, nedrošāka kopējā pasaules ekonomiskā vide un nenoteiktākas arī prognozes. To arī visi saprot; tāpēc, visticamāk, ASV politiķi spēs vienoties par kompromisiem un pieņemt nepieciešamos lēmumus, jautājums ir tikai, cik ilgu laiku tas viņiem prasīs.

Tāpēc šobrīd vēl grūti spriest, kā ASV situācija ietekmēs ekonomikas attīstību pārējā pasaulē un arī Latvijā, norāda eksperte. Viņa skaidro, ka tiešā ASV problēmu ietekme uz Latviju ir minimāla, jo tirdzniecības plūsmas ar šo valsti ir daudz mazākas nekā ar Eiropas valstīm. Tomēr, ja ekonomiskā situācija ASV pasliktināsies, tas neapšaubāmi ietekmēs tādas Eiropas valstis kā Lielbritāniju, Vāciju, Franciju. Negatīvs iespaids uz Ķīnas ekonomiku, kas ir cieši saistīta ar ASV, arī pastarpināti mazinātu Eiropas un Baltijas jūras reģiona izaugsmes iespējas, jo Ķīna ir arī daudzu Eiropas valstu svarīgs tirdzniecības partneris. Relatīvi spēcīgs eiro kurss pret dolāru (tai skaitā arī dēļ problēmām ar ASV budžetu) arī liek sprunguļus trauslās Eiropas ekonomikas atkopšanās riteņos. Tas savukārt nozīmē arī vājāku pieprasījumu Latvijas eksportētājiem, skaidro Swedbank pārstāve.

Neviens droši nezina, kāda būs ASV valdības darba apturēšanas ietekme uz pašu ASV, norāda arī DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņs, uzsverot, ka ir pamats domāt, ka šoreiz ietekme būs nopietnāka nekā iepriekšējā valdības apturēšanas reizē Klintona valdīšanas laikā. Galvenokārt tas ir tāpēc, ka tad ekonomika bija spēcīgas izaugsmes fāzē, bet šobrīd tā joprojām nav atguvusies no finanšu krīzes, skaidro DNB bankas pārstāvis, uzsverot, ka toreiz arī ASV politika nebija sasniegusi tik dziļas plānprātības līmeni, tāpēc šoreiz ir bažas, ka apturēšana varētu ieilgt vairāk. Visbeidzot, fonā vīd pats lielākais drauds, kas ir parāda griestu nepaaugstināšana, atgādina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pietiek diktēt noteikumus saprātīgai rīcībai

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir arvien vairāk satraukti un neizpratnē par nepamatotajiem ierobežojumiem iedzīvotāju apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm.

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētku tirdzniecības aizlieguma sekas. Valdības lēmums "saspieda" svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas un rezultātā pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām - no 508 (28.decembrī) uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju un pasaules vadošo ekonomiku nonākšanu aizas priekšā, pagājušais gads daudzu uzņēmumu akcijām bija ļoti labs. Arī šo gadu pasaules akciju tirgus līderis – ASV – iesācis ar jaunu vēsturisko rekordu iekarošanu.

Protams, vienmēr aktuāls ir jautājums, ko finanšu tirgi pasaulei nesīs šogad. Ieguldījumu eksperti gan izceļ, ka, ņemot vērā pagājušā gada braucienus pa amerikāņu kalniņiem, kādas daudzmaz konkrētas prognozes izteikt ir sevišķi grūti. “2021. gads, visticamāk, būs mierīgāks un tik krasas svārstības izpaliks. Tomēr realitātē šāda prognoze var izrādīties aplama. Tagad finanšu tirgi atrodas vēl sarežģītākā situācijā nekā pirms gada, un 2021. gadam visatbilstošākā prognoze droši vien būtu teikt, ka ir iespējams ir pilnīgi viss, un pārmaiņas tirgos var būt vēl nozīmīgākas un vērienīgākas nekā pagājušajā gadā,” spriež “Luminor” Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: Pārdales ekonomikas vietā – jaunrades tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis. Viņaprāt, Latvijā ir jāmaina saimnieciskais uzstādījums un pārdales ekonomikas vietā jārada jaunrades tautsaimniecība, jo, nodarbojoties galvenokārt ar pārdali, nekas nerodas un arvien mazāk paliks, ko pārdalīt. Savukārt valsts pārvaldes un pašmāju politiķu attieksmi pret uzņēmējiem varētu mainīt arvien pieaugošā Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju darbība (ieguldījumi) Latvijā un viņu neizpratne par to, kāpēc Latvijā ir citāda kārtība nekā viņu mītnes valstīs, kaut arī visa Baltija ir ES.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas radījusi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze?

Komentāri

Pievienot komentāru