Finanses

PSPP programmā februārī iegādāti vērtspapīri par 237,1 miljonu eiro

Žanete Hāka, 13.03.2017

Jaunākais izdevums

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada februārī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 237.1 milj. eiro, informē centrālā banka.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,823 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro, bet 2016. gadā par 2,549 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

PAPP programma ilgs līdz 2017. gada decembra beigām vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim. Ik mēnesi pirkto vērtspapīru mērķapjoms PAPP ietvaros ir 80 miljardi eiro, bet no 2017. gada aprīļa – 60 miljardi eiro.

PAPP rezultātā Eirosistēma apmainīs finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Sagaidāms, ka šī intervence ietekmēs eiro zonas ekonomiku ar monetārās transmisijas mehānisma starpniecību - uzlabos eiro zonas konfidences rādītājus, samazinās procentu likmes, sekmēs kreditēšanas atgūšanos, stimulēs kopējo pieprasījumu un ražošanas kapacitāšu izmantošanu, kā rezultātā pieaugs ekonomiskā izaugsme un inflācija. Sīkāka analīze par PAPP ekonomiskajiem aspektiem un ietekmi uz eiro zonu un atsevišķi Latviju – šajā rakstā. Informācija par ECB Padomes 2015. gada decembra sēdes lēmumu par PAPP programmas nosacījumu maiņu, par 2016. gada marta sēdes lēmumu - komentārā un rakstā, savukārt par 2016. gada decembra sēdes lēmumu - šeit.

Ņemot vērā PSPP vērtspapīru glabāšanas vietu, Eirosistēma var piedāvāt dažādas PSPP vērtspapīru aizdošanas iespējas. Tiem Latvijas valsts vērtspapīriem, kas glabājas starptautiskajā centrālajā vērtspapīru depozitārijā Clearstream Banking Luxembourg, tiek nodrošināta automātiskā vērtspapīru aizdošanas programma.

Eirosistēmas monetārās politikas lēmumus pieņem ECB Padome, kas ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. Tās sastāvā ietilpst seši ECB Valdes locekļi un 19 eiro zonas valstu centrālo banku, tai skaitā Latvijas Bankas, vadītāji. ECB Padome pieņem Eirosistēmas darbībai nepieciešamos lēmumus, formulē eiro zonas monetāro politiku (tostarp nosaka Eirosistēmas monetāros mērķus, svarīgākās procentu likmes, rezervju nodrošinājumu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Viens gads ir daudz vai maz?

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 30.12.2016

Vidēja termiņa inflācijas gaidas

Avots: Bloomberg; eiro zonas vidēja termiņa inflācijas gaidas pēc 5 gadiem (5y5y), aprēķinātas no in

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kurus finanšu tirgi (vismaz sākotnēji) interpretēja ļoti dažādi. Nemainot kopējo monetārās politikas nostāju, ECB pārstāvji atgādināja, ka neierobežoti ilgi šāda mēroga monetārā ekspansija nevar turpināties.

ECB Padome bāzes likmes nemainīja, bet pie nestandarta monetārās politikas lēmumiem ir vērts pakavēties atsevišķi.

Pirmais, ar ko tika pārsteigts finanšu tirgus, bija Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) mēneša apjoma samazinājums no 80 līdz 60 miljardiem eiro, sākot ar 2017. gada aprīli.

Lai gan finanšu tirgos pirms sēdes dominēja viedoklis, ka ar lielu varbūtību ECB Padome varētu lemt turpināt PSPP esošajā apjomā (80 miljardi eiro mēnesī) vēl 6 mēnešus, respektīvi, līdz 2017. gada septembrim, tika pieņemts lēmums par programmas pagarinājumu vismaz par 9 mēnešiem – līdz 2017. gada decembrim, bet ar mazāku mēneša iegāžu apjomu. Tas gan nenozīmē, ka kopējais monetārās politikas stimulēšanas rezultāts būs mazāks – 9 mēnešos tiks nopirkti vērtspapīri par 540 miljardiem eiro, kamēr 6 mēnešu pagarinājuma gadījumā šis apjoms būtu 480 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā LB martā iegādājusies vērtspapīrus par 77,4 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2018. gada aprīlī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 77.4 milj. eiro.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,966.8 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, 2016. gadā – par 2,548.9 milj. eiro, bet 2017. gadā – par 2,362.7 milj. eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) tīmekļvietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

PSPP programmā novembrī iegādāti vērtspapīri par 191,6 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada novembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 191.6 milj. eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,602.9 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, bet 2016. gadā par 2,548.9 milj. eiro.

Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PSPP programmā janvārī iegādāti vērtspapīri par 229,3 miljoni eiro

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada janvārī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 229,3 miljoniem eiro, informē LB.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,58 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro, bet 2016. gadā par 2,548 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā LB iegādājusies vērtspapīrus 154 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2016. gada decembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 154 miljoniem eiro, informē centrālā banka.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 4,357 miljardiem eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808 miljardiem eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) vietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,82 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,1 % vairāk nekā 2016. gada februārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 5,7 % un importa vērtība – par 6,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 832,8 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984,6 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,8 % (2016. gada februārī – 46,0 %).

2017. gada janvārī – februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 3,61 miljardus eiro – par 353,8 milj. eiro jeb 10,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 1,64 miljardus eiro (palielinājums par 140,1 milj. eiro jeb 9,3 %), bet importa – 1,97 miljardus eiro (pieaugums par 213,7 milj. eiro jeb 12,2 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri:- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 14,0 milj. eiro jeb 25,3 %,

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājies

Žanete Hāka, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad septembrī atguvis aktīvus 1,302 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem kopš 2019.gada 12.septembra, kad banka tika atzīta par maksātnespējīgu, atgūti 1,237 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 47 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 18 000 eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi septembrī bija 249 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 193 000 eiro, tiesas izdevumi - 31 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 19 000 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība veidoja 5000 eiro.

2019.gada 30.septembrī «PNB bankā» garantētie noguldījumi bija 126,079 miljonu eiro apmērā, kamēr citi noguldījumi bija 137,877 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidatori jūnijā atguvuši aktīvus 11,943 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats par bankas darbību no 13. līdz 30.jūnijam.

Tostarp no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 6,102 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem - 4,292 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 1,499 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 50 tūkstoši eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi jūnijā bija 1,995 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,824 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 88 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus - 40 tūkstoši eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 30.jūnijā «ABLV Bank» bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,802 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri - 299,833 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru