Pusotru gadu pēc eiro ieviešanas cenu monitoringa dārgāka kļuvusi kafija, lētāki - rīsi

2016. gada 06. jūnijs plkst. 9:04
Autors: Db.lv
Dalies ar šo rakstu

Pusotru gadu pēc cenu monitoringa, kas Latvijā tika īstenots saistībā ar eiro ieviešanu, dārgāka kļuvusi kafija un šokolāde, bet cenas samazinājums vērojams rīsiem un sēklu maizei. Par to liecina LNT Ziņu TOP 10 jūnijā veiktie novērojumi.

Preču cenas fiksēšanai tika izvēlētas savulaik valsts pasūtītajā monitoringā iekļautas lielveikalu ķēdes divas tirdzniecības vietas Rīgā un Jelgavā, izvēloties tieši tos pašus produktus. Preču grozā iekļauti rīsi, maize, zobu pasta, kafija, vaniļas sieriņš, šokolāde, auzu pārslas un apelsīnu sula, un to cenas salīdzinātas ar 2014.gada decembri, kad eiro ieviešanas cenu monitorings tika veikts pēdējo reizi.

Novērojumi liecina, ka pusotra gada laikā dārgāks kļuvis Merrild kafijas puskilograma iepakojums, kas tagad veikalā Rīgā maksā par vienu eiro vairāk jeb 7,99 eiro, bet Jelgavā - par 0,6 eiro vairāk jeb 7,59 eiro. Par 0,3-0,4 eiro dārgāka kļuvusi arī “Laimas” šokolāde ar riekstiem, kas abās pilsētās maksā 1,49 eiro.

Pusotra gada laikā cena nav mainījusies zobu pastai Colgate Original, kas joprojām maksā 2,15 eiro, vaniļas sieriņam Kārums, kas abos veikalos joprojām maksā 0,33 eiro, auzu pārslām Herkuless, kas maksā 0,84 eiro, kā arī apelsīnu sulai Cido, kuras cena ir 1,35 eiro.

Savukārt cenas samazinājums fiksēts rīsiem Valdo puskilograma iepakojumā - abās vietās tie ir par 0,15 eiro lētāki un maksā 0,92 eiro. Savukārt Pļavas sēklu maizei cena samazinājusies par 0,02 eiro līdz 0,65 eiro.

Kopējais secinājums ir tāds, ka vismaz LNT Ziņu TOP 10 nejauši izvēlētie produkti nepamatotu cenu pieaugumu no pārējas uz eiro nav piedzīvojuši. Kafijas sadārdzināšanos var skaidrot kā atbalsi uz kafijas krīzi Brazīlijā, bet par šokolādi speciālistu domas dalās.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro, ka cena ir subjektīva lieta. «Ja patērētājs to pieņem, tad arī pārdevējs to mēģina izmantot, lai būtu acij tīkama. Un mēs redzam, ka atsevišķos pakalpojumos tā pieaug, lai arī nav adekvāti nosacījumi, bet ir jomas, kas pēc iestāšanās eirozonā ir izlīdzinājušās, un tur redzam kritumu,» secina eksperts.

Komentējot izmaiņas kopējā patēriņa grozā, viņš norāda, ka inflācija ir niecīga un izmaiņas atšķiras pa sadaļām. «Tikai pieaugumus mēs uztveram daudz akūtāk, nekā tad, kad tās samazinās. Bet kopumā izmaiņas ir niecīgas,» saka ekonomists.

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe secina, ka pārtikas cenas gan pasaulē, gan Latvijā ir bijušas stabilas vai samazinājušās. «Viens no iemesliem - ir labas graudu cenas bijušas. Tas savukārt nozīmē, ka arī gaļai ir zemāka cena, olām. Kritušas ir naftas cenas, jo tās ļoti korelē ar pārtikas cenu,» komentēja Gulbe.

Savukārt maizes cena, pēc viņas domām, ilgi bijusi neadekvāti zema. «Mums tā konkurence ir tika liela un tas uzcenojums... Nezinu, kā viņi vispār izdzīvoja, nebija ekonomiskā pamatojuma tik zemai maizes cenai. Tā dažos segmentos ir pieaugus,» vērtēja Gulbe.

Preču cenu monitorings Latvijā tika sākts pirms pārejas uz eiro, lai novērotu, vai cenas mākslīgi netiek celtas kādu laiku iepriekš. Tas turpinājās visu gadu, kopš Latvija jau dzīvoja ar jauno valūtu. Tika secināts, ka absolūtajam vairākumam jeb teju 90% veikalos atrodamo preču cenu izmaiņas konstatētas netika. Pārējās svārstījušās atbilstoši sezonalitātei un Krievijas noteiktā embargo dēļ. Tikmēr cenu noapaļošanas gadījumi tika konstatēti pakalpojumu grupā.

Patlaban statistiķi ziņo par ļoti nelielu inflāciju, un var prognozēt, ka nosacīti «patērētājam draudzīgas» pārtikas cenas varētu saglabāties arī šogad.
 

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārdi

Populārākās ziņas

Nepalaid garām