Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Enerģija

Visātrāk naftas cenas pārmaiņas izpaužas benzīna un dīzeļdegvielas cenās degvielas uzpildes stacijās – lielākā daļa no ietekmes parādās viena mēneša laikā, kas saskan ar iepriekš publicētiem novērojumiem. Degvielas cenu elastība pret naftas cenu ir pozitīvi saistīta ar naftas cenu. Jo lielāka ir naftas cena, jo lielāku degvielas cenas daļu veido nafta (un jo mazāku daļu veido nodokļi).

Tādējādi, jo lielāka ir naftas cena, jo lielāka ir elastība. Piemēram, septembra sākumā Brent naftas cena bija 52 eiro par barelu – naftas cenas pieaugums par 10% palielinātu degvielas mazumtirdzniecības cenu Latvijā vidējā termiņā par 3.5%. Ja naftas cena būtu divreiz augstāka, tad līdzīgs naftas cenas kāpums palielinātu degvielas cenu par 5%.

Lasītājam, kas ikdienā uzpilda automobili ar degvielu, var šķist, ka degvielas cenas vairāk reaģē uz naftas cenas palielinājumu, nekā uz samazinājumu (piemēram, kopš 2005.-2006. gada degvielas mazumtirdzniecības cena Latvijā pieauga par pusi, lai gan naftas cena būtiski nemainījās – 60 ASV dolāru par barelu). Šāds priekšstats var rasties trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, ASV dolāra kurss pret eiro pēdējo 15 gadu laikā ievērojami pieauga (par vienu septīto daļu). Otrkārt, laika gaitā pieauga akcīzes nodokļa likmes degvielai. Treškārt, pieaugot iekšzemes darbaspēka izmaksām, ar laiku palielinās degvielas izplatīšanas norma. Prognozējot inflāciju, mēs ņemam vērā visus šos faktorus. Lai gan degvielas cenas elastība pret iekšzemes darbaspēka izmaksām nav augsta un tā ir daudz mazāka nekā pret naftas cenu, tomēr pat šis viens faktors var noteikt situāciju, ka degvielas cena pamazām kāpj augšup, naftas cenai nemainoties.

Degvielas cenas struktūra Avots: autoru aprēķins. Piezīmes: izplatīšanas norma ir izmaksas, kas saistītas ar degvielas piegādi degvielas uzpildes stacijām, degvielas uzpildes staciju uzturēšanas izmaksas, ka arī peļņa. Degvielas cenas ir ņemtas kā benzīna un degvielas vidējais.

Naftas cena būtiski ietekmē arī dabasgāzes un siltumenerģijas cenas. AS "Latvijas Gāze" tarifs mājsaimniecībām (kas mainās divreiz gadā) ir piesaistīts pie iepriekšējo deviņu mēnešu vidējās mazuta un dīzeļdegvielas cenas. Šāda piesaiste nosaka diezgan ilgu transmisiju: kamēr dabasgāzes cena vēl tikai reaģē uz iepriekšējos mēnešos notikušajām naftas produktu cenu pārmaiņām, pašreizējās naftas cenas jau mēdz mainīties pretējā virzienā. Turklāt vairākās Latvijas pilsētās (arī Rīgā) siltumenerģija pamatā tiek ražota no dabasgāzes, un tas nosaka naftas cenas ietekmi uz siltumenerģijas cenām. Naftas cenai pieaugot par 10%, dabasgāzes un siltumenerģijas cena Latvijā vidējā termiņā palielinās par 5 - 6%. Tā kā dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi ir pakļauti administratīvam regulējumam (lai tarifa pārmaiņas stātos spēkā, tās jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai), transmisijas ātrums katru reizi var būt atšķirīgs.

Pārtikas produkti

Naftas cenu svārstības ietekmē degvielas cenas un tādējādi arī transporta izmaksas, kas ir viens no pārtikas produktu cenu ietekmējošiem faktoriem. Vairākuma pārtikas produktu cenas statistiski nozīmīgi reaģē uz degvielas cenas pārmaiņām. Tādējādi pārtikas produktu cenas ir atkarīgas ne tikai no pārtikas izejvielu globālajām cenām un iekšzemes darbaspēka izmaksām, bet arī no naftas cenas. Piemēram, naftas cenu pieaugums par 10% palielina zivju, bezalkoholisko dzērienu un apstrādāto augļu cenas par aptuveni 1%, bet piena produktu un saldumu cenas – par 0.6%.

Naftas cenas, pārtikas izejvielu globālo cenu un algu 10% pieauguma ietekme uz atsevišķu pārtikas produktu patēriņa cenām Latvijā Avots: autoru aprēķins, izmantojot CSP datus. Piezīmes: Novērtējumā izmantojām mēneša datus no 2005. līdz 2018. gadam; simulācijā pieņemts, ka naftas cena, vidējā alga un pārtikas izejvielu globālās cenas 2019. gada janvārī pieaug par 10%. Pārtikas izejvielas ir graudaugi, gaļa, zivis, piena produkti, cukurs un kafija.

Pakalpojumi

Gaisa transporta cenas lielā mērā nosaka degvielas un darbaspēka izmaksu cenas. Saskaņā ar Starptautiskās gaisa transporta asociācijas pārskatu, 25% no operacionālām izmaksām gaisa transporta nozarē globāli ir degvielas cenas, savukārt 23% ir darbaspēka izmaksas (IATA, 2019).

Līdzīgi skaitļi varētu būt arī Latvijā, ņemot vērā augsto konkurenci šajā tirgū, kā arī Eiropas aviācijas tirgus ciešo integrāciju. Tomēr Latvijā degvielas cenas ietekmē gaisa transporta pakalpojumu cenas ievērojami vairāk nekā iekšzemes darbaspēka izmaksu dinamika. Tas varētu būt saistīts gan ar to, ka aviokompāniju darbinieku atlase var notikt starptautiski, gan ar to, ka lidmašīnu biļešu cenu dinamika ir atkarīga no konkurējošām kompānijām. Tādējādi lidmašīnu biļešu cenas var visai maz atspoguļot arvien augošās Latvijas iekšzemes darbaspēka izmaksas. Tieši spēcīgā konkurence varēja noteikt Latvijas gaisa pārvadājumu cenu lejupvērsto dinamiku pēdējo gadu laikā – no 2014. līdz 2018. gadam gaisa transporta cenas Latvijā samazinājās par 32%, kas ir viens no straujākajiem kritumiem Eiropas Savienības valstu vidū[3].

Gaisa transporta pakalpojumu cenas savukārt ietekmē komplekso atpūtas pakalpojumu cenas (tie ir atpūtas pakalpojumi, kuros iekļauta ceļojuma un izmitināšanas cena; 6. attēls)[4]. Kopējā naftas cenas 10% pieauguma netiešā ietekme uz inflāciju (atspoguļojot ietekmi uz pārtikas produktu un pakalpojumu cenām) tiek lēsta 0.1% apmērā.

Secinājums

Naftas globālās cenas pakļaujas būtiskām svārstībām un mēdz pieaugt par 10% pat vienas dienas laikā. Naftas cenai noturīgi pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%. Tas ir krietni vairāk nekā tad, ja notiek līdzīgs globālo cenu kāpums kviešiem, pienam, zeltam vai kādam citam produktam. Turklāt naftas cena ietekmē vairākas patēriņa cenu komponentes vienlaicīgi. Tiešā ietekme uz degvielas cenām ir redzama jau viena mēneša laikā pēc naftas cenas pārmaiņām (0.25 pp.). Dārgāka degviela sadārdzina transporta izmaksas, palielinot pārtikas produktu un dažu pakalpojumu cenas (0.1 pp.). Ar novēlojumu naftas cenai parasti seko arī administratīvam regulējumam pakļautās dabasgāzes un siltumenerģijas cenas (0.25 pp.). Ņemot vērā šos naftas cenas transmisijas kanālus, var būtiski uzlabot inflācijas prognožu precizitāti, īpaši strauju naftas cenu pārmaiņu laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulītei spīdot siltāk, straujiem soļiem tuvojas vasaras autobraukšanas sezona. Pozitīvās pavasara emocijas gan nedaudz apslāpēt var tas, ja savam braucamrīkam jāsalej pilna bāka. Pašreizējā tendence, visai iespējams, liecina, ka pie dārgākas degvielas būs jāpierod.

Preču biržā naftas cena šīs nedēļas sākumā pietuvojusies 75 ASV dolāru atzīmei par barelu. Tas no pagājušā gada Ziemassvētkiem nozīmē pieaugumu gandrīz uz pusi! Naftas vērtības izmaiņa, protams, ir tikai viena no degvielas cenas vienādojuma daļām. Jebkurā valstī to ietekmē vēl nodokļi, subsīdijas, uzcenojums utt. Tomēr, neskatoties uz to, pašā pamatā degvielas cenai tomēr ir notikumi naftas tirgū. Ja melnā zelta vērtība pieaug, tad nevajadzētu cerēt uz lieliem brīnumiem un drīzumā šīm tendencēm vajadzētu atbalsoties arī uz ainu degvielas uzpildes staciju cenrāžos. To arī pamatā redzam šobrīd. Pasaules ekonomika aug lēnāk, bet situācija nav tik traģiska, lai tas nozīmētu naftas pieprasījuma kritumu – tas joprojām aug. Šajā pašā laikā Jēlnaftas ieguves kartelis (OPEC) + Krievija aiztur savu melnā zelta ieguvi, un strauji zudušas šī resursa piegādes no Venecuēlas. Neskaidra aina ar tām ir arī no Lībijas un Nigērijas. Rezultātā šogad vadošie prognozētāji naftas globālajā pieprasījuma/piedāvājuma kristāla bumbā paredz nelielu deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam mainot pasauli, neiespējami vairs neizskatās dažādi fantastiski scenāriji. Pēdējās dienās daži pat sākuši piesaukt negatīvu pasaulē nozīmīgākā energoresursa - naftas - cenu.

Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.

Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.

Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas ieslīdēšana mīnusos bijusi īslaicīga, un kopš šīs nedēļas otrdienas melnā zelta vērtība ASV preču biržā ir palēkusies vairāk nekā par 50%.

Kopumā pat pēc šāda procentuālā ziņā it kā ļoti dāsna pieauguma tas gan tāpat nozīmē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena atrodas vien pie 15-16 ASV dolāriem par barelu. Pasaules etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - cena ir nedaudz augstāka, un šīs nedēļas izskaņā tā atradās pie 21 ASV dolāra par barelu atzīmes.

ASV naftas cenas noslīd zem nulles 

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas...

Tendenču pētnieki vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā diez vai var cerēt uz šī tirgus stabilitāti.

Šobrīd naftas ražotāji esot strupceļā, un risinājumi tuvākajos mēnešos tam, kā nostabilizēt situāciju, nav. "Pieprasījums ir nogāzies tik strauji, ka pielāgot piegādes, lai nostabilizētu cenu, nav iespējams. Domāju, ka tuvākos mēnešus tiks meklēti kopsaucēji ieguves mazināšanai, kam varētu būt drīzāk deklaratīvi rezultāti. Visi skati vērsti uz nākamo ceturksni, kad varēs noteikt panākumus vīrusa ierobežošanā, un sākt minēt to, kas notiks ar ekonomiku," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš vēl norāda, ka pie tik šaura tirgus, lai kādi būtu centieni un paziņojumi, notiks spēle par vājāko izstumšanu no tirgus. Visizteiktāk šobrīd to piekopjot Saūda Arābija, kas piedāvā izteikti zemas cenas gan Eiropai, gan Āzijai.

Šobrīd, šķiet, vērojama situācija, ka par galveno izejvielu naftas tirgū kļuvusi nevis pati nafta, bet tās uzglabāšanas kapacitāte. Daudz tiek spriests, ka jau drīzumā pasaulē faktiski visas iespējamās krātuves tiks pārpildītas ar šo resursu un tad vairs to nebūs, kur likt.

"Man šķiet, ka primārais faktors būs ekonomikas atgūšanās temps. Ja tas notiks salīdzinoši strauji, motivācija no spēlētāju puses atrast kompromisus tirgus un piegāžu sadalē var pieaugt. Ja ekonomikas nīkuļošana ieilgs, daudzviet ieguve apstāsies, jo nesīs zaudējumus, nebūs investīciju, pieaugs bankrotu vilnis, kas, piemēram, ASV jau pieaudzis par 50%. Tad nu daudz ko noteiks valstu spēja un interese iesaistīties šīs nozares glābšanā. Interesanti, kā risināsies situācija ASV, arī saistībā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Pieļauju iespēju, ka, ja cena saglabājas ilgstoši zema, Baltajā namā nomainās vadība," lēš SEB eksperts.

Viņš arī atzīst - tas, ka pa šo laiku būs izveidojušies milzīgi naftas krājumi, šajā tirgū cenu uz leju spiedīs vēl ļoti ilgi. Tas arī nozīmēšot, ka augstāko izmaksu valstis nonāks sprukās.

Tomēr vienlaikus - jo ilgāk šāda zemas cenas situācija saglabāsies, jo lielāks kādā brīdī var būt cenu atsitiens. "Domāju to apzināsies daudzas valstis, kam ir jāizšķiras – attīstīt alternatīvas vai dzīvot šajās naftas cenas šūpolēs. Attiecībā uz Eiropu, pašreizējā situācija tai nāk par labu kā resursa patērētājai, bet sarežģī potenciālo Eiropas eksporta patērētāju tirgu pirktspēju un rada bada un cita veida riskus, kurus Eiropai var nākties risināt. Tomēr, šķiet, ka tas daudz nemazinās uzņemto kursu mazināt atkarību no fosilajiem resursiem. Notiekošais saistībā ar vīrusu var tikai paātrināt dažādu iniciatīvu ieviešanu.

Jāpiebilst, ka naftas cenu nosaka ne tikai racionāli apsvērumi tirgū. Lielu lomu nosaka arī ģeopolitiskie apsvērumi, kas maina tirgus konjunktūru. Piemēram, iespējamība, ka kādai no lielvarām niezēs pirksti piemest klāt sērkociņu naftas ieguves reģionu valstu nestabilajai politiski ekonomiskajai situācijai, lai izsistu konkurentu, ir visai augsta. Tāpat jārēķinās, ka naftas cenu zigzagus veido arī tirgus spekulācijas. Šobrīd ir skaidrs tikai tik daudz, ka pašreizējā naftas cena nav ilgtspējīga un korekcijas ir neizbēgamas,” skaidro SEB analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābijas "cenu karš" izraisa strauju naftas cenu kritumu

LETA--AFP/BLOOMBERG, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai kopš aprīļa vidus nav izšķirīga virziena; risks var būt, ja pēkšņi trūkst vēl kādu šī resursa piegāžu.

Pēdējo nedēļu laikā aktualizējušās bažas par augošu globālo tirdzniecības protekcionismu, kas ir papildu izaicinājums pasaules tautsaimniecībai. Ja ekonomikai tiek prognozēti grūtāki brīži, tad gausāks var izrādīties arī naftas patēriņš. Rezultātā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šīs nedēļas vidū atradās pie 71,7 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir mazāk nekā pagājušā mēneša beigu daļā vērojamie gandrīz 75 ASV dolāri par barelu. Kopumā gan šāda naftas cenas atkāpšanās nav uzskatāma par diez ko strauju. Kopš decembra zemākajiem punktiem Brent piegāžu līgumu cena Londonas preču biržā tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 40%.

Šobrīd ir vairāki faktori, kas naftas cenu notur tik augstu. Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) vadošo amatpersonu izteikumi liek domāt, ka kartelis ilgāku laiku varētu uzturēt samazinātas naftas ieguves kvotas. Jau ziņots, ka melnā zelta cenu augstāk izdevies novest Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas un Krievijas sadarbībai, kas pamatā paredz apzinātu naftas ieguves jaudu aizturēšanu par 1,2 miljoniem barelu dienā. Tāpat uz jautājuma zīmes ir šī resursa piegādes no Venecuēlas, Lībijas un Irānas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga, noslēdzot nestabilu trešo ceturksni uz pozitīvas nots, savukārt naftas cenas kritās pēc ziņām, ka Saūda Arābija atjaunojusi naftas ieguvi normālā apjomā ātrāk, nekā bija gaidāms pēc uzbrukumiem tās infrastruktūrai.

Analītiķi atsaucās uz negaidīti labiem Ķīnas ražošanas datiem, kā arī uz ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas amatpersonu izteikumiem, kas vērtēja potenciālus jaunus ASV ierobežojumus Ķīnas investīcijām kā maz ticamus. ASV akciju cenas piektdien bija kritušās pēc ziņām, ka Baltais nams izskata priekšlikumus izslēgt Ķīnas kompānijas no ASV akciju tirgiem vai bloķēt ASV investīcijas Ķīnā. Investori tagad gaida tirdzniecības sarunu atsākšanu starp ASV un Ķīnu oktobrī, sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Šīs sarunas ir «skaidrs pozitīvs faktors tirgiem, jo to ietekme uz pasaules ekonomiku pēdējā ceturksnī ir ļoti svarīga,» teica Krosbija. Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos. Naftas cenas krasi saruka pēc ziņām, ka Saūda Arābija ir atjaunojusi savas naftas ieguves apjomu pēc 14.septembrī notikušajiem dronu uzbrukumiem tās naftas infrastruktūrai. Šo uzbrukumu izraisītais naftas ieguves samazinājums sākotnēji bija novedis pie ievērojama cenu kāpuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nafta kopš aprīļa gandrīz par ceturto daļu lētāka, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mazasinīgāka pasaules ekonomikas izaugsme liek gaidīt nepārliecinošāku dažādu izejvielu patēriņu. Pēdējā laikā tādējādi visai strauji zemāk ceļojusi arī naftas vērtība. Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu cena ir paslīdējusi zem 60 ASV dolāru par barelu atzīmes, un kopš savas aprīļa otrās puses virsotnes tā ir sarukusi jau par 22%. Naftas tirgus tādējādi oficiāli atrodas tā saucamajā lāču tirgus stadijā, ko nosaka cenas samazināšanās no iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%.

Augusts ir jau septītais mēnesis pēc kārtas, kad Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) ir cirpusi savu globālo melnā zelta pieprasījuma prognozi. Organizācija sagaida, ka pasaules pieprasījums pēc naftas šogad augs par 1,1 miljonu barelu dienā jeb par 1,1%, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu. Bet nākamajā gadā tas palielināšoties par 1,3 miljoniem barelu dienā. Savukārt ASV Enerģētikas aģentūra paredz, ka šogad pasaulē naftas pieprasījums augs vien par miljonu barelu dienā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, prognoze apcirpta par 100 tūkst. barelu dienā. Līdzīgi savas šādas aplēses mazina arī vairākas ietekmīgākās investīciju bankas, kur Bank of America Merrill Lynch pat lēš, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds naftas piedāvājumu dienā var galu galā mazināt vēl par papildu 250 līdz 500 tūkst. barelu. Rezultātā populāri izcelt to, ka naftas tirgus būs atgriezies stadijā, kad šī resursa piedāvājums gan šogad, gan nākamgad ievērojami pārsniegs pieprasījumu. Tiek lēsts, ka naftas piedāvājums nākamgad var augt aptuveni par 2,2 miljoniem barelu dienā, lai gan daudzi norāda, ka šāda bilde, iespējams, var būt pārāk optimistiska. «Nafta tirgus ir aizas malā,» uzskata minētās finanšu iestādes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

WTI markas jēlnaftas cena samazinājusies līdz 22 gados zemākajam līmenim

LETA--AFP, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien turpinājušas kritumu, WTI markas jēlnaftas cenai samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 1998.gada.

WTI cena maija piegādēm dienas vidus tirdzniecības sesijā nokritās līdz 11,04 ASV dolāriem par barelu, un tas ir zemākais līmenis pēdējos 22 gados.

Tikmēr WTI cena jūnija piegādēm sarukusi par 11,9% - līdz 22,06 dolāriem par barelu.

Savukārt "Brent" markas jēlnaftas cena jūnija piegādēm samazinājusies par 6,1% - līdz 26,38 dolāriem par barelu.

Naftas cenu kritumu galvenokārt veicina pieprasījuma samazināšanās koronavīrusa pandēmijas dēļ, bažas, ka ASV naftas bāzēs varētu sākt trūkt vietas naftas rezervju glabāšanai un naftas ieguvējvalstu savstarpējās nesaskaņas attiecībā uz naftas ieguves samazināšanu.

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē 12.aprīlī nolūkā panākt naftas cenu kāpumu vienojās maijā un jūnijā samazināt naftas ieguvi par 9,7 miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cena jau kādu brīdi atrodas aptuveni turpat, kur tā bija pirms šī tirgus septembra šoka

Septembra vidus naftas tirgus šoks, ja vērtē šī resursa cenas izmaiņu, nu izskatās nedaudz sagremots. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo otrdien atradās pie 59 ASV dolāru atzīmes par barelu. Tas ir aptuveni turpat, kur tā bija pirms uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai. Tādējādi jāsecina, ka cena visai strauji planējusi zemāk pēc tam, kad tā septembra vidū sesijas laikā palēcās par piekto daļu un paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd naftas cena no tā brīža augstākajiem punktiem ir atkāpusies par 18%.

Iespējams, var secināt, ka mūsdienās, kad melnais zelts globālā apmērā tiek iegūts papilnam un valstu naftas uzkrājumi ir gigantiski, pat dramatiski piegāžu traucējumi nespēj šī resursa vērtību augstu noturēt ilgstoši. Tirgus pēdējos gados vēl ir sadzīvojis gandrīz ar pilnīgu Venecuēlas naftas ieguves sabrukumu un Irānas šī resursa eksporta apstāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas aug pirms peļņas paziņojumiem, naftas cenas kāpj

LETA/AFP, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju milžu akciju cenas pirmdien pieauga pirms šonedēļ gaidāmiem augsto tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par to peļņu, savukārt naftas cenu kāpumu veicināja satraukums par naftas piegādēm no Tuvo Austrumu reģiona.

Eiropas biržu indeksi un Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» demonstrēja nelielu pieaugumu, bet cits Volstrītas indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,7% pirms gaidāmajiem «Amazon», «Facebook» un «Google» paziņojumiem par to peļņu.

Naftas cenas pieauga, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu, turpinoties saspīlējumam Persijas līča rajonā, kur Irāna kopš pagājušās nedēļas ir aizturējusi Lielbritānijas tankkuģi.

Turpinoties 2.ceturkšņa peļņas paziņojumu sezonai, «kompānijas līdz šim pārspēj zemās cerības, un ar to var pietikt, lai novērstu peļņas recesiju», komentēja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

«Līdz nedēļas beigām mēs uzzināsim vairāk par korporatīvās Amerikas stāvokli,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par koronavīrusa izplatīšanos daudzviet liek spekulēt par gluži vai neizbēgamu recesiju. Turklāt aktuālo situāciju saasinājis viens no straujākajiem naftas cenas sabrukumiem vēsturē.

Ja vēl piektdien Brent jēlnaftas vērtība atradās pie 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad jau šo pirmdien uz brīdi izskatījās, ka tās cena paslīdēs zem 30 ASV dolāriem par barelu.

Dzirdami pat minējumi, ka naftas cena īstermiņā tāpat nu saruks zem 20 ASV dolāriem par barelu. Dziļi mīnusi, investoriem mēģinot sagremot jauno realitāti un tiem visiem reizē metoties uz izejas pusi, vērojami faktiski visos nozīmīgākajos pasaules akciju tirgos.

Būtībā šobrīd var notikt viss, un tik straujas cenu izmaiņas ir šokējošas. Īstermiņā, šķiet, pilnīgi droši var prognozēt vien milzīgas cenu volatilitātes turpināšanos. Šie notikumi ieies finanšu tirgus vēsturē. Ja agrāk varēja likties, ka tādas izmaiņas pieder pagātnei, tad šobrīd šāda ilūzija ir pagaisusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saūda Arābija palielinās naftas eksportu līdz rekordaugstam līmenim

LETA--AFP, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija pirmdien paziņoja, ka no maija palielinās naftas eksportu līdz rekordaugstam - 10,6 miljonu barelu dienā - līmenim, saasinot cenu karu ar Krieviju.

Naftas cenas pasaules tirgū šobrīd atrodas tuvu 17 gados zemākajam līmenim, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju, kas draud globālo ekonomiku novest recesijā, samazinot naftas pieprasījumu.

Pasaulē lielākā naftas eksportētājvalsts Saūda Arābija, kas jau iepriekš paziņoja par būtisku nafta ieguves apjoma kāpumu aprīlī, pirmdien norādīja, ka globālo tirgu papildinās ar papildu naftas piegādēm, vēl vairāk veicinot naftas piegāžu pārpilnību.

"Karaļvalsts plāno no maija palielināt naftas eksportu par 600 000 barelu dienā, tādējādi kopējam eksportam pieaugot līdz 10,6 miljoniem barelu dienā," vēsta Enerģētikas ministrija.

Saūda Arābijas rīcību analītiķi skaidro ar vēlmi sodīt Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai martā neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien pieauga līdz jauniem rekordiem, ko veicināja pārsvarā labu ASV uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšana, kas pastiprināja uzticēšanos ekonomikas prognozei.

Eiropas biržu indeksi nedaudz palielinājās pirmajā tirdzniecības dienā pēc Lieldienu brīvdienām.

Naftas cenas turpināja kāpt pēc ASV paziņojuma par vēršanos pret Irānas naftas eksportu.

Investori bija bijuši piesardzīgi, sākoties pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, ņemot vērā prognozes par peļņas krišanos.

Otrdien tomēr tika publicēti pārsvarā labi uzņēmumu peļņas rādītāji, un starp šiem uzņēmumiem bija aizsardzības rūpniecības milzis «Lockheed Martin», atspirdzinošo dzērienu kompānija «Coca-Cola», rotaļlietu ražotājs «Hasbro» un sociālo mediju uzņēmums «Twitter».

Labie rezultāti vairoja cerības, ka akciju cenas turpinās kāpt.

«Mēs tagad redzam vairāk solīdas ekonomikas izaugsmes pazīmju, kā arī norādes, ka kompānijas ne vien ziņo par negaidīti labu pirmā ceturkšņa peļņu, bet arī turpina virzību uz mērenu peļņas pieaugumu visa 2019.gada gaitā,» sacīja «Edward Jones» investīciju stratēģe Keita Vorna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas ceturtdien pieauga, ko noteica jaunas bažas par piegādēm Tuvajos Austrumos, savukārt vairumā fondu biržu akciju cenas pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma samazināt procentlikmes.

Nedēļas sākumā naftas tirgū bija kāpums pēc dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas rūpniecības objektiem. Tirgus dalībnieki piesardzīgi gaida tālāko notikumu attīstibu, tai skaitā ASV un Saūda Arābijas atbildi, un abas valstis šajos uzbrukumos vaino Irānu.

«Naftas [cenās] ir bijusi diezgan krasa virzība uz augšu pēc tam, kad īsā laika posmā notika vairāki incidenti, kas draud palielināt bailes par piegādēm Tuvajos Austrumos,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Pirmkārt, ziņas par to, ka Saūda Arābija grasās importēt naftu, lai kompensētu savu ieguves kritumu, vedina uzskatīt, ka pagājušās nedēļas nogales uzbrukumu ietekme ir lielāka, nekā karaliste to vērtē.»

Komentāri

Pievienot komentāru