Jaunākais izdevums

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābijas "cenu karš" izraisa strauju naftas cenu kritumu

LETA--AFP/BLOOMBERG, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas rubļa vērtība sarukusi līdz četros gados zemākajam līmenim

LETA--AFP, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa vērtība pirmdien nokritusies līdz četros gados zemākajam līmenim, ņemot vērā naftas cenu straujo samazinājumu pēc neveiksmīgajām sarunām starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC līderi Saūda Arābiju un Maskavu.

Rīta tirdzniecības sesijā rubļa vērtība pret ASV dolāru samazinājusies par vairāk nekā 7% - līdz gandrīz 74 rubļiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2016.gada sākuma.

Saūda Arābija nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas karam ar koronavīrusa izplatīšanos būs ietekme uz daudzu izejvielu patēriņu.

Ķīnas enerģijas sektora pārstāvji jau tagad rēķina, ka februārī valsts naftas patēriņš, esot slēgtām rūpnīcām un apstājoties transporta plūsmai, varētu sarukt pat par ceturto daļu, ziņo "Financial Times".

Tiek rēķināts, ka Ķīnas melnā zelta patēriņš varētu samazināties par 3,2 miljoniem barelu dienā. Tas būtu līdzvērtīgs apmērs aptuveni 3% no visa globālā naftas patēriņa (pasaulē vidēji dienā šobrīd tiek patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas).

Šonedēļ, lai atbildētu pēkšņajiem izaicinājumiem naftas pieprasījuma frontē, sarosījusies Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija ("OPEC") un vairāki naftas ieguvēji, kas oficiāli nav minētā karteļa sastāvā (pamatā Krievija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažas par koronavīrusa izplatīšanos daudzviet liek spekulēt par gluži vai neizbēgamu recesiju. Turklāt aktuālo situāciju saasinājis viens no straujākajiem naftas cenas sabrukumiem vēsturē.

Ja vēl piektdien Brent jēlnaftas vērtība atradās pie 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad jau šo pirmdien uz brīdi izskatījās, ka tās cena paslīdēs zem 30 ASV dolāriem par barelu.

Dzirdami pat minējumi, ka naftas cena īstermiņā tāpat nu saruks zem 20 ASV dolāriem par barelu. Dziļi mīnusi, investoriem mēģinot sagremot jauno realitāti un tiem visiem reizē metoties uz izejas pusi, vērojami faktiski visos nozīmīgākajos pasaules akciju tirgos.

Būtībā šobrīd var notikt viss, un tik straujas cenu izmaiņas ir šokējošas. Īstermiņā, šķiet, pilnīgi droši var prognozēt vien milzīgas cenu volatilitātes turpināšanos. Šie notikumi ieies finanšu tirgus vēsturē. Ja agrāk varēja likties, ka tādas izmaiņas pieder pagātnei, tad šobrīd šāda ilūzija ir pagaisusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien kritās, sākoties nedēļai, kas ir svarīga cerībām uz ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un kurā notiks Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām samazinājās pirms Federālās rezervju sistēmas (FRS) monetārās politikas sanāksmes, kas būs pēdējā šogad. Britu mārciņas vērtība pieauga pirms ceturtdien paredzētajām Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, kurās ir gaidāms, ka premjerministra Borisa Džonsona Konservatīvā partija iegūs pietiekamu vairākumu, lai īstenotu viņa breksita vienošanos. "Nedēļā, kuru būs vērts atcerēties, tā bija [tirdzniecības] sesija, kuru var aizmirst," sacīja tirdzniecības grupas "Spreadex" analītiķis Konors Kempbels, piebilstot, ka investoriem bija "pamatojums viņu atturībai rīkoties".

Lai gan novērotāji lielākoties paredz, ka Pekina un Vašingtona nonāks pie daļējas tirdzniecības vienošanās, tirgos turpinājās nervozitāte nepilnu nedēļu pirms tam, kad ASV plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm. Preču tirgos naftas cenas saruka pēc piektdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījusi Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vēl desmit valstu, kas kopā veido tā dēvēto OPEC+, vienošanās nākamā gada pirmajā ceturksnī samazināt naftas ieguvi par 500 000 bareliem dienā, lai panāktu naftas cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien paziņoja, ka pasaules naftas tirgus piedzīvo bezprecedenta satricinājumu, ņemot vērā koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētos pasākumus, kas negatīvi ietekmējuši pieprasījumu.

"Naftas tirgus šobrīd piedzīvo vēsturisku satricinājumu, kas ir pēkšņs, ārkārtējs un globāla mēroga," norāda OPEC.

Organizācija prognozē, ka globālais pieprasījums pēc naftas šogad samazināsies par aptuveni 6,8 miljoniem barelu dienā, kas būs rekordstraujš kritums.

Savukārt aprīlī vien pieprasījums var kristies par apmēram 20 miljoniem barelu naftas dienā.

Kā ziņots, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra trešdien prognozēja, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, reģistrējot visu laiku straujāko kritumu.

Savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā, sacīts prognozēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē trešdien pieauga cerībā uz Covid-19 vakcīnas izstrādi, un optimismu palielināja arī jaunu ASV ekonomikas stimulu perspektīva.

Cerības radīja ASV biotehnoloģiju uzņēmuma "Moderna" paziņojums, ka mēneša beigās sāksies pēdējā stadija Covid-19 vakcīnas izmēģinājumiem uz cilvēkiem un ka izmēģinājumi pirmajā stadijā bijuši veiksmīgi.

"Nav nemaz jāsaka, ka vakcīna mainīs spēles noteikumus pandēmijā, ļaus atsākt normālu dzīvi, un uzņēmumi un mājsaimniecības atkal varēs uzplaukt," sacīja tirdzniecības grupas "Oanda" analītiķis Kreigs Erlams.

"Tāpēc nav pārsteidzoši, ka investori nedaudz sajūsminās par šo izmēģinājumu rezultātiem pat agrīnajās stadijās."

Kāpumu veicināja pazīmes, ka ASV varētu pieņemt jaunus ekonomikas stimulus Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai, jo republikāņu līderi Baltajā namā un Kongresā maina savu nostāju pret tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas sarūk pēc centrālo banku piesardzīgām prognozēm

LETA--AFP, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien kritās, tirgiem reaģējot uz piesardzīgām centrālo banku ekonomikas prognozēm, bet naftas cenas pieauga, Saūda Arābijas enerģētikas ministram aicinot citus eksportētājus ievērot OPEC+ vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu.

Lai gan vairāku valstu varas iestādes pēdējā laikā ir uzlabojušas savas ekonomikas prognozes, centrālās bankas brīdina, ka ātra un pilnīga ekonomikas atveseļošanās ne tuvu nav nodrošināta.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels sacīja reportieriem, ka atveseļošanās izskatās labāk par gaidīto, tomēr "vispārējā aktivitāte aizvien ir zemākā līmenī pandēmijas dēļ un ceļš uz priekšu arvien ir lielā mērā neskaidrs", un uzsvēra, ka ASV ekonomikai vajag vairāk stimulu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka nodrošinās bankām papildu pagaidu atvieglojumus, lai tām palīdzētu pārvarēt koronavīrusa Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, atvieglojot prasību attiecībā uz nepieciešamajām kapitāla rezervēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, turpinoties šaubām par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

LETA--AFP, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgos ceturtdien bija kritums, turpinoties šaubām par ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām, kamēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam, norādot, ka pasaules ekonomikas izaugsmi bremzē pieaugošie tirdzniecības konflikti, vāja biznesa investīciju vide un politiskā neskaidrība.

Investori, kas jau nervozēja par lēno progresu šajās sarunās, kļuva vēl piesardzīgāki pēc tam, kad abas ASV Kongresa palātas pieņēma likumprojektu par atbalstu demokrātijas kustībai Honkongā un nosūtīja to prezidentam Donaldam Trampam parakstīšanai.

"Trešā krituma diena fondu tirgiem, kamēr ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās vai tās trūkums turpina diktēt tirgus noskaņojumu," sacīja tirdzniecības grupas "Oanda" vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji ceturtdien nosodīja minētā ASV likumprojekta pieņemšanu, sakot, ka likumprojekts ir "iecietīgs pret vardarbīgiem noziedzniekiem" un ka tā mērķis ir "Honkongā radīt sajukumu vai to iznīcināt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga neskaidrība saistās ne tikai ar koronavīrusa panikas izplatību. Tiek saņemti arvien jauni paziņojumi par notiekošo melnā zelta tirgū, kas šodien norāvuši stopkrānu otrdienas naftas cenas atgūšanas procesam.

Pēdējās dienās kļuvis skaidrs, ka ietekmīgākie pasaules naftas ieguvēji šo resursu nu pumpēs tik daudz, cik vien tie spēj. Būtībā karš nu ir par tirgus daļu, un vismaz šobrīd daudzi prognozē, ka tas līdz kāda nozīmīga melnā zelta ieguvēja kapitulācijai turpināsies visai ilgi. Būtībā jautājums ir, kuram melnā zelta ieguvējam pirmajam iztecēs rezerves. Tāpat nav izslēgts, ka zemās cenas kādā brīdī iekodīs ASV slānekļa naftas ražotājiem (ASV galu galā pēdējos gados kļuvis par pasaulē lielāko naftas ieguvēju), daudziem no kuriem ir visai lielas parādsaistības, liecina pieejamā informācija.

Citiem vārdiem sakot - laipni lūgti brīvajā tirgū!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug pēc optimisma par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas trešdien pieauga pēc optimistiskām ziņām par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kas kompensēja vājus ASV ekonomikas datus.

Pieauga arī naftas cenas pēc ziņām, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) sliecas uz vienošanos par naftas ieguves tālāku samazināšanu, lai veicinātu naftas cenu kāpumu.

"Šī rīta [akciju] cenu kāpums ir nedaudz turpinājies pēc ziņām, ka ASV un Ķīna, neraugoties uz retorikas saasināšanos tirdzniecībā, tuvojas vienošanās noslēgšanai par tarifu apmēru," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Aģentūra "Bloomberg" citēja sarunām tuvu cilvēku teikto, ka ASV sarunu delegācija prognozē vienošanās noformēšanu, pirms 15.decembrī stātos spēkā jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm. Šīs optimistiskās vēstis kompensēja ziņu, ka ASV privātajā sektorā šogad novembrī radīti 67 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts krietni mazāks kāpums par prognozēto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saūda Arābija palielinās naftas eksportu līdz rekordaugstam līmenim

LETA--AFP, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija pirmdien paziņoja, ka no maija palielinās naftas eksportu līdz rekordaugstam - 10,6 miljonu barelu dienā - līmenim, saasinot cenu karu ar Krieviju.

Naftas cenas pasaules tirgū šobrīd atrodas tuvu 17 gados zemākajam līmenim, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju, kas draud globālo ekonomiku novest recesijā, samazinot naftas pieprasījumu.

Pasaulē lielākā naftas eksportētājvalsts Saūda Arābija, kas jau iepriekš paziņoja par būtisku nafta ieguves apjoma kāpumu aprīlī, pirmdien norādīja, ka globālo tirgu papildinās ar papildu naftas piegādēm, vēl vairāk veicinot naftas piegāžu pārpilnību.

"Karaļvalsts plāno no maija palielināt naftas eksportu par 600 000 barelu dienā, tādējādi kopējam eksportam pieaugot līdz 10,6 miljoniem barelu dienā," vēsta Enerģētikas ministrija.

Saūda Arābijas rīcību analītiķi skaidro ar vēlmi sodīt Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai martā neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru