Bijušais Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs un pašreizējais tās attīstības un finanšu direktors Dzintars Mozgis 2009.gadā nopelnījis vairāk nekā 32 tūkstošus latu. Par to liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publiskotā informācija par valsts amatpersonas ieņēmumiem pagājušajā gadā, ziņo BNS.

Mozgis pērn slimnīcas vadībā nopelnījis gandrīz 28 159 latus, savukārt kā asociētajam profesoram Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) viņam aprēķināta alga teju četru tūkstošu latu apmērā. Vēl viņa gada ieņēmumos skaitāmas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 950 latu apmērā.

Līdz ar to kopumā Mozga ieņēmumi bijuši pat nedaudz vairāk nekā 33 tūkstoši latu.

Bezskaidrās naudas uzkrājumi bijušajam BKUS vadītājam gada nogalē gandrīz sasniedza 19 tūkstošus latu.

Mozgim pieder 2007.gada izlaiduma un reģistrācijas vieglā automašīna Chevrolet Epica, un viņam arī lietošanā nodots dzīvoklis Rīgas Zemgales priekšpilsētā.

No amata aizgājušais Dzintars Mozgis atgriezies darbā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Viņš sācis strādāt attīstības un finanšu direktora amatā, ziņo Diena.lv.

Iepriekš tika pieļauts, ka Dz.Mogis varētu atgriezties attīstības direktora amatā. Šādu piedāvājumu viņam izteica bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Pēc viņas vārdiem, Dz.Mozgi vajag lolot, jo viņš esot viens no labākajiem veselības aprūpes organizatoriem, kurš spējot nodrošināt caurskatāmību.

Dz.Mozgis no amata atkāpās februāra beigās veselības stāvokļa dēļ. Šāds atkāpšanās iemesls tika norādīts viņa iesniegumā.

Kā zināms, Bērnu slimnīca ir ierauta korupcijas skandālā.

Pērn novembra sākumā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām KNAB aizturēja BKUS valdes locekli Arni Kramzaku un saimniecības direktoru Aivaru Lisenko, kā arī būvuzraugu Projektu vadības un attīstības birojs valdes locekli Raiti Muižnieku un Rīgas firmas Pamats lielāko īpašnieku Aleksandru Kreiceru. Viņi visi tika turēti aizdomās par nelikumīgām darbībām būvdarbu iepirkuma konkursā. Dažus mēnešus pēc viņu apcietināšanas pēdējā BKUS rīkotā būvdarbu iepirkumu konkursā atkal uzvarēja Rīgas firma Pamats.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis ir iesniedzis Veselības ministrijā (VM) iesniegumu, kurā lūdz veselības stāvokļa dēļ ar 19.februāra atbrīvot viņu no valdes priekšsēdētāja amata.

VM Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders Db norādīja, ka VM kā slimnīcas kapitāldaļu turētājs septiņu dienu laikā sasauks dalībnieku sapulci, kurā tiks pieņemts lēmums par slimnīcas valdes sastāva izmaiņām līdz jauna valdes priekšsēdētāja izvēlei.

Veselības ministre Baiba Rozentāle norāda, ka Dz.Mozgis pa šiem gadiem ir veicinājis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas izaugsmi. Vienlaikus viņa cer, ka, profesors pēc atveseļošanās turpinās veicināt slimnīcas tālāku attīstību un izaugsmi.

Db.lv jau vēstīja, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīca pērnā gada nogalē bija nonākusi KNAB redzeslokā saistībā ar vairākiem būvdarbu iepirkumiem, kad pēc KNAB sniegtās informācijas - slimnīcas amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, pēc iepriekšējas vienošanās ar vairāku uzņēmumu atbildīgajām personām veikušas pretlikumīgas un krāpnieciskas darbības lielā apmērā no 2007. līdz 2009.gadam.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis lūdzis Veselības ministrijai uz izmeklēšanas laiku apturēt viņa pilnvaras slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā, ziņo diena.lv.

«Gaidām no Veselības ministrijas atbildi, vai piekritīs un kāda būs jaunā valde,» Dienai teica slimnīcas preses sekretārs Romēna Namniece. Slimnīcas valdē ir tikai divi cilvēki – Dz.Mozgis un Egils Lavendelis.

Pēc KNAB publiski sniegtās informācijas - saistībā ar vairākiem būvdarbu iepirkumiem slimnīcas amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, pēc iepriekšējas vienošanās ar vairāku uzņēmumu atbildīgajām personām veikušas pretlikumīgas un krāpnieciskas darbības lielā apmērā no 2007. līdz 2009.gadam.

Veselības ministre Baiba Rozentāle ir pārliecināta, ka Latviju nepametīs liels ārstu skaits, viņasprāt, valsti varētu pamest, augstākais, 10% ārstu. Tas nozīmēt, ka apmēram 600 speciālistu pamestu tirgu.

Db konferencē «Kā atveseļot veselības aprūpi Latvijā?» B.Rozentāle pauda pārliecību, ka lielākā daļa no medicīniskā personāla, kas nolems strādāt ārzemēs, pēc kāda laika atgriezīsies.

B.Rozentāle informēja, ka Veselības ministrija (VM) turpina darbu pie birokrātijas sloga samazināšanas, piemēram, atceļot ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu, samazinot dzeramā ūdens monitoringa biežuma samazināšana pārtikas uzņēmumos.

Tāpat tiek palielināta iespēja iedzīvotajiem saņemt medicīnisko aprūpi mājās, bet trūcīgajiem iedzīvotājiem tiek paplašināts to pakalpojumu klāsts, kas viņiem būs bez maksas.

Nākamajā valdības sēdē jābūt lems par valsts galvoto kredītu izmantošanu lielo slimnīcu attīstības projektiem, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja veselības aizsardzības ministre Baiba Rozentāle.

Koalīcijas padomē esot panākta vienošanās, tāpēc valdībā jābūt pozitīvam balsojumam, norādīja B. Rozentāle. Tūlīt pēc valdības balsojuma varētu izsludināt konkursu Bērnu klīniskās slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Nav pareizi, ka nauda, kas domāta attīstībai, guļ bez izmantošanas, uzskata ministre. Jau iepriekš vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) vasaras vidū apturēja vairākus Rīgas Austrumu slimnīcas un Paula Stradiņa slimnīcas iepirkumus par vairākiem miljoniem latu. Ņemot vērā, ka finansējums šiem projektiem bija paredzēts no valsts galvotajiem kredītiem, FM lūdza Veselības ministriju (VM) pārskatīt slimnīcas biznesa plānus.

Rūgti maldījušies ir tie, kas līdz ar Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata pirms diviem gadiem piesauca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības galu, vaimanādami par to, ka nu šī iestāde kļūšot «bezzobaina». Realitāte ir izrādījusies gluži pretēja — par KNAB enerģiskajām aktivitātēm dzirdam teju ik dienas: te noķerts kāds naudas atmazgātājs vai kukuļotājs, te konstatēti pārkāpumi kādas iestādes darbībā.

Pagājušajā nedēļā biroja pārstāvji paviesojās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) «saimniecībā» un, kā izrādās, ne bez rezultātiem — saistībā ar publiskajiem iepirkumiem BKUS vajadzībām aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, komerciālo uzpirkšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu aizturētas divas BKUS amatpersonas un trīs fiziskās personas.

Kā jau ierasts šādos gadījumos, pēc fakta konstatēšanas seko plašas diskusijas par to, kāpēc gan šādi pārkāpumi tikuši pieļauti un kurš būtu saucams pie atbildības. Tādējādi nav nekāds pārsteigums, ka BKUS valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis jau laikus ierunājās par «dunci mugurā», savukārt Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) šobrīd piekopj tādu kā strausa politiku un sakās ne savu, ne arī savas partijas vainu notikušajā neredzam, tā teikt — ko nu es, es jau tikai tā, četrus mēnešus vien te sēžu. Taču nedrīkst aizmirst, ka veselības nozare Tautas partijas aizgādnībā ir atradusies vismaz kopš 2004. gada, savukārt Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Armands Ploriņš kā Bērnu slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis savā krēslā sēž jau vismaz divus gadus.

Bijusī Tautas partijas biedre un veselības ministre Baiba Rozentāle īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām iestājusies Saskaņas centrā (SC).

SC Rīgas nodaļas vadītājs Sergejs Mirskis laikrakstam Latvijas Avīze apstiprināja ka Rozentāle patiešām ir uzņemta Saskaņas centrā.

Pati Rozentāle sarunā ar laikrakstu norādījusi, ka nevēloties pieskarties politikas tēmai.

SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs laikrakstam strikti norādījis, ka Rozentāle nebūs veselības ministre. «Kandidāts mums ir izraudzīts, bet pagaidām neatklāšu,» tā Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka SC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās ir guvis pārliecinošu uzvaru.

Veselības ministri Baibu Rozentāli šodien Bauskā sagaidīs iedzīvotāju protesta akcijas, LNT raidījumā 900 sekundes telefonsarunā brīdināja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips.

Ministres argumenti, ka Bauskas slimnīcā paliks aprūpes un neatliekamās palīdzības funkcijas, kā arī taisnošanās par samazināto finansējumu nav pārliecinoši, tāpēc, visticamāk, iedzīvotāji ministres ierašanos sagaidīs ar protesta akcijām, prognozēja V. Veips.

Iedzīvotājus neapmierina solījums, ka medicīnisko palīdzību varēs nodrošināt Jelgavas un Rīgas slimnīcās, izmantojot Bauskas šoseju. Bauskas slimnīcai nav parādu, nav kredītsaistību, tā ir labi izremontēta un aprīkota ar dārgām, modernām medicīniskajām iekārtām. Tāpēc jautājumu par reorganizāciju ir daudz, bet atbildžu nav, norādīja pašvaldības vadītājs.

Demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) no šodienas atgriezusies savā iepriekšējā darba vietā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) vadītāja krēslā, atsaucoties uz veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci (JL), ziņo Diena.lv. B.Rozentāle pirmdien iesniedza demisijas rakstu premjeram.

«Man bija tiesības apstiprināt viņu amatā. Cilvēks bija uz laiku bija atstājis šo amatu, un no šodienas atgriezies,» saka L.Mūrniece, norādot, ka šis nav tas gadījums, kad vajadzētu šaubīties par kāda iecelšanu atpakaļ amatā. «Cilvēks ir ilgus gadus strādājis šajā vietā, pa šo (ministres - red.) laiku viņas kvalifikācija nav mazinājusies. Lai kāda viņa ir bijusi ministre, taču neviens nešaubās, ka viņa pietiekami labi šo centru vadījusi,» tā L. Mūrniece.

Jāpiebilst, ka B.Rozentāle tagad atgriezusies krietni plašākā LIC nekā to pameta 2009.gada jūnija beigās, kad viņa atsaucās Tautas partijas aicinājumam un kļuva par veselības ministri. Ar viņas kā veselības ministres iniciatīvu drīz pēc viņas stāšanās amatā LIC pērn septembrī pievienoja Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pēcāk centrs pārņēma arī Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas. Kā var pārliecināties Veselības ministrijas mājas lapā infekcijas slimību spefiskajai diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei šim gadam piešķirtā summa ir 17,4 miljoni latu.

Veselības ministrijas padotības iestādes novērsīs Valsts kontroles (VK) konstatētās nepilnības, taču tās neesot tādas, lai uzsāktu «raganu medības», norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa arī norāda, ka to gan vēlētos arī viens otrs oponents. Taču katram, kurš šajā sarežģītajā laikā ir gatavs uzņemties atbildību esot jādod iespēja pilnveidot savu darbu. VK izteiktie secinājumi esot rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai.

Tai pat laikā visas kontrolei pakļautās ārstniecības iestādes aizvadītajā gadā esot izpildījušas galveno funkciju, proti, sniegušas kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida ārstnieciskos pakalpojumus.

Db jau ziņoja, ka pārbaudot administratīvo izmaksu efektivitāti un lietderību vairākās veselības aprūpes un izglītības iestādēs, VK konstatējusi, ka šīs iestādes «neekonomiski un neefektīvi» izlietojušas līdzekļus 2.79 milj. Ls apmērā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar veicis kratīšanu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) telpās, raksta Latvijas Avīze (LA).

Pēc kratīšanas uz KNAB paskaidrojumu sniegšanai nogādātas BKUS amatpersonas, kas atbild par saimniecisko darbību. BKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Romēna Namniece LA apstiprinājusi, ka KNAB pārstāvji vakar bijuši slimnīcā un veikuši kratīšanu. Pēc neoficiālām ziņām, kratīšana saistīta ar iepirkšanas procedūrām BKUS daudzfunkcionālā korpusa būvniecībai, ko bija paredzēts svinīgi atklāt oktobra sākumā, tomēr atklāšana atlikta, jo iepirkumus garantējusi valsts un, tā kā kredīts bijis lielāks par 100 tūkstošiem latu, vēl nepieciešama saskaņošana ar Finanšu ministriju.

Pēc publiski pieejamās informācijas redzams, ka BKUS slēgusi līgumu ar konkursa uzvarētāju (konkursā piedalījās vēl četras firmas) SIA Pamats par daudzfunkcionālā korpusa būves pirmo kārtu (gandrīz 38 tūkstoši Ls), kā arī uzņemšanas nodaļas renovācijas darbiem (ap 204 tūkst. Ls). Papildu darbu veikšanu pie daudzfunkcionālā korpusa II, III, IV kārtu būvdarbiem par 131 tūkstosti latu BKUS slēgusi ar uzņēmumu PPF Būve, kas ir cieši saistīts ar SIA Pamats. BKUS valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Mozgis, bet valdes locekļi Arnis Kramzaks un Egils Lavendelis. Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs bija A. Kramzaks. Komisijā kā loceklis bija arī BKUS saimnieciskais direktors Aivars Lisenko.

Piektdien par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pienākumu izpildītāju apstiprināts Andis Lācis, kurš pašlaik ir slimnīcas valdes loceklis.

Jau ziņots, ka veselības iemeslu dēļ pirms nedēļas no amata atkāpās BKUS vadītājs Dzintars Mozgis. Vadītāja pienākumus viņš gan beidza pildīt jau pērnā gada decembrī. Viņa pilnvaras tika apturētas saistībā ar slimnīcas korupcijas skandālu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par kukuļdošanu, kukuļņemšanu un citiem pārkāpumiem apcietinājis divas slimnīcas amatpersonas, kā arī SIA Projektu vadības un attīstības birojs un SIA Pamats amatpersonas.

Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders informē, ka ministrija lēmusi pagaidām samazināt BKUS valdes locekļu skaitu, respektīvi – Dz.Mozga vietā valdē nevienu neiecelt. Turpmāk tajā strādās A.Lācis un Egils Lavendelis.

Divas dienas pirms Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvdarbu pabeigšanas svētkiem apturēts iepirkums par transformatoru stacijas jaudas palielināšanu, kas nozīmē, ka jaunais korpuss paliks bez elektrības.

Slimnīcas vadība saņēma vēstuli no Veselības ministrijas, ka iepirkumi, kas lielāki par 100 tūkstošiem latu, pašlaik apturēti, ziņo Diena. «Ja valsts galvotais kredīts netiks turpināts, mums vienkārši ir nogriezta elektrība, jo mums nav dota atļauja realizēt projektu par orientējoši 100 000 latu, lai palielinātu transformatoru būdas jaudu. Mēs nekādi nevaram bez šīs jaudas palielināšanas palaist jaunu māju,» saka slimnīcas vadītājs Dzintars Mozgis. Atbilstoši premjera Valda Dombrovska rīkojumam visi slimnīcu iepirkumi no valsts garantētā kredīta, kuri pārsniedz 100 000 latu, jāsaskaņo ar Finanšu ministriju (FM). VM valsts sekretārs Armands Ploriņš skaidro - tās vēstules slimnīcām, kurās informēts, ka iepirkumi apturēti, nosūtītas tagad, jo FM pašlaik nav piekritusi saskaņot iepirkumus, kas nozīmē kredīta izmaksāšanas apturēšanu. «Finanšu ministrija regulāri sūta mums atpakaļ visus iepirkumu projektus, pamatojoties uz to, ka grib izvērtēt jaunos biznesa plānus,» viņš saka. FM pārstāvis Aleksis Jarockis apstiprina - FM lūgusi VM pārskatīt slimnīcu biznesa plānus. VM gan uzskata, ka pašlaik nav pamata pieprasīt biznesa plānus, jo visas slimnīcas, kuras ņēmušas valsts galvotos kredītus, tiks saglabātas līdzšinējā statusā. Turklāt piešķirtie kredīti esot ar tik izdevīgiem noteikumiem, ka atteikties būtu neprāts, un pagaidām arī neesot problēmu ar kredītu atmaksāšanu.

«Tika izveidota likumam neatbilstoša komisija, līdz ar to tās lēmums ir nelikumīgs,» tā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss komentē IUB atklāto par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pēdējo būvdarbu iepirkuma konkursu, kurā uzvarēja korupcijas skandālā iesaistītā Rīgas firma Pamats.

IUB konstatējis arī vairākas konkursa dokumentācijas nepilnības. Diena jau rakstīja: zīmīgi ir tas, ka pēdējā BKUS būvdarbu iepirkumu konkursā iesaistītas vairākas personas un firmas, kuras ir galvenie varoņi korupcijas skandālā par senāku BKUS būvdarbu iepirkumu, ziņo diena.lv.

Jau vēstīts, novembra sākumā KNAB aizturēja iepirkuma komisijas pārstāvjus Aivaru Lisenko, Arni Kramzaku, kā arī būvuzraugu Projektu attīstības un vadības biroja (PVAB) valdes locekli Raiti Muižnieku un Rīgas firmas Pamats lielāko īpašnieku Aleksandru Kreiceru. Pēdējā konkursa tehnisko specifikāciju izstrādāja PVAB kopā ar iepirkuma komisijas sākotnējo vadītāju A.Kramzaku, komisijā darbojās A.Lisenko. Pamats uzvarēja kā lētākais piedāvājums - būvdarbus solīja veikt par 583 000 latu.

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Nākamgad budžeta naudas Veselības ministrijā (VM) pietiks vien neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai un plānveida palīdzību atjaunot nevarēs, par to šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju informēja veselības ministre Baiba Rozentāle.

VM Komunikācijas departamenta direktore Egita Pole Db pastāstīja, ka tikšanās laikā B. Rozentāle stāstīja, ka nākamgad veselības aprūpei paredzēti tikai 405 miljoni latu, kas ir par 165 miljoniem latu mazāk nekā 2008. gadā.

B. Rozentāle esot teikusi, ka nākamgad centīsies nepazemināt atalgojumu ārstiem un VM plāno arī nodrošināt pārkvalifikācijas iespējas darbu zaudējošiem ārstiem. E. Pole norādīja, ka ārstiem, kam vairs nav darba slimnīcās, būs iespēja pārkvalificēties un strādāt neatliekamās palīdzības brigādēs un par ģimenes ārstiem, jo šie speciālisti ir nepieciešami.

Konkurss neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) transporta pakalpojumu iepirkumu jomā bija likumīgs, jo - «ja būtu kāda nelikumība, līgums nebūtu noslēgts».

To LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijusī veselības ministre, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle. «Konkurss bija starptautisks, atklāts, piedāvājumus izņēma 18 pretendenti, bet tajā pieteicās tikai viens,» klāstīja B. Rozentāle, piebilstot, ka viņai radies iespaids, ka «vajadzēja uzvarēt kādam citam, bet tas cits nebija sagatavojies».

Jau ziņots, ka konkursa noteikumi par automašīnu īri ātrajai palīdzībai radīja aizdomas, ka tie rakstīti konkrētai firmai - Rīgas Sanitārā transporta autobāzei. Lai arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) konkursa nolikumā konstatēja smagu un būtisku konkurenci ierobežojošu normu esamību, 29.aprīlī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš ar Rīgas Sanitārā transporta autobāzes īpašnieku noslēdza līgumu par 21 miljonu latu lielu naudas summu uz pieciem gadiem. Gan KNAB, gan IUB atzina, ka pie situācijas, kad šantāžas rezultātā ir parakstīts valstij neizdevīgs līgums, vainojama ir konkursa novilcināšana.

Latvijā nākamā gada veselības aprūpes budžetu salīdzinājumā ar šim gadam paredzēto, nevar mazināt, ne tikai tāpēc, ka tas atstātu negatīvas sekas nozarē, bet tas ir pretrunā arī ar Pasaules Bankas ekspertu nostāju.

Tā DB medicīnas forumā Veselības aprūpes atveseļošanās – vēlamais un esošais uzsvēra bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle.

B. Rozentāle pastāstīja, ka trīs nedēļas pirms viņas demisijas jaunais Centrālās Bankas Austrumeiropas un Centrāleiropas ģenerāldirektors vēlējās tikties ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, turklāt uz jautājumu, cik Pasaules Bankas ekspertiem pārrunām ir laika, tie atbildēja, ka neierobežoti.

Arī pašreizējais veselības ministrs Didzis Gavars uzsvēra, ka budžetu nedrīkst mazināt, jo tas izraisītu graujošas sekas pacientiem un Latvijai kopumā, vienlaikus nozari aicinot sadarboties un veikt stabilizācijas pazīmes.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) konstatējis, ka Rīgas Austrumu klīniskā slimnīca nav izvēlējusies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ēku siltināšanai un logu maiņai, vēsta la.lv

Atšķirība starp izvēlēto un noraidīto lētāko piedāvājumu ir pusmiljons latu. Pirmdien, 30.novembrī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nākšot klajā ar konkrētu rīcību, lai novērstu šādus gadījumus.

Konkursā par Gaiļezera slimnīcas un Latvijas Onkoloģijas centra siltināšanu, kā arī logu maiņu piedalījušies septiņi pretendenti, bet uzvarējis SIA Merks ar līgumcenu 2,4 miljoni latu, savukārt, lētākais piedāvājums bijis 1,9 miljoni latu.

Veselības ministre Baiba Rozentāle vērš premjera uzmanību uz to, ka par iepirkumu procedūrām atbild IUB, bet pretendentu piedāvājumu analīze ir iepirkumu komisijas uzdevums. Rozentāle norādījusi, ka "katrai institūcijai ir jāveic likumā un citos normatīvajos dokumentos noteiktie uzdevumi, un funkciju dublēšanās ir cilvēkresursu un laika resursu nelietderīga izmantošana. Lai mazinātu korupcijas riskus, šobrīd Veselības ministrija sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izstrādā iepirkumu uzraudzības sistēmu.

Veselības ministre Baiba Rozentāle uzdevusi ministrijas valsts sekretāram izveidot darba grupu, kas, piesaistot ekspertus, izvērtētu iespējas vēl vairāk taupīt līdzekļus uz administrācijas rēķina valsts kapitālsabiedrībās, kā arī meklētu papildus līdzekļu piesaisti ārpus esošās veselības aprūpes sistēmas.

«Veselības nozares budžets ir katastrofāli zems, tādēļ kopīgi ar ekspertiem jāmeklē iespējas samazināt izmaksas, neskarot pacientu intereses, piemēram, uz administratīvajām izmaksām valsts kapitālsabiedrībās vai veicot centralizētus iepirkumus. Uzskatu, ka līdz šim vēl nav izmantots arī viss potenciālais ieguvums, ko valsts varētu iegūt no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem par ceļu satiksmes negadījumos vai noziedzīgos nodarījumos cietušo ārstēšanu. Sniedzot cietušajiem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas ir viens no dārgākajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek tērēti ievērojami nozares līdzekļi. Tāpat daļai šo pacientu nepieciešama arī medicīniskā rehabilitācija. Šie līdzekļi ir jāatgūst pilnā apmērā un jānovirza ārstniecībai,» uzskata veselības ministre Baiba Rozentāle.

Nākamajā nedēļā veselības ministre Baiba Rozentāle darba vizītē apmeklēs Ķīnu, lai beidzot varētu sākties abu valstu praktiskā sadarbība veselības aprūpes nozarē, kā to paredz 2007.gadā parakstītais līgums.

Tas paredz informācijas apmaiņu medicīnas zinātnes un tehnoloģiju jomā, veselības aprūpē iesaistītā personāla apmācībā un kopīgu pētījumu veikšanā.

Latviju pārstāvēs delegācija, ko vadīs B.Rozentāle, tajā būs Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, Zāļu valsts aģentūras vadītāja Inguna Adoviča, Latvijas zāļu ražotāja Grindeks amatpersonas un vadošie speciālisti.

Vizītes ietvaros veselības ministre tiksies ar Ķīnas veselības ministru, apmeklēs vairākas ārstniecības iestādes, medicīnas koledžas, kā arī tiksies ar Šanhajas pašvaldības augstām amatpersonām. Tāpat vizītes laikā plānots pārrunāt jautājumus saistībā ar Latvijā ražoto medikamentu eksporta veicināšanu.