Pakalpojumi

Rakstnieki rosina mainīt restorāna Kleever nosaukumu pret Gaismas pils prestižam atbilstošāku

Dienas Bizness, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Vairāki rakstnieki un redaktori vēstulē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoram Andrim Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA) rosina mainīt Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever, dodot tam citu, Gaismas pils statusam, prestižam un uzdevumiem atbilstīgu nosaukumu.

«Pašreizējais jaunvārds, kurš nav saprotams lielākajai daļai sabiedrības, izraisījis negatīvu reakciju un pamatotu neizpratni, kāpēc mūsu nacionālajā simbolā Gaismas pilī ar Imanta Ziedoņa vārdā nosaukto zāli jāatrodas ēdināšanas uzņēmumiem, kuru nosaukumi ir nevajadzīgi aizguvumi, anglicismi vai latviešu valodas runas un rakstu tradīcijā nesakņoti jaunvārdi, kas radīti Švauksta garā,» teikts vēstulē.

Rakstnieki atgādina, ka Latvijas Republikas Satversmē teikts: «Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats».

«Restorāna nosaukumam Kleever nav saistības nedz ar latviešu valodu, nedz kultūru. Šā stilizētā vārda saturs ir svešs un nesaprotams mūsu pilsoņiem un neko neizteiks arī LNB viesiem no ārvalstīm,» pausts vēstulē.

«Kā mums apgalvo LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts, nosaukums Kleever veidots, apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām. A. Zilberts arī paskaidrojis, ka starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tādējādi nosaukuma pamatā esot atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība, kā arī tas veido saikni ar bibliotēkas vērtībām».

Rakstnieki vēstulē norāda, ka «pat virspusēja analīze liecina, ka nav sasniegts neviens no iepriekš nosauktajiem mērķiem. Vēsturiskais Klīversalas nosaukums cēlies no koktirgotāja Dītriha Klīvera (Klüwer) vārda. Līdzīgi - par klīveri jeb klīverburu - jūrniecībā dēvē burukuģa priekšējo buru. Šā termina pamatā ir holandiešu vārds kluiver, kas aizgūts vairākās citās valodās. Savukārt nosaukuma Kleever iespējamie lasījumi latviešu, vācu vai kādā citā ar Rīgas vēsturisko attīstību saistītā valodā neatspoguļo nevienu no minētajiem vārdiem - nedz koktirgotāja uzvārdu, nedz vēsturisko salas vai buras nosaukumu. Burtkopa «ee» latviešu vecajā ortogrāfijā atbilst divskanim «ie», bet vācu un vairākās citās valodās (arī holandiešu, igauņu), - garajam patskanim «ē». Būtu diezgan savādi uzskatīt, ka vārda «starptautisko skanējumu» ikviens lasītājs mēģinās pielāgot tieši angļu izrunas noteikumiem, īpaši tāpēc, ka angļu valodai, kurā burtkopu «ee» bieži izrunā kā garo «ī», nav saistības ar minētajiem īpašvārdiem un terminiem».

Tāpat nav pamata domāt, ka angļu valodas pratējs nosaukumā Kleever saklausīs skanisku saikni ar īpašības vārdu clever, kas, starp citu, raksturo ne vien gudrību un izveicību, bet sarunvalodā nozīmē arī «viltīgs», «slīpēts». Angļu clever izrunā atšķirīgi, ar īso «e», savukārt Kleever izruna precīzi atbilst citam angļu vārdam - cleaver, kura nozīmes ir «malkas cirtējs», «liels gaļas griežamais nazis». Vai nosaukuma radītāji ņēmuši vērā šīs nozīmes, runājot par saikni ar bibliotēkas vērtībām un iespējamo nākotnes attīstību, lai paliek uz viņu sirdsapziņas, norāda rakstnieki.

Vēstules autori norāda, ka kļūt smieklīgam līdzpilsoņu un cittautiešu acīs nav nemaz tik grūti. Gan latviešu literatūras klasika, gan jaunāko laiku vēsture sniedz daudz piemēru, kad komisku efektu rada mazizglītota cilvēka vēlme paspīdēt ar svešvalodu zināšanām bez izpratnes par lietoto vārdu vēsturisko, valodas un kultūras kontekstu. To varam vērot arī publiskajā telpā, dažādu privātuzņēmumu nosaukumos un uzrakstos uz izkārtnēm. Mūsu nozīmīgākajai rakstītā vārda bagātību krātuvei vajadzētu būt pirmajai, kas norobežojas no analfabētiskām «radošajām izpausmēm», jo tās ir klajā pretrunā ar Gaismas pils sūtību.

«Mūsuprāt, latviešu valoda nav tik nabadzīga, lai LNB nespētu savam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam atrast bibliotēkas būtībai atbilstošu un pienācīgu nosaukumu valsts valodā. Lūdzu, nesteigsimies, nepārsteigsimies, bet padomāsim par labāku nosaukumu. Par nosaukumu, kas nedod iemeslu izsmieklam,» aicina rakstnieki.

Vēstuli parakstījis rakstnieks Māris Bērziņš, dzejnieks Jānis Rokpelnis, kultūras socioloģe, Dr. sc.soc Dagmāra Beitnere, Dr.philol. Vineta Poriņa, rakstniece Nora Ikstena, rakstnieks, LRS priekšsēdis Arno Jundze, žurnāla Domuzīme galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, redaktore, Lībiešu kultūras centra vadītāja Gundega Blumberga, redaktors Vents Zvaigzne, žurnāla Latvju teksti redaktore, dzejniece Liāna Langa, tulkotāja Aija Uzulēna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kleever pārstāvji: Ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga

LETA, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever; VVC to sauc par nepieņemamu

LETA;Db.lv, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gaismas pils restorāna iekārtošanā investēti ap 100 000 eiro

LETA, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna pārvaldītāja SIA OZRT restorāna iekārtošanā ir investējusi ap 100 000 eiro, stāsta OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Viņš norāda, ka šie līdzekļi ir investēti tādās lietās kā trauki, tekstilpreces, dažas papildu iekārtas virtuvē un bārā, kā arī vairākos dizaina elementos. Laika gaitā OZRT ieguldīto līdzekļu apjoms varētu sasniegt 150 000 eiro.

Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt trīs gadu laikā.

Tiesa, Streņģe arī atzīmē, ka restorāna izveidē savu daļu ir ielicis katrs Latvijas iedzīvotājs ar samaksātajiem nodokļiem. «Uzņēmums OZRT piedalījās konkursā par telpu nomu, mēs šeit ienācām jau lielā mērā izveidotās un mēbelētās telpās.»

«Konkursā par iespēju pārvaldīt restorānu Gaismas pilī OZRT pieteicās pagājušā gada nogalē, kad arī tika paziņoti rezultāti. Startējām divas reizes. Pirmajā konkursā diemžēl neuzvarējām, bet uzņēmums, kurš uzvarēja, no projekta atteicās, tāpēc tika izsludināts atkārtots konkurss,» stāsta Streņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gaismas pils restorāna nosaukuma maiņas izdevumus 3000 eiro apmērā segs restorāna pārvaldītājs

LETA, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna Klīversala nosaukuma maiņas izdevumus 3000 eiro apmērā segs restorāna pārvaldītāja SIA OZRT, apstiprina uzņēmuma valdes loceklis Lauris Streņģe.

Iepriekš jau vēstīts, ka sākotnēji iecerētā restorāna nosaukuma Kleever identitātes izveidē un ar to saistīto materiālu izgatavošanā ir ieguldīti aptuveni 5000 eiro.

Streņģe iepriekš atzina, ka gadījumā, ja būs jāmaina restorāna nosaukums un visi ar to saistītie elementi, piemēram, ēdienkartes un citi vizuālie materiāli, tas varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro.

Trešdien kļuva zināms, Gaismas pils restorāna nosaukums būs Klīversala. «Sabiedrības kopējais viedoklis un mūsu sajūtas bija tās, kas lika izvēlēties šo nosaukumu. Lēmumam punktu pielika ļoti emocionāla vēstule no dažādu profesiju pensijas vecuma cilvēkiem, kuri aicināja izvēlēties tieši šo nosaukumu,» sacīja Streņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Alūksnes viduslaiku pilī atjaunots Dienvidu tornis

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukums būs Klīversala, aģentūru LETA informēja restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Sabiedrības kopējais viedoklis un mūsu sajūtas bija tās, kas lika izvēlēties šo nosaukumu. Lēmumam punktu pielika ļoti emocionāla vēstule no dažādu profesiju pensijas vecuma cilvēkiem, kuri aicināja izvēlēties tieši šo nosaukumu, sacīja Streņģe.

Jauno nosaukumu šodien žurnālistiem paziņoja bibliotēkas direktors Andris Vilks. Pēc viņa teiktā, šādu nosaukumu iepriekš, atsaucoties uz precīzāku atvasinājumu no vācu valodas, rosinājis dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš. LNB direktors norādīja, ka Klīvers (vācu valodā klüver), ir buru kuģa slīpa trīsstūrveida bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien alpīnistu komanda veiks Gaismas pils jumta apsekošanu, lai noskaidrotu iemeslu, kāpēc jumtā radusies sūce. Pašlaik viena no versijām ir visai komiska – iespējams, vainīgi izrādīsies putni, kas Gaismas pils spici bieži vien izmanto kā pieturvietu ceļā.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jumtam līgums ar pasūtītāju paredz 10 gadu garantiju, un pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) regulāri veic gan jumta apsekošanu, gan defektu novēršanu, ja tādi ir radušies, informē NBA pārstāve Inga Sokolova.

Lai iespējami ātri novērstu ēkas spicē radušos sūci, jau pirmdien alpīnistu komanda veiks kārtējo jumta apsekošanu. Šobrīd to nav iespējams darīt tāpēc, ka bibliotēkā notiekošo pasākumu dēļ nav saņemta atļauja veikt šāda veida darbus. Pēc apsekojuma rezultātu saņemšanas NBA kopīgi ar projekta autoriem veiks nepieciešamos pasākumus bojājumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LNB restorāna Klīversala pārvaldītājs OZRT nodokļu sloga dēļ pieteicis maksātnespēju

LETA, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorānu Klīversala kopš jūnija beigām pārvalda SIA Restorānu serviss, savukārt nu jau bijušais pārvaldītājs uzņēmums SIA OZRT pieteicis maksātnespēju.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā publicētā informācija, OZRT vadība maksātnespējas pieteikumu iesniedza 13.jūlijā.

OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe skaidroja, ka lēmums par maksātnespējas procesa ierosināšanu pieņemts lielā nodokļu sloga dēļ, kuru uzņēmums vairs neesot bijis spējīgs nomaksāt.

«Uzņēmums pēdējos gadus strādā ar lieliem zaudējumiem, tāpēc tā valde, izvērtējot operatīvos datus, pieņēma lēmumu uzņēmuma darbību neturpināt. Mūsu uzņēmuma maksātnespējas procesu var uzskatīt par daļu no kopējām problēmām un nesakārtotības, kas valda sabiedriskās ēdināšanas nozarē,» atzina Streņģe.

Ar Restorānu serviss pārstāvjiem līdz šim vēl nav izdevies sazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16. līdz 19.novembrim Rīgā notiek tradicionālais gaismas festivāls Staro Rīga, kurā šogad tiks izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti .

Šī gada festivāla tēma ir «Augšām cēlās Gaismas pils». Gaismas objekti veltīti gan valsts simtgadei, gan arī, piemēram vides un dzīvnieku aizsardzībai. Tāpat šogad gaidāmi vairāki jauni darbi, kas koncentrēsies un «pārvietosies» pa pilsētas apkaimēm. Gaismas objekti un stāsti apskatāmi katru dienu no plkst.17 līdz plkst.23.

Uz vēdekļveida ūdens ekrāna Rīgas kanālā iepretim Latvijas mūzikas akadēmijai būs iespēja apskatīt videoprojekciju Lāčplēša atgriešanās, Doma laukumā būs gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem Viedjūra, kurā katrs dziesmas Pūt, vējiņi! vārds tiks attēlots ar emodži zīmēm.

Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas būs redzams Annas stāsts, kas 18 animētās gleznās stāstīs par 98 gadus vecu kundzi, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi. Uz izstāžu zāles Arsenāls sienas tiks parādīts audiovizuāls stāsts Bezgalības formula, kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) apsver iespēju restorānu pārsaukt vārdā Klīvers, aģentūru LETA informēja LNB pārstāve Signe Valtiņa.

Viņa sacīja, ka citi varianti patlaban netiek izskatīti un nosaukums Klīver, kas izskanējis medijos, ir radies no pārklausīšanās.

Kā ziņots, 16.jūlijā 11 humanitāro zinātņu jomas pārstāvji, tai skaitā rakstnieki un redaktori, parakstīja vēstuli LNB direktoram Andrim Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ar rosinājumu mainīt Gaismas pils restorāna nosaukumu.

Savukārt restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe iepriekš atzina, ka LNB jeb Gaismas pils restorāna Kleever identitātes izveidē un saistīto materiālu izgatavošanā ir ieguldīti aptuveni 5000 eiro. Ja būs jāmaina restorāna nosaukums un visi ar to saistītie elementi, piemēram, ēdienkartes un citi vizuālie materiāli, tas varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro. «Par to, vai nosaukuma maiņas rezultātā radušās izmaksas segsim paši, vēl lemjam,» atzīmēja Streņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada 6. jūnijā ekspluatācijā nodotās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils jumtā jau parādījies pirmais caurums. Bibliotēka šo faktu apstiprina un norāda, ka defekts jānovērš būvniekiem garantijas remonta ietvaros, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Jumta tecēšanu varēja novērot LNB apmeklētāji, kuri sestdien bija ieradušies uz eksprezidenta Valda Zatlera grāmatas Kas es esmu prezentāciju, kuras neformālā daļa notika Gaismas pils ēkas 12. stāvā. Publiciste Elīna Kolāte blogā Texxxti šo faktu fiksējusi fotoattēlā un ironiski komentējusi: «Publiku gaidīja kāds inženiertehnikas brīnums - plāna vidū bija novietots spainis, kura uzdevums bija uzņemt ūdeni, kas pilēja no griestiem. Pilošais jumts simbolizē to, ka arī liels cilvēks var būt ievainojums tāpat kā lielā celtnē var būt caurums. Nevajadzēja jau tā pūlēties un naktī pa kluso sist to caurumu griestos - tas tāpat bija skaidrs.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu radītie bojājumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jumta izolācijas materiālam patlaban ir novērsti, tomēr Nacionālās būvkompāniju apvienības un būvuzrauga Hill International pārstāvji plāno piesaistīt ornitologus, lai rastu ilgtspējīgu «putnu problēmas» risinājumu nākotnē.

LNB Saimniecības departamenta direktors Ivars Ķīsis informē, ka pēc alpīnistu apsekojuma patlaban LNB jumta daļa, kurā tika fiksēts defekts jeb sūce, ir salabota atbilstoši oriģinālajai specifikācijai un ūdens no jumta vairs netek. Pirms tam vienā no telpām pa laikam bija vērojams spainītis, kurā no griestiem pilēja ūdens.

Arīdzan pasākumi Gaismas pils korē var noritēt ierastajā gaitā. «Lai gan - arī iepriekš tecējušie daži pilieni neietekmēja pasākumu norisi un ēkas ekspluatēšanu kopumā,» sacīja LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā stāstīja Ķīsis, izpētot uz jumta esošo videokameru ierakstus, apstiprinājies pieņēmums, ka sūce jumtā radusies, jo konstrukciju šuvju pildījumu - silikonu - mēdz knābāt putni, galvenokārt - vārnas. «Patlaban būtiski ir saprast, ko un kāpēc putni ar silikonu dara,» sacīja Ķīsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LNB apņemas līdz septembra vidum savest kārtībā aprīkojuma uzkaiti

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā paustajiem iebildumiem par to, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir nodrošināta nepietiekama iekšējā kontrole pār pamatlīdzekļu un inventāra uzskaiti, pieņemts lēmums, ka materiālo vērtību uzskaiti saskaņā ar LNB rīkojumu un uzdevumu un laika plānu, pakāpeniski līdz šī gada 15. septembrim veiks inventarizācijas komisijas. Inventārs tiks gan aplīmēts ar reģistrācijas uzlīmēm, gan ievadīts grāmatvedības uzskaites sistēmā, informē LNB Sabiedrisko attiecību speciālists Komunikācijas departaments Augusts Zilberts.

LNB pārstāvji atzīmē, ka 2014. gads bija Gaismas pils atklāšanas gads. Tā laikā uz Gaismas pili tika pārvesti aptuveni 3 miljoni krājuma vienību, bibliotēku apmeklēja 255 tūkstoši cilvēku, un tika sekmīgi aizvadīti vairāk nekā 500 dažādu pasākumu. Īpaši jāizceļ fakts, ka līdz ar jūniju LNB sāka pildīt savas tiešās funkcijas – apkalpot lasītājus.

Paralēli intensīvajai darba uzsākšanai jaunajā ēkā, tika īstenotas arī konkrētas saimnieciskas darbības – inventāra uzstādīšana un uzskaite. Proti, laikā no 6. jūnija līdz 30. decembrim LNB no Kultūras ministrijas saņēma vairāk nekā 81 tūkstoti materiālo vienību. Tiesa, jāņem vērā, ka, pirmkārt, tās bija jāizvērtē pēc normatīvajiem aktiem un jāsadala vienībās atbilstošos grāmatvedības uzskaites kontos (kas pēc VK ieteikuma tika arī izdarīts), kā arī jāpiešķir unikāli identifikācijas numuri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miķelsons: Gada nogalē būvniekiem nāksies atbrīvot no darba lielu daļu strādājošo

Dienas Bizness, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam radījuši piedāvājumu Ekonomikas ministrijai, kādam vajadzētu izskatīties Latvijas būvniecības piecu gadu stratēģijas dokumentam. Šobrīd ceram ar ministriju vienoties, ka tas darbs tiks sākts,» intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (IBP) valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.

Fragments no intervijas

Kas vēl darāms būvniecības jomā?

Vēl viens jautājums, par ko cīnāmies, ir valsts prioritāro objektu koordinēta plānošana. Gaismas pils uzbūvēta, nozarē izskan jautājums – kas tālāk? Ir pagājis jau pusotrs gads, kopš vajadzēja strādāt ar jaunajiem ES fondiem, bet būvniecības nozarē viss joprojām stāv. Dažādās ministrijās, dažādos ierēdņu līmeņos visi kaut ko gaida. Ir, protams, arī vairāki citi lielie projekti, bet problēma, ka visi top decentralizēti – mediķi savas kompetences robežās pasūta slimnīcas paplašināšanu, muzejnieki izstrādā prasības, kā būvēt muzejus... Problēmas sāls – pasūtītāja kompetences trūkumā. Un tas ir dabiski – viņi nav eksperti būvniecības jomā. Ir jābūt vienotai sistēmai, kad noteikti lielie valsts projekti tiek plānoti, pasūtīti, realizēti centralizēti. Jo ir arī bažas, ka tad, kad ies uz beigām finansēšanas periods un prioritāte būs termiņi, nāksies būvēt decembrī, ko varēja būvēt vasarā, utt. Būs problēmas ar iepirkumiem pēc zemākās cenas principa, kas joprojām dominē un no kā izriet nespēja nodrošināt kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieks: Ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tā ir tikai valsts vaina!

Uldis Andersons, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pagaidu memoriālu Zolitūdes traģēdijas vietā par 41 300 eiro būvēs AS Būvuzņēmums restaurators

LETA, 17.09.2015

Rīgas domes Īpašuma departaments bija sagatavojis četrus pagaidu piemiņas vietas ideju skiču variantus.

Foto: Vladislavs Prošķins F/64

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, par 41 322 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), izbūvēs AS Būvuzņēmums restaurators, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamais paziņojums par noslēgto līgumu.

Kompānija konkursā uzvarējusi kā vienīgais pretendents.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji pauž pateicību biedrībai Zolitūde 21.11., kuras pārstāvji operatīvi un vienbalsīgi spēja vienoties par memoriāla konceptu, kā arī māksliniecei Artai Goldbergai par ieguldīto darbu, izstrādājot pagaidu memoriāla skices.

Būvuzņēmums restaurators ir lielākais un vecākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, reģistrēts 1993.gadā. Kā liecina Firmas.lv informācija, tā pamatkapitāls ir 369 420 eiro un 2014.gadu uzņēmums noslēdzis ar 227 250 eiro peļņu, neto apgrozījums - 1,8 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mareks Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī izsludinātajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorāna nosaukuma radīšanas konkursā kopumā saņemti 783 ideju pieteikumi. Uzvarējušais nosaukums tiks paziņots jūlijā – līdz ar restorāna oficiālo atklāšanu, informē LNB pārstāvis Augusts Zilbergs.

Šobrīd LNB un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja SIA OZRT – Svētki jums pārstāvji izvēlējušies trīs radošus variantus, kuru autori saņems ielūgumus uz Gaismas pils kafejnīcas brīvdienu vēlajām brokastīm.

Konkursam pieteikto nosaukuma variantu diapazons ir plašs – tie aizgūti gan no literāriem darbiem, gan ar bibliotēkas saturu saistītiem elementiem. Savukārt skaita ziņā dominējoši ir priekšlikumi, kuru darināšanā izmantots simboliskais vārds «gaisma». Vienlaikus iedvesmojošs izrādījies restorāna dizains, kur redzami koku zaru atveidojumi. Plašā klāstā ir arī dažādu literatūras klasiķu vārdi, seno latviešu dievību un citu folkloras elementu vārdi, interesanti jaunvārdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Vai vēl atceries, kā izskatījās vieta, kur tagad slejas Gaismas pils?

Lelde Petrāne, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada balva Rīgas arhitektūrā šogad tika piešķirta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jeb Gaismas pilij un tās autoriem. Kā saka - cilvēku atmiņa ir īsa, tādēļ ieskatījāmies foto arhīvos un publicējam bildes, kas atgādinās, kā vieta pie Akmens tilta izskatījās pirms Gaismas pils tapšanas.

Raksta galerijā varat aplūkot arī fotogrāfijas no bibliotēkas ēkas celtniecības procesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismas pils restorānā Klīversala norisinājās lielākais tīklošanas pasākums Latvijā Riga 500.

Rīgas biznesa tīklā (Riga Business Network) ietilpst vairāk nekā 500 aktīvi uzņēmēji, vadītāji, uzņēmumu īpašnieki un studenti, kas ir ieinteresēti attīstīt Latviju kā pievilcīgāku vietu biznesam.

Tīklošanas pasākums Gaismas pilī norisinājās 16. marta vakarā. Pasākuma fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kustības ideja ir, ka, veidojot spēcīgākas savstarpējās saites, ieguvēji būs visi Latvijas tirgū strādājošie uzņēmumi un to darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgumam tuvojas bijušās sanatorijas Ogre ēkas atjaunošanas darbi

Žanete Hāka, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās sanatorijas "Ogre" ēkas atjaunošanas darbi tuvojas noslēgumam, portālam DB pastāstīja Ogres novada domē.

Līgums par darbu veikšanu Ogrē, Gaismas prospektā 2/6, bijušajā sanatorijā, ar SIA "RERE meistari" tika noslēgts 2019. gada martā. Tā ietvaros veikta jumta konstrukciju atjaunošana, izbūve, ēkas pamatu horizontālās un vertikālās hidroizolācijas atjaunošana un izbūve, grafiķa un gleznotāja Anša Cīruļa sienu gleznojumu un lielās zāles krāšņu atjaunošana. Tāpat veikti arī iekšējās apdares darbi, kas iekļauj grīdu izbūvi, sienu un griestu apmetuma, krāsojuma atjaunošanu. Uzstādīti pacēlāji cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jāatzīmē, ka atjaunošanas darbu gaitā atklājies kas negaidīts – izrādās, ka A. Cīrulis apgleznojis ne vien sienas, bet arī griestus. Nacionālā romantisma meistara darbus 50. gados aizkrāsoja. Sienas 80. gadu beigās atsedza un restaurēja, bet to, ka apgleznoti bijuši arī griesti, tolaik neviens nezināja. Ornamentālo gleznojumu ap lustrām nav daudz, tomēr tagad skaidrs, ka sienu gleznojumi "nepeld" gaisā, kā izskatījās iepriekš. A. Cīrulis visu zāli veidojis kā vienotu ansambli, informē domes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vides objektu idejas Klīversalas kvartāla labiekārtošanai

Zane Atlāce - Bistere, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozaru studentu izstrādāto Klīversalas kvartāla labiekārtošanas darbu skatē paziņoti pieci projekti, kas izvēlēti nākamajai kārtai un kuru īstenošanu izvērtēs Klīversalas kvartāla attīstītāji.

LMA un Klīversalas kvartāla sadarbības projekta ietvaros studenti izstrādāja pārdesmit idejas – vides objektus un skulptūras, kas varētu papildināt un pilnveidot topošā Klīversalas kvartāla telpisko vidi. «Klīversala ir iedvesmojoša un romantiska vieta, kur studenti var iejusties grāfa Monte-Kristo lomā un pierādīt sevi kreatīvi, izaicinot sabiedrību radīt vietu, no kuras negribas aiziet», LMA rektors prof. Kristaps Zariņš.

«Klīversalas kvartāls ir nozīmīga Rīgas teritorija, kas daudzas desmitgades bija rīdziniekiem nepieejama. Mūsu mērķis ir atjaunot šo teritoriju kā komfortablu, estētisku un ērtu vidi dzīvošanai un brīvā laika pavadīšanai. Sadarbība ar LMA ļauj studentiem piedalīties savas pilsētas pilnveidošanā, kā arī palīdz mums radīt šeit vitālu, draudzīgu un dinamisku pilsētvidi,» teic Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), Klīversalas kvartāla attīstītāja «Pro Kapital» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) rīcībā nodoto ēku apdrošināšana gadā izmaksās 29 115 eiro, informēja LNB Iepirkumu speciālists Zigmārs Legzdiņš. Ēkas būs apdrošinātas par to kopējo vērtību 208 020 821 eiro.

Z.Legzdiņš norādīja, ka apdrošinātas tiks ēkas Mūkusalas ielā 3, Mūkusalas ielā 5, kā arī LNB repozitārijs Silakrogrā - "Raksti". Bez ēkām tiks apdrošinātas arī neatdalāmās inženiertehniskās komunikācijas visās šajās ēkās un tām piegulošo teritoriju labiekārtojums. LNB ēkas būs apdrošinātas par to kopējo vērtību 208 020 821 eiro.

Iepirkumu procedūrā par ēku apdrošināšanu uzvarējusi apvienība Balta un ERGO Insurance SE Latvijas filiāle.

Kā norādīja Legzdiņš, šobrīd ir nogaidīšanas laiks, kurā saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu citi pretendenti var apstrīdēt iepirkumu komisijas pieņemto lēmumu. Iepirkumu līgumu varēs slēgt, sākot ar 2.aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšana semināru, konferenču un izstāžu laikā ir neatņemama šo pasākumu sastāvdaļa, kas gadu gaitā mainās, pieaugot organizatoru un apmeklētāju prasībām

Tā liecina DB uzņēmēju aptauja. Protams, pats svarīgākais konferencē vai seminārā ir tā temati un runātāji, tomēr tikpat nozīmīga ir arī pasākuma norises vieta un ēdināšana, kafijas pauzes. «Agrākais standarts – maizītes – vairs neiet cauri. Labā seminārā rīkotāji vēlas pārsteigt arī ar ēdināšanu, un arī cilvēki to sagaida,» saka Terra restorāni vadītāja Ilze Megne. Ēdiens nebūs tas, kā dēļ cilvēks izvēlēsies apmeklēt kādu semināru vai konferenci, taču tā kvalitāti pasākuma apmeklētāji pēc tam pārrunās. «Mūsdienās ir grūti iedomāties konferenci, semināru vai izstādi bez kafijas pauzes vai pusdienām. Ēdināšana pasākumu ietvaros jau ir kļuvusi par standartu, ar ko rēķinās lielākā daļa pasākumu apmeklētāju. Ēdiena kvalitāte noteikti ir viens no pasākuma vērtēšanas un reizē arī izdošanās kritērijiem,» norāda Kaspars Ekša, Radisson Blu Hotel Latvija, Radisson Blu Ridzene Hotel, Radisson Blu Elizabete Hotel mārketinga vadītājs. Pasākumu rīkotāji ir kļuvuši prasīgāki un gaida arvien radošāku pieeju gan ēdienkartes piedāvājumā, gan arī ēdiena noformēšanā un pasniegšanā. «Ēdināšana, protams, ir viens no svarīgākajiem punktiem šādu pasākumu organizēšanā. Esam pamanījuši, ka atsauksmēs šis punkts vienmēr tiek uzsvērts – gan gadījumos, kad cilvēkiem viss ir ļoti paticis, gan arī tad, ja kaut kas nav bijis tā, kā sagaidīts,» saka Kristīne Štāla-Bula, Hotel Jurmala Spa & Conference Centre Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja. Arī Mercure Riga Centre Hotel Konferenču un pārdošanas menedžere Anastasija Bondarenko norāda, ka klienti vienmēr domā par ēdienu un kafijas pauzēm. Visi vēlas pārsteigt savu pasākumu apmeklētājus ne vien ar programmu, bet arī ar ēdienu un kafijas paužu daudzveidību, tāpēc pirms semināra vai konferences notiek abu pušu tikšanās, kur kopīgi domā par to.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jāveicina kritiskā domāšana, nevis ierobežojumi padomju manierē

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā izskanējis, valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz aizliegt fotografēt un filmēt «kritiskās infrastruktūras objektus». Lēmums vēl nebija nodrukāts melns uz balta, kad to jau cauršaustīja interneta asās mēles.

Šāds lēmums pieņemts terorisma risku mazināšanas nolūkā, kā vēlāk tika skaidrots – tas vairāk preventīvi, pabaidīšanai prom no tādiem «kritiskiem» objektiem kā hidroelektrostacijas, dzelzceļa tilti, valsts iestādes un tostarp arī pats valdības nams – pirms 80 gadiem būvētā pirmās brīvvalsts pašapziņas vērienu arhitektoniski demonstrējošā Tiesu pils. Jāpiebilst gan, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis savos izteikumos bijis krāšņs, norādot, ka šo par preventīviem nupat nodēvēto noteikumu pārkāpējam «tiks lūgts izdzēst šo kadru». Kritiskos objektus turpmāk rotās informatīvas jaunas norādes, kuras uzstādīs par nodokļu maksātāju naudu. Apsaukt valdības lēmumus pagaidām vēl nav aizliegts, taču var gadīties, ka, piemēram, gaismas festivāla laikā valdības māju vai Dzelzceļa tiltu iemūžināt vismaz formāli nedrīkstēs. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija liecinot, ka personas pirms teroraktu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, parasti filmējot vai fotografējot. Interneta kompānijas Google pakalpojumi kā Earth un tam līdzīgi (Google, piemēram, ir fiksējusi mirkli, kā mans kaimiņš baro savu suni) visai detalizēti parāda ne tikai kaimiņu pagalmus, bet arī hidroelektrostacijas un citus objektus. Arī militāros. Ja ir īpaša interese, katrs dažu sekunžu laikā Pļaviņu HES tunelī var sazīmēt visādas šķirbas un caurumus. Tāpēc mūsu valdības lēmums, pat ja tas ir «tikai ķeksīša pēc», liekas, mazākais, atpalicis no laikmeta un arī valsts iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru