DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Britu bizness starp bezspēcību un dusmām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.02.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Arvien uzstājīgāk Lielbritānija virzās uz iespējamo Brexit bez vienošanās, kas ir britu uzņēmumu lielākais bieds. Ko tas īsti nozīmē biznesam?

Ja 29. martā Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, tad britu eksportētājiem uz ES tas nozīmē, ka viņu precēm tiek piemērotas tās pašas muitas procedūras un tarifi, kas trešajām valstīm saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas standartiem. Eksperti lēš, ka tas izraisīs strauju preču cenu pieaugumu, tādējādi mazinot to konkurētspēju, kā arī radīs iespējamus preču piegādes trūkumus gan Lielbritānijā, gan ES. Briti īpaši uztraucas par importa trūkumu. Jāteic, ka uzraugošās institūcijas bankām un aptiekām, kā arī farmācijas firmām jau savlaicīgi ieteikušas gatavoties bezvienošanās Brexit.

Tas nozīmē, ka, piemēram, farmācijas kompānijas veido zāļu krājumus papildu sešiem mēnešiem iespējamu medikamentu piegāžu pārtraukšanas gadījumā. Savas bažas jau izteikušas vairākas pacientu organizācijas, jo ir pacienti, kuriem nepieciešamas un derīgas tikai konkrētas ES ražotas zāles. Savukārt bankas jau ir pārvietojušas darbiniekus uz meitasuzņēmumiem kontinentā, lai nodrošinātu darbības kontinuitāti. 30. janvārī Augstākā Tiesa atļāva britu bankai Barclays pārcelt vērtspapīrus 190 miljardu eiro apmērā no Londonas uz Dublinu. Tas vien jau liecina par satraukumu britu finanšu tirgos. Vieglāk neklājas arī citām nozarēm. Faktiski visi mazumtirgotāji veido krājumus, lai, viņu vārdiem runājot, pēc 29. marta plaukti nebūtu tukši.

Mazumtirgotāji tomēr brīdina, ka varētu būt vērojams importa preču, tostarp arī pārtikas produktu, trūkums. Britu uzņēmums Pressmark, kas specializējas metāla produkcijas ražošanā, uztraucas, ka bez Austrumeiropas strādniekiem darbaspēka izmaksas varētu pieaugt par 30%. Tāpat uzņēmumam ir bažas, ka varētu kavēties tērauda piegādes no Beļģijas, kas būtu nopietns šķērslis ražošanai. Kompānija ir bijusi spiesta aizņemties 225 000 eiro, lai iegādātos papildu tēraudu, lai tā pietiktu vismaz 15 dienām bez piegādes no Beļģijas. Ir arī liela ticamība, ka industriālie ražotāji, piemēram, automobiļu ražotāji, savu ražošanu varētu pārcelt uz ES.

Lielbritānija ir viens no četriem «mājas» tirgiem starptautiskajam aviobūves uzņēmumam Airbus. Tā valdes priekšsēdētājs Toms Enders jau izteicies, ka bezvienošanās gadījumā kompānija varētu pamest Lielbritāniju, kas valstij būtu liels trieciens, jo Airbus gada apgrozījums tajā sasniedz vairāk nekā sešus miljardus mārciņu un tiek nodarbināti 14 000 strādājošo, bet netiešās darba vietas sasniedz 110 000. Ja runā par ietekmi uz reģioniem, tad CBI, kas ir ietekmīgākā britu uzņēmēju organizācija, ir aprēķinājusi, ka, piemēram, Austrummidlenda, kas ir reģions valsts austrumos, bezvienošanās gadījumā līdz 2034. gadam piedzīvos IKP kritumu par 8,4%. Lielā mērā tas saistīts ar lielo pārtikas produktu eksportu, kas augstāku tarifu dēļ būtiski samazināsies un zaudēs konkurētspēju. Brexit ir spilgts piemērs tam, cik ļoti politika ietekmē biznesu.