Redakcijas komentārs: Eiropai nepieciešams savs «zīda ceļš» 

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 2019. gada 29. aprīlis plkst. 6:33

Foto: no DB arhīva

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Eiropas Savienība pagaidām uz šīm ķīniešu aktivitātēm bezdarbīgi noskatās, un te par attaisnojumu nevar kalpot ieilgušais Brexit farss. Patiesība ir vienkārša un skarba – ja Eiropa negrib zaudēt ķīniešiem un kļūt par politiski maznozīmīgu pasaules nomali, ir jārīkojas. Vēlākais, pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām šī gada maijā. Turklāt ir svarīgi, ka arī Eiropa spēj radīt un piedāvāt ko zīda ceļa mītam līdzīgu, tikpat iedvesmojošu un cilvēkiem saprotamu. Eiropas viduslaiku uzplaukuma leģenda ir Hanzas savienība. To atbilstoši modernizējot un papildinot ar sadarbību pētniecības, digitalizācijas un tehnoloģiju jomā, var panākt gan spēcīgākas pozīcijas sarunās ar ķīniešiem, gan sen plānotā transporta koridora attīstību no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Ja ugunsgrēkā cietušās Parīzes Diev- mātes katedrāles atjaunošana tiek dēvēta par nākamo gadu kultūras vienojošo projektu Eiropā, kāpēc lai Hanzas idejas atjaunošana nekļūtu par vecā kontinenta vienojošo politikas projektu? Nesot labklājību eiropiešiem.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 23. aprīlis plkst. 5:57

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs,...

2019. gada 18. aprīlis plkst. 6:19

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro....

2019. gada 17. aprīlis plkst. 6:27

Mūsu nacionālās lidsabiedrības airBaltic apgrozījums un peļņa turpina kāpt, pasažieru skaits...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 6:29

Viena no Latvijas finanšu sektora aktualitātēm nenoliedzami ir Moneyval prasību izpilde, ar...

2019. gada 15. aprīlis plkst. 6:26

Alkas ir kaut kas līdzīgs atkarībai, tikai ar pozitīvu nokrāsu. Cilvēki mēdz...

Nepalaid garām

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...