Redz brīvu nišu Latvijā 

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Kristīne Stepiņa, 2019. gada 26. aprīlis plkst. 15:31

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Ko tev nozīmē Dizaina gada balva? Teici, kad uzzināji, ka tā piešķirta introverto projektam, esi bijusi «uz pakaļas»...

(Smejas.) Tā sanāca, ka es tieši tā pateicu televīzijā. Tagad vairs tā neteikšu, jo dabūšu no mammas pa kaklu. (Smejas.) Uz apbalvošanas pasākumu aizgāju pieklājības pēc. Kad es prezentēju mūsu projektu žūrijas komisijai, sapratu, ka balvu nedabūšu, jo konkursam bija pieteikti ļoti spēcīgi darbi. Turklāt galveno konkurentu darbi bija klasiskā dizaina robežās. Man pašai visvairāk patika Paulas Lorences taktilās rotaļlietas autiskiem bērniem. Tas bija brīnišķīgs projekts, ja es varētu balvu nodot tālāk, noteikti to dotu viņai. Pārējie mani kolēģi apbalvošanas laikā bija aizgājuši uz prāta spēlēm, un es viņiem sūtīju īsziņas – trešā vieta mums nav, otrā vieta – arī nav. Tad viņi esot smējušies, ka Una ilgi neraksta, laikam būs aizgājusi pēc balvas. Viņi neticēja, ka mūsu projekts varētu dabūt galveno balvu. Un tad es tiešām biju aizgājusi pēc balvas. (Smaida.)

Vai iepriekš esi saņēmusi kādas balvas?

Jā. Diezgan daudz. Galvenokārt reklāmistu Adwards konkursos par dažādām kampaņām. Tāpat Krievijas kino festivālos par savām īsfilmām. Man ir pieredze ar balvu saņemšanu (Smaida.)

Kāds kopumā ir Latvijas dizaina tirgus? Vai un kā Latvijas dizaineri iekļaujas Eiropas dizaina telpā?

Latvijā ir ļoti labi dizaineri un dizaina studijas, kas strādā arī starptautiski. Taču ir arī daudzas lietas, kā mums pietrūkst. Ja es būtu Rīgas pilsētas radošā direktore kaut uz vienu dienu, strūklakās lītu šampanietis. (Smejas.) Ja nopietni, Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas. Par to neviens nav atbildīgs, katrs atļaujas likt, kādu izkārtni viņš grib. Piemēram, ja būtu vīzija, ka Rīgā būvē tikai jūgendstila mājas, mēs no tā tikai iegūtu. Trūkst pozicionējuma.

Iespējams, ka tas tieši ir labi, mums ir vairāk radošas brīvības, nevis kāds konkrēts rāmis, kurā dzīvot un attīstīties?

Piemēram, Londonā visu māju durvis ir vienā krāsā, tas kaut kādā ziņā tur to pilsētu kopā. Odesā, kas bija pirmā pilsēta, kurā Krievijas cars atļāva ebrejiem būvēt mājas, viss bija salikts kopā, jo kāds gribēja rokoko pili, kāds to, kāds šito. Rīgā ir līdzīgi. Katrs dara, ko grib. Rīgai, tāpat kā visai Latvijai kopumā, nav vīzijas, kāda tā grib būt, kā tas tiks panākts. Vai Rīga grib būt debesskrāpju pilsēta? Kāda tā būs pēc 200 gadiem?

Kā tu redzi Rīgu? Kādam, tavuprāt, vajadzētu būt pilsētas tēlam?

Jāsāk ir ar to, ka mums ir jābeidz sevi nepārtraukti mazināt. Kā var saukt Rīgu par mazo Parīzi? Manuprāt, tas ir tāds Austrumeiropas kompleksaina pusaudža apzīmējums. Vajadzētu teikt, ka Parīze ir lielā Rīga. Mums ir jāatgūst pašlepnums un jāatrod tā mūsu unikalitāte. Iztēlojies, piemēram, ka Purvciemā drīkstētu būvēt daudzstāvu mājas, bet tām vajadzētu būt jūgendstilā. Kā tas uzreiz mainītu šī rajona tēlu un padarītu to unikālu uz pasaules fona! Radošums ir iespējams jebkura rāmja ietvaros. Ja atceramies padomju laikus, kad rāmis bija visam, tika radītas daudzas skaistas lietas, pat labākas nekā tagad, kad varam darīt visu. Tolaik visām lietām, gan dziesmām, gan dzejoļiem, bija dubulta nozīme, jo rāmis iedvesmo, vismaz mani noteikti.

Šobrīd tevi noteikti ieliek rāmī tavi četri bērni. Kā tu tiec ar visu galā?

Jā, man ir četri bērni vecumā no 16 gadiem līdz 8 mēnešiem. Man ir brīnišķīga ģimene – pati labākā pasaulē. Tā ir paplašinājusies ar auklīti, brāļiem un māsām. Mēs esam kā viens vesels organisms, kas cits citu atbalsta.

Kā dizains ienāk tavu bērnu dzīvē?

Mēs apzināti dzīvojam Klusajā centrā, jo tā ir viena no retajām vietām Rīgā, kur man nesāp acis, kur ir salīdzinoši maz nesmuku lietu. Arī manās mājās tādu lietu nav. Skaistais noteikti ienāks manu bērnu dzīvē caur gleznām un grāmatām, kuras ir viņiem visapkārt. Es saviem bērniem ļauju pilnīgu brīvību lietu un apģērbu izvēlē, taču nereti tomēr aizrādu, piemēram, vecākajam dēlam, ja viņš uzvelk mugurā kaut ko tādu, kas, manuprāt, nav forši. Taču viņš tieši tāpat aizrāda arī man. Tādā ziņā mūsu ģimenē ir demokrātija.

Vai un kā labs dizains ienāk cilvēku dzīvē? Vai tas tiek gana bieži komercializēts?

Jā, piemēram, datu vizualizācijas rīks Infogram, kas ieguva pirmo dizaina Gada balvu, Velozeķe un Madara Cosmetics iepakojums. Manuprāt, mēs pret dizainu izturamies atbildīgi, neražojam dažādas nevajadzīgas lietas. Pasniedzu augstskolā RISEBA reklāmas pamatus un uzdodu saviem studentiem salabot kādu lietu vai pakalpojumu, kas viņiem traucē, šķiet nepiemērota. Viņu izdomai nav robežu. Divas meitenes, piemēram, izdomāja, kā ejot var ražot elektrību mobilajam telefonam. Jauniešiem ir impulss radīt foršas lietas.

Visu interviju lasiet 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 16. janvāris plkst. 7:38

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen...

2013. gada 17. jūnijs plkst. 13:54

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 25. aprīlis plkst. 8:57

Joprojām daudzi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji grēko, neievērojot higiēnas prasības,...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 11:48

Līdzšinējais starptautiskās piena produktu un saldējuma ražošanas grupas Food Union finanšu direktors...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 8:42

Kad cilvēks maina darbavietu un izvēlas starp divām līdzīgām kompānijām, izšķirties par...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 8:25

Rīgas Krasta ielas straujās un dinamiskās satiksmes ielenkumā Draugiem Group spējis radīt...

2019. gada 24. aprīlis plkst. 6:49

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā,...

2019. gada 23. aprīlis plkst. 10:17

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

2019. gada 18. aprīlis plkst. 13:03

Lai pastiprinātu korupcijas risku novēršanu, «Rīgas satiksmes» jaunā pagaidu valde izveidojusi...

2019. gada 17. aprīlis plkst. 15:47

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 14:58

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.»...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 10:00

No 20. līdz 24.maijam otro reizi Latvijā notiks Uzņēmēju pieredzes dienas. To mērķis...