Jaunākais izdevums

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Taču varbūt būs radusies situācija, kurā nebūs vairs iecienīto restorānu un kafejnīcu, nebūs omulīgāko viesu namu, mazu stilīgu veikaliņu, nebūs vairs koncertu, mākslas portālu, jaunu literatūras darbu, latviešu kino un daudz dažādu pakalpojumu, kas līdz šim bija likušies pašsaprotami.

Šo mazo un vidējo uzņēmumu, kas to visu nodrošināja, vairs nebūs, jo valstij tā nebūs bijusi prioritāte. Arī tūristi uz Latviju brauc ne jau tāpēc, lai pusdienotu "McDonald’s" restorānā, bet lai baudītu Latvijas garšu, lai iepazītu Latvijas kultūru, mākslu, tradīcijas, nacionālo virtuvi un mūsu viesmīlību. Tas viss būs zudis. Protams, krīzē primāri jātiek galā ar medicīniska rakstura izaicinājumiem, tomēr līdztekus jā-būt arī sistemātiskam, pārdomātam ekonomikas atbalstam.

Taču, sekojot pēdējā laika notikumiem, brīžiem šķiet, ka valsts pārvalde aizmirsusi demokrātiskas valsts pamatprincipus un to, ka tieši sabiedrība ir deputātu un izpildvaras darba devējs. Mēs – vietējie Latvijas vidējie un mazie uzņēmēji, šajos uzņēmumos nodarbinātie, kultūras pārstāvji, pašnodarbinātie, mežsaimnieki, mazo zemnieku saimniecību īpašnieki un daudzi citi - arī mēs esam valsts galvenā vērtība, tās pastāvēšanas garants.

Ministru kabinets pagājušā gada 28. augustā deklarēja, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir "ļoti svarīga valsts ekonomikas daļa. Saskaņā ar Eurostat datiem 99,8% no ekonomiski aktīvajiem komersantiem Latvijā ir MVU (93% no tiem ir mikrouzņēmumi, 5,8% - mazie uzņēmumi un 0,9% - vidējie uzņēmumi), un tie nodarbina arvien lielāku iedzīvotāju skaitu (79% nodarbināto ir MVU darbinieki).

Uzņēmumi Latvijā parasti ir daudz mazāki nekā vidēji ES. Mikrouzņēmumi (0-9 darbinieki) veido 26% no kopējā uzņēmējdarbības apgrozījuma salīdzinājumā ar tikai 17% no ES vidējā rādītāja. Tāpat Latvijas MVU veido 51% no apgrozījuma salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 38%". Ņemot vērā augstāk minēto, ir būtiski nākt klajā ar konkrētu ieguldījumu programmu un soļiem, kas paredz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pirmajā vietā cilvēciska ekonomika un vietējie mazie un vidējie uzņēmumi. Mēs vēla-mies, lai Latvijā būtu uz cilvēku orientēta valsts, sabiedrība un ekonomika, lai vietējie uzņē-mumi varētu turpināt strādāt, veidojot dzīvesstila ekonomiku, kas ir vitāli svarīga valsts eksistencei.

Vācijā un daudzās citās Rietumeiropas valstīs daudzi vietējā kapitāla restorāni ir iekļau-ti kultūrvides aizsargājamo objektu sarastā un līdz ar jebkurām saimnieciskām pasaules kata-klizmām tiek glābti pirmie un tikai pēc tam visi pārējie. Valsts ir legāli izdomājusi vietējo uz-ņēmēju aizsardzības mehānismu, jo lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem vienmēr ir pie-ejami globāli resursi, bet mazais un vidējais uzņēmējs tā īsti var paļauties tikai uz savu valsti, pašvaldību un vietējo atbalstu. Tieši mazie un vidējie Latvijas uzņēmumi un pašnodarbinātie ir jāuzskata par prioritāti, lai valsts varētu iziet no šīs krīzes un veiksmīgi darboties arī pēc Covid-19.

Ekonomikai un valsts pārvaldei jābeidz ignorēt šo sabiedrības daļu, jāpavēršas ar seju pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jāpieņem, ka tādā mazā valstī kā Latvija tieši šī uzņēmēju daļa var būt pa-mats veiksmīgai ekonomikai. Mēs negribam, ka mūs uzskata par biomasu, kas noderīga tikai brīžos, kad jāiet uz vēlēšanām. Mēs esam šīs valsts pilsoņi, un mums ir jābūt iespējai nopelnīt iztiku, darot to, kas ir mūsu sirdslieta. Iepriekšējā ekonomiskā krīze izraisīja milzīgu emigrācijas vilni, kura laikā zaudējām lielu daļu spējīgu un radošu cilvēku, kas citos apstākļos būtu bijuši arī nodokļu maksātāji.

Kā zināms, joprojām neesam no tā atguvušies, tērējam līdzekļus reemigrācijas kampaņās un aicinām cilvēkus atgriezties. Tikmēr, pateicoties straujai sabiedrības novecošanai, Latvijā strādājošo kļūst arvien mazāk, bet senioru - vairāk. Valsts nespēja vietējo uzņēmējdarbību izvirzīt kā prioritāti arī šajā krīzē daudzus var novest līdz bankrotam. Savukārt tas, ka cilvēki nespēs samaksāt rēķinus, nevarēs iegādāties plaša patēriņa preces, samaksāt par medicīnas pakalpojumiem, būs spiesti taupīt uz pārtiku, radīs ļoti nopietnas problēmas ar tālejošām sekām un neizbēgamu ekonomikas lejupslīdi. Mēs sagaidām patiesu iedziļināšanos, atteikšanos no šauri birokrātiskas domāšanas, vēlmi ie-raudzīt cilvēkus aiz sausām skaitļu rindām. Mēs gaidām nevis pareizas un labi atstrādātas frāzes, bet racionālu rīcību no tiem, kuriem esam devuši mandātu lemt par valsts attīstības scenārijiem.

Tas nav stāsts tikai par īslaicīgu atbalstu vietējiem uzņēmējiem un radošajām nozarēm. Tas ir stāsts par to, kāda būs mūsu valsts. Piemēram, Ministru kabineta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" punkts Nr.3. neparedz atbalstu jaunajiem, gada laikā dibinātajiem uzņēmumiem, nosakot, ka par krīzes skarto nozaru darba devējiem ir uzskatāmi darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem, salīdzinot ar 2019. gada martu.

Salīdzinoši nesen dibinātiem uzņēmumiem nemaz nav noteikts atskaites punkts, pret ko salīdzināt apgrozījumu. Punkts Nr.3. arī no atbalsta izslēdz citus jaunos uzņēmumus, kuri gada laikā ir attīstījušies un, salīdzinot ar 2019.gada martu, pēdējos mēnešus ik mēnesi strādāja ar vairākas reizes lielāku apgrozījumu. Arī šiem uzņēmumiem 2020.gada marta apgrozījuma kritums, attiecināts pret 2019.gada martu, neparādīs patieso apgrozījuma zaudējuma apmēru.

Tieši jauniem uzņēmumiem un to darbiniekiem valsts atbalsts būtu nepieciešams pirmām kārtām, jo to stāvoklis tir-gū nav tik stabils, lai tie būtu izveidojuši lielākus uzkrājumus šādiem neparedzētiem gadījumiem. Lielākoties jauno uzņēmumu īpašnieki ir ņēmuši kredītus, lai spētu uzsākt uzņēmējdarbību, par ko tik ātrā laika posmā nav iespējams norēķināties, lai veiktu kādus krīzes situācijām paredzētus uzkrājumus.

Mēs aicinām rūpīgi izvērtēt krīzes seku mazināšanai atvēlēto četru miljardu eiro izlietojumu un atcelt ierobežojumus, kas liedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņemt finansiālu atbalstu.

Ir nepiedodama situācija, kad veiksmīgs, nodokļus maksājošs uzņēmums šobrīd nav spējīgs pat apmaksāt telpu īri un ir spiests likvidēt savu uzņēmumu, atlaist darbiniekus. Valsts nav tiesīga sodīt uzņēmīgus cilvēkus par to, ka viņi izmantojuši valsts piedāvātās iespējas likumīgi noformēt savus izdevumus un nodokļu nomaksu. Valstij ir jāsniedz adekvāts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pasargājot tos no bojāejas un piedāvājot godīgākus spēles noteikumus.

Vēstule šodien tika nosūtīta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam un Finanšu ministram Jānim Reiram.

Vēstuli rakstījuši Latvijas MVU īpašnieki un pārstāvji:

Ainārs Ērglis, Inga Gorbunova, Mārtiņš Rītiņš, Una Meistere, Daiga Rudzāte, Mārtiņš Kossovičs, Evija Ansonska, Mairita Brice, Ilze Aizsilniece, Bruno Birmanis, Mārtiņš Mielavs, Zane Čulkstēna, Ēriks Dreibants, Ģirts Muižnieks, Una Rozenbauma, Solvita Krese, Dace Bula, Guntis Ērglis - Lācis, Jana Lindberga, Dmitrijs Voloviks, Roberts Smilga, Egils Mednis, Uldis Rudzītis, Sandija Liepkalne, Evija Andžāne Kalniņa, Laura Miglone, Maija Pohodneva, Oskars Jepsis, Agrita Lujāne, Ina Poliščenko, Dana Gritāne, Baiba Renerte, Aija Strazdiņa, Rita Zumberga, Maija Pavlova, Rimants Liepiņš, Liene Kinča, Marika Rozenberga, Reinis Liepiņš, Līva Apermane, Agnese Rudzīte, Jānis Jenzis, Aivars Mackevics, Ērika Šmeļkova, Frančeska Kirke, Žanete Eglīte, Inita Saulīte-Zandere, Aldis Hofmanis, Elīza Drazniece, Baiba Renerte, Jānis Kokins, Māris Vēveris, Irēna Romanovska, Santa Meikulāne, Ieva Jirgensone, Agnese Tauriņa, Indra Krizus, Auguste Petre, Gundars Silakaktiņš, Gatis Rozenfelds, Edgars Zadusko, Pēteris Trups, Māris Kalve, Reinis Pozņaks, Esmeralda Bērtule, Zane Vaivode, Terēze Gruntmane, Sintija Vaivade, Keta Gutmane, Dace Ozoliņa - Slaidiņa, Ieva Kalniņa, Agnese Aljēna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no "Tet" klientiem – mazā un vidēja biznesa pārstāvjiem – šobrīd strādā attālināti visu nedēļu vai vismaz dažas dienas nedēļā, un darbā tie ir saskārušies ar tehniskām problēmām ar datortehniku vai programmatūru.

Par to liecina jaunākā "Tet" klientu aptauja, kas tika veikta jūnijā. Pilnībā attālināti strādā 17% Tet MVU (mazie un vidējie uzņēmēji) segmenta klienti, savukārt nepilna trešdaļa (29%) dažas dienas pavada birojā un dažas strādā no mājām. Ceturtdaļa no tiem, kuri šobrīd vēl turpina strādāt birojā (22%), plāno pāriet uz attālinātu darbu nākotnē.

Gandrīz 40% no aptaujātajiem ārkārtas situācijas laikā saskārās ar tehniskajām problēmām, un visbiežāk tās bija saistītas ar novecojusi tehniku vai programmatūru un nepareizajiem iestatījumiem gan ierīcēs, gan programmatūrā. Savukārt tehnisko atbalstu, darbiniekiem strādājot no mājām, nodrošina mazāk nekā puse uzņēmumu (46%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus

Db.lv, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka vairāk nekā puse (58%) šo uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus.

Aptuveni 90% no tiem MVU, kuri aktīvi izmanto sociālos tīklus, atzīst, ka aktivitātes tajos ir veicinājušas uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu.

Visbiežāk MVU izmanto tādus sociālos tīklus kā "Facebook" (92%) un "Instagram (42%), lai piesaistītu jaunus klientus (63%) un veidotu uzņēmuma atpazīstamību (60%).

"Latvijā ir vairāk nekā 1 miljons sociālo tīklu lietotāju un šī mazo un vidējo uzņēmēju aptauja labi parāda, cik vēl ir liels potenciāls uzņēmējiem izmantot sociālos tīklus, lai pastāstītu par sevi, saviem produktiem vai pakalpojumiem. Dažādi starptautiskie un vietējie pētījumi rāda, ka aptuveni 70% klientu ietekmējas no sociālajiem medijiem pirms veic pirkumus," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vidēji mēnesī vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju interneta pārlūkošanai izmanto mobilos telefonus, vairāk nekā puse (54%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji atzīst, ka viņu uzņēmumu mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm.

To atklāj mobilo sakaru operatora "Tele2" pētījums.

Kā galvenie iemesli, kādēļ mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm, tiek minēti argumenti, ka klienti jau labi tiek galā ar esošo mājas lapas versiju, nav bijis laika to izdarīt un tas ir dārgi.

MVU aptaujā arī noskaidrots, ka gandrīz visi uzņēmēji (90%), kuriem uzņēmuma mājas lapas dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm, par lielāko ieguvumu uzskata nepārtrauktu pieejamību, 22% no viņiem atzīst, ka tas ir veids, kā iegūt vairāk klientu, 19% kā ieguvumu uzsver atzinību no klientu puses, savukārt 12% uzņēmēju norādījuši, kas tas rada viņiem lielākus ienākumus.

"Dati liecina, ka deviņi no desmit mūsu pamata tarifu plānu lietotājiem izmanto internetu savā telefonā. Tas ir kļuvis neaizvietojams palīgs dažādu ikdienas jautājumu risināšanā – arī preču un pakalpojumu iegādē, līdz ar to uzņēmējiem ir būtiski sekot līdzi šīm tehnoloģiju un iedzīvotāju paradumu attīstības tendencēm. Piemēram, šogad jūlijā cilvēki daudz biežāk interneta pārlūkošanai izmantoja telefonu, nevis datoru. Arī mēs esam par to pārliecinājušies, piemēram, "Tele2" mobilās lietotnes lietotāju skaits pēdējā pusgada laikā pieaudzis par 500%, jo klientiem ir ātrāk un vienkāršāk dažādus jautājumus atrisināt ar viedtelefona palīdzību. Turklāt tas ir milzīgs ieguvums arī uzņēmumam – tā ir iespēja uzlabot klientu servisu, kas asas konkurences apstākļos ir ļoti būtisks faktors," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veiksmīgi uzsākto biržā kotētu uzņēmumu Finanšu datu analīzes un pētniecības programmu, kas tika ieviesta šā gada maijā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības atbalstam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paplašina šo iniciatīvu, iekļaujot Baltijas valstu uzņēmumus.

Atbilstoši ERAB līgumam ar Nasdaq Baltijas biržām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, programmā tiek iekļauti trīs Baltijas uzņēmumi - AUGA group (Lietuva), HansaMatrix (Latvija) un Ekspress Grupp (Igaunija).

Programmas ietvaros izveidoto finanšu datu analīzes un pētniecības ziņojumu par AUGA group publicēšana tiek uzsākta ar šodienu, savukārt 15.decembrī tiks publicēts ziņojums par Ekspress Grupp un 18.decembrī ziņojums par HansaMatrix. Šie Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumi programmā piedalīsies divus gadus.

Programma, ko finansē TaiwanBusiness-ERAB Tehniskās sadarbības fonds, nodrošina finanšu datu analīzi un plašāku pētījumu klāstu par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas kotēti biržās Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānija, Serbijā un Slovēnijā. Ziņojumi bez maksas ir publiski pieejami programmas tīmekļa vietnē www.listed- sme.com. Līdz šim pētījumi ir uzsākti par 16 uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Jaunās kapitāla prasības audzēs Eiropas banku klientu izmaksas par 40-45 miljardiem eiro gadā

Žanete Hāka, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno Bāzeles III prasību rezultātā Eiropas bankām būs nepieciešams papildu kapitāls 300-400 miljardu eiro apmērā, kas ir ļoti būtisks kapitāla pieaugums, liecina jaunākais Copenhagen Economics pētījums, kas veikts Eiropas Banku federācijas uzdevumā.

Pētījumā teikts, ka jaunās prasības Eiropas Savienības ekonomikai radīs mazāk ieguvumu nekā izmaksu, un augstākas kapitāla prasības liks paaugstināt aizņemšanās izmaksas Eiropas privātpersonām un uzņēmumiem, kas ietekmēs Ekonomikas izaugsmi, kā arī veicinās darbavietu samazināšanu īstermiņā un vidējā termiņā. Visvairāk cietīs tieši mājsaimniecības un MVU, jo tie tik vienkārši nespēj atrast papildu finansējumu kapitāla tirgos. Kopējā ietekme uz ES IKP tiek lēsta 0,4% apmērā.

Pētījumā lēsts, ka jaunās kapitāla prasības palielinās Eiropas banku klientu izmaksas (augstākās aizdevumu likmēs un komisijas maksās) par 40-45 miljardiem dolāru. Aprēķini licina, ka vidējam aizņēmējam izmaksas pieaugs par 0,12-0,16 procentpunktiemm. Uzņēmumiem tās būs par 0,2 procentpunktiem, MVU - par 0,19 procentpunktiem, mājokļu kredītiem - par 0,1 procentpunktu. Ņemot vērā aizdevumu izmaksu pieaugumu, prognozējams, ka lielie uzņēmumi naudu aktīvāk meklēs kapitāla tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veiksmes stāstus definējam paši

Baltic International Bank Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd notiek darbs pie Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027), kurā paredzēta banku kredītu apjomu palielināšana iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem (atbilstoši NACE klasifikācijai A-K nozares) proporcionāli iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtībai – paaugstinot šo rādītāju no 14% 2018. gadā līdz 23% 2027. gadā.

Saglabājoties Latvijas IKP izaugsmei, banku iekšzemes nefinanšu uzņēmumu kredītu portfelim ir jāpieaug no 4, miljardiem 2018. gadā līdz gandrīz 9 miljardiem 2027. gadā. Paredzētais pieaugums liks bankām ievērojami palielināt bilances.

Vietējā kapitāla bankas aizvien aktīvāk sevi piesaka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas tirgū, izrādot gatavību 2020. gadā nacionālajā ekonomikā izdot jaunus kredītus 220 miljonu eiro vērtībā, tomēr NAP2027 uzstādīto mērķu sasniegšanai ar to nepietiek. Lai panāktu plānoto kreditēšanas pieaugumu, ir nepieciešama ievērojama jaunu nozaru attīstība. Kuras ir perspektīvākās nozares banku skatījumā ar lielāko izaugsmes potenciālu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) otrdien paziņoja, ka pagarinās savu aizdevumu programmu līdz 2020.gada beigām.

Sākotnēji kā programmas noslēguma termiņš tika noteikts 30.septembris, taču līdz ar jauno lēmumu dažādi FRS aizdevumu veidi, sākot no kredītiem mazajam biznesam līdz pat augstāka riska obligāciju iegādes programmai būs pieejami līdz pat gada beigām.

FRS sāka domāt par monetāro stimulēšanas pasākumu samazināšanu, taču martā atkal nācās paplašināt pieejamo instrumentu klāstu, un likviditātes trūkums tirgū, ko veicināja Covid-19 krīze, veicināja sasalumu tirgū un lika FRS atgriezties pie instrumentiem.

“FRS ārkārtas pasākumiem, kas veidoti kā atbilde Covid-19 pandēmijai, bijusi nozīmīga loma tirgus likviditātes uzlabošanā un tirgus funkcionēšanas atjaunošanā,” ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Mnuhins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tirgoties internetā, nepārkāpjot noteikumus

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls/Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir tirdzniecības nākotne, uz ko būtisku ietekmi atstājusi Covid-19 pandēmija. Tomēr pat pēc ārkārtējās situācijas beigām iepirkšanās apjomi interneta vidē turpina palielināties – aizvien vairāk klientu vēlas iegādāties preci, nepametot savus mājokļus. Taču kam jāpievērš uzmanība, lai darbojoties e-komercijā, nepārkāptu noteikums.

Daudzi Latvijas uzņēmumi jau sen pārdod savas preces tiešsaistē, bet citi bija spiesti pārcelt tirdzniecību uz interneta vidi, lai pandēmjas laikā saglabātu biznesu. Daudziem ir izveidotas savas platformas, bet daži izmanto tādas pasaulē zināmas platformas kā "amazon.com", "Etsy" un citas. Turklāt tirdzniecība internetā paver plašākas iespējas – pasaules tirgu iespējams sasniegt vien ar pāris klikšķu palīdzību. Veikt tirdzniecību starptautiski nekad vēl nav bijis tik viegli. Tomēr, arī veicot tirdzniecību internetā, ir jāņem vērā virkne likumdošanas prasību. Turklāt, ja pārdošana notiek starptautiski, jāapzinās, ka noteikumi dažādās valstīs var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas karšu izdevniecības – «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» (Latvija) un «Regio» (Igaunija) – vienojušās par sadarbību automatizēta tiešsaistes tulkošanas risinājuma «TerraLexicon» izstrādē.

Automatizēts tulkošanas risinājums būs paredzēts vārdu tulkošanai un aizstāšanai kartēs un citos grafiskos failos, un to būs iespēja izmantot citiem uzņēmumiem un interesentiem.

Pašlaik pieejamie mašīntulkošanas rīki labi piemēroti tekstu tulkošanai, veicot tulkojumu starp valodām, kuras tulkošanas tirgū uzskata par dominējošām. Tomēr Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas, no kurām lielākā daļa ir reģionālās valodas. Abi sadarbības partneri darbojas dažādos reģionos, un tos ietekmē valodas barjeras, kas tādējādi ierobežo to eksporta potenciālu. Pieejamie tulkošanas rīki nespēj tulkot ģeogrāfiskos nosaukumus, un tulkošana jāveic manuāli, padarot to salīdzinoši dārgāku augsto darbaspēka izmaksu dēļ. Tā kā abu kartogrāfijas uzņēmumu kopīgā interese ir risināt šo problēmu, uzņēmumi vienojušies izstrādāt automatizētu tiešsaistes tulkošanas risinājumu «TerraLexicon».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka Citadele sākusi sadarbību ar savstarpējo aizdevumu platformām

Žanete Hāka, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele uzsākusi partnerību ar Somijas aizdevumu platformu – Fellow Finance, kas apvieno privātpersonas, uzņēmumus un investorus, un vācu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu CrossLend, kas nodarbojas ar aizdevumu investīciju pārvēršanu vērtspapīros.

Banka Citadele veiks ieguldījumus, izmantojot Somijas FintTech uzņēmuma Fellow Finance aizdevumu platformu, kas izsniedz patēriņa un mazo un vidējo uzņēmumu kredītus Ziemeļvalstīs un Centrāleiropā, un CrossLend, kas nodrošina ar aktīviem segtu vērtspapīru izveidi. Sākuma investīciju apjoms ir 15 miljoni eiro.

"Sadarbība ar CrossLend un Fellow Finance ir jauns veids, kā Citadelei paplašināt savu darbību un mācīties no starptautiskiem inovāciju līderiem. Šī partnerība ļaus Citadelei sasniegt jaunus patēriņa un uzņēmumu kreditēšanas tirgus, vienlaikus piedāvājot finanšu pakalpojumus starptautiskā mērogā," saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2020.gads sola vieglāk pieejamus kredītus MVU

Ģirts Kurmis - Bigbank Latvija vadītājs, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais gads Latvijas banku nozares vēsturē paliks ar izteikto piesardzību, kas sekoja Moneyval ziņojuma satricinājumam un divu banku likvidācijas procesam.

Bankas kļuva aizvien skeptiskākas ne tikai pret nerezidentu naudas apkalpošanu, bet arī Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu kreditēšanu. Piemēram, gada otrajā ceturksnī banku iekšzemes kredītportfelis palielinājies tikai par 50 miljoniem eiro, kas pie tā brīža ekonomiskās izaugsmes ir gaužām pieticīgi.

Un tas notiek apstākļos, kad bankām ir jāpiemaksā par eiro atlikumu glabāšanu Eiropas Centrālajā bankā.

Nākamajā gadā par vienu no svarīgākajām tēmām kļūs mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, lai uzturētu ekonomisko izaugsmi un veicinātu inovāciju ieviešanu.

Eiropas Komisija novembra beigās izplatītā ziņojumā vērsa uzmanību uz to, ka MVU ir kritiska loma Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču nelieliem uzņēmumiem ir grūti tikt pie adekvāta finansējumu. Ja situācija nemainīsies, tiem būs grūti ieviest inovācijas un paaugstināt strādājošo kvalifikāciju, kas ir kritiski svarīgi konkurētspējas saglabāšanā. No tā izriet, ka finansētājiem vajadzētu kļūt atvērtākiem pret mazākiem uzņēmumiem un gatavot tiem draudzīgus kreditēšanas piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nestabilo finanšu tirgu, savstarpējo aizdevumu platformas "Twino" darbība ir pielāgota pašreizējai tirgus situācijai, un kompānija ir pilnībā spējīga nodrošināt pilnvērtīgu darbību, stāsta kompānijas Investīciju platformas vadītājs Roberts Lasovskis.

"Mūsu biznesa modelis balstās uz tiešsaistes darbību, tāpēc nav nepieciešamības pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas. "Twino" komanda jau ir veikusi vairākus drošības pasākumus pirmo vīrusa uzliesmojuma pazīmju laikā un rūpīgi pārskatījusi vairākus scenārijus. Kā jau tika prognozēts, pieprasījums pēc finanšu līdzekļiem palielinās, un nekas neliecina, ka tas varētu tuvākajā laikā samazināties. Mūsu riska pārvaldības komanda ir izstrādājusi plānu, kā samazināt aizņēmēju kredītrisku, ierobežojot aizdevuma izsniegšanu jauniem klientiem," viņš skaidro.

Tāpat R. Lasovskis uzsver, ka pielāgotā aizdevumu izsniegšanas politika novērsīs iespējamo kredītrisku, galvenokārt koncentrējoties uz atkārtotiem klientiem ar augstu kredītreitingu, tādējādi pasargājot ieguldījumus. Tajā pašā laikā mārketinga komanda optimizē klientu plūsmas pieaugumu kreditēšanas uzņēmumu mājas lapām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka uzsākusi jaunu atbalsta programmu, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstīt tirdzniecību internetā.

No šodienas, 20. aprīļa, uzņēmēji aicināti programmai pieteikties elektroniski, aizpildot anketu. No visiem pieteikumiem tiks izvēlēti trīs uzņēmumi, kuriem trīs nedēļu laikā "Luminor" kopā ar partneriem palīdzēs uzsākt veiksmīgu e-komercijas biznesu.

"Ārkārtas situācijas radītie pārvietošanās ierobežojumi ir mainījuši patērētāju paradumus, kā arī pārrakstījuši ierasto dienas kārtību uzņēmējiem, tāpēc šobrīd svarīgi ir atbalstīt vietējos, izvēloties to ražotās preces un pakalpojumus. Kopš marta vidus arī bankā uzņēmēju interese par e-komercijas iespējām strauji pieaug, taču redzam, ka ne visiem ir nepieciešamās prasmes vai finanšu līdzekļi, lai patstāvīgi uzsāktu savu preču, pakalpojumu pārdošanu interneta vidē," stāsta Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru