Tirdzniecība un pakalpojumi

Restorāna Naples vadītājs: Restorānos labāki pavāri ir vīrieši

Monta Glumane, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

«Sievietes var garšīgi pagatavot mājās, bet vīrietis redz visu citādāk, tāpēc var radīt inovācijas, izdomāt kaut ko nestandarta,» jautāts, kas ir labāki pavāri - sievietes vai vīrieši, sarunā ar biznesa portālu db.lv saka restorāna Naples vadītājs Dmitrijs Trušins.

«Ja paskatāmies pasaulē, visi slavenākie šefpavāri ir vīrieši,» viņš norāda.

Restorāns šovasar aizvadīs piekto sezonu un tā vadītājs atzīst, ka arī Naples saskaras ar darbinieku trūkumu. Viņaprāt, daudzi cilvēki joprojām turpina izbraukt no Latvijas. D.Trušins uzskata, ka, piemēram, viesmīļa darbs ir viens no grūtākajiem darbiem viesmīlības nozarē, jo visu laiku ir jākomunicē ar viesiem, neatkarīgi no tā, kas ir noticis, vienmēr ir jāsmaida.

«Pat tad, ja klients saka kaut ko nelāgu, tad tik un tā ir jāsmaida un laipni jāatbild. Viesmīļa un pavāra alga ir atkarīga no tā, cik daudz ir darba pienākumu un kāda ir darba pieredze. Domāju, ka visi faktori ir jāsaliek kopā un jāskatās, cik profesionāls ir darbinieks. Mums katru vasaru pirms sezonas ir darbinieku trūkums, jo ziemā strādā mazāk cilvēku. Protams, ka nepieciešami papildspēki, bet tos ir grūti atrast. Mums ir pamata sastāvs un papildu ņemam darbiniekus vasaras sezonai. Tas ir labi tiem, kuri studē Latvijā vai mācās ārvalstīs - atbraucot uz Latviju sezonas laikā var piestrādāt,» komentēja D.Trušins.

Sarunā ar db.lv restorāna vadītājs stāsta, ka Naples pirms pieciem gadiem tika atvērts, jo blakus atrodas restorāna īpašniekiem piederošais naktsklubs First Dacha. «Uzņēmuma vadība vēlējas, lai viesiem naktī būtu, kur paēst. Andrejsalā restorāni strādā līdz pusnaktij vai plkst. 1, tādēļ nakts laikā nebija, kur paēst, un bija jābrauc uz Vecrīgu. Īpašnieks vēlējās izveidot mājīgu vietu, kurā viesi varētu par demokrātiskām cenām paēst,» stāstīja D.Trušins. Viņš novērojis, ka vasaras sezonā klienti restorānu apmeklē pirms došanās uz blakus esošo klubu. Klientu plūsmu ietekmē laikapstākļi un, ja tie ir labvēlīgi, tad daļa apmeklētāju atpūšas restorāna terasē.

D.Trušins atceras, ka sākotnēji Naples bija vien četri galdiņi, terase un baseins, bet katru gadu restorāna vadība cenšas veikt uzlabojumus. «Šobrīd mums nav, kur paplašināties, bet cenšamies uzlabot to, kas jau ir izveidots – atmosfēru, servisu un ēdienu. Ir ļoti daudz pastāvīgo klientu, kas jau pazīst mūsu darbiniekus un kļuvuši gandrīz par draugiem,» pastāstīja D.Trušins.

Vaicājot, vai Latvijā ir pietiekami attīstīta dzeramnaudas kultūra, D.Trušins atzīst, ka tas ir atkarīgs no viesiem. «Daži klienti saprot, ka ir jāatstāj dzeramnauda. Ir klienti, kuri to nesaprot, un nevienam obligāti tā nav jāatstāj. To nedrīkst prasīt, tā klienta izvēle.»

Viņaprāt, citi Andrejsalā esošie restorāni nav Naples konkurenti, jo tiem ir cits koncepts – interjers, cenu politika un arī ēdienkarte. «Mums ir savs urbāns stils, manuprāt, unikāls koncepts, kura nav nekur Rīgā,» teic D.Trušins. Restorāna ēdienkartē uzsvars ir uz itāļu virtuvi. «Taču mēs darām līdzīgi kā Maskavā, lai viesiem būtu viss.»

Piedāvājumā ir arī picas, kurām atrasta pareizā receptūra, un tās tiek ceptas malkas krāsnī. Tāpat restorānā galdā tiek celts pat astoņkājis. D.Trušins novērojis, ka vidējais rēķins divām personām restorānā ir, sākot no 35 līdz 50 eiro.

«Nav galvenais, kas ir piegādātājs. Svarīga ir laba kvalitāte. Ir jādomā, no kurienes paņemt svaigāko - gaļu, zivis un citus produktus. Tas, vai tie ir tieši no Latvijas, ir otrajā plānā,» stāsta D.Trušins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Andrejsala un tās attīstība - no uzņēmēju skatu punkta

Monta Glumane, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Andrejostai ir potenciāls kā biznesa vietai, vai arī tas jau ir izsmelts? Biznesa portāls Db.lv aptaujāja Andrejsalā strādājošos uzņēmumus, lai uzzinātu, kāds ir viedoklis par šīs Rīgas daļas attīstību.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas uzsāka sava biznesa attīstību Andrejsalā, bija alkoholisko dzērienu veikalu tīkls Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins Db.lv stāsta, ka 2009. vai 2008. gada beigās sāka meklēt vietu, kur Rīgā attīstīt biznesu. Galvenais nosacījums bija, ka tam jābūt blakus pasažieru ostai.

«Tajā laikā daudz braukāju un skatījos, un Andrejsala šķita pilnīgi pamesta zona. Šķita, ka te nedrīkst pat nākt iekšā. Nevarēja saprast, vai te ir muitas zona, un te viss izskatījās pamests. Te laikam darbojās viens klubs - The First. Tad kaut kā viss salikās tā, ka mēs dabūjām šīs telpas. Varbūt tā doma bija crazy, jo cilvēki galīgi nezināja, kas ir Andrejsala un Andrejosta. Sākām darboties, un no sākuma te bija pabriesmīgi skati. Te spoki staigāja - panki un tā tālāk. Taču viss ir attīstījies, un šodien te ir viena no labākajām vietām Rīgā. Te ir ļoti daudz labu restorānu, vienkārši jauka vieta ar jauku auru,» komentēja A.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcu tīkla «Double Coffee» īpašnieka SIA «DC restorāni» valdes locekļa amatu atstājis Nikolajs Žuravļevs, kurš šo amatu ieņēma kopš 2012. gada, un uzņēmuma valdē iecelti divi jauni valdes locekļi, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DC restorāni» valdē no jauna iecelti valdes locekļi Rūdolfs Melnis un Irina Siziha. Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Andrejs Ņilovs apstiprināts amatā uz jaunu pilnvaru periodu.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 20.maijā.

Uzņēmums SIA «DC restorāni» reģistrēts 2004. gadā, tā pamatkapitāls ir 853 723 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir AS «DC Holding». 2018. gadā SIA «DC restorāni» apgrozījums bija 4,303 miljoni eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kuri sasniedza 472 tūkstošus eiro. Pērn SIA «DC restorāni» nodarbināja vidēji 220 darbiniekus, un tā kopējie maksājumi budžetā veidoja 990 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jahtu centra Andrejosta teritorijā, Eksporta ielā 1D un 1E, tiks būvēta jauna biroju ēka un viesnīca, informē projekta pasūtītājs SIA RJC Andrejosta.

«Mums kā Andrejostas teritorijas īpašniekiem šis projekts ir veidojies organiski, teritorijai atrodoties pašā Daugavas krastā. Ūdens mala jau sen pirms konkrētām attīstības iecerēm tikusi izmantota kā jahtu piestātne un apkalpošanas vieta. Mūsu mērķis ir šīs tradīcijas saglabāt. Tādēļ projektā stingri pieturamies pie lēmuma, ka ūdensmala būs apzaļumota un publiski pieejama gājējiem, publiskajām funkcijām un atpūtai, kā arī domājam par iespējām aktīvi izmantot pašu akvatoriju,» paziņoja Uģis Stīpnieks, SIA RJC Andrejosta projekta vadītājs.

Viņš informēja, ka jau kopš 2003. gada spēkā ir Andrejsalas un tai pieguļošo teritoriju detālplāns. Vienlaikus Andrejostas akvatorija pretējā pusē, pasažieru termināla teritorijai tika izsludināts starptautiskais metu konkurss par šīs teritorijas attīstību, kurā uzvarēja Uldis Lukševics ar savu arhitektu biroju NRJA. U. Lukševics ir arī autors tām trim ēkām, kuras iecerētas Andrejostas attīstības projektā. Plānotais investīciju apjoms netiek atklāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesmīlības nozares restartam rīkos divas Rīgas restorānu nedēļas

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 29.jūnija līdz 12.jūlijam notiks Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Projektā pieteikušies 32 restorāni. "Nav noslēpums, ka viesmīlības nozare ir viena no tām, kas šo pēdējo mēnešu laikā cietusi vissmagāk, tāpēc brīdī, kad restorāni nesen ir vēruši savas durvis un ar nepacietību gaida apmeklētājus, ir īstais laiks Restorānu nedēļām. Šoreiz gardēžu svētki norisināsies divas nedēļas, lai varētu apkalpot visus viesus, kā arī piesaistīt vairāk kaimiņvalstu tūristu. Restorānu nedēļas laikā lūdzam cilvēkus būt saprotošiem, ja rezervāciju nevar veikt vēlamajā laikā katru dienu - restorāni vēl atkopjas no krīzes ierobežojumiem," uzsver Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Jau ziņots, ka RTAB ir uzsācis kampaņu "Rīga bez Tevis nav Rīga", kuras uzdevums ir mudināt cilvēkus apmeklēt jau iecienītas Rīgas vietas, kā arī atklāt jaunas galvaspilsētas garšas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dienas Bizness

FOTO: Latvijas restorāni atzīti kā labākie Baltijā

Laura Mazbērziņa, 04.04.2019

Starptautiskā konkursā noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas, Igaunijas un Lietuvas restorāni un bāri. Tālāk galerijā Top20!

Foto: facebook.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Wine List Awards konkursa ietvaros noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas un Baltijas restorāni.

Konkursā, kurā kopumā tika vērtēti 38 Baltijas un Baltkrievijas vadošie restorāni, vīna bāri, viesnīcu restorāni, par labākajiem tika atzīti Latvijas un Igaunijas vīna bāri un restorāni. Par uzvarētāju kopvērtējumā tika atzīts vīna bārs Vieta, balvu par labāko vīna kartes prezentāciju un iedvesmojošāko t.s. zemnieku šampaniešu kolekciju Baltijā – šampaniešu bārs Modernists, balvu par iespaidīgāko šampanieša piedāvājumu Baltijā ieguva Magnum Bar, balvu par labāko viesnīcas restorāna vīna karti – Gutenberga terase, bet balvu par labāko restorāna vīna karti Baltijā – restorāns Vincents.

Žūrija, kuras sastāvā ietilpa Baltijā, Eiropā un pasaulē atzīta vīna profesionāļi, vīnu kartes vērtēja 100 punktu skalā, analizējot vīna karšu saturu (pārstāvētie vīni, ražas gadi, atbilstība restorāna virtuvei un specifikai, specializācija), izcenojumus, prezentāciju un pārskatāmību, kā arī pārsteiguma elementu. Restorāniem tika piešķirti vienas, divu un trīs zvaigžņu Baltic Wine List Awards apbalvojumi, kā arī Recommended statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdiena piegādes platformā „Wolt” tagad ir iespējams pasūtīt SIA „Terra Restorāni” jaunā zīmola „Terra Meksika” ēdienu ar piegādi. Drīzumā šāda iespēja tiks nodrošināta arī jaunajā ēdiena piegādes platformā „Bolt Food” un SIA „Terra Restorāni” mājaslapā.

SIA „Terra Restorāni” līdzīpašniece Ilze Megne skaidro, ka jaunā un tikai ēdiena piegādes platformām paredzētā zīmola „Terra Meksika” ieviešanai ir divi iemesli. Pirmkārt, digitalizācija, kas šobrīd ir teju neizbēgama ēdināšanas nozares sastāvdaļa. Attīstības nolūkos uzņēmums nolēma sekot šai tendencei. „Ēdiena piegādes platformas mums sniedz iespēju testēt, ieviest un pilnveidot jaunas koncepcijas, neinvestējot ievērojamus līdzekļus fizisku restorānu atvēršanā. Savā ziņā tas mums ļauj strādāt elastīgi, līdzīgi kā jaunuzņēmumiem,” viņa teic.

Otrs iemesls ir jūtīgais darbaspēka jautājums un tā strauji augošās izmaksas. „Terra” visu gatavo paši un tas prasa lielus darbaspēka resursus. Alternatīva ir iegādāties pusfabrikātus, tādējādi samazinot ēdiena gatavošanā iesaistīto darbaspēku. Taču I. Megne uzsver, ka nav gatava kompromisam uz kvalitātes rēķina. „Mums svarīgi ir saviem viesiem nodrošināt augstvērtīgu ēdienu. Strādājot tikai piegādes formātā, atkrīt viesmīļu iesaiste kā klasiskā restorānā, kas attiecīgi samazina restorānam nepieciešamo darbaspēka apjomu,” viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mūsdienās nevar piedāvāt visu visiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Noteikti pasaulē labākie restorāni

Žanete Hāka, 27.02.2019

«Gada restorāns», ieguvis arī balvu kategorijā «Attālākā atrašanās vieta»: Wolfgat

Atrašanās vieta: Paternostera, Dienvidāfrika

Foto: no kompānijas mājaslapas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā World Restaurant Awards noteikti pasaulē labākie restorāni, raksta Business Insider.

Nominantus 18 kategorijās (restorāni, šefpavāri, ēdieni un pasākumi) vērtēja 100 eksperti un restorānu kritiķi no visas pasaules, piešķirot tādus apbalvojumus kā, piemēram, «Attālākā atrašanās vieta», «Labākā atmosfēra» un citi. Restorāni vērtēti gan oficiālajās kategorijās, gan mazāk oficiālās, piemēram, «Gada Instagram profils», «Gada šefpavārs bez tetovējumiem» un citas.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuri ir pasaulē labākie restorāni šobrīd!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apollo Group pārņem Vapiano restorānu īpašnieku Baltijas valstīs un Somijā

LETA--BNS, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izklaides pakalpojumu grupa «Apollo Group» turpina paplašināties un pārņem kompāniju «Piano Group», kurai Baltijas valstīs un Somijā pieder restorāni «Vapiano».

«Piano Group» pieder septiņi restorāni, no kuriem trīs atrodas Tallinā, divi Helsinkos un pa vienam Tartu un Viļņā. Pērn grupas apgrozījums bija 12 miljoni eiro. Visā pasaulē kopumā ir 235 «Vapiano» franšīzes restorānu.

Viens no «Apollo Group» īpašniekiem Ivars Vendelins sacīja, ka uz klientiem orientētā koncepcija ļāvusi «Vapiano» kļūt par labi pazīstamu zīmolu. «Līdzsvars starp svaigu un veselīgu ēdienu un izcilu itāļu virtuvi, ko viņi radījuši, sniedz spēcīgas pozīcijas pašlaik strauji augošajā sabiedriskās ēdināšanas tirgū,» Vendelins sacīja un piebilda, ka «Apollo» portfelī līdz šīm nebija itāļu virtuves.

«Mēs plānojam paplašināties un atvērt jaunus «Vapiano» restorānus Baltijas valstīs un Somijā, kas kļūs par pirmo «Apollo Group» biznesu ārpus Baltijas valstīm,» norādīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas jaunuzņēmums ResQ Club savā tiesšaistes platformā jau palīdzējis «izglābt» pusotru miljonu ēdiena porciju

Katru mēnesi cilvēki izmanto ResQ Club, lai izglābtu desmitiem tūkstošu maltīšu no nonākšanas atkritumos. Uzņēmumam ir vairāk nekā tūkstoš partneru, kuri aktīvi piedāvā savu pārpalikušo ēdienu platformā, to vidū ir kafejnīcas, restorāni, pārtikas veikali. Tai ir pusmiljons reģistrēto lietotāju, no kuriem 25% ir veikuši pirkumus. Ideja par tiešsaistes platformu ēdienam, kas palicis pāri, nav ļoti jauna, un līdzīgas platformas Eiropā ir bijušas jau iepriekš. «Mūsu gadījumā tas sākās ar bufetēm – Somijā ir attīstīta pusdienu bufešu kultūra, un joprojām vairums pārpalikumu sabiedriskajā ēdināšanā nāk no tām. Mums tas bija dabisks sākumpunkts,» stāsta Sauli Bēms (Sauli Böhm), ResQ Club Oy vadītājs. Līdzīgas iniciatīvas šobrīd parādās daudzviet. «Es uzskatu, ka šajā jomā ir viegli ienākt, tāpēc redzam arvien vairāk vietējo spēlētāju. Manā skatījumā, tā ir laba lieta, jo cilvēki arvien vairāk tiek izglītoti par šo lietu un iespējamiem risinājumiem,» viņš saka. Ir arī tādi restorāni, kas gatavo ēdienu tikai no produktiem, kas kādam ir palikuši pāri. Arī šis virziens S. Bēmam šķiet atzīstams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Noteikti 50 pasaules labākie restorāni

Žanete Hāka, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā World's 50 Best Restaurant Awards laikā nosaukti pasaulē labākie restorāni, raksta Business Insider.

Pasaules labākos restorānus izvērtējuši vairāk nekā 1000 starptautiskie šefpavāri, ēdienu kritiķi un ceļojošie gardēži.

Šajā gadā ieviests jaunums, ka, restorāni, kuri iepriekš ieguvuši pirmo vietu, vairs sarakstā netiks iekļauti, bet tos iekļaus speciālā sarakstā.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuri ir 50 pasaules labākie restorāni!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ķirsons: 30 gadus Lido ir bijis līderis savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Lido restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, taču līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā, stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, piebilstot, ka 30 gadus uzņēmums bijis līderos savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt.

Cik restorānu patlaban kopumā atvēris Lido, un kā vērtējat darbību aizvadītajā gadā?

Pagājušo gadu vērtēju kā labu, taču vienmēr ir, kur tiekties. Jaunatvērtie objekti strādā veiksmīgi un mums nesuši jaunas zinības par to, kas mums ir tālāk jādara, par laimi, attīstībā neesam apstājušies. Lido tīklā Latvijā ir 13 restorāni un 3 veikali un aprīlī atkal atvērsim LIDO vasaras terasi Jūrmalā. Tallinā turpina strādāt trīs restorāni, Berlīnē – pašlaik viens. Kopumā uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā pieauga par 5% un kopumā bija 54 miljoni.

Vai ir darbi, ko vēl nepaspējāt paveikt?

Tiesa gan, vienu svarīgu darbu mums pērn neizdevās īstenot – ieviest jaunu atalgojumu sistēmu. Pērn algas vēlējāmies izlīdzināt ar Eiropas vidējo darba samaksu, taču tas vēl ir procesā, un tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais no tiem – aug izejvielu cenas, un tas mums traucē. Darām visu, lai izejvielu cenas noturētos esošajā līmenī, jo, saprotiet – tautai šodien nav lielāki ienākumi, un mums ir jārēķinās arī ar cilvēkiem. Daudzi vēlas nopelnīt uzreiz un kļūt bagāti jau šodien, taču kādreiz ir jāsavelk jostas. Ir periodi, kad nepelni un strādā, lai nākotnē varētu pelnīt, un mēs to darām, bet daudzi to nesaprot un saka – nē, man vajag šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

McDonald’s attīstības licences turētājs Premier Capital iesaldē kapitālu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lido plāno vienkāršot administratīvos procesus un uzlabot darbības efektivitāti

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums «Lido» plāno vienkāršot administratīvos procesus un uzlabot darbības efektivitāti, līdz šim divos atsevišķos uzņēmumos iekļautos «Lido» restorānus Latvijā reorganizācijas ceļā apvienojot vienā uzņēmumā - «Lido», pastāstīja kompānijas valdes loceklis Ramuss Pētersons.

«Lai vienkāršotu uzņēmuma administratīvos procesus un uzlabotu darbības efektivitāti, pašlaik notiek «Lido» grupas uzņēmumu struktūras vienkāršošana. Līdz šim «Lido» restorāni Latvijā bija iekļauti divos atsevišķos uzņēmumos, kas pēc reorganizācijas tiks apvienoti vienā uzņēmumā - AS «Lido»,» sacīja Pētersons.

«Izmaiņas skars tikai dažādus juridiskos un finanšu uzskaites procesus, un «Lido» darbības būtība - piedāvāt klientiem svaigu, dabīgu un pilnvērtīgu ēdienu - paliks nemainīga,» skaidroja Pētersons.

Oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publiskotie paziņojumi liecina, ka «Lido» ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju, iegūstošajai sabiedrībai «Lido» pievienojot «Lido Domina».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien Vecrīgā ceturto gadu aizvadīts "Live Rīga" organizētais ielu ēdiena festivāls jeb "Riga Street food festival". Sešpadsmit Rīgas restorānu šefpavāri izgāja ielās, lai pagatavotu savu interpretāciju par Latvijas "street food".

Mērķis organizēt festivālu janvārī pirms vairākiem gadies radies galvenokārt, lai piesaistītu Latvijai tūristus arī mierīgākajā ziemas sezonā. Šogad festivāls sevišķi ticis reklamēts tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, kas nozīmē, ka arī šādi pilsēta, iespējams, piesaistījusi jaunus viesus, pauž Rīgas Tūrisma Attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Viņa atklāj, ka šogad no dalībnieku puses atsaucība bijusi ļoti liela, nācies pat izlozes kārtā izvēlēties, kuri restorāni varēs piedalīties. Ja pirmo reizi organizējot "Street Food" festivālu ziemā, -15 grādu salā, nācies pierunāt restorānu saimniekus un pavārus šādai avantūrai, tad tagad lielākoties visi, kas tika uzaicināti, uzreiz arī piekrituši dalībai pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves restorānu tīkls "LIDO" no 12. maija atkal ver durvis apmeklētājiem.

Šonedēļ darbu atsāks "LIDO Vērmanītis", bet nākamnedēļ – vairāki "LIDO" restorāni lielākajos tirdzniecības centros. Līdz maija beigām uzņēmums plāno atsākt darbu visos restorānos.

Pievienojoties aprīlī Ādažos jau atvērtajam restorānam "LIDO Apelsīns", pašlaik apmeklētājiem atvērti arī trīs "LIDO" veikali un "LIDO Spices" kafetērija. 12. maijā durvis klientiem vērs "LIDO Ķirsons Māja" bistro un "LIDO Damme", bet 14. maijā darbu atsāks "LIDO Vērmanītis". Savukārt nākamnedēļ plānots atvērt "LIDO" restorānus tirdzniecības centros "Domina", "Spice" un "Alfa".

Jau 11. maijā atvērti arī "LIDO" restorāni Igaunijā, tostarp tieši pirms ārkārtas stāvokļa rekonstruētais "LIDO Solaris".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais iepirkšanās un izklaides centrs «Akropole» durvis apmeklētājiem vērs 4. aprīlī. Teju 170 nomnieku vidū būs gan modes un dzīvesstila preču veikali, gan dažādu pakalpojumu sniedzēji, restorāni un kafejnīcas. Tirdzniecības centrā atradīsies «Maxima XXX» veikals. Būs pieejama stāvvieta 2300 automašīnām.

Kā norāda «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis Kaspars Beitiņš, jaunākās tendences arhitektūrā un interjerā apvienotas ar bijušās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas vēsturisko mantojumu.

«Akropolē» tiks atvērts Baltijā pirmais multizīmolu veikals «Van Graaf», Latvijā pirmais modes preču veikals «Oysho», apavu veikals «Deichmann», kā arī pirmais sporta preču veikals «USC». Tirdzniecības centrā būs plašākie zīmolu «Zara» un «Reserved» veikali Latvijā, kā arī pirmais zīmola «River Island» veikals, kas piedāvās kolekciju arī vīriešiem.

Tirdzniecības centrā būs apmēram 30 restorāni un kafejnīcas, piemēram, Latvijā pirmie restorānu ķēdes «Grill London» un «Paslēptās receptes» restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā.

Pēc Valsts asinsdonoru centra datiem, šoreiz asinsdonori palīdzējuši 51 cilvēkam. Šoreiz ieradās arī divi pirmreizējie donori. Vairākus nepieņēma, jo nebija sagatavojušies asinsnodošanas reizei.

Kas jāzina un kā jāsagatavojas asins ziedošanai?️

24 stundas pirms asins ziedošanas vēlams:

● Ēst tikai veselīgu uzturu, nepārēsties.

● Dzert papildu šķidrumu (vismaz 1,5l - 2l dienā).

2-3 stundas pirms asins ziedošanas:

● Viegla maltīte,

● 3 - 4 glāzes šķidruma,

● Nesmēķēt.

Asinis nedrīkst nodot tukšā dūšā, ja nav bijis pilnvērtīgs miegs un ja pēdējo 24 stundu laikā lietots alkohols vai enerģijas dzērieni.

Valsts asinsdonoru centrs informē, ka izbraukuma busiņu var izsaukt uz jebkuru vietu un organizēt donoru dienu arī sava uzņēmuma, apkaimes ietvaros. Intereses gadījumos sazināties ar izbraukumu projektu vadītāju Sabīnu Teicāni: 29475216. Vairāk informācijas ir pieejama arī centra mājas lapā: https://www.vadc.lv/

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkārt daudz krāšņu, gaumīgu, muzikālu un dzirkstošu pasākumu. Katrai gaumei citādāks, ar milzu izvēles iespējām, jo mūsu sabiedrība ir ļoti attīstījusies un izglītojusies pasākumu sfērā un ļoti atbildīgi un rūpīgi ir izsecinājuši – kas priekš viņiem ir labs, interesants un apmeklētības vērts pasākums.

Šogad 2.maijā savu otro sezonu atklāj Andrejostas kvartāls, kas pasākumu un izklaides industrijas tirgū ir pavisam jaunatklāts, proti, 2018.gada vasaras nogalē norisinājās pirmais Latvijas modes tirgus Andrejostas kvartālā.

Andrejostas kvartāla mērķis un vīzija ir, lai būtu viegli, saprotami, nesarežģīti, bet gaumīgi, mūsdienīgi, kvalitatīvi un kreatīvi. Bez liekas pompozitātes, taču ar pārsteigumu pilniem pasākumiem, kvalitatīvu mūziku un māksliniekiem, radošiem un talantīgiem cilvēkiem, gardu maltīti un dzērieniem, kas pieejami ikkatram! Andrejostas kvartāla radošie organizatori Dāvis Čīma un Šarlote Lēnmane par Andrejostas kvartālu: “Atmosfērai jābūt dabīgai, ne mākslīgi radītai. Mūsu galvenais mērķis būtu, lai cilvēki gribētu atkal un atkal atgriezties pie mums Andrejostā. Neformālā, taču krāšņā atmosfēra, ko sniedz arī tieši mūsu lokācija – pie pašas Daugavas pretī ostai.“

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sava izbraukuma treilera iegāde un aprīkošana ar vajadzīgām iekārtām nav lēts prieks, bet ēdinātāji uzsver, ka tas atmaksājas

Līdz ar ielas ēdiena (jeb street food) popularitātes pumpuru šķilšanos Latvijā naskāk šajā jomā sāk darboties gan esoši, gan jauni ēdinātāji. Kādreiz āra pasākumos ēdinātāji virtuvi iekārtoja katru reizi no jauna, tagad daudzi novērtē treilera jeb virtuves uz riteņiem priekšrocību, un šādi braucamie tiek iepirkti un publiskos pasākumos sāk sakuplot straujāk.

Līdz ar šo pavasari SIA Bao Bun Latvia piedzīvo savu otro sezonu izbraukumu ēdināšanas nodrošināšanā. «Mēs neiegādājāmies kafejnīcu uz riteņiem, to izveidojām paši no nulles – nopirkām metāla kasti jeb piekabi un to pielāgojām tirdzniecībai un gatavošanai. Pieaicinot nepieciešamos meistarus, piemēram, galdnieku un elektriķi, to izveidot nebija sarežģīti, bet laikietilpīgi gan, lai visu izdarītu pareizi. Īpaša uzmanība tika pievērsta vizuālajam noformējumam – kā izskatās, kad kafejnīca ir atvērta vai aizvērta, un braucot. Tāpat svarīgi bija izveidot pārskatāmu ēdienkarti un nodrošināt saprotamu rindas sistēmu. Kopumā treilera izveide un aprīkošana iekļāvās aptuveni 12 tūkst. eiro, un investīcijas esam atguvuši iepriekšējā sezonā,» stāsta SIA Bao Bun Latvia direktore un līdzīpašniece Monta Vecozola. Viņā šajā biznesā sāka darboties, jo šķita interesanti, ka Latvijā beidzot sāk attīstīties ārvalstīs tik populārā ielu ēdiena kustība, kas sniedz iespēju doties pie cilvēkiem, nevis tos tikai uzņemt pie sevis. Viņasprāt, izbraukuma formāts sniedz iespējas strādāt ļoti dažādā, interesantā un dinamiskā vidē, cieši komunicējot ar dažādu nozaru un vecumu cilvēkiem, veidojot plašu klientu loku.

Komentāri

Pievienot komentāru