Jaunākais izdevums

Kavējot likumā noteikto termiņu, Rēzeknes dome ceturtdien beidzot pieņēmusi pilsētas budžetu.

Normatīvie akti nosaka, ka pašvaldībām budžeti ir jāpieņem divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas, sekojoši 2024.gada budžeti pašvaldībām bija jāpieņem līdz 21.februārim. Rēzeknes pilsēta bija vienīgā pašvaldība Latvijā, kas to nebija izdarījusi, jo tajā valdošā partija "Kopā Latvijai" ilgu laiku nevarēja izšķirties nobalsot par taupības pasākumu veikšanu pilsētā.

Rēzeknē pieņemts budžets bez deficīta 52 miljonu eiro apjomā. Saistību apjoms budžetā ir 21,9%. Pamatsummu atmaksai ieplānoti 2,4 miljoni eiro, aizdevuma procentu atmaksai - 3,4 miljoni eiro.

Kā informēja finanšu pārvaldes vadītāja Velta Vekšina, saistību lielais īpatsvars izskaidrojams ar to, ka iepriekšējos gados budžeta ieņēmumos bija iekļauti būtiski Eiropas struktūrfondu līdzekļi.

No mēra amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") ierosināja budžetā neparedzēt četru dienu darba nedēļu pašvaldības administrācijai, jo līdz 1.martam pašvaldības plānotie ieņēmumi pārsniedz plānotos par 0,5 miljoniem eiro. Šī summa pilnībā nosedzot plānoto ietaupījumu no četru dienu darba nedēļas.

Vekšina informēja, ka arī pērn bijusi plānoto ieņēmumu pārpilde kopsummā par gandrīz miljonu eiro.

Par budžetu balsoja astoņi no 12 klātesošajiem domes deputātiem.

Pēc budžeta pieņemšanas deputāti vienbalsīgi atbalstīja arī lēmumu lūgt aizņēmumu no Valsts kases nedaudz vairāk nekā 4 miljonu eiro apmērā.

Kā ziņots, Finanšu ministrija vērtēs Rēzeknes iespējas saņemt aizdevumu finanšu stabilizācijai, ja Rēzeknes dome pieņems sabalansētu budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinuma būvniecības uzņēmums "Monum" ar tā piesaistītajiem partneriem izslēgts no elektrības pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) bateriju sistēmu iepirkuma, vēsta LTV raidījums "De facto".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka AST pagājušajā nedēļā parakstīja 77,07 miljonus eiro vērtu līgumu par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē ar Vācijas uzņēmumu "Rolls-Royce Solutions".

Kā vēsta LTV, iepirkuma gaitā no pretendentiem tika izslēgts par dažiem miljoniem lētāks piedāvājums no "Monum", jo sadarbību nav rekomendējis SAB, savukārt uzvarētāja piedāvājumā esot redzamas saites ar "būvnieku karteli", kas gan nav bijis pamats pretendentu izslēgt.

Kopumā pēdējā konkursā piedāvājumus iesnieguši trīs pretendenti - itāļu "Nidec ASI", Vācijā reģistrētais "Rolls-Royce Solutions" un "Monum", kas piedāvāja darbus izdarīt vislētāk - par 74,6 miljoniem eiro. Taču viņus no iepirkuma izslēdza, pamatojoties uz rekomendāciju no SAB. Atzinums bijis negatīvs nevis par pašu "Monum", bet gan tā piesaistītu partneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) atklātajā iepirkumā procedūrā par elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas (BESS – Battery Energy Storage System) piegādi un uzstādīšanu apakšstacijās Tumē un Rēzeknē saņēma trīs piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko tika atzīts Vācijas uzņēmuma Rolls-Royce Solutions GmbH piedāvājums.

"Bateriju sistēmas ir nozīmīgs infrastruktūras projekts Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei, ļaujot nodrošināt nepieciešamās tīkla balansēšanas rezerves, kuru apjoms pēc sinhronizēšanās būtiski palielināsies. Esmu gandarīts, ka profesionālā AST iepirkumu komisijas darba rezultātā tika nodrošināta konkurence piegādātāju starpā, kas ļāva izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, un nepieciešamās iekārtas nodrošinās viens no pasaules atpazīstamākajiem enerģiju uzkrājošu sistēmu ražotājiem. Būtiski, ka šim projektam esam spējuši piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā 85% apmērā," pauž AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole: Rēzeknes rīcībā budžeta un finanšu vadībā nav ievēroti tiesību akti

Db.lv, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rēzeknē nošauts uzņēmējs, kas atradās jaunā Latvijas bagātāko cilvēku saraksta 64. vietā

pietiek.com/LETA, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā apliecina vairāki neatkarīgi informācijas avoti, šodien Rēzeknē nošauts zemnieku saimniecības Lūsēni īpašnieks, 1963. gadā dzimušais Andris Ļubka. Viņš jaunajā Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā, ko Dienas Bizness publicēs šā gada decembrī, bija augstajā 64. vietā, raksta portāls pietiek.com.

Valsts policija Rēzeknē aizturējusi aizdomās par slepkavības izdarīšanu meklēto Igoru Haitu. Policija veic nepieciešamās procesuālās darbības, izmeklēšana turpinās.

17. novembrī, ap pulksten 13.58 Valsts policija saņēma informāciju, ka Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 190A pie būvniecības veikala raidīti vairāki šāvieni pret 1963. gadā dzimušu vīrieti, kurš notikuma vietā no gūtajiem ievainojumiem gāja bojā, pēc kā šāvējs pameta notikuma vietu ar automašīnu VW Touareg.

Skaidrojot notikušā apstākļus, iegūta informācija, ka šāvējs ir 1975. gadā dzimušais Igors Haits.

Patlaban notiek izmeklēšana un tiek veiktas nepieciešamās procesuālās darbības. Šobrīd policijas rīcībā esošā sākotnējā informācija liecina, ka mirkli pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas starp iesaistītajām personām notika savstarpējs konflikts, vēsta LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iedzīvotāju skaita kritums 34 gadu laikā par teju 30% ir satraucošs fakts, jo depopulācija notikusi bez kara, milzīgām dabas vai tehnogēnām katastrofām.

Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par to, ka 2024. gada 1. aprīlī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,863 miljoni, kas ir par 22,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada 1. aprīlī, nepārsteidz, tomēr pašlaik nav ne mazākā cerību stariņa par to, ka valsts iztukšošanās neturpināsies. Proti, šāgada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 3154 jaundzimušie, bet miris 7371 cilvēks. Skaitļi pierāda: dzimstība joprojām ir par 54% zemāka nekā mirstība. Tas nozīmē, ka perspektīvā Latvijā cilvēku – bagātību radītāju – būs vēl mazāk. Jautājums ir – kas ražos preces, sniegs pakalpojumus, maksās nodokļus valsts makā, no kura finansē sabiedrībai nepieciešamos veselības, izglītības, infrastruktūras, drošības un citus pakalpojumus? Tātad darba devējiem darbinieku nav un nebūs – tas savukārt nozīmē, ka ir liels risks, ka savus investīciju projektus bizness attīstīs citās valstīs. Savukārt Latvijā – mazāk vērtības radītāju, mazāk nodokļu naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt uz plkst.6.30 apledojums vietām Latgalē, Zemgalē un Vidzemē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 63 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības.

Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:

• Vidzemes šoseja (A2) no Vangažiem līdz Augšlīgatnei, no Virešiem līdz Veclaicenei;

• Valmieras šoseja (A3) no Raganas līdz Braslas tiltam

• Daugavpils šosejas (A6) no Skrīveriem līdz Nīcgalei;

• Jelgavas šoseja (A8) no Olaines līdz Meitenei;

• Liepājas šoseja (A9) no Kaģiem līdz Apšupes krustojumam;

• autoceļš Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) Visa maršruta garumā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniegs un apledojums arī šorīt lielā daļā Latvijas teritorijas apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi".

Šorīt agrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Tallinas šoseju posmā no Berģiem līdz Tūjai, pa Vidzemes un Valmieras šosejām, pa Rīgas apvedceļu, pa Bauskas un Jelgavas šosejām, pa Liepājas šoseju no Rīgas līdz Skrundai un pa Ventspils šoseju.

Tāpat apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Daugavpils šosejas posmā no Skrīveriem līdz Paterniekiem, pa ceļu Jēkabpils- Rēzekne- Terehova, pa ceļu Grebņeva- Rēzekne- Daugavpils, pa Kokneses šoseju no Kokneses līdz Skrīveru pagriezienam un pa Daugavpils un Rēzeknes apvedceļiem.

Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā, izņemot Liepājas apkārtni.

Sniegotos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 146 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar interesentiem (produktu pircējiem) Latvijas Finieris ir gatavs veidot straujāku attīstību un ir atvērts sadarbībai ne tikai saistībā ar meža nozares produktiem, bet izskata arī iespējas ieguldīt ārpus sava tradicionālā produkta — saplākšņa.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis. Viņaprāt, lai arī bērza saplākšņa noieta tirgos joprojām ir augsta nenoteiktība un nestabilitāte un uzņēmums jau trešo gadu strādā ar darba plānu trijiem mēnešiem, tomēr tas nav iemesls, lai neveiktu būtiskas investīcijas. Tāpēc ir uzsākta saplākšņa ražotnes paplašināšanas projekta īstenoša Rēzeknē, kā arī uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidota industriālo sveķu ražotnes projekta īstenošana.

Kāda ir situācija bērza saplākšņa tirgū?

Sarežģīta, ar lielu nenoteiktību. Tomēr tā ir atkarīga no tirgus ģeogrāfiskās atrašanas vietas, produktu segmenta un arī konkrētās industrijas — transporta, būvniecības — situācijas. Proti, vienā valstī saplākšņa patērētāji konkrētajā sfērā ir ļoti piesardzīgi, savukārt kaimiņvalstī tieši pretēji - optimistiski. Latvijas Finieris kā bērza saplākšņa piegādātājs jūtas tik stiprs, cik stipri ir šī produkta industriālie patērētāji ārzemēs. Vienlaikus, strādājot vairāk nekā 70 pasaules valstu tirgos ar dažādu sektoru industriālajiem patērētājiem, ir iespējas ar pieaugumu vienā noieta reģionā vai valstī kompensēt samazinājumu citos reģionos, valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizētais protests 5.februārī sāksies pulksten 11.00, un tas notiks 16 Latvijas pilsētās. Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem.

Protesti plānoti Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra Latvijas reģiona iepriekš definētās lokācijās.

"Protestu laikā mēs aicinām protesta dalībniekus netraucēt operatīvā transporta kustībai un ievērot miermīlīgu pārvietošanos ar lauksaimniecības un cita veida tehniku. Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12.februārī esam gatavi doties uz Rīgu," informē J. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Wolt paplašinās Ādažos un Baltezerā

Db.lv, 14.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Wolt” platforma un piegādes pakalpojumi pieejami arī Ādažos un Baltezerā. Šī gada laikā tehnoloģiju uzņēmums paplašinājis savu darbību ārpus Rīgas un tagad savus pakalpojumus piedāvā jau 13 dažādās Latvijas pilsētās.

Līdz ar Ādažu un Baltezera pievienošanos, “Wolt” Latvijas pilsētu skaits ir lielākais starp Baltijas valstīm.

“Šī gada laikā “Wolt” Latvijā ir izaudzis no 5 līdz 13 pilsētām un sadarbojas ar vairāk nekā 1500 kurjerpartneriem. Redzam, ka, attīstot savu pakalpojumu arī mazākās pilsētās, vietējiem uzņēmējiem varam nodrošināt ērtu tiešsaistes tirdzniecību, iedzīvotājiem sniegt iespēju gūt ienākumus kā kurjerpartneriem, kā arī atvieglot pilsētas viesu un iedzīvotāju ikdienu.” skaidro “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsarģis.

Pirmajos “Wolt” darbības gados Latvijā lēmums par uzņēmuma darbības paplašināšanu jaunās pilsētās tika pieņemts, balstoties uz tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits, ēdināšanas un mazumtirdzniecības veikalu apjoms u.c. Šobrīd redzējums par attīstību arī mazākās pilsētās ir mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Lauksaimnieku protesta akcijā iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības

LETA, 05.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Kopējais iesaistīto tehnikas vienību skaits ir aptuveni 2000. Tas vien liecina, ka problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Tādēļ ir jāieklausās gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai kopumā, lai mums vairs nevajadzētu rīkot šādas akcijas, lai valdība sāktu kaut ko darīt," sacīja Lazdiņš.

Tostarp viņš piebilda, ka, piemēram, Jelgavas centrā pirmdien ieradās apmēram 200 tehnikas vienību.

Lazdiņš arī atzina, ka lauksaimnieku atsaucību un procesa norisi vērtē ļoti pozitīvi, lai gan pasākums tika saorganizēts ļoti īsā laikā.

Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būs uzlabojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%. Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu.

Statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi. Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu un citu preču piegādātājs "Wolt" sācis darbu Cēsīs un blakus esošajās teritorijās - Priekuļos, Cīrulīšos un Līvos, informē kompānijā.

Tādējādi turpmāk "Wolt" pakalpojumi būs pieejami 14 Latvijas pilsētās - Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Ogrē, Salaspilī, Siguldā, Ādažos un Cēsīs.

"Cēsis turpina attīstīties un pēdējos gados ir spējušas piesaistīt aizvien vairāk iedzīvotāju un pilsētas viesu. Esam gandarīti, ka varam turpināt savu attīstību un aizvien vairāk Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem piedāvāt mūsdienīgu pakalpojumu," stāsta "Wolt" Baltijā vadītājs Mantas Lomsarģis.

"Wolt" iespējams pasūtīt preces un maltītes no vairāk nekā 900 restorāniem un 660 mazumtirdzniecības vietām.

SIA "Wolt Latvija" 2021.gadā strādāja ar 11,747 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa saruka 4,3 reizes - līdz 109 948 eiro. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti līdz šim nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Latvijas zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā ievēlēta jaunā Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Zvērinātu notāru padomi vadīs zvērināts notārs no Rīgas Aigars Kaupe, savukārt viņa vietnieces pienākumus pildīs zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle.

Jaunais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe ir zvērināts notārs kopš 2003. gada. Pēc izglītības viņš ir ne tikai jurists, bet arī arhitekts – savulaik ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, kā arī absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un būvniecības fakultāti, kur iegūts inženierzinātņu speciālista diploms. Kopš 2008. gada viņš ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) loceklis, pārstāvējis Latviju Starptautiskās notāru savienības (UINL) Ģenerālajā padomē, darbojies UINL darba grupā NILLTFN jautājumos, pārstāvējis Latvijas notariātu NILLTFN jomā tikšanās reizēs ar Moneyval komisijas un OESD ekspertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pērn VNĪ no valstij piederošo nekustamo īpašumu atsavināšanas guvis 8,7 miljonus eiro

Db.lv, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni puse (52%) finanšu līdzekļu jeb 2,1 miljons eiro, kuri palikuši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīcībā pēc valstij piederošu īpašumu atsavināšanas 2023.gadā, ir ieguldīti dažādu ar kultūru saistītu objektu sakārtošanā, tostarp Leļļu teātra, VDT atjaunošanā un kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” izveidē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Viens no mūsu darbības mērķiem ir uzturēt optimālu valstij piederošu nekustamo īpašumu portfeli. Tādēļ valstij piederošos īpašumus, kuri nav izmantojami publiskā sektora vajadzībām, pārdodam, daļu no iegūtajiem līdzekļiem novirzām vai nu iepriekš plānotiem remontdarbiem vai attīstības projektiem, vai arī ārkārtēju situāciju risināšanai. Ar kultūras funkciju saistīti objekti vai kultūrvēsturiski īpašumi ir viena no mūsu prioritātēm,” skaidro Vārna.

No valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ienākumiem nekustamo īpašumu sakārtošanai 2023.gadā pavisam novirzīts 4,1 miljons eiro. Tie ieguldīti, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kāpņu atjaunošanā un elektroinstalācijas sakārtošanā, Tautas frontes muzeja ēkas kultūrvēsturiskajā izpētē, arī atsevišķos attīstības objektos, tostarp Leļļu teātra un Valmieras drāmas teātra atjaunošanā, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” tapšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, valsts ceļu tīklā ar to plānots aprīkot vēl 17 posmus, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Patlaban tiem sākta elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana, tiesības veikt šos darbus atklātā konkursā ieguva SIA EnerGrid. Darbu līgumcena ir 129 734,31 eiro (ar PVN).

Nākamie 17 posmi plānoti uz sekojošiem valsts autoceļiem:

• Tallinas šoseja (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam(74,5.-81,15. km)

• Vidzemes šoseja (A2):

o No Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsim) (72,25.-77,15. km)

o No Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8.-125,7. km)

• Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1.-55,55. km)

• Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers-Saulkalne):

o No krustojuma ar autoceļu P4 līdz tiltam pār Mazo Juglu(9,65.-13,9. km)

o No krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (14,5.-19,98. km)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Komentāri

Pievienot komentāru