Bankas

RIB peļņa šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 4,5 miljonus eiro

Db.lv, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 4,46 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,85 miljoniem eiro jeb gandrīz 2,7 reizes vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Aktīvi uzsākot 2024.gada plānu izpildi, RIB šī gada pirmajos trīs mēnešos kopumā izsniegusi finansējumu jauniem Latvijas projektiem 9,3 miljonu eiro apmērā.

Peļņas pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu pamatā sekmēja tīrie procentu ienākumi. 2024.gada pirmajā ceturksnī tie veidoja 5,24 miljonus eiro, kas ir par 1,58 miljoniem eiro vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2023.gada beigām pieauguši arī RIB aktīvi. 2024.gada 31.martā RIB aktīvi bija 472 miljoni eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās. RIB pašu kapitāls uz 2024.gada 31.martu bija 52,9 miljoni eiro, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs veidoja 36,43%.

"Latvijas komercbankas arī 2024.gada sākumā turpina uzrādīt labus finanšu rezultātus, ko ietekmēja arī Eiropas Centrālās bankas iepriekš pieņemtais lēmums par procentlikmju palielināšanu. Vienlaikus jāapzinās, ka šāda augsto procentu likmju periods nebūs bezgalīgs. Pēc ekspertu prognozēm jau 2024.gada otrajā ceturksnī iespējama pirmā Eiropas Centrālās bankas bāzes likmes pazemināšana, kas ietekmēs arī EURIBOR likmes un banku biznesa ienesīgumu. Tāpēc mūsu stratēģija joprojām ir primāri fokusēties uz bankas pamata biznesa attīstību, kas RIB gadījumā ir dažādu projektu finansēšana Latvijas vidējā un lielā biznesa segmentā," stāsta Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

"2024.gadu RIB uzsākusi, aktivizējot darbību kreditēšanas segmentā. Turpinām attīstīt savu kompetenci konkrētās uzņēmējdarbības nozarēs, kuras esam definējuši sev par prioritārām - mežsaimniecība un kokapstrāde, ražošanas uzņēmumi ar eksporta potenciālu, metālapstrāde un pārtikas ražošana, kā arī farmācija un medicīna. Mūsu mērķi atbalstīt pašmāju uzņēmējus apliecina vairāki ievērojami šī gada pirmajā ceturksnī noslēgtie finanšu darījumi. Vienam no Latvijas vadošajiem uzņēmumiem mežizstrādes nozarē SIA "Grantiņi 1" esam izsnieguši papildu finansējumu 6,8 miljonu eiro apmērā jaunas meža izstrādes tehnikas iegādei un apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, savukārt, Latvijas mēbeļu ražotājam un mēbeļu furnitūras vairumtirgotājam SIA "Daiļrade Koks" izsniedzām kredītu 2,5 miljonu eiro apmērā uzņēmuma attīstības veicināšanai - jaunas ražošanas iekārtas iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem un esošo saistību refinansēšanai. Atbalstām arī vidēja lieluma uzņēmējus, veicinot dažādu attīstības projektu īstenošanu, piemēram, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "Smalki" izsniedzām finansējumu 800 tūkstošu eiro apmērā nekustamo īpašuma iegādei un noliktavas telpas Rīgā, Kapseļu ielā 15 rekonstrukcijai, lai to pārveidotu par modernām biroju telpām.

Sekojot līdzi klientu paradumiem un digitālo risinājumu attīstībai, šogad aktīvi pilnveidojam savas digitālās platformas - no aprīļa vidus pieejama RIB jaunā mājaslapa, savukārt jau drīzumā dienasgaismu ieraudzīs RIB jaunā mobilā lietotne un arī internetbanka, kas nodrošinās papildu ērtības mūsu klientiem," informē Aleksandrs Jakovļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot inovatīvu risinājumu ieviešanu un aprites mazumtirdzniecības attīstību, Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup šī gada pirmajā ceturksnī ir turpinājis kāpināt izaugsmi visos biznesa segmentos. Uzņēmuma ieņēmumi 2024. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 26%, sasniedzot 14,3 miljonus eiro.

"Uzņēmuma stratēģija, kas vērsta uz elastīgu un modernu risinājumu ieviešanu, ir rezultējusies stabilos izaugsmes rādītājos arī šī gada pirmajā ceturksnī. Tas apliecina, ka sabiedrībā ir augsts pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem, un ar to dažādību risinām vairākas vajadzības ļoti plašam iedzīvotāju lokam. Aprites mazumtirdzniecība ir būtisks uzņēmuma attīstības virziens, kur pēdējo gadu laikā esam nostiprinājuši savu līderpozīciju tirgū. Veicinot otrreizējo preču apriti un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, esam izveidojuši lielāko aprites mazumtirdzniecības internetveikalu, tikmēr klātienes darījumus var veikt vairāk nekā 90 Banknote filiālēs Latvijā un Lietuvā," skaidro Didzis Ādmīdiņš, DelfinGroup valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, informē Ekonomikas ministrija.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 0,1% jeb 0,5 tūkstošiem, savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā palielinājās līdz 64%, par 0,3 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada 1. ceturkšņa rādītāju.

Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā ir ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī kopējo nodarbināto skaita dinamiku turpina ietekmēt iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā.

Jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 4,4 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2024.gada 1. ceturksnī - 68,4%), bet par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2024.gada 1. ceturksnī - 64,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic gatavojoties publicēt finanšu rezultātus par 2024. gada pirmo ceturksni, sākotnējie dati jau liecina par pozitīviem ieņēmumu rādītājiem, informē lidsabiedrība.

Pēc rekordaugstiem rezultātiem pagājušajā gadā airBaltic turpina demonstrēt darbības kvalitāti un pārliecinošus uzņēmējdarbības rādītājus. Sākotnējās aplēses liecina, ka kopējie ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasnieguši aptuveni 132 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn un jauns rekordaugsts rezultāts gada pirmajiem trīs mēnešiem. Turklāt pārvadāto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni pieaudzis par 20%, tādējādi arī fiksējot visu laiku augstāko rezultātu pirmajam ceturksnim.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Pašreizējie rādītāji liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī airBaltic ir turpinājusi demonstrēt spēcīgus finanšu un darbības rezultātus. Mūsu sākotnējie rezultāti liecina par labu ceturksni, pateicoties tam, ka esam palielinājuši lidojumu skaitu, uzlabojuši savu darbību un koncentrējušies uz labāku klientu apkalpošanu. Šīs izmaiņas ir palīdzējušas mums piesaistīt vairāk pasažieru un uzlabot rezultātus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 599,316 miljons eiro, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 59,1% un sasniedza 172,449 miljonus eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gada pirmajā ceturksnī saruka par 23,4% un bija 412,04 miljoni eiro, bet mātesuzņēmuma peļņa bija 160,57 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 51,6%.

Uzņēmuma vadība apgrozījuma samazinājumu skaidro ar zemāku enerģijas pārdošanas cenu ietekmi. Savukārt pozitīva ietekme bijusi lielākam pārdotās elektroenerģijas apjomam, kā arī sadales segmenta ieņēmumu pieaugumam, stājoties spēkā jaunajiem AS "Sadales tīkls" tarifiem no 2023.gada 1.jūlija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2024.gada pirmajos trīs mēnešos "Latvenergo" koncerns saražoja 2319 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup ieņēmumi ir kāpuši par 41%

Db.lv, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 2023. gadā ir turpinājis kāpināt izaugsmes rādītājus visos biznesa segmentos, īpašu uzmanību veltot otrreizējās preču aprites attīstībai un inovatīvu risinājumu ieviešanai. Uzņēmuma ieņēmumi pagājušajā gadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu, palielinājušies par 41%, sasniedzot 50,4 miljonus eiro.

DelfinGroup EBITDA pieaugusi līdz 18,2 miljoniem eiro, kas ir par 39% vairāk nekā 2022. gadā, savukārt peļņa pirms nodokļiem palielinājusies par 14%, sasniedzot 8,3 miljonus eiro.

"Saskaņā ar neauditētiem 2023. gada finanšu rezultātiem, uzņēmums ir pārsniedzis iepriekš izvirzītos stratēģiskos rādītājus 2023. gadam. Uzņēmuma kredītportfelis 2023. gada beigās sasniedza rekordaugstu līmeni – 89 miljonus eiro, kas ir izpilde par 116% saskaņā ar iepriekš izvirzītajiem finanšu mērķiem. Arī EBITDA uzstādītais mērķis 17 miljonu eiro apmērā ir pārsniegts – EBITDA ir pieaugusi līdz 18,2 miljonam eiro, kas veido 107% izpildi. Savukārt peļņa pirms nodokļiem ir sasniegusi 8,3 miljonus eiro, izpildot izvirzīto mērķi 8 miljonu eiro apmērā par 104%," norāda DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Samsung pirmajā ceturksnī atguvis pasaulē lielākā viedtelefonu ražotāja titulu

LETA--AFP, 16.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums "Samsung Electronics Co." šogad pirmajā ceturksnī atguvis pasaulē lielākā viedtelefonu ražotāja titulu, apsteidzot ASV informācijas tehnoloģiju gigantu "Apple Inc.", liecina tirgus izpētes kompānijas "International Data Corp." (IDC) apkopotā informācija.

"Samsung" pirmajā ceturksnī piegādāja 60,1 miljonu viedtelefonu, salīdzinot ar "Apple" piegādātajiem 50,1 miljonu viedtālruņu.

Tādējādi "Samsung" viedtelefonu tirgus daļa veidojusi gandrīz 21%, bet "Apple" - mazliet virs 17%.

"Apple" piegādāto viedtelefonu skaits ceturkšņa salīdzinājumā samazinājies par 9,6%, bet "Samsung" uzrādījis kritumu mazāk nekā 1% apmērā.

"Lai arī "Apple" pērnā gada beigās izdevās iegūt pasaulē lielākā viedtelefonu ražotāja statusu, "Samsung" pirmajā ceturksnī veiksmīgi to atguva," norāda analītiķi.

Tikmēr attiecīgi trešo un ceturto vietu ieņem Ķīnas uzņēmumi "Xiaomi" un "Transsion". "Xiaomi" piegādāto viedtelefonu skaits pirmajā ceturksnī kāpis par aptuveni 33% un veidojis 40,8 miljonus vienību, bet "Transsion" reģistrējis aptuveni 85% izaugsmi, piegādājot 28,5 miljonus viedtelefonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum ceturkšņa peļņa sasniegusi 5,808 miljonus eiro

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 24,16 miljoni eiro, kas ir par 32% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 11,235 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Šogad pirmajā ceturksnī "Gaso" sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pieaudzis par 24,7% - līdz 4117 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par 3,5% jeb apmēram 13 000, šogad marta beigās veidojot 361 000.

Uzņēmumā skaidro, ka dabasgāzes patēriņa izmaiņas ietekmēja zemāka temperatūra šogad janvārī, salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, tādējādi nepieciešamība pēc dabasgāzes pieauga.

Vienlaikus vadības ziņojumā norādīts, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī dabasgāzes cena tirgū turpināja samazināties, martā veidojot 26 eiro par megavatstundu (MWh).

Jau vēstīts, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī "Gaso" apgrozījums bija 18,309 miljoni eiro, bet peļņa - 5,027 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmajā ceturksnī atsevišķiem pensiju plāniem pat divciparu skaitļiem rakstāma izaugsme

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālie akciju tirgi šī gada pirmo ceturksni noslēguši pozitīvi, līdz ar to gada pirmajos trīs mēnešos izaugsmi uzrādījuši arī teju visi Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni.

Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā.

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība pirmajā ceturksnī uzlabojās, taču priekšā gara atkopšanās

Db.lv, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šā gada pirmajā ceturksnī ir uzlabojusies visās Baltijas galvaspilsētās, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības apskats.

Rīgā mājokļu pieejamību balstīja joprojām visai straujais algu pieaugums kombinācijā ar mazliet zemāku vidējo dzīvokļa cenu. Toties procentu likme jaunam hipotekārajam aizņēmumam Latvijā vēl gada sākumā nedaudz turpināja augt – pretēji pārējā Baltijā vērotajam kritumam. Kopumā Rīgas mājsaimniecībām mājokļi ir pieejamāki nekā Baltijas kaimiņiem lielā sērijveida dzīvokļu tirgus īpatsvara dēļ. Prognozējam, ka pēc mazāk nekā mēneša Eiropas Centrālā Banka (ECB) pirmo reizi pēc ilgiem laikiem samazinās savas bāzes procentu likmes. Procentu likmju kursa maiņa veicinās Baltijas mājokļu pieejamības atgūšanās turpināšanos.

2024. gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties teju 54 m2 lielu dzīvokli, Viļņā – nedaudz zem 50 m2. Savukārt, Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās salīdzinoši augsta un vidēja mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties ap 82 m2 lielu dzīvokli (pirmreizējā tirgū – ap 43 m2).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājokļu kreditēšana reģionos - kuri ir TOP novadi?

Db.lv, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VK: Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvei iztrūkst 570,857 miljoni eiro

LETA, 12.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrālās pasažieru dzelzceļa stacijas mezgla izmaksas "Rail Baltica" projektā varētu sasniegt 888 miljonus eiro, no kuriem kopumā patlaban iztrūkst 570,857 miljoni eiro, secināts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.

Patlaban ir noslēgts līgums ar izmaiņām par Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla izbūvi 565,148 miljonu eiro vērtībā, pieejamais finansējums ir 317,143 miljoni eiro, kamēr kopējais finansējuma iztrūkums ir 570,857 miljoni eiro, bet finansējuma iztrūkums noslēgtā līguma ietvaros - 248,005 miljoni eiro.

Pēc Satiksmes ministrijā (SM) minētā, patlaban no pieejamā finansējuma Centrālās stacijas mezgla izbūvei iztērēti aptuveni 106 miljoni eiro.

No kopējā pieejamā finansējuma 317,143 miljonu eiro apmērā, 263,508 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums, kamēr 53,635 miljoni eiro ir Latvijas finansējums.

VK norāda, ka SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pasažieru stacijas kopējās izmaksas varētu sasniegt 258,5 miljonus eiro, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas pamattrases, tostarp dzelzceļa tilta - 557,9 miljonus eiro, projektēšanas - 34,5 miljonus eiro, bet uzraudzības izmaksas varētu veidot 37,1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru