Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau devīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute) ikgadējā labāko darba devēju pētījumā.

Nīderlandē bāzētā institūta pētījuma ietvaros ik gadu neatkarīgi auditori starptautiskā mērogā vērtē uzņēmumu ikdienas darba praksi, cilvēkresursu stratēģiju un ieguldījumu labākas darba vides veidošanā.

Atzinības saņemšana atspoguļo PMI apņemšanos attīstīt uz izaugsmi orientētu un iekļaujošu kultūru, kas balstās uz kopīgām vērtībām un uzvedību, nodrošinot, lai aptuveni 82 700 PMI darbinieku visā pasaulē justos droši, būtu uzklausīti, iesaistīti un ar spēcīgu piederības sajūtu.

Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras nodaļas vadītāja Sandra Daukšienė: “Augstais novērtējums apliecina uzņēmuma stratēģijas efektivitāti un iedvesmo aktīvi strādāt pie jaunu iniciatīvu īstenošanas, lai pilnveidotu darba vidi un iedvesmotu darbiniekus attīstīties gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Philip Morris ik gadu izvirza arvien augstākus mērķus un katru gadu paplašina dažādības un iekļaušanas iniciatīvas savu darbinieku labklājības labā. Tostarp liela uzmanība 2024. gadā tika veltīta arī specializētajām apmācībām, ar mērķi iemācīties atpazīt un izvairīties no aizspriedumainas domāšanas par kolēģiem ar invaliditāti. Philip Morris veicina arī “Mēs rūpējamies” kultūru, kas veicina darbinieku iesaistīšanos svarīgu uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Tas darbiniekiem ne tikai sniedz iespēju justies novērtētiem un realizēt sevi, bet arī palīdz sasniegt labākus rezultātus, paaugstina motivāciju un stiprina visas organizācijas efektivitāti.2024. gadā nostiprinājām daudzas Philip Morris pamatvērtības, un šogad plānojam koncentrēties uz daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvām. Tostarp turpināsim izglītot darbiniekus par uzvedības modeļiem, kas veicina cieņu, sapratni un vienlīdzīgas iespējas ikvienam,” skaidro S. Daukšienė.

Vienā no grūtākajiem sporta veidiem izcīnot ceturto vietu pasaules čempionātā un piekto vietu Parīzes olimpiskajās spēlēs, Toms Skujiņš atzīts par 2024. gada Latvijas labāko sportistu tradicionālajā Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujā.

Nosakot gada labākos Latvijas sportā, aptauja risinājās jau 29. reizi. Cīņā par uzvaru carnikavietis Skujiņš pavisam nedaudz apsteidza basketbola lielzvaigzni Kristapu Porziņģi, kurš 2024. gadā kļuva par pirmo latvieti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempionu. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina pludmales volejbolistu, Eiropas čempionu pieaugušajiem Kristianu Fokerotu.

Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau gandrīz trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušie sportisti, žurnālisti, arī žurnāla lasītāji. Viņiem jāizvēlas savs labāko sešnieks, vienā balsojumā esot iekļautiem gan sportistiem un sportistēm, gan komandām un nacionālajām izlasēm, gan arī atlētiem ar veselības traucējumiem. Viedokli par labākajiem Latvijas sportā izteica arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura pirmo vietu atdeva Kristapam Porziņģim.

Rīgas ostā piestājis 12 klāju pasažieru kuģis “Viking Cinderella”, kas kompānijas “Viking Line” organizēto ziemas kruīzu Stokholma-Rīga-Stokholma ietvaros uz Rīgu atvedis 1122 tūristus no Skandināvijas, visvairāk no Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas, bet arī no Vācijas, Polijas, Lielbritānijas un citām valstīm.

Šomēnes Rīgas ostā ir pieteikti divi “Viking Cinderella” apmeklējumi, otrais gaidāms pēc nedēļas, 18.decembrī.

Šī nav pirmā kuģa “Viking Cinderella” viesošanās Rīgas ostā, bet vēl nekad tas Rīgu nav apmeklējis ziemā. Trīs dienu kruīza laikā kuģa pasažieriem tiek piedāvāts izbaudīt maģisku Ziemassvētku atmosfēru un apmeklēt “vienu no vismājīgākajiem Eiropas Ziemassvētku tirdziņiem UNESCO pasaules mantojuma pilsētā Rīgā”.

Pateicoties Rīgas ostas un tās partneru aktīvam darbam, reklamējot Rīgu kā izcilu kruīza galamērķi nišas un ārpussezonas kruīziem, Rīgas pilsētas piedāvājums ziemas sezonā kļūst arvien atpazīstamāks starptautisko kruīza kompāniju vidū. Nozares žurnāla “Seatrade Cruise Review” decembra izdevumā par Rīgu tiek rakstīts: “Ar tradicionālajiem Ziemassvētku tirdziņiem un izgaismojumu Rīga spēj radīt īpaši pievilcīgu maģisku noskaņu un ir atzīta par vienu no labākajiem ziemas galamērķiem Eiropā. Pilsētas svētku rotājumi un Ziemassvētku tirdziņa priekpilnā rosība, kas pārsteidz ar brīnišķīgām garšām, smaržām un skaistiem dāvanu piedāvājumiem, atdzīvina pilsētas ielas un rada īstu Ziemassvētku sapņa noskaņu. Kā rāda kruīza kuģu pasažieru aptaujas, Rīga kopumā tiek atzīta par lielisku kruīza galamērķi, galvenokārt pateicoties ostas atrašanās vietai, kas ir ļoti tuvu Vecpilsētai, plašajam ekskursiju klāstam un pilsētas daudzveidīgajam piedāvājumam.”

Rīga ir oficiāli atzīta par visdinamiskāk augošo pilsētu Centrālajā un Austrumeiropā biznesa pakalpojumu nozarē "CEE Business Service Awards 2025", atkārtojot savu pagājušā gada panākumu un apsteidzot Viļņu un citas reģiona pilsētas.

Tāpat apbalvojumus saņēma Rīgā esošie uzņēmumi Tech Mahindra un GoCardless.

Žūrijas sastāvā, kas piešķīra Rīgai apbalvojumu, bija eksperti no vairākām valstīm, tostarp Šveices, Lietuvas, Bulgārijas, Nīderlandes, Portugāles, Ungārijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas.

“Mēs redzam, ka Rīgā ienāk arvien vairāk jaunu investoru, un esošie investori aug daudz straujāk. Tikai trīs gadu laikā esam pierādījuši, ka Rīga ir ne tikai konkurētspējīga, bet arī viena no vadošajām pilsētām biznesa pakalpojumu sektorā visā reģionā. Šis panākums ir mūsu mērķtiecīga darba rezultāts – aktīvi piesaistot investīcijas, uzrunājot starptautiskos investorus, veidojot stratēģiskas sadarbības un sekmīgi popularizējot Rīgu kā pievilcīgu biznesa galamērķi. Pilsēta ir gatava ne tikai uzņemt lielus uzņēmumus, bet arī nodrošināt tiem stabilu izaugsmes vidi,” uzsver Freds Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Riga Waterfront attīstītājs Eagle Hills piesaka jau ceturto projekta ēku Park Residences un uzsāk dzīvokļu rezervācijas. Dinamiskā atrašanās vieta, Andrejsalā, apvienojot pilsētas eleganci ar mūsdienīga dzīvesstila elementus, iezīmē nākamo nozīmīgo posmu vērienīgākajā Rīgas bijušo industriālo teritoriju attīstības projektā, kas veido jaunu dzīves telpu Daugavas krastā.

Eagle Hills valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabbars: "Park Residences ir vēl viens nozīmīgs posms Riga Waterfront attīstībā. Tas nosaka toni tam, ko mēs vēlamies radīt šajā unikālajā projektā: ēkas un vidi, kas apvieno skaistumu un komfortu, veidojot modernu pilsētvides kopienu vienā no ievērojamākajiem galamērķiem Eiropā.

" Park Residences piedāvā 232 rūpīgi pārdomātus vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļus, kā arī ekskluzīvas pilsētas villas ēkas pirmajā līmenī un šarmantus mansarda dzīvokļus. Katrs mājoklis ir veidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu dzīves kvalitāti - ar ērtu piekļuvi pazemes autostāvvietai, kā arī velosipēdu un bērnu ratiņu novietnēm. Savukārt pilsētas villas izceļas ar privātām ieejām, piešķirot papildu individualitātes un privātuma sajūtu.

ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) par "Labāko sudraba monētu" pasaulē atzīta 2024. gadā Latvijas Bankas izlaistā kolekcijas monēta "Kāposts".

Monēta "Kāposts" iepriekš sabiedrības aptaujā atzīta arī par "Latvijas gada monētu 2024". Šo monētu radījis mākslinieks, tēlnieks Mārtiņš Rozenfelds, kas ar savu dizaina priekšlikumu piedalījās Latvijas Bankas 2023. gada nogalē organizētajā atklātajā dizaina konkursā.

Šogad Coin of the Year finālā starp 10 labākajām 2024. gadā emitētajām monētām dažādās kategorijās iekļuva divas Latvijas Bankas izlaistās monētas. Viena no 10 labākajām monētām kategorijā "Mākslinieciskākā monēta" bija "Enerģijas monēta". Kopumā konkursā tika pieteikts aptuveni 550 monētu, bet finālā iekļuva 100 monētu no 38 valstīm.

Šī balva pielīdzināma "Oskara" nominācijām kinoindustrijā, un Latvijas monētas šajā konkursā guvušas nozīmīgus panākumus arī iepriekš. 2010. gadā "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā augstāko vērtējumu nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" ieguva sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš", 2018. gadā kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu", savukārt "Medus monēta" tika atzīta par pasaules "Gada mākslinieciskāko monētu" un 2020. gada monētu.

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Latvijas dalība starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" ir solis Latvijas ekonomikas attīstībai un veicinās tūrisma nozares attīstību, norāda banku ekonomisti, komentējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) noslēgto līgumu par Latvijas dalību "Michelin Guide" līdz 2028. gadam.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka tūristu piesaistes palielināšanai ir nepieciešamas investīcijas, tostarp jāveido vairāk tūristus interesējošas un atpazīstamas laika pavadīšanas iespējas.

"Tūrisma nozares devums Latvijas ekonomikai joprojām ir neizmantots un šādas aktivitātes palīdz to uzlabot," skaidro ekonomists, piebilstot, ka tas ceļ apkalpojošās nozares apņēmību uzturēt un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

Dalība MICHELIN ceļvedī vēl trīs gadus Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības...

Gašpuitis uzsver, ka šo investīciju aktivitāti kopumā jāvērtē pozitīvi un kā vienu no daudzajām, kas nepieciešama.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka investīcija 380 000 eiro apmērā gadā dalībai "Michelin Guide" ir stratēģisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Starptautiskā prakse rāda, ka "Michelin" atzinība būtiski palielina gastronomijas tūrisma pievilcību un liela daļa tūristu ir gatavi tērēt vairāk, lai baudītu augstvērtīgu ēdināšanu. Tas nozīmē ilgāku viesu uzturēšanos un lielākus ieņēmumus vietējā ekonomikā," pauž Purgailis, piebilstot, ka restorānu apgrozījums pēc "Michelin" atzīšanas var pieaugt par 15-40%, kas stimulē investīcijas kvalitātē, personālā un inovācijās.

Ekonomists uzsver, ka šāda iniciatīva ne tikai stiprina Latvijas tēlu Ziemeļeiropas gastronomijas kartē, bet arī rada reālu ekonomisku atdevi tūrisma, viesnīcu un pakalpojumu sektoros.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka summa, kas maksājama par dalību ceļvedī, ir simboliska un nav jautājumu, vai to ir vērts maksāt.

"Iespējams, ka līdz ar dažādu atsauksmju portālu un viedierīču digitālo karšu attīstību cilvēki mazāk izmanto pašu "Michelin Guide". Taču tā piešķirtās zvaigznes un citas nominācijas ir ļoti prestižas," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka pasaules lielo mediju ceļojumu un galamērķu aprakstos, kā arī citos tūrisma ceļvežos bieži tiek pieminēts tas, cik restorānu ar "Michelin" tituliem ir katrā valstī vai pilsētā, un tiek pieminēti konkrētie restorāni. Turklāt ir pētījumi par to, kā "Michelin" zvaigžņu piešķiršana ietekmē restorānu apgrozījumu un tūrisma plūsmas to apkārtnē. Tāpat ir izmērīta arī neliela pozitīva ietekme uz mājokļu cenām "Michelin" restorānu apkārtnē. Pati iespēja iekļūt ceļvedī veicina nozares attīstību, mudinot pakalpojumu sniedzējus paaugstināt kvalitāti.

Ekonomists skaidro, ka samaksa par dalību ceļvedī ir simboliska tāpēc, ka galvenais sponsors joprojām ir pats franču riepu ražošanas uzņēmums "Michelin". Tas sedz tikai mainīgās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu teritoriju iekļaušanu ceļvedī. Tā nav samaksa par novērtējumu piešķiršanu, gida inspektori darbojas neatkarīgi un apmeklē restorānus anonīmi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka vidējam tūristam diez vai noteicošais iemesls kādas valsts apmeklējumam būs "Michelin" ceļvedis. Taču ļoti iespējams, ka specifisks tūristu segments - turīgie, gastrotūristi - izmanto "Michelin" ceļvedi kā vienu no faktoriem, lai izvēlētos nākamo galamērķi.

"Būšana "Michelin" ceļvedī neapšaubāmi ir starptautiski atpazīstama restorānu kvalitātes zīme. Tā ir vēlama, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, īpaši situācijā, kad kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - arī ir iekļautas šajā ceļvedī," uzsver ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka atsevišķi pieejamie pētījumi apgalvo, ka dalība ceļvedī veicina ilgāku tūristu uzturēšanos konkrētajā galamērķī. Igaunijas Tūrisma attīstības biroja pārstāvji iepriekš izteikušies, ka atrašanās "Michelin" ceļvedī veicina Ziemeļvalstu gastrotūristu interesi par Igauniju kā galamērķi. Viņu vērtējumā par 6% varētu augt gastrotūristu skaits, kas nozīmētu papildu tūristu tēriņus 1,5 miljonu eiro apmērā gadā ārpus paša restorānu segmenta.

"Atrašanās "Michelin" ceļvedī un augsts novērtējums tajā visdrīzāk nozīmē būtisku kāpumu attiecīgo restorānu ieņēmumos - gan lielākas klientu plūsmas, gan augstāku cenu rezultātā," pauž Zorgenfreija. Viņa pauž, ka publicēti vairāki pētījumi, piemēram, no Vašingtonas universitātes un Ziemeļkarolīnas universitātes pētniekiem, kas liecina, ka papildu "Michelin" zvaigznes iegūšanas rezultātā ēdienu cenas kāpj. Vienlaikus pētījumi norāda, ka zvaigžņu iegūšana un uzturēšana ir saistāma ar būtiskām investīcijām un izmaksām, kā rezultātā cenu pieaugums var neiet roku rokā ar peļņas apmēru.

"Novērtēt Latvijas dalības "Michelin Guide" ceļvedī pienesumu kopējā valsts ekonomikā ir sarežģīti. Kopumā tūrisma ieņēmumi 2024. gadā (nākamajā gadā pēc Latvijas pievienošanās "Michelin" ceļvedim) pieauga par 88 miljoniem eiro kopš 2023. gada, bet kāpums 2025. gadā varētu būt bijis teju divas reizes lielāks. Skaidrs, ka vien pavisam neliela daļa no minētā tūristu tēriņu kāpuma ir "Michelin" ceļveža ietekme, tomēr tas varētu būt viens no faktoriem, kas tūristus vedinājis atvērt savu maciņu plašāk," pauž Zorgenfreija.

LIAA pārstāvji izteikušies, ka nodokļu ieņēmumi no ceļvedī iekļautajiem restorāniem palielinājušies par 1,3 miljoniem eiro pēdējo trīs gadu laikā. Ja pieņem, ka šis vērtējums ir korekts, vienkāršoti rēķinot, tas nozīmē, ka gadā tie ir ap 433 000 eiro ieņēmumu budžetā. Tas ir nedaudz vairāk nekā plānotā ikgadējā Latvijas dalības "Michelin" ceļvedī līguma summa - 380 000 eiro. No vienas puses, jāņem vērā tas, ka noteikti ne viss konkrēto restorānu samaksāto nodokļu kāpums ir noticis, pateicoties iekļaušanai ceļvedī. No otras puses, tie tūristi, kas brauca uz Latviju, pateicoties "Michelin" ceļvedim, ne tikai ēda restorānos, bet arī palika viesnīcās, apmeklēja tūrisma objektus un iepirkās. Arī tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Kopumā ir ļoti grūti novērtēt patieso efektu uz tautsaimniecību un to, vai izmaksas ir adekvātas ieguvumiem. Taču virspusēja analīze liek domāt, ka tie visdrīzāk nebūs ierindojami starp sliktāk izlietotajiem budžeta līdzekļiem.

Jau ziņots, ka LIAA noslēgusi līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" līdz 2028. gadam. Dalība "Michelin" ceļvedī Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā, un pretendents izvēlēts sarunu procedūras rezultātā.

Pērn gada nogalē LIAA noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi "Michelin Guide" par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā - no 2026. gada līdz 2028. gadam. Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

LIAA norāda, ka jaunais līgums ar "Michelin" gastronomijas ceļvedi nodrošinās sadarbības pēctecību un ļaus turpināt darbu pie Latvijas gastronomijas piedāvājuma starptautiskās atpazīstamības, kā arī motivēs restorānus nodrošināt nemainīgi augstus kvalitātes standartus un konkurētspēju Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Tāpat "Michelin Guide" saskaņā ar noslēgto līgumu trīs gadu periodā nodrošinās Latvijas publicitāti un mārketinga aktivitātes savos komunikācijas kanālos.

Tāpat ziņots, ka "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen". "Michelin Guide" Latvijas izlasē ir iekļauti 27 restorāni Rīgā un septiņi ārpus galvaspilsētas.

Restorānam "Pavāru māja" ir piešķirta zaļā zvaigzne jeb ilgtspējas apbalvojums.

Paplašinot populāro kūrorta atpūtas piedāvājumu, Join UP! Baltic sāk piedāvāt ceļojumus uz jaunu atpūtas galamērķi Ēģiptē: Elalameinas (El Alamein) kūrortu ar tiešajiem lidojumiem no Rīgas.

Pirmais reiss uz Vidusjūras piekrastes kūrortu plānots aprīļa sākumā.

Ceļojumi ar iknedēļas čarterlidojumiem no Rīgas, Palangas, Viļņas un Tallinas uz Elalameinu būs pieejami no 2026.gada aprīļa līdz maija beigām, kā arī atkal rudenī – no 2026. gada septembra līdz oktobra beigām.

Ēģipte nemainīgi ir ceļotāju iecienītākais atpūtas galamērķis visās trīs Baltijas valstīs, kur ik gadu ar Join UP! Baltic vien dodas vairāk nekā 60 tūkstoši ceļotāju.

“Papildinot kūrortu portfolio ar trešo Ēģiptes galamērķi – Ealameinu –, Join UP! Baltic sniedz iespēju ceļotājiem iepazīt ko jaunu jau labi pazīstamā galamērķī. Ealameina ir iespēja iepazīt Ēģipti citā gaismā, – ar Vidusjūras noskaņu, mūsdienīgu kūrorta infrastruktūru un unikālu reģiona vēsturisko mantojumu, kā arī iespēju ieskatīties un iespēju iepazīt Ēģiptes ziemeļu piekrastes ambiciozo attīstību,” saka Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs.

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Rīga trešo gadu pēc kārtas ierindota izdevuma "Financial Times" Eiropas labāko investīciju galamērķu sarakstā, informē Rīgas domē.

Rīga piedalījās Francijas pilsētā Kannās notikušajā forumā "MIPIM", kur saņēma divas "Financial Times" ikgadējā pētījuma "Nākotnes Eiropas pilsētas un reģioni 2025" ("European Cities and Regions of the Future 2025") balvas kā viens no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā.

Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā "Cilvēkkapitāls un dzīvesstils" Rīga ierindojusies trešajā vietā. Otrajā vietā ierindojās Viļņa, bet pirmā vieta dota Polijas pilsētai Vroclavai.

Savukārt Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā "Ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija" Rīga ierindojusies septītajā vietā. Šajā kategorijā pirmajā vietā ir Viļņa, otrajā - Ziemeļīrijas galvaspilsēta Belfāsta, bet trešajā - Anglijas pilsēta Koventrija.

Somija astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina ceturtdien publicēts ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi" (World Happiness Report).

Ziņojums publicēts, atzīmējot Starptautisko laimes dienu.

Šajā ziņojumā, kas tapis partnerībā starp Gelapa institūtu, Oksfordas Labklājības pētījumu centru un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu, pētnieki analizēja periodu starp 2022. un 2024.gadu.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis. Dānija ieņem otro vietu, Islande - trešo, un Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija ir septītajā vietā.

Piektajā vietā ir Nīderlande, kas atkal atgriezusies laimīgāko valstu pirmajā piecniekā. Savukārt Kostarika ar sesto vietu un Meksika ar 10.vietu pirmoreiz iekļuvušas laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā. Astotajā vietā ir Izraēla, bet devitajā vietā - Luksemburga.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

Lietuvas galvaspilsēta Viļņa oficiāli kļuvusi par lielāko pilsētu Baltijā, apsteidzot Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Šo faktu apstiprina abu valstu statistikas aģentūras.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2. jūnijā publicētajiem datiem Rīgas iedzīvotāju skaits sarucis līdz 591 882. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņā dzīvo jau 607 667 cilvēki, kas ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju pieaugums gada laikā. Jau vairākus gadus demogrāfiskās tendences liecina par Viļņas stabilo izaugsmi, kas padara šo pilsētu par jauno reģiona metropoli.

Pēdējās desmitgades laikā Viļņas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 13 %, ko veicinājusi pilsētas kā inovatīva starptautiska biznesa centra nostiprināšanās un dzīves līmeņa paaugstināšanās. Zīmīgi, ka pilsētas izaugsme ir saglabājusies noturīga pat pandēmijas un ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos. Vidējā alga Viļņā desmit gadu laikā ir trīskāršojusies: no 797 eiro 2014. gadā līdz 2536 eiro 2024. gadā.

Jau 22. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2026. gada Michelin ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kuri saņems Michelin zvaigznes.

Apbalvošanas ceremonija notiks Mežaparka estrādes Kokaru zālē plkst. 16. Pasākumu organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Michelin ceļveža pārstāvjiem.

Ceremonijas mērķis ir ne tikai godināt izcilus kulinārijas nozares sasniegumus, bet arī stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā gastronomijas un tūrisma jomā, apliecinot piederību pasaules augstākajiem standartiem.

“Fakts, ka Latvijas restorāni jau otro gadu pēc kārtas tiek iekļauti Michelin ceļvedī, apliecina mūsu viesmīlības jomas konkurētspēju starptautiskajā vidē. Michelin atzinība nav tikai zvaigzne uz restorāna durvīm, tā ir uzticības zīme visai tūrisma nozarei, kas vienlaikus palīdz Latviju popularizēt kā tūrisma galamērķi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere.